Pacientu vēstules

Cienījamais Mihail Mošenkov!
Teikšu uzreiz - nemīlu rakstīt vēstules, bet tagad rakstu, lai cilvēki uzzinātu, ka tādi cilvēki kā Jūs eksistē, un varētu sev palīdzēt.

Iespējams, ka Jūs mani neatcerēsieties, tāpēc nedaudz par sevi. Kā es Jūs atradu?
Draudzene teica - ej! Tiešāk sakot- rāpo!)) Laikam tā man bija balva par maniem 7 gadiem!!! mocību un nepiepildītu cerību, nebeidzamu staigāšanu pie ārstiem un izmeklējumiem.
Es esmu tā, kuru draudzenes neapmierinātu atvilka pie Jums, gaidot, kad iziešu no kabineta un atkal teikšu,- meklēšu palīdzību tālāk. Es atceros viņu izbrīnītās sejas, kad pirmo reizi pa šiem gadiem, es iznācu no jūsu kabineta ar taisnu muguru un bez palīdzības, un vēl ar smaidu sejā.

KĀ? Kā pa pieņemšanas 30 minūtēm jūs varat izdarīt ko tādu, tādu Brīnumu, es nesaprotu! Bet tas ir fakts! Jau pirmajās minūtēs, kad man pieskārāties, sāpes sāka pāriet... Bet kad jūs teicāt, ka var aizvērt acis un vienkārši atpūsties un jūsu neticami maigās rokas pieskārās manam izmocītajam ķermenim...es pēkšņi sapratu, ka guļu UZ MUGURAS!!! PIRMO REIZI pa daudziem gadiem un bez SĀPĒM!!! un tāda sajūta, ka nav ķermeņa, bet ir vienkārši VIEGLUMS, es biju kā PŪCIŅA! Atceraties, es teicu, ka mans ķermenis iztvaikojis, izgaisis.) Sapratīs tikai tie, kuri izjutuši tādas ciešanas, ka var vienkārši gulēt un būt laimīgam!

Laikam jau, tādi kā es jums ir tūkstošiem, laimīgu un izdziedinātu cilvēku, bet es gribu jums teikt, - jums piemīt neticamas spējas, kuras ir vienam no miljona, bet sakāt, ka neko īpašu nedarat. Jūsu pieskārieni vienkārši dziedina! Vienkārši pieskārieni!!! Biju pie jums vēl dažas reizes, bet jau bez sāpēm. Jūs jautājāt, vai man nav kādu sūdzību, un es atbildēju - atnācu atpūsties un uzkrāt spēkus! Tas ir neticami, bet tā biju es!!!

Neskatoties uz to, ka esmu vesela, es nāktu pie jums patstāvīgi uz pieņemšanu. Jo tas ir kaut kas debešķīgs! Un tā baltā Gaisma no jūsu rokām!!! Kā tas ir?! Brīnums! Bet daudzus gadus es jau dzīvoju ASV, tāpēc... Bet lai manā vietā atnāk kāds, kuram slikti un lai uzticas jūsu rokām! Man nav nekas pretī)

PATEICĪBĀ - Katerīna. 

Bērns ir dzimis!

Labdien, Mihail! Es pie Jums biju nesen atnākusi pāris trīs reizes ar problēmu, ka nevaru palikt stāvoklī ( vīram bija onkoloģija, viņš atveseļojās, bet man grūtniecība neiestājās.)

Gribēju izteikt pateicību par Jūsu palīdzību, ka uzklausījāt, palīdzējāt tad. Mūsu puisītim ir jau daži mēneši, sauc V...)

Es paliku stāvoklī praktiski uzreiz pēc 3 seansiem un tad, kad pieņēmu situāciju un atslābinājos. Paldies Jums par uzmundrinājumu, noskaņošanu un brīnumiem, kurus Jūs darāt.

Paldies no visas sirds un dvēseles. Novēlu Jums un Jūsu ģimenei visu to labāko un brīnumaināko. 

Sakta Damberga. Liepāja.

Pie Mihaila pirmo reizi vērsos ar tādām problēmām: sāpes mugurā, jostas krustu daļā, ar lielo locītavu sāpes, regulāras galvassāpes, kuras turpinājās 2-3 dienas kā migrēna ar sliktu dūšu, jūtību uz skanu, gaismu, smaržu; salšanas sajūta galvai, sevišķi naktī. Istabas T +22-24°C, bet gulēju ar spilvenu uz galvās. Bojājums termoregulācija centrā galvas smadzenes. Pamazām atklājās vēl „zemūdens akmeni” – vecas traumas, operācijas un citu stresa stāvokli organismam. Jau pēc pirmajām vizītēm bija acīmredzami uzlabojumi: galvassāpes nav atkārtojušās jau 1,5 gadus. Mugura arī vairs nesāp. Un pēc pusgada arī galvas salšana pārgāja. Guļu bez spilvena uz galvas! Uz vizītēm ierados 2x mēnesī. Nostabilizējās veģetatīvā nervu sistēma, centrālā nervu sistēma. Esmu kļuvusi mierīgāka, harmoniskāka, priecīgāka, laimīgāka. 

Jauna sirds.

Labvakar, Mihail! Jūs lūdzāt mani informēt par to, kā klājas manai mammai. Vienvārdsakot, izrādījās, ka viņai bija sīkperēkļaini infarkta tipa miokarda bojājumi dēļ pamatsaslimšanas. Bojājumi bija koronāros asinsvados, t.i. tā nebija holesterīna izgulsnēšanās, bet saistaudu ieaugšana asinsvadu sieniņās. Un tas process, protams, turpināsies ( un ne tikai sirds asinsvados). Izrādās, ka stents asinsvados nebija nepieciešams. ( Es ļoti pārdzīvoju par stentu, jo viņai ir alerģija uz jodu saturošiem preparātiem, kurus izmanto stentu ievietošanas laikā).

Rezultātā viņai nodaļā ar sistēmas palīdzību pilināja zāles, nozīmēja ārstēšanu mājas apstākļos un faktiski aizsūtīja mājas "nomirt", viņu izrakstīja pat ātrāk no slimnīcas, pat nebeidzot zāļu pilināšanas kursu.
Pagājušajā nedēļā viņa veica diennakts sirds monitorēšanu. Šodien kardiologs apskatījās rezultātātu un bija šokā no tā, kā viss bija sadzijis. Sirds sieniņas, pēc kardiologa vārdiem, esot bijusi viscaur bojāta, bet tagad - sadzijusi. Vēl viens Reiki brīnums, ka mamma vispār laicīgi tika pie ārsta ( un vēl netīšām "atradās" labs maksas speciālists), kurš steidzami nosūtīja viņu uz slimnīcu ar ātro palīdzību. Tad lūk, šodien ārsts atzinās, ka mammai ārstēšanas kursu nepabeidza un vienkārši pārtrauca, izrakstot no slimnīcas, jo, acīmredzot, baidījās sabojāt statistiku. Un tādu progresu ārsts redzēja pirmo reizi, ka sirds sieniņa gandrīz pilnībā atjaunojusies.

Pieņemšanas laikā ārsts vairākkārt teicis vārdu "brīnums".
Mamma lūdza Jums nodot milzīgu paldies par Jūsu bezmaksas seansiem pirmdienās un piektdienās un visa laba vēlējumus Jums un Jūsu tuviniekiem. Es pievienojos savas mammas vēlējumiem.

Ceru, ka Reiki turpinās darīt brīnumus mūsu dzīvē un visu to dzīvēs, kuriem tas ir nepieciešams.
Pateicos Jums, Mihail, pateicos Reiki brīnumiem, kuri tomēr ir mūsu ikdienas dzīvē, galvenais redzēt tos un neaizmirst par tiem?. 

Labdien, Mihail!

Nolēmu Jums uzrakstīt vēstuli un pateikties par palīdzību man, par jūsu vienīgo seansu! Es esmu ļoti pateicīga Jums!

Saņēmu kompjūtertomogrāfijas datus (pagājuši 2 mēneši pēc audzēja atklāšanas), un nekāda draņķa manī nav pat atmiņās, pie tam- ne labdabīga, ne ļaundabīga - vispār nekādu pēdu!!!

Pašsajūta lieliska! Naturāls brīnums! Atjaunojos ar Dievpalīgu! Šī situācija izmainīja visus manus priekšstatus un visu manu attieksmi pret dzīvi.

Pēc šī super jaunuma aizbraucu uz Pjuhticu, pievienojos Ņevas katedrālei un tagad dzīvoju un priecājos un skaitu lūgšanas.

Lūk, tādi mēs šeit dzīvojam, dažu brīdi paši nenojaušam, ko radām. Daudz ilūziju un kārdinājumu, bet pamats vienkāršs: Ticība, Cerība un Mīlestība!

Veiksmi Jums, laimi un visu labāko!

Inga Zažicka. Tallina. 2006.g. 1. jūnijā. 

Trīs gadi pagājuši kopš pārkāpu Mihaila Mihailoviča Mošenkova slieksni.

Traumatoloģijas institūtā man bija uzstādīta diagnoze - 3-4-5 jostas skriemeļos iespiesti nervi. Ārsti teica, ka glābt no sāpēm un palīdzēt var tikai operācija. Es piekritu, un mani ielika rindā. Es vairāk par 500 metriem bez atpūtas no sāpēm nespēju noiet. Un pēkšņi mana radiniece iepazīstina ar Mihailu.

Viņu ieraugot, es teicu: " palīdziet man, es jums ticu". Un lūk, rezultāts. Jau pēc pirmā seansa, kurš ilga 1,5 stundas, es sajutu, ka sāpes aizgāja. Es pati spēju no viņa aiziet, vienkārši aizlidoju! Izgāju 8 seansus pēc kārtas un kļuvu absolūti vesela. Ārstu konsīlijā es atteicos no operācijas, viņi stipri izbrīnījās, bet no rindas nenoņēma, " nekur neliksies..."

Pēc 2 gadiem es saņēmu ielūgumu uz operāciju. Ko viņi no manis gribēja, nezinu. Pagāja vēl vairāki gadi, es daru visu - roku zemi, laistu, visu vasaru eju uz mežu, es kļuvu vesela jauna pensionāre 75 gadu vecumā.

Visiem, kuri cieš, kā agrāk es, saku, nesteidzieties ar operāciju, bet vērsieties pie Mihaila Mihailoviča. Viņa rokas dara brīnumus, es personīgi paklanos viņa priekšā. Pie viņa iet ar visādām kaitēm, bet viņš ar savām rokām palīdz cilvēkiem, no kuriem ārsti atsakās.

Es dzīvoju Lodē. Jūlija Gavrilova. 

Es dzemdēju veselu bērniņu. Seansi "Dzīivi"
Ella S.

1. Šo seansu mērķi.
Es esmu iznēsājusi un dzemdējusi veselu bērnu. Mēs ar mazuli jūtamies lieliski. Manā ģimenē valda harmonija. Es esmu sapratusi savu misiju un veiksmīgi attīstos tajā virzienā.
2. Seansu rezultāti.
Pēc tam, kad es aizvēru acis - es sāku raudāt, bija sajūta, ka attīrījās sirds, pēc tam es pat redzēju tā kā akmeņus, kuri bija uz sirds, bangojās augšup. Tie pārvērtās caurspīdīgā akmenī, pēc tam gaismā un izšķīda mazu dzirksteļu veidā jau kā mīlestība. Tālāk jau tīrījās traipi no sirds. Pēc tam gribējās notīrīties visai, un es sāku ieelpot gaismu - mīlestību, bet izelpā iznēsāt to pa visu ķermeni.
Sapratu, ka palīdzēt un dot kādu labumu citiem, es varu tikai sākot ar sevi. Vajag pašai laistīties Mīlestībā, lai viņu nodotu citiem. Vēl bija redzējums, lai es kautko saprastu, ka es, guļot uz muguras, peldu upē pa straumi, bet tā arī nezinu, kas tas ir. Pēc seansa izjutu milzīgu pateicību.

Otrajā seansā atkal lija asaras. Redzēju sevi maziņu dažādos vecumos. Sajutu patieso vecāku attieksmi pret mani, viņu mīlestību, spēcīgu mīlestību. Sapratu, cik ļoti mīlu savu vīru. Cik nepelnīti es abižoju sevi un sev mīļos cilvēkus. Cik trausla substance ir mūsu Dvēsele un kāpēc cilvēki nocietinās. Bija iekšējs dialogs par šo tēmu. Daudz ko sapratu, bet vēl vairāk nāksies saprast un apdomāt.

Trešajā seansā es visu laiku sajutu, ka atrados šeit un tagad. Sajutu, ka ļoti mīlu savu vīru, cilvēkus. Sapratu, ka mīlestība, laime un visas pozitīvās emocijas mēs varam dāvāt un dalīties ar cilvēkiem paši tās izjūtot. Bija smagi apzināties, ka es esmu pilnībā Dieva mīlestības cienīga. Strādāšu ar to.

Ceturtajā seansā es sapratu, ka manas vēlmes, cerības piepildīsies, bet savā laikā. Tagad taču man jāizjūt tā mīlestība un laime, kuru man dāvā mans mīļais cilvēks, mans vīrs. Katrā seansā es izjūtu bezgalīgu mīlestību pret viņu. Un šodien sāka nākt man mīļo cilvēku tēli! Un pirmo reizi šajā ķēdītē biju arī es. Es pieļāvu domu, ka bezgalīgi mīlu arī sevi, un arī viņus visus. Tā ir neaizmirstamsa sajūta. Līdzīga kā mātes mīlestības sajūta. Tāpat man kļuva skaidrs, ka esmu uz pareizā ceļa.

Piektajā seansā, kad liku roku uz sirds, man bija ļoti grūti. Iesākumā bija sajūta, it kā rokas vietā būtu smaga krava, bija pat grūti elpot. Bet sapratu, ka daudzos konfliktos ar mīļajiem, esmu vainīga es pati, provocēju, viņi aizstāvas un atkal ievaino manu sirdi. Sapratu, ka šeit manis izvirzītās vēlmes ir atkarīgas no mana vīra. Viņš ir Dieva sūtīts transformācijai. Mīlu viņu.

Sestais seanss. Ar lielu prieku un pateicību gribu ziņot, ka esmu stāvoklī. Manas vēlmes ir sadzirdētas. Šoreiz es runāju ar bērnu manī, nedaudz stāstot viņam par viņa radiniekiem. Un tāpat man šķiet, ka eju pareizo ceļu sevis meklējumos. Vēl es lūdzu Augstākos spēkus palīdzēt mums vislabākajā veidā organizēt īpašuma jautājumu mums ar vīru.

Septītais seanss pagāja pirmkārt domās par nākotni, kā tā izmainīsies, kā būtu jādzīvo, ar ko un kā tikties. Un atkal es sajutu milzīgu mīlestību uz savu vīru un viņa mīlestību. Seansa beigās man bija tik viegli, gaiši un patīkami Dvēselē, ka negribējās atvērt acis.

Astotais seanss. Es visu laiku biju priecīga par to, kas notiek. Redzēju sevi, ka man jau ir iecerētais. 

Sirds pildīta ar gaismu. Seansi "Dzīvi".

Jeļena B.
Šo seansu mērķi.
Esmu beigusi masāžas kursus.
1. Nomainīju darbības sfēru, esmu apmierināta gan morāli, gan materiāli.
2. Esmu atradusi savu patieso esību dzīvē. Es mīlu un es esmu laimīga!

05.04.2014. Seansa laikā iestājās dažādu dzīves situāciju, kurām ikdienā pat nepievērsu uzmanību, dziļa izpratne. Milziga pateicība visiem cilvēkiem, kuri ienākuši manā dzīvē pēdējā laikā. Viņi visi ir ienesuši milzīgu pieredzi, pat tie, kuri atnesuši sāpes- arī tā ir milzīga pieredze, kura ir manā labā. Redzēju savas mājas Latgalē. Visa ģimene rakām dārzu, apgriezām krūmus, visi strādāja, visi bija draudzīgi un laimīgi.

12.04.2014. Mīkstas, maigas enerģijas, kuras apvija un aiznesa uz kautko burvīgu. Redzēju pludmali ar neparasti skaistiem gliemežvākiem, ar krāsu spēlēm. Redzēju skaidru skatu no vienas savas vēlmes, kuru šeit neuzrakstīju, tā kā uzskatīju to par nepilnīgu šā brīža realizācijai.

20.04.2014. Seanss bija ļoti neparasts. Enerģija gāja manī iekšā, notika dziļa ieiešana sevī, enerģijas cēlās augstiem viļņiem un sagriezās spirālē pulksteņa rādītāja virzienā. Atnāca sapratne, ka pats svarīgākais dzīvē - tas esi tu pats, tavs iekšējais stāvoklis. Sirds piepildījās ar Gaismu, un tā Gaisma nāca no sirds un telpas man apkārt.
27.04.2014. Ļoti dziļš seanss un ieiešana sevī. Sirdī mazliet nemierīga sajūta, durstoša. Visi mērķi, kurus esmu izvirzījusi, šķita nenopietni. Notika dziļš darbs ar dzimtu. Sazemēšanās zem kreisās kājas- tēva dzimta stingra, spēcīga. Iztaisnoju plecus. Sazemēšanās zem labās kājas - nē, mātes dzimta. Kāja iekrīt melnā caurumā. Meklēju sazemēšanos līdz stabilam stāvoklim. Atradu. Sāku sūtīt tur harmonijas simbolu, spēku un 4- to simbolu. Sākās asaras, raudas. Sajutu lielu atvieglojumu un stabilitāti, aizsūtīju vēl simbolus, sajutu ļoti spēcīgu sazemēšanos ar mātes dzimtu. Šobrīd sajūtas pat nespēju aprakstīt. Milzīgs apmierinājums un atvieglojums. Saprotu, kāda kolosāla transformācija bija šodien. Pateicos Jums, Mihail.

10.05.2014. Turpinās darbs ar dzimtu, no tēva dzimtas nāca spēcīga enerģija - es varu ņemt no turienes spēku un atbalstu. Mātes dzimta - mazliet nepatīkams stāvoklis, prasījās harmoniju. Sūtīju tur spēku un harmoniju. Atnāca sapratne, ka galvenais cilvēks manā dzīvē esmu es pati. Un jāmīl sevi tādu, kāda esmu, un Visums pacels tevi.

17.05.2014. Bija dziļa iegrimšana savā sirdī. Tur ir tik daudz mīlestības, ka pietiktu visiem. Sirdī ļoti harmonisks siltums, milzīgas mīlestības sajūta. Nevajag celt gaisa pilis, bet vajag gūt prieku no tā, kas tev ir apkārt šeit un tagad. Atrast labo it visā, visumā tev apkārt, no komunikācijas ar cilvēkiem, kuri ir tev apkārt un piedalās tavā dzīvē. Pateicos Jums, Mihail!

31.05.2014. Pēdējais seanss jūrā. Mihails stāv baltā gaismas stabā, no viņa plūst baltas gaismas stars tieši sirdī. Harmonisks stāvoklis. Kā iemācīties atrasties tādā stāvoklī patstāvīgi, nezaudējot to. Kad uzlika rokas uz galvas, aizgāja milzīga baltas gaismas plūsma, viss piepildījās ar dievišķo harmoniju, un kāda mana daļa tiecās uz augšu, kautkas cēla mani, lai gan kājas juta Zemi. Es domāju, ka katra cilvēka misija uz šīs zemes ir sasniegt dievišķo stāvokli un ienest to pasaulē Sev apkārt.
Milzīgs Jums paldies, Mihail, par Jūsu Darbu, par to, ka nesat šo Dievišķo enerģiju, un ka dalaties ar mums un apkārtējo pasauli. Milzīgā Pateicībā! 

Un es esmu daļa no visa. Seansi "Dzīvi".

Jeļena.I.
Šo seansu mērķi.
Es sajūtu prieku, katras dienas jēgu. Es esmu enerģiska un radoša domās un rīcībā. Esmu vesela un lokana. Es atrodu vislabākos tekošo problēmu risinājumus saviem tuviniekiem, atrodu mīlestības vārdus.

Jau pirms Mihaila vēršanās pie grupas mana Dvēsele atsaucās un noreaģēja, cik ļoti man trūkst ticības sev. Seansa laikā līgani mainījās tēli un domas. Visu piepildošā violetā gaisma. Domas par to, cik esmu saspringta - un tēls, kopš bērnības mīļākais ziediņš, magone. Izplaukušas zīda ziedlapiņas, un atveras samtains vidiņš. Sagribējās nosmērēt degunu ar ziedputekšņiem, kļuva līksmi, līdz asarām.

Pēcāk bija virtene ar kupliem maigi rozā ziediem, kā sakura. Kādā brīdī galva pārstāja just kaklu, it kā aiz ausīm kas vilktu, kā piltuvē vilka uz augšu. Pie ķermeņa lejā es vērsos ar mīlestības un ticības vārdiem, atļāvu kļūt pašai sev. Īsa, saraustīta elpa un es atgriezos. Priecīga satikos ar savu sirdi, domās ieliku to viņa rokās. Liels paldies par palīdzību!

12.04.2014. Bija daudz sekojošu domu, tēlu, pārdomu par sevi. Patiesa vēlme "atcerēties sevi", atbrīvoties un dzīvot pilnvērtīgi. Tēli - peldu enerģijas viļņos okeāns, gaisma, brīvība. Jūtos kā nāra. Plaukstās birst lielas, spilgtas, dzīvas pērles. Seansa beigās pēkšņi viss salikās tādā kā daudzdimensiju kustīgā struktūrā, kurā visi laiki, visas pieredzes, visi pārdzīvojumi ir vienlaikus. Un es esmu daļa no visa.

Pa nedēļu. Nepārtraukti vērtēju savas domas un darbības caur Reiki principu un uzstādīto "DzīVi" uzdevumu prizmu. 

Es redzēju Jēzu.

Svetlana Č. 16.03.2004.g., Rīga.
Otrais ārstniecības seanss pie M. Mošenkova.

Katrs seanss man sniedz daudz jauna priekš manis, manai apdomāšanai, izpratnei. Es pat sev jautāju: "Vai tas tiešām notika ar mani?" Jā, notika. Ļoti bieži meditāciju, iniciāciju, ārstniecisko seansu laikā pie Mihaila es redzu ikonas, pie tam ļoti senas ikonas, un noteikti deg svece. Tā bija 2. līmeņa iniciācijā, un 3. līmeņa - atkārtojās, bet es vēl skaidrāk redzēju Jēzu Kristu un Dievmāti Mariju.

Šodien seansa laikā es tīksminājos par jūras smaragda virsmu. Pie horizonta atkailinātas, skaistas klintis, un tās apskalo jūra. Saule ceļas virs kalnu virsotnēm, skaista, spilgta, laipna. Un pirmie saules stari krīt uz jūras virsmu, un tālumā redzams burinieks, tā vientuļi šūpojoties jūras viļņu ritmā. Man gribētos kādreiz uzzīmēt tādu gleznu, pie tam krāsas ir ļoti spilgtas un laipnas. Nav krāsainu zīmuļu. Tas ir apmēram tā, kā es redzēju. ( Svetlana uzzīmēja shematisku zīmējumu, kur starp divām kalnu virsotnēm redzama uzlecoša, saule, ūdens virsma un burinieks.)

Redzējumi man mainījās, tādiem fragmentiem, nav nekāda veseluma. Kreisā pusē pastāvīgi iet japāņu hieroglifi. Tāds skaists pūķis, viss zeltīts. Vēl kautkāda senlaicīga simbolika, kura man nav saprotama. Pirmo reizi redzēju, ka no Mihaila rokām uz manu galvu plūst varavīksnes viļņi, un tas skaidri, spilgti izpaudās.

17.03.2004. Rīga.
Šodienas seansa laikā pie Mihaila es lidinājos visumā. Pirmais, ko es ieraudzīju, bija balts templis ar zeltītiem kupoliem un krusti. Templis slējās skaisti un majestātiski. Es par to tīksminājos no malas... Domās pārlaidos pār skaistām kalnu grēdām, kuru virsotnes bija klātas ar sniegu. Un tās stāvēja klusējot, it kā nosirmojušas, kā viedi vecajie par kautko spriežot un glabājot dziļumā gadsimtu viedumu. Es ļoti uzmanīgi pārlidoju pār viņiem, lai nepamodinātu un neiztraucētu viņu mieru.
Vietām pazibēja pilsētas un tempļi, pēc tam es ieraudzīju japāņu tempļus ar tipiskiem jumtiem un kalnus, kurus klāj meži. Un atkal simbolika, kura man nav saprotama, pat nav nojausmas, bet ir daudz zelta, t.i. daudz zelta izstrādājumu... Šodienai viss.

Izanalizējot šodienu, man sagribējās uzrakstīt notiekošo. Diena bija sarežģīta, nepārtraukti bija visādi šķēršļi, pat sīkumos, lai gan sen neko tādu nebiju izjutusi.
Netīšām iegāju japāņu restorānā, sēdēju un spriedelēju. Atnesa ēdienu, kuru bija jāēd ar irbulīšiem. Pirmais impulss bija palūgt dakšiņu. Es sevi apturēju un sāku ēst ar irbulīšiem. Es ieguvu lielu baudījumu no ēdiena un no tā, ka ēdu ar irbulīšiem. Ēdu lēnām, apzinoties, ar pateicību, un tad es sapratu, kāpēc esmu šeit. Vairākas reizes esmu sev likusi programmu, ka jāiemācās ēst lēnām, bet ieradumu spēks man traucēja. Pēdējā laikā man bažas rada kuņģa zarnu trakts, esmu izlasījusi daudz literatūras šajā sakarā. Kādā no grāmatām es atcerējos kāda slimnieka ļoti labu padomu, kuru ārstēja tikai ar to, lai pareizi ēstu. Atvēlēja laiku ēšanai, un viņš mierīgi visu sakošļāja, un viss, viņš izārstēja kuņģa čūlu. Daba cilvēku ir radījusi tik gudri, ka viņam ir viss priekš veselības, tikai to vajag izmantot labumam, nevis ļaunumam. Mājās mācīšos ēst ar irbulīšiem, nevis karotēm.

18.03.04. Katrs seanss ir īpašs. Es šodien atrados tik spēcīgā gaismas plūsmā, kura bija pildīta ar mīlestību, siltumu, labestību. Man šķiet, ka tas ir viss tas, ko es nesaņēmu bērnībā. Tad es atrados visumā, kur citas galaktikas - spilgtas, skaistas un mazliet piesardzīgi uztvēra mani. Spilgtu, pulsējošu šo galaktiku gaismu es sajutu Adžna čakras rajonā. Seansa beigās man spēcīgi durstoša sajūta rokās.

25.03.04. Šodien noslēguma ārstnieciskais seanss. Seansa laikā Mihails visvairāk strādāja ar 1.,2. čakru, jo bija tāda vajadzība. Sajutu spēcīgu šo čakru atbildes reakciju. Spēcīga pulsācija, un es redzēju šo čakru enerģētisko griešanos. Pēc tam es redzēju zaļu zāli, kura aug, tiecas uz sauli, siltumu. Arī viņai vajadzīga Visuma mīlestība. Redzu - tipina skudra, strādnieks, velk uz mājām ģimenei visu, ko varēja atrast. Blakus otra skudra, viņi par kautko norūpējušies spriež. Blakus zālē bizbizmārīte. Tāda spilgti sarkana ar punktiņiem. Viņa ļoti cēli, ar cieņu aizrāpo garām skudrām. Lēkā sienāzis, tāds skaists, zaļš, gluži kā bruņinieks ar zobenu, meklējot to īsto, vienīgo, kuru varētu aizsargāt. Arī spāres neliek uz sevi ilgi gaidīt. Tādu skaistu deju izpilda gaisā. Es nevaru atraut acis no šīs dejas. It kā deja "Mazais gulbis", pat mūzika dzirdama, bet ļoti lēni, lai it kā neaizbaidītu šo dzīvo pasauli, kura dzīvo savā ritmā. Es paceļu skatienu, un kreisā pusē redzu nogruvumu, kur alās mīt svīres. Augstu debesīs līgani planē, un mērķtiecīgi laižoties uz Zemes, tāpat jau viņu lidojums starp debesīm un Zemi - arī ir dzīve. Tā nogāze, kur dzīvo svīres, ir no manas bērnības. Es ļoti mīlu šo vietu uz Zemes, kur esmu dzimusi. Tur ir "dziļi" lauki, nošķiebušās mājas, kur šobrīd dzīvo trīs cilvēki. Meditācijās es dažreiz redzu šis vietas, kur ļoti skaistas bērzu birzis un tīri avoti. Un senču apbedījumi, kurus sargā klusums bez vārdiem. Bet es dzīvoju un atceros visu labo, kas saistās ar mani, manu bērnību.

Dzīve ir tik skaista! Paldies Mihail! 

Visspēcīgākā apziņas paplašināšanās.

Es, Taņa A. pateicos Mihailam Mošenkovam un Skolai par seansiem "Izdziedinošie Dzīvības Viļņi". Seansi - burvestīgi tādā nozīmē, ka viņus grūti aprakstīt vienkārša cilvēka vārdiem. Viņi maina vibrāciju līmeni, paaugstina to daudz augstāk. Vibrāciju paaugstināšana ļauj sasniegt smalkākus esības līmeņus.

Notiek spēcīgākā apziņas paplašināšanās, ir konkrēta iziešana uz Mūžīgo un Nemirstīgo līmeni. Zeme un Debesis jau priekš tevis nešķiet sadalītas ar nepārvaramu bezdibeni, saproti, ka viss ir vienots, redzi sevi kā stādiņu, kurš no pupiņas, kura ierakta zemē, pa kādu neredzamu, bet ļoti izturīgu sudraba diegu , apvijoties ap to, tiecas uz debesīm un tur liek uzplaukušo savas dvēseles ziediņu Visaugstākajam plaukstās.

Šodienas seanss atšķīrās no citiem, arī citi seansi bija atšķirīgi. Šodien ieraudzīju kuģus( veselu flotili), kuri vakarā ienāk kautkādas upes grīvā Apsolītajā Zemē un Ziemassvētku Zvaigzni. Gaismas stabs stāvēja no Debesīm uz Zemi un viss dziedāja: " Uz Zemes Miers, Debesīs - Labvēlība".
Ir liels karmisks nopelns kad Debesis nolaižas uz Zemes.

Rīgā, 2010. gada 26. decembrī 

Vēstule par rezultātiem pie Mihaila Mošenkova.
Zoja Z. Seanss 2006.gada 2. novembrī.

Tagad es precīzi zinu ne tikai savu dzimšanas dienu, bet arī dzimšanas laiku. Seanss, par kuru es nebiju pārliecināta, veikt vai neveikt. Ne tāpēc, ka uzskatīju, ka viss kārtībā, bet kaut kā gaidīju, kad Skolotājs teiks, ka laiks jau pašai..., ne tikai saņemt palīdzību no malas.
Ārēji nekas nesāp, gan galva, gan pārējās ķermeņa daļas. Bet iekšēji ir slēpta potenciāla sajūta, kurš ar daudzām lietām aizsērējis, pret kurām es tagad attiecos ar pateicību, kā pagātnes mācībstundām.
Seansa pirmā daļa beidzās - sajūta, ka ķermenis, kurš sastāv no 2 daļām( atšķiras pēc krāsas, apjoma, blīvuma) pārvēršas vienotā veselumā, kurš priecīgi pulsē, bija neticami viegls, bet tiešāk sakot- es viņu nejutu, it kā es guļu uz mākoņa, vai es pati esmu mākonis. Dvēselē miers. Skolotājs sāk strādāt ar manu galvu. Redzu, ka galva spēcīgi mētājas, nesaprotamas formas un viendabīgs ķermenis. Galvas kreisās puse - smaga, blīva, tumša, tāda kā agresīva. Labā puse - maziņa, tīra, gaišā krāsā, kautkas viņā ir bērnišķīgs, bet tajā pašā laikā arī dziļš. Koncentrējos uz galvas virsu - aizgāja pulsācija, gaismas plūsma, siltums. Parādījās patīkamu sāpju sajūta, pēc tam dzeltens balons, ar līdzenām malām. Bet tā krāsa visu laiku mainījās. No tracinoši kūsājoša toņa tā pārvērtās par mierīgi plūstošu mākoni. Visu laiku bija pulsācija un miera sajūta.

Pēc tam balons sāka pārvērsties par bezgalīgu tumšas krāsas tukšumu. Krāsa mainījās no dzirksteļojošas līdz brūngani pelēkai, līdz dažādu violeti ar dzeltenu un zaļu nokrāsu toņiem. Beigās mainījās tikai uz violeti rozā toņiem. Ja līdz tam es redzēju savas galvas projekciju, tad tagad es atrodos tur viņā iekšā ( notiek galvaskausa iekšējās daļas skenēšana).
Centrā parādās parastā, man pazīstamā acs- vērojoša un savā mierā apstiprinoša. Un pēkšņi acu priekšā - milzīgs, balts, spīdīgs, maigs augums. Sajūtas, ka tās ir manas mājas, es esmu tur, es esmu viņas daļa. Ar lielu ātrumu tā nesas kosmosā, un no tās nāk daudz izgaismotu līniju, precīzāk- paliek līniju pēdas. Pēkšņi es sajūtu, ka atrodos šo līniju centrā, tajā vietā, kur tā aiznesās kosmosā. Es esmu šī skaistuma, harmonijas un miera projekcija - spīdošs, pulsējošs punkts. Dvēselē neaprakstāms prieks, iekšēji pateicības asaras Radītājam, visiem, ar kuriem mani saveda dzīve ( kā kino- kadrs- jauns cilvēks - es visus apķeru, un viņi man smaida). Un no augšas uz visu noraugās Skolotājs. Viņš tāds liels, visu saprot. Siltums un maigums plūst un apņem mani.

Tagad es piedzimu mīlošās rokās, man nav ūdens plaušās.
Es Jūs ļoti mīlu, mans mīļais Skolotāj!
P.S. Atvainojiet par tādiem skribelējumiem, esmu tikko dzimusi.
Ar milzīgu mīlestību - Zoja.

Terapeitiskais seanss pieņemšanā pie Mihaila Mošenkova.

18.03.2004. Nolūks: atbrīvoties no pagātnes sāpēm.
Pirms 16 gadiem man veica onkoloģisku operāciju, pēc kuras es zaudēju sievišķo pievilcību - nevaru ar visiem iet uz baseinu, pludmali, džakuzi. Tas rada problēmu tikties ar vīriešiem. Es nevaru vīrieša priekšā izģērbties, attīstījās kompleksi, es izvairis satikties ar vīriešiem, baidos pārdzīvot sāpes. Trīs gadus pēc operācijas traģiski gāja bojā mana māsa, bet pēc gada pēc šī notikuma man dzemdību namā nomira mazulis, nodzīvojis vien 10 dienas. Viņam ienesa infekciju, plus abpusējs plaušu karsonis. To visu es centos aizmirst, pieņemot kā notikušu faktu, attiecos uz visu notikušo, kā man šķiet, normāli. Jā, uzreiz bija jautājums - par ko? Kāpēc man? Centos nomierināt sevi - katram tiek dots tik, cik viņš var pārdzīvot. Tātad, es esmu ļoti stipra, un tā vajag. Centos iztaisnoties pēc visa notikušā. Ļoti palīdzēja ārsta G. Sotina grāmata " Dzīvi radošais spēks". Centos slēpt no cilvēkiem savas bēdas, bet īlenu maisā nenoslēpsi...

Apgūstot Reiki sistēmas sākuma zināšanas , sāku strādāt ar pagātni. Kaut kas aizgāja, ar kautko uzreiz neizdevās tikt galā. Tā sāpe sēd manī kā skabarga, kuru gribu izvilkt, pat ja būs sāpīgi. No jauna aprakstot notikumus psihoterapeitam, lēju " krokodila" asaras. Nebija atbildes uz jautājumu: "Par ko sevi sodu, atņemot sev privāto dzīvi?" Neveiksminiece? Varbūt tāpēc dusmas pašai uz sevi. Man ļoti grūti pārdzīvot žēlošanu, tā izsit pamatu zem kājām. Kad pret mani attiecas ar žēlumu, es jūtos bezpalīdzīga. Man jābūt stiprai. To man iemācījusi dzīve.
Sākām detalizēti iztirzāt sāpju iemeslu. Es atcerējos nepatīkamus momentus no savas bērnības. Mēs ģimenē bijām daudzi bērni. Es biju astotais bērns, un mamma mani negribēja dzemdēt, bet tēvs uzstāja, un es parādījos pasaulē. Es mīlu savus vecākus. Tēvs ar māti bieži konfliktēja, dažreiz kāvās. Mēs pārdzīvojām šausmas. Man bija bail, ka tēvs nositīs mammu, es ķēros mammai ceļos un histēriski kliedzu: " Māmiņ, mīļā, lūdzu nevajag!" Viņa atgrūda mani, es viņai traucēju. Viņi mūs nedzirdēja tanī momentā. Man gribējās piespiesties pie mammas, gribējās, lai viņa vienkārši papaijā galvu, pamīļo, bet viņa, pa dienu nogurusi, vienkārši aizmirsa par mani, par to, ka es esmu maziņa un ļoti viņu mīlu. Dažreiz viņa man dziedāja šūpuļdziesmu, smieklīgi, brīnišķīgi vārdi, un es lūdzu dziedāt vēl un vēl... Vienreiz vecāki lamājās, es gatavoju stundas, māte bija ar kautko novedusi tēvu, viņš neizturēja un sirdīgi iekliedzās: "Kaut tevi vēzis apēstu". Es to dzirdēju un visa sarāvos, kā ābola miza pēc sala. Iekšā man palika rūgta sāpe un neizpratne tādas ģimenes dzīves jēgu.

Mana ģimene izjuka, daļēji iespējams, tāpēc, ka vīrs pret mani pacēla roku, un ne vienreiz vien. Es negribēju dzīvot šausmās, kuras pārcietu bērnībā. Pieņemot atbalstu, sajutu krūtīs uguni, vienādu, kā labajā, tā kreisajā krūtī, kaut gan tās nav. Uz jautājumu, ko es redzu, es redzēju tumšus pleķus trīs vietās kreisajā, un vienu labajā pusē. Ko sadedzina uguns? Tas pārvēršas pelnos? Pleķi, tie izskatās kā gaišs ūdens ar pleķiem ( izplūdušas lāses). Ūdens iztvaiko, un tas ir redzams kā spilgtā saulē ceļas un plūst garaiņi. Palika gaiši zeltīta virsma. Sāpes pēc pārciestās operācijas izrādījās pielipušas kā zeme pie kājām. Tā bija lipīga, mitra, tumša, bet ne melna, drīzāk brūna. Tur bija apmēram pa 3kg zemes uz katru kāju, bet uz kreiso kāju vairāk. Šķita, ka kreisā kāja aizgājusi kaut kur tālu, ka es to nejutu. Vispirms atbrīvojās labā kāja. Zeme atkrita viegli un ātri. Vērojot atbrīvoto enerģiju, es sajutu enerģijas pastiprinājumu Tanden zonā, tā nāca no papēža pa kāju uz Tanden.

Kājā sajutās vieglums, komforts, tā atbrīvojās pilnībā. No kreisās kājas zeme atlipa daudz lēnāk, arī kaut kas palika. Vērojot kāju, ieraudzīju it kā caurspīdīgu puszeķi, kura bija uz pēdas, novilkta pa pusei. Atbrīvojusies no tās, kaut kas palika apakšstilbā, no kreisās puses, vairāk ārpusē. Izskatījās tas kā savāds porolons 1-1,5 cm biezumā pa visu apakšstilbu. Atbrīvojos no tā, bet kaut kas vēl bija kreisās kājas augšstilbā. Novērojot to, ieraudzīju izsitumu, apmēram 8 cm diametrā. Tie bija sarkani- violetā krāsā, punktveida. Atbrīvojos no tiem. Vērojot kreisās kājas stāvokli, sajutu vieglumu, kāja pilnībā atslābinājās. Enerģija no pēdas aizgāja uz augšu, uz Tanden, es sajutu ievērojamu enerģijas pastiprināšanos no abām kājām.
Cik % enerģijas bija novirzīts uz pagātnes sāpēm? 80?, jā, 80. Cik % no tiem 80 varēja būt novirzīti citiem labiem darbiem, un cik sev? 75% citiem, 5% sev. 20% - tā ir tā mazā meitene. Tu jau esi pieaugusi. Kā tu rīkotos, saņemot 80% enerģijas? Ja varētu visus 100%? Var. Ar gara spēku - tad 80un 20 un visi 100% sevis realizācijai!!! Nekad par sevi neesmu prasījusi, ļoti nepierasti, parasti par citiem nācās prasīt. Tālāk, stājoties Radītāja priekšā, sajutu mīlestību bez robežām, nesalīdzināmu ar zemes, cilvēku mīlestību. Tas bija zeltīts mākonis. Centrā rozīgi- zilgani- gaiši - violets veidojums kosmosa izskatā. Tas veidojums mirdzēja ar miljoniem zvaigžņu. Domās es nometos ceļos un noskūpstīju drēbju stūrus, raudot no prieka un lūdzot piedošanu, ka tik ilgi esmu gājusi pie Viņa, pateicos par dziedināšanu un Viņa Mīlestību.
Paldies, Mihailam, paldies man. Kungs! Tava Svētā griba, lai notiek viss tā, kā jānotiek!

20.03.04. K.Š. 50 g. 

Aura ap mani

Godātais Mihail!

Gribu vienkārši aprakstīt, kas notika pieņemšanas laikā pie jums. Pēdējā seansā bija ļoti piesātināti redzējumi un sajūtas, ar piesātinājumu es domāju krāsas.
To kolorītu nav iespējams aprakstīt, to var tikai ieraudzīt un sajust, tikai tad saproti, tieši kāda krāsa tā ir. Visi toņi gaiši un uz tausti kā zīds.

Aura ap masāžas galdu seansa laikā līdzīga vieglai dūmakai sniegbaltā krāsā, aiz šīs dūmakas enerģijas plūsma gluži kā varavīksne. Šī dūmaka apņem ķermeni kā no iekšpuses, tā arī no ārpuses, un atkarībā no darba, ko veic , tā pārvietojas pa ķermeni. Pati neaizmirstamākā sajūta ir, kad veic darbu virs galvas, virs apziņas. Tā bezsvara stāvokļa sajūta, tu nejūti nevienu saskarsmes punktu ar materiālo pasauli, tu lido, tevi visapkārt apņem siltums, it kā tu esi mātes dzemdē. Pie šīm sajūtām ļoti tuvas situācijas, kad tevi vai tu pats domās nokļūsti dabā.

Pēdējā seansā es biju jūras krastā, varbūt pat mūsu Baltijas jūras, viļņu šalkas bija dzirdamas tik skaidri, ka šķita, ka patiešām esmu jūrā. Zeltainas smiltis, siltas un maigas jutās zem kāju pēdām un roku plaukstās, mugurā pūta viegls rudens vējš, atnesot skuju smaržu. Burtiski pēc dažām minūtēm es atrados laukā, lauku pļavā, laukus atpazinu pēc to smaržas un atmiņām no bērnības. Šim aromātam piejaucās pļavas puķu un nopļauta siena smarža. Ķermeni sildīja vasaras saulīte, debesis bija tīras, neviena mākonīša. Tās it kā atradās izstieptas rokas attālumā, tā vien gribējās tās noglāstīt. Iekšēji mani piepildīja komforta un miermīlības sajūta. Gribējās ne par ko nedomāt, tikai tīksmināties par sauli un aromātiem. 

Locītavas pārstāja sāpēt

Albina H. (seansi 6.,20.,27. jūnijā 2003.g.)
06.06.- Silts, nomierināšanās, dziļš miegs apmēram 6 stundas, naktī necēlos ( ikdienā modos ik 30-50 min). 13.06. - Sajaucu dienas. Diemžēl nepieņēmu seansu. 20.06. - Šajā dienā ļoti samirku zem lietus , ilgi gaidīju transportu, slapja (30 min). Mājās, neskatoties uz to, ka pielietoju dažādas metodes, neizdevās līdz galam sasildīties. Seanss sasildīja, kļuva karsts. Ātri aizmigu. Domāju, ka pateicoties seansam, nesaslimu. 27.06. - Tāds pats rezultāts kā 06.06. Diemžēl pēc pirmās pamošanās, apmēram plkst.5, neaizmigu( pēc tam dienā pietrūkst spēka). Rezultāti: seanss sasildīja, kļuva karsts. Ātri aizmigu. Domāju, ka pateicoties seansam nesaslimu.

Māra T. ( seansi 6.,13.,20.,27. jūnijā 2003.g.)
Sajūtas: Seansu laikā 13.un 20.06. bija ļoti stipras sāpes ceļos. 20.-tajā ļoti jūtami caur pēdām aizplūda viss liekais. Dziedināšanās process noris caur stāvokļa paasināšanos. Var salīdzināt ar to kā kalnu kaza kāpj virsotnē - arvien augstāk un augstāk caur saspringumu, lai nokļūtu citā augstienē. Par redzi- nevaru teikt, ka redzes asums būtu manāmi uzlabojies, bet man ir ļoti patīkami nenēsāt brilles. 27.06.- seanss bija ļoti maigs, komfortabls. Paldies! Rezultātāts: Man tagad ir ļoti patīkami un es nenēsāju brilles.

Elvīra A.( seansi 30. maijā, 6.,13.,20.,27. jūnijā 2003.g.) Sajūtas: Visus seansus pieņēmu ar labpatiku un pilnu uzstādītā mērķa apzināšanos. Katru reizi uzreiz sāka reaģēt labā kāja - nīdēja, vilka, pēc tam pierima.Tas, ko es redzēju seansu laikā? Gan labais, laipnais, gan ļaunais, briesmīgais- atsevišķs stāsts. Es visu to rakstu, bet šeit nav vietas. Man viss ir ļoti interesanti! Rezultāti: Es sāku pārliecinošāk staigāt, stingri sperot soli uz zemes. Naktī kāja netraucē, bet no rīta es viņu berzēju, masēju un mīlu. Labā acs pārstāja raustīties, kad skatos televizoru, pazudušas "mušiņas". Māku pielikt savas rokas: māku ar rokām noņemt spiedienu,t.i. gribas kādreiz arī mieru- sēdēt un adīt, lasīt. Jauna izpratne par dzīvi, attiecībām, pateicības sajūta, siltums, mīlestība... Paldies!

Marija I. (seansi jūnijā) Rezultāti: ķermenis gaiša, spēcīgs. Locītavas pārstāja sāpēt. Parādījās jaudīga sazemēšanās: patstāvīgi jūtu ķermeni, kurš rada fizisko un emocionālo baudījumu ar katru kustību. Pakāpeniski viss izlīdzinās. Viegli atgriežas pareizajā, noturīgajā stāvoklī. Iekšēji stāvoklis kā lūgšana bez vārdiem, prieks, kura ir tik daudz, ka viņš pats par sevi pārnesas uz visu, ko es daru tajā momentā.

Silva K.( seansi 6.,13.,20.,27. jūnijā 2003.g.)
Sajūtas: seansu laikā jūtu lielu enerģijas pieplūdumu rokās, kājās, durstīšanu galvā, sejā. Rezultāti: Seansu laikā man notika sekojošas izmaiņas organismā: 1. Uzlabojās dvēseliskais stāvoklis, es kļuvu mierīgāka, mazāk uztraukta. 2. Manas locītavas kļuva labākas. Samazinājās sāpes roku pirkstu locītavās. 3. Klepus kļuva mazāks. Paldies! 

Mainījās attiecības ar vīru.

Kalerija L. 74.gadi ( seansi 2003.gada 4.,5.,11.,18.,25. jūnijā).
Sajūtas: es jūtu ķermeņa atslābināšanos, siltumu mugurā, kreisā kājā
( slimajā), vietās, kur nav siltuma- durstīšanu no pēdas līdz pat celim un pat raustīšanos, tad nomierinās un es nemanāmi aizmiegu spēcīgā miegā un no rīta jūtos mundra un vesela. Paldies.

Inese S. 42 gadi (seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā).
Sajūtas: visu seansu laikā jutu, it kā kāds staigā pa galvu, īpaši pa pakausi. Visbiežāk uz seansu beigām aizmiegu. Tāpēc par sajūtām maz ko varu pastāstīt.
Rezultāti: Toties pārliecinoši sēžu. Cenšos piecelties. Pārstāju dzert miega zāles un tabletes pret spazmām. Viegli aizmiegu un mostos labā garastāvoklī, galva kļuvusi skaidrāka. Nepatvaļīgās kāju un ķermeņa raustīšanās ir reti un nav spēcīgi. Kreisā kāja kļuvusi spēcīgāka un jutīgāka. Labā kāja jūt slikti. Varu pakustināt pirkstu, lai gan to nejūtu. Paldies.

Valentīna M. 49 gadi (seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā).
Sajūtas: visu seansu laikā sajūtas vienādas: ļoti spēcīgi "hibiki" rokās un kājās, pa visu ķermeni. Tāpat seansu laikā gribas dziļi un lēnām elpot ar vēderu un krūtīm. Pēc seansiem možums. Gulēt negribas. Miegs ļoti saraustīts.
Rezultāti: izmainījās mana attieksme pret vīru pozitīvā nozīmē. Izmainījās attieksme pret ēdienu. Negribu gaļu. Pat, ja esmu izsalkusi. Kā saka, kumoss nelien mutē. Paldies par seansiem. 

Aizmirsu par astmu.

Pirmo reizi vērsos pie Mihaila Mošenkova 2001. gada maijā.
Precīzu manas slimības diagnozi man uzstādīja 44. traumpunktā Rīgā. Iespiesti nervi no 3-6 skriemeļiem.
Bija nozīmēta rinda uz operāciju, kuru vajadzēja gaidīt 2 gadus. Ārsts teica, ka Jums bez ķirurģiskas iejaukšanās neapieties, un nozīmēja uz izmeklējumiem. Man bija vēl bronhiālā astma. Un sasists kreisais plecs.

Ar tādu diagnozi es vienkārši atrāpoju pie Mihaila, un no sliekšņa uzreiz teicu, ka lai dara ko grib, es Jums ticu, ka jūs atbrīvosiet mani no operācijas un tā viss arī beigās sanāca.
Pēc pirmā seansa es jau sajutos labāk, bet kad izgāju 8 seansus, es biju absolūti vesela. Sāku taisni staigāt, sāpes pilnībā aizgāja!!!

Es vēlreiz atkārtoju mugurkaula rentgenu, kur bija redzams, ka mans mugurkauls kļuvis taisnāks. Es sāku strādāt dārzā, uzmanoties laistīt gurķus un tomātus.
Tā tas turpinājās 3 gadus. Pēc diviem gadiem pēc konsīlija apmeklējuma man pienāca uzaicinājums uz operāciju. Es aizbraucu un atteicos no operācijas, ārstiem sakot, ka, izrādās ir cilvēks, kurš mani izārstēja bez operācijas. Pēc trīs gadiem es jau sāku nēsāt nevis maziņas lejkannas ar ūdeni, bet lielās!

Visu aizmirsu. Visas sāpes un to, ka nedrīkstu celt smagumus, un atkal nonācu pie Mihaila. Un atkal viņš mani nolika vietā, stingri lika izpildīt viņa norādījumus. Es tāpat cietu no bronhiālās astmas, elpoju ar aparātu. Tagad jau esmu aizmirsusi par visiem aparātiem!!!

Vēl sāpēja plecs. Tagad vairs nesāp. Drīz būs 12 gadu, kā es jūtos absolūti vesela, ja vien ne labā gūža, kur savā laikā neiropatologs man veica vienīgo injekciju, pēc kuras man kāja sāka tirpt un likt par sevi manīt.

Tagad pie Mihaila braucu 2x gadā uz profilaksi. Un es ticu, ka tikai pateicoties Mihailam es dzīvoju jau devīto gadu desmitu un paldies Dievam, iztieku bez ārstu palīdzības.

Milzīga pateicība manam dziedniekam!
Un vēl 8 gadus atpakaļ man piedzima mazmazmeitiņa, tikai 700 gramu smaga, kurai atkal palīdzēja Mihails Mošenkovs. Arī dotajā brīdī es viņu vadāju pie Mihaila.

Es uzskatu, ka tādus cilvēkus kā Mihails, ir jāsaudzē!
Cik viņš ir izārstējis cilvēkus, iztiekot bez operācijas, ka ne saskaitīt!
Gavrilova Jūlija Fjodorovna. 

Kaislības nomierinājās. Mihaila seansi.

Distancēto seansu, kurus pieņēmu no Mihaila, dienasgrāmata. B.M. 21.11.2005.
Diena sākās brīnumainā veidā. Plkst.5 no rīta saņēmu brīnišķīgu SMS no Mihaila. Diena pagāja lieliski, labā garastāvoklī un milzu enerģiju. Šodien pirmdiena. Tātad Reiki Aplis mūsu Reiki centrā. Grūti aprakstīt, bet viss bija dīvaini un harmoniski. Visiem bija neizskaidrojamas plašuma sajūtas, sevis, citu cilvēku. Un brīnišķīgs dienas noslēgums. Plkst. 22.00 vēl Mihaila distancētais seanss. Sajūtas parādījās uzreiz. No kāju pēdām un roku plaukstām ķermeņī sāka plūst enerģija, tās piepildījās ar enerģiju. It kā tūkstošiem enerģijas burbuļu uzpilda ķermeni. Bezsvara sajūta, tālāk vairs neatceros. Aizmigu praktiski uzreiz. Naktī pamostoties, atcerējos par seansu, no jauna sajutu tās pašas sajūtas, t.i. seansa turpinājumu. Tās sajūtas atgriežas, tiklīdz padomāju par bijušo un turpmāko seansu.

22.11.2005. Šodien pabeidzu lasīt Kraiona grāmatu no sērijas " Ceļojums mājup". Ļoti spēcīgi iespaidi! Parādījās viena sakrāla vēlme. Ja es to saprastu agrāk, tad uz fotogrāfijas uzrakstītu kā savu svarīgāko mērķi. Un tomēr es to uzrakstīšu tagad. Šajā grāmatā " tas" ir aprakstīts kā briesmonis, kurš grāmatas beigās uzveic varoni. "Nomierināt savu EGO"- tā ir mana patiesā vēlme. Sajūtas seansa laikā tādas pašas. Ķermenis piepildās ar siltumu un enerģija caur pēdām un plaukstām. Piedod, man, Mihail. Pie tām vēlmēm es pievienoju arī šo.

23.11.2005. Kaislības nomierinājās. Diena pagāja, kā šķiet, parasti. Ar nepacietību gaidīju seansu, kuru praktiski nemanīju, jo aizmigu.

24.11.2005. Parasta diena, ne ar ko neizceļas. Pienāca seansa laiks. Bet šodien ne tā, kā iepriekš. Rokas un kājas momentā kļuva karstas un pastiepās veikt man seansu. Miegs kā nebijis. Bija grūti mierīgi nogulēt. Visu laiku grozījos, nevarēju atrast sev vietu. Beigu beigās, pēc 40 minūtēm piecēlos no gultas. Pusstundu nodarbojos pati nezinu ar ko, staigāju pa istabu, pa māju... Pat sagribējās iziet ārā, laukā. Tā kā biju naktskreklā, pārdomāju un gāju gultā. Ļoti ātri atslābinājos. Un pēkšņi! Apskaidrība!... Mēs runājām par simbolu, kuru es tā kā nevaru uzzīmēt..., it kā kāds atturētu. Bet viss tāpēc, ka viņš bija nepilnīgs. Es kautkā nebiju pamanījusi, ka redzu divus simbolus- vienu un otru spoguļattēlā. Es nevaru aprakstīt to sajūtu un visa tā jēgu vārdiem, turklāt uz papīra. Vienkārši tagad es zinu un sapratu, un varu uzzīmēt.
25.11.2005. Šodien seanss sākās ar jau zināmām sajūtām. Ķermeņa piepildīšanās ar siltumu un enerģiju caur pēdām un plaukstām. Apmēram pēc pusstundas aizmigu.
27.11.2005. Diena pagāja pateicībā visam esošajam. Seansa laikā sajūtas tās pašas. Varbūt ne tik spēcīgas. Bet tagad es neaizmiegu un nevaru gulēt. Vienkārši negribu. Kamēr iet seanss, jūtu možumu. Tikai apmēram pēc stundas aizmiegu. Miegs normāls.
28.11.2005. Šodien seansu pieņēmu plkst.23.00. Tā sanāca. Seansa laikā te sirdsklauves, te sāpes sirds apvidū. Saliku " dzīvību glābjošo" mudru. It kā kļuva vieglāk. Aizmigt nevarēju kādu stundu. Rādījās murgi.
29.11.2005. Vakarā jūtu, ka mani tāds kā vilnis pārņem. Skatos pulkstenī - 23.00 . Seansa laiks. Tikko apgūlos, tā mans kaķis Mersedess ar ieskrējienu uzlēca man virsū uz krūtīm ar izsaucienu "mjau ". Mierīgi pagulēja 5 minūtes. Pēc tam cienīgi nolēca un aizgāja savā kaktā. Es turpināju pieņemt seansu. Gulēt negribējās. Atkal ar grūtībām aizmigu. Atkal sākās " pusšausmenes". No rīta grūti piecelties 7.00.
30.11.2005. Seansa laiks . Sajūtu nekādu. Gulēt negribas. Toties līdz galam uzrakstīju dzejoli, kuru sāku septembrī un pēc tam aizmirsu. Pēc tam mani kā ar aukstu dušu aplēja, no galvas līdz kājām, 4 reizes. Tad vēl vairākas reizes, bet knapi jūtami. Ļoti dīvaina, kautkā jau notikuša, sajūta un viss. Vairs nekādu sajūtu. Sapņi atkal dīvaini, ar erotisku novirzienu, jau ceturto nakti. Tas dzejolis, kuru uzrakstīju seansa laikā. Spēle ar mēnesi, naktī pamostos no spilgtas gaismas. Tas ir mēness, uzbāzīgi skatās logā. Te apklājas ar caurspīdīgu mākonīti, koķeti, tad, nomet apmetni, draudzīgi pasmaida. Tad, paslēpes spēlējot, ierokas mākoņos. Tā es bērnībā ierakos lapu kaudzē. Lūk, no mākoņiem parādās atkal. Ar savu spīdumu aizplīvuro visas zvaigznes. No jauna ieskatās manā logā. Redzams, grib zināt: vai redzu viņu? Nu kā var aizmigt pie tādas spēles?! It kā atrodos pasakainā miegā! Mēness zaķītis ielec man plaukstās. Pakustināja ausis un pazuda logā. Noslēpumainā pilnmēness gaismā Bēthovena" Mēnesnīcas sonāte" dzirdama. Laimes asaras, labsajūta lejas no acīm. Ak, Dievs! Kāda Mīlestība mūs apņem!
01.12.2005. Šodien visu dienu mani nepamet trauksmes sajūta. It kā kaut kas ļoti svarīgs noticis arī man. Bet es par to nezinu. Seansa laikā nejutu iekšējās sajūtas. Bet satraukums pārgāja. Ātri aizmigu.
02.12.2005. Parasta diena ar neparastu SMS no Mihaila. Seansa laikā momentāla liela siltuma sajūta kājās, īpaši ceļos. Un mundrums. Aizmigu ap pusnakti.
04.12.2005. Diena bija ļoti mierīga. Tāpat kā vakardienas seanss. Sajūtas knapi- knapi. Seansa laikā možums. Aizmiegu, kad izzūd seansa saņemšanas sajūta.
05.12.2005. Ievēroju, ka jau trešo dienu tā savādi strādā mana sirds. Izskatās pēc aritmijas. Diezgan bieži rodas šis dīvainās, nepatīkamās sajūtas. Mudra nepalīdz. Šķiet, ka sirds tūlīt apstāsies. Seansa laikā šīs sajūtas pastiprinās. Šodien arī. Kaut arī aizmigu ļoti ātri.
06.12.2005. Ļoti vāji jutu seansu. Joprojām sirds aritmija. Bet šodien ļoti ātri aizmigu.
07.12.2005. Diena pagāja mierīgi. Pat sirsniņa tikai divreiz par sevi atgādināja. Un seansa sākumā kautkas līdzīgs aritmijai. Citas sajūtas nejutu. Dvēselē mierīgi un klusi.
08.12.2005. Diena sākas ar prieka sajūtu, mierīgi. Katra diena nes kautko jaunu. Katru dienu iegūstam pieredzi. Visu dienu sirds strādāja bez pārtraukuma. Seansa sākumā atkal aritmija. Ļoti ātri aizmigu. Bet sapņi joprojām " pa pusei šausmenes".
09.12.2005. Dienu sagaidu ar prieku, labā garastāvoklī. Labprāt nodarbojos ar ikdienas darbiem. Seansa laikā nekādu sajūtu. Sapņi joprojām nesaprotami.
10.12.2005. Dīvaini?! Bet šodien vispār neko nejutu seansa laikā. Pat ātri aizmigu.
11.12.2005. Diena bija piesātināta. Noguru. Tāpēc ar nepacietību gaidīju vakara seansu. Šodien ļoti karsts pēdās un plaukstās. Patīkams vājums. Bezsvara sajūta. Un apziņa, ka pirmo vēlmi uz fotogrāfijas vajadzēja noformulēt savādāk... Bija: " Visi mani organisma orgāni veseli un darbojas harmoniski, saskaņoti, kā vienots veselums". Tagad es rakstītu apmēram tā: " Esmu atbrīvojusies no tām domām, uzvedības modeļiem, visa tā, kas noveda pie dažādām mana organisma saslimšanām." Tiesa, es nezinu, cik tas ir precīzi vai pareizi, vai labāk.
Rezultātu apkopojums.
Neskatoties uz to, ka seansi oficiāli beidzas 11. decembrī, automātiski katru vakaru līdz 22. decembrim pieņēmu seansus, kurus ļoti labi jutu. Kā es sapratu no sarunām ar citiem, kuri arī pieņēma seansus, viņi darīja to pašu. Tagad es nevaru pateikt, piepildījās manas vēlmes vai vēl ir izpildes procesā. Es zinu, ka parādījās vēl viena sakrāla vēlme par kuru jau rakstīju dienasgrāmatā. Atkārtoju vēlreiz: tas ir nomierināt savu EGO. Kā arī tagad es savādāk formulētu savu pirmo vēlmi par veselību. Bija: " Visi mani organisma orgāni un sistēmas darbojas harmoniski un saskaņoti, kā vienots veselums." Uzrakstītu apmēram tā: " Esmu atbrīvojusies no tām domām un uzvedības modeļiem, no visa tā, kas noveda pie dažādām mana organisma orgānu saslimšanām."
Kā būs tālāk? Dzīvosim - redzēsim. 

Mihaila distancētie seansi.

Aija I.( seansi no 2003. gada 6 - 27.jūnijam. 28.04.52. Sajūtas: Ļoti jaušami jūtu seansa sākumu- enerģija iziet pa visu ķermeni, man ir labi un es aizmiegu. 13.06. redzēju mazu meitenīti, es ļoti baidījos, ka viņa pakritīs, bet es viņu noķēru un no laimes raudāju un mazulīte mani mierināja. 20.06. redzēju sevi jaunu, bet neskaidri, kāds mani aizklāja. 27.06. ļoti spēcīgi jutu, ka no manis viss aiziet zemē.
Rezultāti: Man nekas nesāp, guļu labi. Jau daudz ilgāk spēju roku noturēt paceltā stāvoklī. Liels paldies par seansiem. Dod, Dievs, Jums veselību!

Tamāra M. ( seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27.06.) 06.05.32.
Pieprasījums:
1. Ar mašīnu plecā izsista kreisā roka.
2. Labā kāja - sarežģīts ceļa locītavas lūzums.
3. Sarežģījumi maijā - labās kājas tromboflebīts.
Rezultāti:
1. Roka pēc REIKI seansiem nesāp.
2. Pēc distancētā seansa sajutu durstīšanu un kreisās kājas ceļa locītavas pagriešsnos. Pēc seansa arī labā kāja nesāp.
3. Kad es atgūlos atpūsties, tad miegā es dziedāju dziesmu, te ir vārdi:
Ej prom, ej bez pavadīšanas,
Ej, ej, atvadamies!
Ej prom bez pavadīšanas, ej prom bez pavadīšanas,
Ej prom bez pavadīšanas, ej prom, atvadamies!
Ej prom, ej prom, ej prom!
Atvadamies, ej prom!

Ģirts B. Seansi 2003. gada 20.,27.06.) 23.05.67.
Pieprasījums:
Es vēlos, lai no manas labās rokas apakšējās daļas pazūd tauku audzējs.
Sajūtas:
Pirmā seansa laikā nekādas īpašās sajūtas nebija. Iemigu. Pēc seansa audzējs nedaudz samazinājies izmēros.
Otrā seansa laikā sajutu svaigu, vieglu, patīkamu sajūtu ķermeņa labajā pusē, līdzīgi kā pēc pirts vai dušas.
Rezultāti: Man šķiet, ka starp seansiem audzējs atgriezies iepriekšējā izmērā, bet pēc otrā seansa atkal samazinājies par 10% .

Ļuba F.
Sajūtas: seansu laikā vairāk sāp kājas, tēlaini izsakoties, it kā vilktu ārā nažus un velk nost melnas zeķes no apmēram 5 gadus veca bērna.
Vienā seansā bija asas sāpes acīs, īpaši labajā. Vienreiz dažas minūtes bija ļoti karsti, kā krāsnī. Dažreiz sāp sirds rajonā un asaras pašas plūst.
Pēdējos divos seansos it kā apmēram pa pusstundai, bija redzams, kā no visiem iziet viss sliktais, un ka visi ir veseli un labi kopā violetas gaismas saulē un izlīdzinājusies aura. Pēc šī seansa bija sajūta, ka viss vēl diennakti turpinās. Liels paldies.
Rezultāti: Šajā laikā sajutos daudz pārliecinošāka, arī gulēju mierīgi, jutu citu cilvēku mīlestību un labvēlību pret mani. Bet vēl viss nav aizgājis. Tēlos joprojām saule, ziedoši ķirši, rozes un daudz kas cits.

Larisa K.( seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā) 30.09.66.
Sajūtas: Seansu laikā jutu lielu enerģētisko plūsmu, īpaši kājās. Pirmā seansa laikā pamodos un atkārtoju afirmāciju. Šķita, ka tas ir ceturtais vai piektais seanss. No rīta nevarēju saprast, vai tas bija sapnis vai nē.
Rezultāti: Pirms ceturtā seansa man piedāvāja darbu uz 2 mēnešiem.
Mišeņka, liels tev paldies, es tevi ļoti mīlu!

Tatjana Š. ( seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā)
Sajūtas: 6.,13.06. - ļoti spēcīga enerģijas plūsma, kura izraisīja apziņas un ķermeņa paplašināšanos.
20.06.- spēcīga enerģijas plūsma, krāsainas bildītes, pēc tam spoži - zils ekrāns ar trim spilgti sarkanām spīdošām rakstītām rindiņām. Nākamajā dienā - asa vēlme visu izmainīt, sajūta, ka es - cits cilvēks, ar citām vēlmē un vajadzībām.
27.06. - ļoti spēcīga enerģijas plūsma, kura paplašina ķermeni un apziņu, 3-ās acs zonas aktivizācija, pēc tam pakauša zonā, spēcīga enerģijas kustība šajās zonās.
Rezultāti: Izmainīju savā apkārtnē visu, ko varēju, pat vakardiena atkāpās. Jūtos veselāka un spēcīgāka. Pēc 27.06. sāka iziet liekais šķidrums no ķermeņa caur ādu, spēcīgi samazinājās tūskas. Pazuda vēdera uzpūšanās. Sajūta, ka sāku tievēt, jūtos vēl labāk, možāk.

Katrīna F. ( seanss 01.07.2003.) 22.03.90.
Sajūtas: Seansu pieņem katru piektdienu, arī citās dienās pieprasa. Vienmēr jūt atbalstu. Seansa laikā piektdienās vienmēr aizmieg ļoti mierīgā un ilgstošā miegā.
Seanss 28.06. , sākumā tēli- Saule, bizbiz mārītes, pīle ar pīlēniem, gulbji, puķes. Pēc tam uzreiz aizmiga.
Rezultāti: Seansu pieņemšanas laikā sāka daudz labāk mācīties, sevišķi svešvalodas, tā kā ir vēlme būt daudzās valstīs.
Saskarsmē ar vienaudžiem un klases biedriem kļuvusi sabiedriskāka. Parādījās jauni draugi un vēlmes. Agrāk ne ar vienu nekomunicēja, tā bija problēma daudzus gadus.

Klementīne Š. ( seansi 2003. gada jūnijā)
Rezultāti: Mazāk novēro nogurumu, kurš agrāk radīja problēmas ar mugurkaulu.
Samazinājās sāpes kreisās kājas ikros un vēnas tā netraucē kā agrāk.
Pārgāja saspringuma sajūta vairogdziedzerī, pārgāja tur pulsācija, kura radās situācijās, kad strīdos.

Anžela J. (seansi 2003. gada 06.,13. jūnijā)
Sajūtas: 06.06. seansa laikā fizisku sajūtu nebija, bet viens aiz otra sāka uzpeldēt sīki, no pirmā acu skata neko neizsakoši, nenozīmīgi notikumi, atmiņas, kā likums, ne ļoti patīkamas, sīki, seni apvainojumi.
13.06. - no paša seansa sākuma sākās durstīšana potītēs un pēdās, to iekšmalā nieze.
Rezultāti: Izzuda visi izsitumi, aknas vairs neuztrauc.

Antoņina A. ( seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā). 21.05.25.
Rezultāti: Mierīgs miegs. Mēneša laikā ievērojami uzlabojusies zarnu trakta darbība.
Seansus gaidu un pieņemu ar lielu prieku.
Paldies, Mihail! Vēlu Jums labu veselību, labklājību, panākumus Jūsu labajā darbā!

Aija U. ( seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā) 17.11.58.
Sajūtas:. Seansu laikā vienmēr jutu izlīstošu siltumu, sākot no galvas uz leju. 13.06. bija izteikta siltuma plūsma pa mugurkaulu. Krusta kaula rajonā enerģija it kā atbloķējās bet pēc mirkļa izplatījās tālāk uz kājām, katrs seanss( pēc kāda laika) sajūtu " zosādu".
Rezultāti:
1. Kājas gandrīz vienmēr siltas.
2. Varžacis sadzija 2-3 dienu laikā ( agrāk nedzija mēnešiem).
3. Kājas sāp daudz retāk, mazāk nogurst.
4. Savilktās pirkstu cīpslas mīkstas (īpaši labā kājā).
Ar dziļu cieņu un pateicību - Aija.

Ģirts U. ( seansi 2003. gada 6.,13.,20.,27. jūnijā). 14.06.95.
Sajūtas: Seansu laikā parasti sajūt siltumu un aizmieg. 27. 06. seansa laikā spēcīgi nosvīda. Jūnija sākumā saslima ar masaliņām. Ārsts brīdināja, ka slimība noritēs smagi, bet tā nebija.
Rezultāti: Kļuvis drosmīgāks( situācija ar zirgu).
Paldies par seansiem!

Elita N. ( seansi 2003. gada 20.,27. 06.). 17.03.24.
Sajūtas: 20.06. 40 minūšu momentālas spēcīgas sāpes ceļos( īpaši kreisajā). Tādu sāpju vispār nekad nav bijis. Tas, neskatoties uz to, ka gulēju savā gultā. Pēc tam spēcīgākais karstums kājās no ceļiem līdz pirkstiem. Kad piecēlos pēc seansa beigām, tad ne tikai sāpes izzuda, bet pat gandrīz labi varēju paiet.
27.06. - viena sajūta - ļoti liels karstums kājās.
6.,13.06. nepiedalījos seansos - aizmirsu - tas no prieka, bet 13.06. no bailēm - vīrs aizķērās aiz paklāja un krītot sasita galvu pret radioaparātu.
Rezultāti: kas pēc seansa beigām piecēlos, tad ne tikai sāpes izzuda, bet pat gandrīz labi varēju paiet.
Paldies! 

Mana pirmā dziesma.

Jums raksta Marija K. Es apmēram pirms trim mēnešiem jums biju nodevusi savu fotogrāfiju ar trim vēlmēm- apgalvojumiem.
Atklāti sakot, es apzināti pieņēmu tikai dažus seansus tikai tāpēc, ka esmu aizmārša. Ceru, ka turpmāk būšu apzinīgāka.

Manas pirmās vēlmes- apgaismojuma sakarā , kļūt par profesionālu dziedātāju, kura izpilda gaišas, pacilājoša satura dziesmas, es tieši šos mēnešus strādāju pie dažām dziesmām. Un šobrīd studijā mēs ierakstām manu pirmo dziesmu.
Kas attiecas uz manu trešo vēlmi - satikt cienīgu vīrieti, mīļoto, nezinu, ko teikt. Man blakus ir labs puisis, tas, ar ko es satikos jau līdz šim. Nezinu, vai tas ir īstais. Man šķiet, ka viņš mainās, vairāk saprot mani un kļūst man vairāk svarīgs un tuvāks.

Otro vēlmi, godīgi atzīšos, es biju piemirsusi un nezinu, kur pierakstījusi. Šobrīd vairāk domāju par pirmo vēlmi. Vokālā izaugsmē pārdzīvoju "radošās krīzes", apātiju, nevēlēšanos, nogurumu un neticību sev tanī, vai manas dabas dotās balss iespējas ir tā vērtas, lai tās parādītu. Ceru, ka mana ticība un pārliecība nostiprināsies. Uzrakstīšu kā apgalvojumu: "Es- par sevi pārliecināts cilvēks". Varbūt tā arī ir mana otrā vēlme.

Ceru, ka es pareizi uzrakstīju vēstuli. Tālāk jautāšu caur Aiju. Nezinu, gaidīt man kādu atbildi, vai vienkārši pieņemt seansus. Jums arī nodeva fotogrāfijas mana mamma - Irina B.
Ar cieņu, Marija, Kijevā 05.06.04. 

Labs noskaņojums.

Sņežana K. 33 gadi. Seansi katru piektdienu.
Sajūtas: seansu laikā es guļu, izjūtu mieru.
Rezultāti: visas manas vēlmes, izņemot (1), var teikt, ka ir izpildījušās pilnībā.
Milzīga prieka un laimes sajūta. Man ir uzlabojušās attiecības ar mammu, īpaši pēc ģimenes semināra Jēkabpilī, kur viņi bija. Mēs ar viņu sākām labāk sevi saprast.
Dažreiz es mainu, tiešāk sakot, papildinu savas vēlmes. Viss notiek. Tagad esmu kļuvusi daudz mierīgāka. Cenšos saprast cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Paldies.

Kalerija L. Seansi 2003. gada 10.,17.,24.,31. oktobrī.
Sajūtas: bieži seansu laikā nemanot aizmiegu un pat līdz rītam.
Rezultāti: jūtos daudz labāk.

Ģirts U. 8 gadi. Sajūtas: seansu laikā sajūt siltumu un aizmieg.
Rezultāti: domāju, ka Ģirta imūnsistēma nostiprinājusies, tā kā 03.10. vakarā viņam pacēlās temperatūra 38,2. Nebija ne iesnu, ne klepus. Vakarā 22:00 viņš pieņēma Jūsu seansu, pirms tam es arī taisīju viņam seansu. Nākamajā rītā bija normāla temperatūra, viņš pilnībā bija vesels. Ar kautko mēs izslimojām vakarā. Paldies Jums par to. Labāk kontaktējas ar vienaudžiem, tajā pašā laikā kļuvis izvēlīgāks draugu izvēlē. Sekmes skolā labas.

Ilmārs U. 75 gadi. Sajūtas: seansu laikā jūtu pastiprinātu miegainību - mani apņem miers, un es ļoti ātri aizmiegu. Nākamajā rītā parasti jūtos ļoti labi. Rezultāti: jūtami rezultāti sirds darbībā: asins spiediens 127/72, pulss- 63. Redze bez izmaiņām. Paldies Jums par visu!

Elvīra A. 72 gadi. Sajūtas: visus seansus pieņemu ar labpatiku. Katru reizi jutu siltumu, smagumu vēderā, dažbrīd griezās galva, " vilka" manu kājiņu. Daudz ko interesantu redzēju, bet tas ir citā burtnīcā, visu nevar uzrakstīt, bet bija uztraukumi, bailes, prieks, sajūsma, svētlaime, bet piektdienās labs miegs... Vai vajag saglabāt savus principus vai visiem visu piedot?! Galvā daudz atkritumu, bet vajag izmest... Bet varbūt no šiem sīkumiem sastāv mana dzīve? Paldies! 

Kas ir mātes mīlestība?

Es negribu nodarboties ar filosofēšanu par šo tēmu, pie tam, ka līdz manīm jau ir uzrakstīti daudzu gudru cilvēku traktāti. Piemēram, Anatolijs Ņekrasovs savā grāmatā - "Mātes mīlestība" ļoti skaidri ataino šo tēmu.
Un izrādās, kad māte pamet bērnu, tā vēl ir tikai puse bēdas, bet kad mātes mīlestība žņaudz bērnu, nogriežot viņam skābekli un traucējot patstāvīgi attīstīties , lūk te, kā redzams, viss ir daudz nopietnāk.

Par to rakstu tāpēc, ka šī tēma skāra arī mani. Es zināju, ka esmu MAMMA un vienmēr lepojos ar to.
Es vienmēr cieši esmu bijusi blakus saviem bērniem, es visu kontrolēju. Mēs kaut ko līmējām kopā, taisījām lellēm kartona mājiņas, rīkojām svētkus. Respektīvi, darījām visu, ko varējām izdomāt vārda tiešā nozīmē. Es biju laimīga, ka varu tik daudz laika veltīt bērniem. Un dažreiz, atceroties savu bērnību, ļoti skumu, ka mana mamma neveltīja man tik daudz laika un uzmanības.
Es vienmēr novirzīju savus bērnus, kā tralis, kurš ved kuģi ostā, atradis un iznīcinājis mīnas savā ceļā, ar to atbrīvojot ceļu kuģim. Bet izrādās, ka mans tralis bija vienkārši buksieris priekš ne pašgājēj kuģiem. Ja kāds nezin, kas ir tralis un buksieris, var paskatīties i- netā.

Nu, protams, es sen iedomājos, ka radu spiedienu uz bērniem, bet ka tieši ar savu bezgalīgo mīlestību, man tam negribējās ticēt. Un pēkšņi man atvērās acis. Tās, protams, neatvērās uzreiz, mana spītība vienmēr ir traucējusi redzēt acīmredzams lietas.
Mana meita vienmēr atrada kādu iemeslu kaut kur iziet no mājas. Es pat nenojautu, ka mana pārspīlētā uzmanība un hipertrofētā mīlestība dzen viņu , kur acis rāda. Man bija nesaprotami un pat apvainojoši, ka viņai negribas mājās. Mēs taču patstāvīgi kaut ko darījām: spēlējāmies, lasījām, dziedājām, dejojām utt ., un es biju pārliecināta, ka visi ir apmierināti. Un tikai nesen es sapratu, ka viņai grūti atvērties man blakus. Ka viss, ko mēs darījām kopā, bija mans pasaules redzējums, bērni spēlēja ar mani manas spēles, kuras nebiju izspēlējusi bērnībā.
Mans buksieris tauvoja kuģīti tajās piestātnēs, kuras uzskatīju par vajadzīgām un drošām. Acīmredzot, sakari starp kuģiem bija pazuduši, un mans buksieris valkāja kuģi aiz sevis kur vien gribējās, nedzirdot velkamā kuģa komandas kliedzienus. Tā, protams, ir alegorija tagad, kad viss ir skaidrs, un gribas mazliet pajokot.

Mana meita pabeidza 12. klasi, mēs jau laikus apdomājām visus variantus, viņai bija saplānoti tālejoši plāni. Viņa sapņoja aizbraukt uz ārzemēm, bet priekš tā vajag iegūt izglītību. Neieslīgšu detaļās. Profesiju viņa izvēlējās pēc sirds patikas, un mācīties gribēja citā pilsētā. Grib patstāvīgu dzīvi. " Kuģis iziet brīvā peldējumā". Es it kā dvēseliski jutu, ka bērnam laiks kļūt par pieaugušu cilvēku un pamēģināt patstāvīgu dzīvi. Bet, skatoties uz viņu, mani arvien vairāk māca bažas. Kā viņa būs viena, viņa ir tāda neuzmanīga, izklaidīga, aizmāršīga, pārāk uzticas, nu nejēga, vienvārdsakot. Mēs iesniedzām dokumentus vairākās augstskolās, viens bija pie mājām, un arī citā pilsētā, kā meita gribēja. Vienmēr jābūt rezerves variantam.

Un tad pienāca izšķirošā diena. Mums pienāca rezultāti, ka meita ir tikusi budžeta vietā tajā pilsētā, kur gribēja. Un te ierunājās mana " MĀTES MĪLESTĪBA". Nu kāpēc braukt uz citu pilsētu, dzīvot tur kopmītnēs, lietot uzturā nezin ko. Ja var mājās siltumā un omulībā. Pat ja būtu maksas nodaļā, tad materiālajā ekvivalentā tas pats vien sanāk. Nu sākās iekšējs kašķis. Un mans buksieris atkal pacentās pietauvot kuģi citā ostā, kuru izvēlējās pats. Bet sākās nesaskaņas uz kuģa. Atkal jokoju.
Mēs ar vīru nolēmām, ka ideja par citu pilsētu pati par sevi paliek otrā plānā. Vajag mācīties pēc dzīves vietas piederības. Tas ir, mēs pieņēmām lēmumu meitas vietā. Kad es to darīju zināmu meitai, viņa pamāja ar galvu, acis kļuva sarkanas, ... norisinājās ilga cīņa starp saprātu un gribu. Mana meita ar asarām acīs man teica:" Es tā vairāk nevaru, es gribu dzīvot atsevišķi, tu nevari iedomāties, cik man ir grūti." Un tad man beidzot uz visu atvērās acis, kā saka. Es tik skaidri redzēju, ko jūt mans bērns, es dzirdēju to kliedzienu "no kuģa", kuru līdz šim nebiju dzirdējusi. Es sajutu visu, ko juta mana meita, un man kļuva sāpīgi un kauns. Es sapratu, ka visa manas meitas neveiklība ir manas pāraprūpes sekas.

Es uzreiz atcerējos savu mammu. Viss manā galvā sagriezās, es ilgi nevarēju aizmigt, apdomājot situāciju. Es sapratu, ka nevaru tā rīkoties ar savu bērnu. Man viņa ir jāpalaiž brīvā peldējumā. Ir laiks mazajam kuģītim iziet cauri vētrām un negaisiem, uzdurties uz rifiem, kļūt patstāvīgam, izturīgam kuģim. Reiki seanss man palīdzēja atgriezt kārtībā visas sajūtas un aizmigt. No rīta man gribējās piezvanīt savai mammai, man ļoti bija nepieciešams viņas atbalsts. Mamma teica - "Mierīgi, neuztraucies, tev viņa ir jāatlaiž, tu domā, ka man bija viegli jūs atlaist?" Mēs vēl ilgi ar mammu no sirds izrunājāmies, kā agrāk, savā jaunībā, un es biju ļoti noilgojusies pēc šīm sajūtām. Mamma mani atbalstīja un ļoti palīdzēja. Un te es sajutu to, ko juta mana mamma, kad palaida mūs
" brīvā peldējumā". Es sapratu, ka viņa vienmēr mīlēja mūs, un kā es nespēju novērtēt šo MĪLESTĪBU. Jā, protams, es saprotu, ka mamma nevar nemīlēt, bet tās sajūtas dziļumu līdz galam nebiju jutusi. Mamma vienmēr mums deva izvēles brīvību, bet es to sapratu kā vienaldzību pret manu dzīvi.
Neviens un nekad nezināja, kā viņa dvēseliski jūtas, kā viņa pārdzīvo par mums, bet ja reiz viņa mūs laida, tātad ticēja mums. Es sapratu, kas ir īsta mātes mīlestība, es sapratu savu mammu. Tas nozīmē daudz. Tas atver plašākus horizontus un palīdz pieņemt visu, kas līdz šim nebija pieņēmts.

Mihail, atceraties, es teicu, ka pēc izvietojumiem manī vēl norisinājās darbs, ka vēl līdz galam viss nav apzināts.
Tagad varu ar pārliecību teikt, ka pielikts trekns punkts. Paldies Jums par to, ka Jūs esat, un par tām apgaismībām, kuras atnāk pateicoties Jūsu darbam. Pateicoties Jums un Reiki es atbrīvoju savu zemapziņu no negatīviem nogulumiem, ja var tā izteikties. Reiki man ļoti palīdz ikdienas dzīvē, tas nav vienīgais gadījums, bet ļoti spilgts. Un es ar prieku padalīšos tajā ar citiem.

Natālija H. 

Mugura vairs nesāp.

Distancēties seansi pēc Reiki skolotāja Mihaila Mošenkova metodes.

Ludmila L.( seansi jūnijā katrā mēneša piektdienā)20.05.44. Rezultāti: Nav troksnis galvā un kreisajā ausī.

Tatjana D.( seansi 2003.g.jūnijā) 15.01.61.
Sajūtas: seansu laikā sajūtas pēc kārtas ir galvā, rīklē, vēderā, kājās. Īpašas sajūtas bija 27.06.03.: iesākumā sajūtas trešās acs rajonā un galvas virsā, acu priekšā parādījās mana galva ar tādu kā virpuli uz galvas, kurā sāka iesūkt galvassāpes no galvas un aizdegunes, pēc tam es to sajutu. Kad galvassāpes pazuda, arī virpulis virs galvas pazuda.
Rezultāts: Laba pašsajūta, ar bērniem izveidojās labsirdīgas, uzticamas attiecības.
Kaut arī šobrīd esmu atvaļinājumā, no darba katru dienu zvana, jūtu savu nepieciešamību un prieku no saskarsmes ar darba kolēģiem. Mana meita atzīta par gada labāko Rīgas tehniskās koledžas skolnieci. Dēls sekmīgi beidza koledžu, gatavojas iestāties universitātē. Es ļoti to vēlējos un uzskatu par brīnišķīgiem Reiki izpausmes veidiem un manu bērnu talantiem. Ar pateicību, Taņa!

Ērika M.( seansi 6.,13.,20.,27. jūnijā 2003.g.)
Sajūtas: Seansu laikā neko nejūtu, pēc 10 minūtēm aizmiegu.
Rezultāti: Pašsajūta starp seansiem laba, esmu kļuvusi mundrāka, mazāk nogurstu. Mugura vairs nesāp. Kompleksā ar zālēm ir pārgājušas alerģijas lēkmes. Paldies par seansiem!!!

Anna G. ( seansi 6.,13.,20.,27. jūnijā 2003. g.)
Sajūtas: Seansu laikā es jutu enerģiju, īpaši rokās un kājās. Seansa laikā sāpēja labās kājas lielais pirksts.
Rezultāts: šajā laika periodā normalizējies asinsspiediens, starp seansiem jūtos labi. Paldies par seansiem!!!

Gaļina K. 10.07.48.
Sajūtas: 1. seanss: Pirmo reizi es sevi sajutu ārpus sava ķermeņa. Spēcīgi jutu savu asi balta staba veidā. Ja agrāk it kā plīsa enerģētiskie burbuļi jostas vietā, tad tagad tas notiek mugurkaula iekšpusē.
2. seanss . Pēc siltuma parādīšanās jostas vietā, izveidojās tāds kā gaisa balons mugurkaula rajonā, tas kļuva arvien lielāks un lielāks, es it kā gulētu uz gaisa balona jostas vietā. Seanss man ilga 40 minūtes, nezinu kāpēc, un man gribējās piecelties.
3. seanss. Gribējās pieņemt sēdus. Seansu jutu no galvas virsas. Sāku piepildīties ar enerģiju un atkal sāka plīst enerģētiskie burbuļi mugurkaulā gan uz augšu, gan apakšu pa mugurkaulu. Es kļuvu kā tukšu ķermeni.
4. seanss. Pieņēmu sēdus, enerģija sāka lauzties kājās, jo es sajutu sāpes kreisās kājas locītavās, diezgan ilgi, pēcāk enerģija izlauzās cauri un pildīja mani uz augšu. Ļoti precīzi jutu virzienu. Sēdus aizmigu, pamodos 11, jo galva noslīga uz sāniem, un pa to skraidīja skudriņas, mazas- mazītiņas, 3-ā acs vienkārši niezēja, galvā it kā stingra cepure. Pat nākamajā dienā es jutu tās klātbūtni, īpaši niezi trešās acs rajonā. Šīs mazās enerģētiskās daļiņas sāka izklīst ap galvu un izšķīst visapkārt. Sajūtas, ka mana galva akumulēja enerģiju, sabiezināja to ap galvu, bet pēc tam tā saplūda kopā ar gaisu, nevis iegāja manī. Iekšā bija ļoti gaiši un caurspīdīgi, svētlaimes sajūta.
Rezultāts: Kā izmaiņas gribu atzīmēt to, ka aizgāja gaidu un ne izlēmības stāvoklis; man iekšā visu laiku kaut kas notiek, kļūstu taisnāka ejot. Jūlijā ir nolūks atstāt sāpes, kuras parādās kad sāku spert pirmos soļus. Ar mīlestību un pateicību - Gaļa K.

Angelina S.( seansi visu jūniju) 14.09.55.
Pieprasījums:
1. Esmu centrēta.
2. Fiziski un garīgi vesela.
3. Brīva no materiāliem ierobežojumiem.
4. Redze laba, lasu un staigāju bez brillēm.
5. Labs Reiki Meistars.
Rezultāts: Redze uzlabojās, dažreiz redzu bez brillēm reklāmas un dažreiz pat bez brillēm lasu.
Vecāki, man negaidīti, piedāvāja man apmaksāt līdz galam vienu no maniem kredītiem.
Paldies, Tev, Mišeņka!
Lūk ar Reiki Meistaru kaut kā neiet uz labo pusi. Nekādi nevaru sakoncentrēties!
Nelieli sasniegumi pār sevi ir! 

Ļoti neparasta sajūta.

Distancētie seansi no Mihaila. Atsauksmes.

Irma L. Seansi 2003. gada 17.,24.,31. oktobrī, 7.,14.,21.,28. novembrī .
Pieprasījums: Griežas galva, paātrināts pulss, sāpes sānos.
Sajūtas: 17.10. seansa laikā pāriet galvassāpes. 24.10. - karstums sejas daļā, pēc tam pāriet un iestājas dziļš miegs.
31.10.- karstums sejā, sāka sāpēt galva, pēc tam pārgāja.
07.11. - pārgāja sāpes sānā. 14.11.- pa visu ķermeni patīkams miers. 21.11.- ļoti spēcīgi notirpums pa visu ķermeni. 28.11. - mierīgi, patīkami, labs miegs.

Antoņina A. Seansi 2003. gada 7.,14.,21.,28. novembrī.
Pieprasījums: Esmu pilnībā vesela. Manas locītavas un mugurkauls ir veseli - esmu lokana. Es skaidri redzu visu apkārtējo gan tuvumā, gan tālumā. Man labi darbojas zarnas - ir vajadzība un pilnīga iztukšošanās. Vairogdziedzeris funkionē normāli. Man ir skaidra galva un laba atmiņa. Esmu izlēmīga, pārliecināta par sevi, man vienmēr ir labs garastāvoklis. Mani vienmēr pavada veiksme.
Sajūtas: Seansu pieņemšanas laikā 07.,14.11. - aizmigu 40-50 minūšu laikā, nejutu neko. Pamodos plkst. 01 naktī, visā ķermenī vibrēja enerģijas plūsma, ielija siltums. Drīzumā aizmigu atkal. No rīta viegli piecēlos, pašsajūta laba. 21.11. līdz plkst. 04. naktī nevarēju aizmigt, nekādu sajūtu. Galvā jaucās domas, domas. Atmiņās visa apzinātā dzīve.
Atnāca lēmums nodarboties ar savu iekšējo "Es". Sapratu, ka vajag mainīt sevi. 28.11. drīz pēc seansa sākuma aizmigu. Miegs bija labs, spēcīgs.
Rezultāti: Ievērojami uzlabojās pašsajūta fiziskā plānā. Uzlabojās zarnu trakta darbība, pārgāja sēžas nerva iekaisuma paasinājums. Paldies par palīdzību.

Tatjana Š. 2003. gada 7.,14.,21.,28. novembrī.
Sajūtas: 7.,14.,28. novembrī seansi izsauca praktiski vienādus procesus - atvērās sirds čakra, pēc tam maigi un ātri atvērās kakla, pieres un kroņa čakras. Pēc tam, ļoti ilgi un sāpīgi vilkās process Manipūrā- atvērās liels, melns caurums ar cietām, plēsošām, sāpīgām malām, sāpīga, cieta diafragma spēcīgi spiedās uz augšu. Pēc apmēram 40 minūtēm diezgan maigi pieslēdzās 2. čakra, pēc tam pirmā, pēc tam enerģija apvienojās vienotā stabā pa visu mugurkaulu un notika paplašināšanās, piepildot ar Dievu visu ķermeni, pēc tam spēcīgs process bija trešās acs rajonā.

Marija R. Seansi 2003. gada 7.,14.,21.,28. novembrī.
Sajūtas: Dažreiz es aizmirsu par seansu, un, sēžot pie televizora ar adīkli, pēkšņi aizmigu. Pamostoties atklāju, ka pagājis daudz laika, filma beigusies, es liekos gulēt. No rīta jutos moži, nekas nesatrauc. Kad es seansu pieņēmu gultā, tad ātri aizmigu, līdz rītam gulēju mierīgi, nemostoties. Sajūtas labas. Paldies par atbalstu!
Rezultāti: Uzlabojās attiecības ģimenē.

Tatjana T. Seansi 2003. gada 3.,10.,17.,24.,31. oktobrī.
Rezultāti: Pārstāja sāpēt kāju pēdas ( bez sāpēm nevarēju staigāt, kreisās kājas ceļa locītava neļāva kāpt pa kāpnēm). Pazuda 3 hemoroīdu mezgli. Normalizējās zarnu trakta darbība, pazuda nepatīkamā garša mutē ( vienmēr bija pēc ēšanas). Radās spēks iejaukt mīklu ( bieži cepu pīrāgus).

Elvīra A. Seansi 2003. gada 5.,12.,19.26. decembrī.
Sajūtas: Visu godīgi izpildīju. Ar lielu vēlmi. Bet to, kas sanācis, Jums, Skolotāj, no malas labāk redzams. Man viss kārtībā. Esmu ļoti pateicīga par visiem seansiem - tas ir kaifs!!! Vēlos vēl visu turpināt... Paldies.

Māra T. Seansi 2003. gada 3.,10.17.,24.,31. oktobrī.
Sajūtas: 03.10. Seanss bez fotogrāfijas. Sajutu enerģētisko atbalstu. 10.10. Ļoti neparastas sajūtas, ka enerģijas pieplūst, kā jūras viļņi - viens aiz otra, bet ne nepārtraukti, kā bijis vienmēr. 17.10. Tādas sajūtas, ka enerģija koncentrējas sirdī. Paasinājums ceļos. 24.10. Pirmās sajūtas - enerģija dziedina acis- līdz pašiem dziļumiem. Pēc tam - siltums čakrās un es atslēdzos. Plkst.22.30 atgriezos. Vēlme apgriezties uz vēdera. Atkal atslēdzos līdz plkst.23. Sajūtas , ka seanss turpinās, ar to domu arī aizmigu. No rīta - daudz enerģijas un paasinājums kājās.
31.10. Trīs reizes "aizlidoju" un atgriezos. Spēcīga iedarbība trešās acs rajonā, plaukstu locītavās. Nākamajā dienā - brīnišķīga fiziskā un emocionālā pašsajūta.

Vladislavs P. Seansi 2003. gada 3.,10.,17.,24.,31. oktobrī. Sajūtas: Seansu laikā jutu mieru un visbiežāk aizmigu. Bet pats no sevis uz plkst. 23 pamostos. Jutu enerģijas pieplūdumu un labāk strādājas. Nedēļas vidū uzrodas depresija darba dēļ, bet pēc seansa atkal viss ir normāli.

Natālija L. Seansi 2003. gada 3.,10.,17.,24.,31. oktobrī.
Rezultāti: Izmaiņas iet uz labo pusi, bet ir sarežģījumi ar šķidruma uzņemšanu, gribu dzert normāli, bet sanāk tikai mazliet, bailes pāriet, bet kaut kur kaut kas vēl sēd. Vēlos pilnībā atbrīvoties no šīm bailēm, vēlos domāt tikai par labo.

Vera G. Seanss 04.10.03. Sajūtas: Seansa laikā sajutu lielu enerģijas pieplūdumu. Pie tam sajutu, kā uz mani no kreisās puses uzgāzās ūdenskrituma straume no galvas vidus ,gar ausi , un sajutu tādu kā piepildījumu līdz plecam, tad tas izklīda, bet sajūta galvā vēl bija diennakti, un pat nemanīju, kā pazuda. Pašsajūta bija laba. 

Izraksti no Mihaila pacientu dienasgrāmatām, kuri 21 dienu pieņēma distancētos seansus no Japānas 2003. gadā.

Vita R. (9 gadi). Bērnu cerebrālā paralīze.
5.09. varu pati noiet pa visu garo koridoru.
12.09. Braucot ar velosipēdu, neizgriežas kreisā kāja. Iet vieglāk, pārliecinošāk.
19.09. Staigāju bez staigulīša!
26.09. Piedalījos vieglatlētikas sacensībās. Kļuvu pārliecinātāka.

Aija U.(45 gadi) Deformējošs artrīts. Čūlas. 1. grupas invalīds kopš bērnības.
Rezultāti: visu seansu laikā kājas bija vieglas un nesāpīgas. 13. dienā čūla kreisajā kājā aiztaisījās. Visas analīzes normālas. Tagad nekas nesāp, jūtos lieliski. Priecājos par rudeni. Par seansiem. Jutu pulsāciju un smagumu plaukstās. Sajutu kājas no ceļiem līdz pēdām katru reizi savādāk. Bija patīkamas pulsācijas sajūta visā ķermenī.

Nadežda V.(35.gadi). Depresija.
Rezultāti: šajā laikā ieguvu iekšējo mieru un klusumu, bet bija arī momenti, kad man šķita, ka es dzīvoju citā dimensijā. Pēc tam sapratu, ka tas ir mans JAUNAIS stāvoklis, kurš klusē, tas ir bez vārdiem, nav domu- klusums. Bezgalīgs prieks piepilda visu Manu ķermeni, bet atkal nav emociju, tās ir kaut kur pazudušas. Dzīvoju tagad es, kā dzīvoju, un katra diena man ir kā balva. Savā dvēselē es visus mīlu bezgalīgi un ticu, ka ar to var uzveikt Luciferu. Mīlestība izšķīdina ļaunumu un skaudību.

Raisa K.( 75.gadi) Hronisks nogurums.
Rezultāti: 1. Uzlabojās pašsajūta;
2. Parādījās spēks mājas darbu veikšanai, tagad viegli strādāju 5-6 stundas ( agrāk 1-3 stundas);
3. Naktīs sāpes gūžu locītavās kļuvušas retākas un mazākas;
4. Esmu kļuvusi daudz mierīgāka, paaugstinājies emocionālais jūtīgums uz notikumiem, paasinājusies līdzcietības sajūta, es jūtos laimīga;
5. Tagad es aktīvi darbojas un risinu problēmas;
6. Es pārliecinājos, ka ievērojot dienas režīmu, savlaicīgu un pietiekamu miegu, kā arī meditējot, var uzlabot savu dzīves kvalitāti;
7. Uzlabojās gremošanas trakta darbība, par ko liecina mana pašsajūta un pēdējās analīzes;
8. Uzlabojies asins sastāvs, hemoglobīns ir normā;
9. Pazudušas tūskas uz kājām, rokām, zem acīm.
Par manu kaķi, kurš arī pieņēma Reiki seansus: Mans kaķis, vārdā Mika, brīvprātīgi pieslēdzās pie maniem Reiki seansiem. No 20.08. viņš sāka līst pie manis katru vakaru plkst. 22. Es sēdos uz dīvāna un sāku meditāciju, kaķis lēca man klēpī. Kad dzinu viņu projām, viņš neatkāpās un izcīnīja vietu būt man uz ceļiem, vai krūšu rajonā, vai uz vēdera. Un tā turpinājās katru dienu līdz pēdējam seansam. Naktīs viņš arī centās apgulties uz manis, uz segas. Tādu dīvainu Miki uzvedību iepriekš nebiju novērojusi. Pats interesantākais, ka jau 21.30 viņš sāka "gatavoties", grozījās ap dīvānu, sēdās uz dīvāna un gaidīja mani. Seansu laikā, kuri man ilga 60 minūtes, kaķis gulēja mierīgi, bet ļoti spēcīgi man piespiedies. Kad seansi beidzās Mika , kā agrāk, pārstāja līst pie manis gulēt, guļ atsevišķi un negrib, ka kāds viņu aiztiek. Man radās iespaids, ka viņš sev arī kautko paārstēja.
Dienasgrāmatu beidzot.... pateicoties Reiki un Jums, man izdevās iziet no " mirušās cilpas"- nekādas ārstēšanas un procedūras neatjaunoja manus spēkus pēc infarkta, kurš bija 2 gadus atpakaļ. Notika pilnīgs disbalanss. Tagad es jūtu, ka ir cerība daudz ko uzlabot manī....

Par kaķi, kas pieņēma seansus.

Par manu kaķi, kurš arī pieņēma Reiki seansus no Mihaila.

Mans kaķis, vārdā Mika, labprātīgos iesākumos, pieslēdzās pie maniem Reiki seansiem. Gandrīz no 20.08. viņš sāka līst pie manis no plkst. 22 katru vakaru.
Es sēdos uz dīvāna un sāku meditēt, bet kaķis ierāpās man klēpī uz ceļiem, vai krūšu rajonā, vai uz vēdera, un neatlaidās, un izcīnīja tiesības būt man uz ceļiem, krūšu vai vēdera rajonā. Tā tas turpinājās katru dienu līdz pat pēdējam seansam. Naktī viņš arī centās uzgulties uz segas uz manis. Tādu dīvainu uzvedību no Mikki es nekad nebiju pamanījusi. Pats interesantākais, ka jau ap 21.30 viņš sāka "gatavoties", grozījās sp dīvānu, sēdās uz dīvāna un gaidīja mani. Seansu laikā, kuri man ilga līdz 60 minūtēm, kaķis mierīgi gulēja, bet ļoti spēcīgi man piespiedies. Kad seansi beidzās, Mika, tāpat kā iepriekš, pārstāja līst pie manis, guļ atsevišķi un nemīl, ja kāds viņu aiztiek. Man radās priekšstats, ka arī viņš sev ir kaut ko paārstējis.

Dienasgrāmatu beidzot....pateicība Reiki un Jums, man izdevās iziet no "mirušās cilpas" - nekāda ārstēšana un procedūras nepalīdzēja. Neatjaunojās mani spēki pēc infarkta, kurš bija 2 gadus atpakaļ. Bija pilnīgs disbalanss, bet tagad es jūtu, ka ir cerība daudz ko manī uzlabot... 

Reiki skolotāja Mihaila Mošenkova distancētie seansi.

Tatjana T. Rezultāti: Pārstāja sāpēt dzimumzīme uz muguras, pārgāja dedzinošā sajūta, normalizējās menstruālais cikls. Aizdusa palika. Nieres neuztrauc, kā agrāk, tūsku nav, olbaltuma nav, tikai dažreiz iesāpas. Vēl lietoju Prednizolonu 2 tabletes. Deguns izgājis no ierindas, labā deguna eja sašaurinājās un neelpo. Pirmo reizi 6 gadu laikā es neguļu slimnīcā ar nieru problēmu. Milzīgs Jums paldies.

Māra. Seanss 2005.gada 03.10. Parādījās gaisma, kura bija klātesoša visa seansa laikā. Bet tas galīgi nebija līdzīgi tam, kā es parasti redzu gaismu- it kā kāds solījums, spēks, mierinājums... Gandrīz neiespējami aprakstīt vārdiem. Pēc tam atnāca sajūta, ka es esmu daļa no kautkā liela, spēcīga un tāda atvieglojuma sajūta un asaras. Aizsargātības sajūta un laime. Seansa nobeigumā - liela, līdz pat pašam horizontam, pļava ar baltām puķēm, kuras šūpojas vējā. Tad upe, jūras krasts, saule, bezgalības sajūta. Visu šo laiku pēc seansa - dzīve no viena fiziskā stāvokļa paasinājuma līdz citam. Dažas reizes izlīda depresija, bet man izdevās aiziet no tās. Attīrīšanās un atbrīvošanās sajūta. Nav bezcerība un skumjas. Varu mierīgi skatīties uz vilcieniem, neatceroties Annu Kareņinu... Paldies!

Amālija U. Seansi 2003. gada 17.,24.,31.oktobrī, 7., 14. novembrī. Sajūtas: Seansu laikā jutu miegainību, ātri aizmigu. Rezultāti: jūtos mierīga, un tāda sajūta turpinās daudzas dienas. Asinsspiediens normas robežās. Redze un dzirde bez izmaiņām. Paldies!!!

Vlada L. Seansi 2003. gada 31.10., 7.,14.,21., novembrī, 5. decembrī. Sajūtas un rezultāti: bērns seansa pieņemšanas laikā ļoti ātri aizmieg , atšķirībā no citām dienām.

Elvīra A. Sajūtas: visus seansus pieņēmu ar pilnu sapratni un baudu. No rīta vienmēr analizēju un pierakstīju. Tas palīdz dziļāk saprast savu fizisko un garīgo stāvokli. Rezultāti: man šķiet, ka esmu kļuvusi jaunāka par 20 gadiem!! Kājiņas patiešām skrien un dejo , bet par tām es ļoti rūpējos... Spēju piedot Ņinai... tā kā 30 - tajā viņa atkal no jauna lūdza piedošanu, es pēc viņas acīm un intonācijas sapratu, ka viņa ir pārdzīvojusi, sapratusi, un ka līdz viņai ir " aizgājis", ka viņai nebija taisnība. Man kļuva vieglāk ( es taču arī par to domāju) , viņai arī. Manas ilggadējās mājas draudzenes ( beidzot) pieņēma manas domas, " manu" Reiki... Dziedināju viņām acis un veiksmīgi! Gaida, kad atnākšu un izstāstīšu " kā bija"! Viņas manā uzvedībā redz nosvērtību, sapratni, atturību, lai gan brīžiem iekšā plašs ugunsgrēks. Paldies!

Māra T. Seansi 2003. gada 7.,14.,21.,28. novembrī. Sajūtas: seansi 7.,14.,21. bija ļoti līdzīgi viens otram - iekšējās apgaismības sajūta, starojums no iekšpuses un gaisma pa visām čakrām, pie tam čakras iedegās, sākot no sirds čakras. Nākamajā dienā - enerģijas izmaiņas. Seansu 28. novembrī man grūti aprakstīt, tāpēc ka slikti atceros to. Es noskaņojos, sajutu enerģijas pieplūdumu, bet viss pārējais bija līdzīgs sajūtai, kāda man bija 30-tajā novembrī. It kā es esmu un vienlaikus manis nav. Principā šis seanss bija kā procesa daļa. Paldies!!! Dažreiz es ļoti spilgti jūtu, ka es nebeidzos fiziskā ķermenī un tā ir ļoti brīnišķīga aizsargātības un veseluma sajūta. Vēlreiz paldies!!!

Toļiks Paršins. Manam Reiki Skolotājam.

Problēma, ar kuru es atnācu pie onkuļa Mišas, bija mans deguns, kurš bija aizsprostojies ar dažādiem sārņiem, es nevarēju elpot. Man bija trīs visspilgtākie seansi. Pirmais seanss bija ļoti spēcīgs un diezgan sāpīgs. Īpašas ainiņas nebija. Bija tikai dzirdams, kā visi kauli krakšķ. Īpaši sāpīgi bija tas, kā Miša apstrādāja mani ar masāžas ierīcēm. Pēc tā visa man viss ķermenis smeldza un seja dega. Pēc kāda laika mans ķermenis nomierinājās, un es sāku redzēt dažādas krāsas, kuras no deguna plūda uz dažādām pusēm. Kad es piecēlos, bija tāda sajūta, it kā esmu no jauna piedzimis.

Ceturtais seanss bija visspēcīgākais. Kad es apgūlos uz kušetes, vibromasāža bija diezgan spēcīga, bet ne tik, cik pats seanss. Sākas seanss. Es gulēju uz kušetes un iesākumā jutu tikai patīkamu siltumu. Pēc kāda laika es ieraudzīju lielu, ugunīgu bumbu, kura cēlās no deguna rajona. Tad tas beidzās.
Pēc tam sākās pats interesantākais. Es redzēju savu degunu no iekšpuses. Tas bija līdzīgs alai. Tikai ļoti dīvaini tas, ka tur bija nūjas. Tās bija ļoti interesanti izvietotas, no vienas sieniņas līdz otrai. Pēkšņi kādā mirklī es ieraudzīju, ka tās nūjas sāk sadalīties. Viena no tām sāka griezties. Pēkšņi ielidoja piecas apaļas formas sfēras. Tās nokļuva uz to nūju, kura sašķīda un šļakatas aizlidoja uz dažādām pusēm. Uzpūta vējš un visi atlikumi iekrita gružu konteinerā. Manā degunā ienāca vēl daži apļi, viņi atsitās pret nūju, tā palika karājoties deguna ādā.

Tad onkulis Miša ielaida vēl apļus, un visi pārpalikumi izšķīda. Palika ozols. No kaut kurienes parādījās cilvēciņi un sāka cirst šo ozolu. Tas nokrita un nekustējās ne no vietas. Tad uzpūta vējš, koks ieripoja dziļumā. Es gāju tālāk, deguna dziļumā un ieraudzīju mazu zariņu. Es par to paziņoju Mišam, viņš ielaida baltos apļus. To bija ļoti daudz, tie nāca no balta visuma un aprija to zariņu. Pēc seansa beigām ļoti gribējās ēst un dzert.

Pēdējā seansā es redzēju, ka ķermenī nebija sāpju sajūtu vibromasāžas laikā. Parādījās zilas debesis. Es redzēju ka no tālienes parādās deguns. No vienas nāss izlija toksisks šķidrums. Tas nokļuva uz koka, koks nokalta. Šķidruma paliekas sāka izdedzināt zemi un ar kaut kādu maisījumu nokļuva kanalizācijas caurulē. Pēc tam no abām nāsīm izlija šī toksicitāte, izdedzināja zemi un nokļuva līdz kodolam, kur arī izšķīda. Paldies! 

Es dzīvoju. Pateicoties Reiki. Ārsti saka, ka manu smadzeņu šūnas mirst. Bet es dzīvoju, dzīvoju pateicoties Reiki.
Precīzi gadu atpakaļ es atnācu pie Mihaila bez cerības, bez spēka, bez prieka. Es nezināju to, kas viņš ir, bet zināju, kāpēc pie viņa atnācu. Es atnācu pēc Brīnuma. Un es to dabūju.

Es nezinu kā tas notiek, bet Reiki mani katru reizi atgriež pie dzīvības. Iestājas periodi, kad viss strauji pieaug, paceļas: uzlabojas garastāvoklis, skatiens uz dzīvi, runa, domas. Tu gribi skriet, bet nesanāk, tu gribi smaidīt, bet nav iemesla, tu gribi.... jā, mazums ko tu gribi.... Atslābsti un samierinies, kā ir..." Sāpīgi var būt ne tikai no sāpēm, bail ir ne tikai no sirdsapziņas..."

Tieši šajā bēdu mirklī tu domās izdves: Reiki, palīdzi...
Un Reiki ar vīra seju un rokām nāk pie tevis un sākas seanss... 5 seansa minūtes tu vēl atceries sevi, bet pēc tam lido bezdibenī bez apziņas, nekontrolējot neko, ne laiku, ne telpu sev apkārt. Dziļš miegs? Pāriešana citā dimensijā? Melnais caurums? ATJĒDZOS. Izrādās, pagājušas tikai 15 minūtes. Rokas - kajas- galva? Viss vietā. IEPRIEKŠĒJĀ VIETĀ. VISS DARBOJAS! ES atkal DZIVA, kustīga un apgarota!!!

It kā no tevis noņemta slapjš ķermeņa sildītājs un zābaki ar kilogramīgiem dubļu gabaliem, uzreiz ir tik viegli un labi staigāt pa planētu Zeme!
Neviens neiroleptiķis nav spējīgs uz ko tādu - dot cerību, mīlestību un dzīvotgribu tālāk, ar prieku sirdī.

Ticiet Reiki! Es dzīvoju, pateicoties Reiki!

Paldies Reiki. Paldies Mihailam. Paldies vīram. Paldies man. M.K. 

Labdien, mans draugs, onkuli Miša!

Paldies Jums no manis un mana vēderiņa! Katru piektdienu es pieņemu seansu no Jums. Agrāk man bija ļoti grūti iet uz podiņa pa lielajām darīšanām. Es raudāju, man bija sāpīgi un grūti. Es, pat tikai pačurājusi, uzreiz bēgu projām, baidoties, ka būs jākakā. Tāpēc pa lielajām darīšanām uz podiņa gāju tikai vienu reizi 2-3 nedēļās. Un jau pirmajā seansa piektdienā es aizgāju uz podiņa divas reizes. Un tālāk ik pārdienas, vai pat dažas dienas pēc kārtas ( 23.,24.,26.,29. janvārī, 3.,5.,9.15.,18. februārī). Bet galvenais! Es vairs nebaidījos iet uz podiņa!!! Dažreiz es tāpat vien apsēžos uz to, lai pārbaudītu, vai nav jau pienācis laiks atvieglot vēderiņu. Paldies Jums, par Jūsu labsirdīgo piedalīšanos! Par Jūsu palīdzību un rūpēm!

Daudzi saka manai mammai, ka man jāiet pa lielām darīšanai katru dienu. Bet varbūt tas tā nav? Es tagad atkal reti eju uz podiņa. Protams, ne tik reti, cik agrāk! Es ilgi spiežu, bet man jau ir vieglāk, nekā agrāk. Kad es saslimu, un Jūs man atsūtījāt atbalstu, es gāju uz podiņa katru dienu! Es jūtu, ka esmu izmainījusies, es jūtu Jūsu atbalstu un palīdzību. Bet es nezinu, kāpēc man atkal ir ne tik viegli iet uz podiņa, kā pirmajās seansa dienās. Kāpēc man izdodas iet uz podiņa tikai 1 reizi 1-1,5 nedēļās? Bet varbūt tā ir jābūt? Bet kad es aizeju uz podiņa, man pēc tam ir viegli un priecīgi! Palīdziet man , lūdzu, būt veselai un priecīgai! Palīdziet man , lūdzu, izārstēt manu vēderiņu, lai tas var laicīgi atviegloties, un es dzīvotu ar to harmonijā. Ļoti lūdzu Jūsu palīdzību! Un ļoti pateicos Jums par to atbalstu, kurš man jau palīdzēja un palīdz, padarot manu dzīvi gaišāku un priecīgāku!!!

Ā, vēl, vienreiz, kad man bija kādi 6 mēneši, es saslimu, un man iekaisa smaganas. Bet kad iekaisums mazinājās, tad uz maniem priekšzobiem palika kaut kādas pēdas, kā šauri grāvīši. Un īpaši viens priekšējais zobiņš( pa kreisi) sāka sadrupt. Grāvītis kļuva plašāks. Es jau protu pati tīrīt zobiņus. Bet mans zobiņš vienalga drūp. Tas ir pa pusei nodzeltējis, tam ir kā pazudis virsējais slānis tajā vietā. Un tagad vēl no apakšas atlūza gabaliņš. Bet kad es sāku saņemt seansus, mani zobi pat kļuva baltāki! Un otrs zobiņš ir balts un nedrūp. Bet tas iesākumā kļuva baltāks un tad sāka sadrupt. Bet es zinu, ka visam jābūt kārtībā! Un es ļoti priecājos, ka saņemu Jūsu atbalstu!

Ar trešo vēlmi ir vislabāk! Es vairs tik ļoti nebaidos šūpoties šūpolēs bez muguras atbalsta! Es vairs nebaidos nekādus zariņus un kociņus, kuri atrodas uz taciņām. Es tik ļoti vairs nebaidos lielos gružu vedējus, kā arī citus lielos "milžus" uz ceļiem. Tiesa gan, es ļoti ātri pārskrienu celiņu, ja tos redzu. Bet man vairs nav tik bail. Kad es biju pavisam maziņa, tētis mani bija paņēmis līdzi uz meža zāģēšanu, tur bija milzīga mašīna, briesmīgāka par visām citām, kuras biju redzējusi, kad tur ar kokiem kautko darīja, tad zāģu skaidas lidoja uz visām pusēm. Es no bailēm tur apčurājos, tad man palika slikta dūša un tētis mani aizveda prom. Pēc tam kādu laiku slēpos tētim un mammai rokās, jo bija bail no lielām mašīnām. Tagad man ir mierīgi. Es esmu pārliecinātāka. Esmu mierīgāka. Mamma teica, ka lielās mašīnas brauc pa ceļiem un tās vada cilvēki, kuri sēž tur iekšā. Es ieskatījos. Izskatās, ka tā ir patiesība. Es vēl piesargājos, bet nebaidos.

Tikai man visu laiku vajag blakus mammu. Es guļu kopā ar mammu un tēti, tikai bez viņu segas. Un es vairākas reizes naktī ēdu pieniņu no mammas krūts. Mamma baidās, ka tas ir tāpēc, ka es jūtos vārga un neaizsargāta šajā pasaulē. Man trūkst savas ģimenes mīlestības un rūpju. Kaut gan visi mani mīl un rūpējas par mani. Man apkārt daudz kas mainās, un likumsakarīgi, arī manī. Un mana stabilitātes un aizsargātības vēlme arī ietekmē radušās pārmaiņas.
Un Jūsu atbalsts, un Jūsu gaisma, un Jūsu mīlestība palīdzēja Visuma Gaismai pieskarties manai dvēselei un kļūt priecīgākai, veiksmīgākai, laimīgākai. Paldies Jums par laimes atbalstu, kurš staro manā dvēselē!!!
Ar Jūsu atļauju es turpināšu pieņemt seansus piektdienās plkst.22.00. Un tad vēl eksistējošās problēmas aizlidos un atstās mani gaismā, mierā un priekā!!! Paldies Jums! Paldies Jums! Paldies Jums, mans labais draugs Mihail!!!

Kateņka K. ( 2 gadi un 10 mēneši) 2004. gada 26. martā. 

Seansu dienasgrāmata.

Īsa dienasgrāmata no Mihaila seansiem.

S.H. 21.11.2005. Plkst.23.00 Pa mugurkaulu virzienā no kakla līdz jostas vietai - enerģētisks stabs. Gaiši zils, bet priekšpusē 2 japāņu hieroglifi, vienlaikus šajā laikā. Spēcīga plūsma.
22.11.2005. Plkst.22.00 Aziāta seja, Reiki simbols un baznīcas krusts. Tā centrs stiepās uz sāniem. Spēcīga plūsma, nemazinājās. Apzinātība un uzbudinājums. Plkst.23.00 Apzinātība un uzbudinājums. Pilnīga ķermeņa vibrācijas sajūta. Spēcīga plūsma.
23.11.2005. Plkst. 22.00 Nieze, gribējās gulēt.
Plkst. 23.00...aizmigu. Nebija spēcīga plūsma.
24.11.2005. Plkst.22.00 Siltums pa čakrām. Aizmigu.
25.11.2005. Plkst.22.00 Uzreiz aizgāja siltums pa čakrām līdz kāju pēdām. Pēc tam atsevišķi katrā čakrā pulsācija un vienlaikus 7., 6., 5.,4. Neaizmigu, biju pie apziņas, enerģija aizkavējās aizdegunē Plkst. 23.00 Atsevišķi katrā un vienlaikus 5.,6.,7. čakrās pulsācija, aizmigu.
26.11.2005. Plkst. 22.00 un 23.00 Aizmigu. 27.11.2005. Plkst.22.00 Visu seansa laiku pulsēja Tanden zona. Negulēju. Plkst. 23.00 visu nakti vibrēja Tanden un arī no rīta.
29.11.2005. Plkst.22.00 Vibrēja pēdas un pēc seansa, beigās, arī plaukstas. Seansa laikā aizmigu. Vibrācija bija visu nakti.
02.12.2005. Plkst.22.00 turēju rokas uz ceļiem kā meditācijā, gāja enerģijas plūsma.
04.12.- 09.12. 2005. Plkst.22.00 Vibrācijas plaukstās - centrā, un pēdās, un neilgi Tanden zonā.
11.12.2005.-14.12.2005. Plkst.22.00 Vibrācijas plaukstās un pēdās, neilgi Tanden zonā. Aizmigu.
17.-18.12.2005. Plkst.22.00 Vibrācijas plaukstās un kājās. Aizmigu. Teicu, ka mīlu Mihailu 3x, un 3x bija gaiši apļveida uzplaiksnījumi. Un ar Angelinu arī tieši tāpat. 

Pēc avārijas.

Es vērsos pie Jums, godātais Mihail, lūk ar tādām sūdzībām.
Pēc automobiļa avārijas man bija izsists gūžas kauls.

Labā kāja uzpampa no 38 kurpju izmēra uz 43 izmēru.
Sēdēju uz sānu saliekusies, sasists astes kauls.

Labā sānā 4 ribas līmenī audzējs. Staigāju uz sānu saliekusies.
Ar tādām kaitēm es nokļuvu pie Mihaila Mošenkova. Paldies kaimiņienei, ka iedeva viņa adresi.

Pēc 5 seansiem es iztaisnojos, sāku sēdēt normāli, kāja atguva savu izmēru, gūžas kauls aizgāja vietā.
Audzējs izzuda. Es sāku priecāties par dzīvi. Milzīgs paldies Mihailam Mošenkovam! Pie ārstiem es neeju.

Nodevu analīzes - viss kārtībā!!!
Ļoti, ļoti esmu pateicīga Mihailam Mošenkovam.

Paldies!!!

Brīnums vienā mirklī.

Labdien, Mihail! Vēlos Jums izstāstīt par vienu situāciju, kad es paprasīju Jūsu palīdzību, atrodoties tālu no Jums, naktī.

Teikšu parastiem vārdiem: es nevarēju aizmigt. Bet tas nebija parasts bezmiegs. Es gulēju, biju izmēģinājusi visus sev zināmos iemigšanas paņēmienus. Skaitīju, lasīju, 2x izdzēru valokardīnu, apēdu visu validolu, uztaisīju Reiki seansu (Reiki seansus veicu katru vakaru un pie tam aizmiegu ļoti ātri), pat ierzēru vīnu, bet vīns man ir kā mūžīgās miega zāles. Es nelietoju alkoholu daudzu iemeslu dēļ, un viens no tiem ir tieši tas, ka uzreiz gribu gulēt. Kompānijā es dzeru alkoholu tikai tajā gadījumā, ja saprotu, ka man izciest nepatīkamās sajūtas pēc lietošanas ir vieglāk, nekā ilgi skaidrot, ka es negribu un kāpēc negribu dzert.

Tik ilgi stāstu par alkoholu tāpēc, ka gribu pateikt, ka ķēros pie pēdējā līdzekļa. Visi mani centieni rezultātā noveda pie augošas panikas, ka nevaru aizmigt, bet laiks jau pusčetri naktī, bet jāceļas 6 no rīta, priekšā trīs darba dienas pa 16 stundām, strādāju par kasieri veikalā, slodze liela, vajag normāli izskatīties, saprast, runāt ar cilvēkiem, nekļūdīties ar naudu. Visas šīs domas man grozās pa galvu, miegs nevienā acī, no vīna pat nenoreibu, kaut gan izdzēru pusi pudeles. Dzert spēcīgas miega zāles jau bija par vēlu - es labākajā gadījumā pamodīšos uz pusdienlaiku, bet uz darbu jāiet no rīta, domu par to, ka varētu atprasīties, pat nepieļāvu, jo manai kolēģei nāksies pēc savām trijām nostrādātām dienām, strādāt vēl dienu par mani, bet tas ir ļoti grūti.

Ir mūžīgais paņēmiens - paraudāt, bet tādu greznību es nevarēju sev atļauties, zinot , ka pēc tam man būs pietūkusi seja visas dienas garumā, un manā vecumā tas jau ir par daudz, raudāt es sev ļauju pa brīvdienām.

Man sāka sāpēt galva, vēders, mugura, rokas, kājas, sajutu savu " mīļo aritmiju", mans ķermenis bija sāpju un nervu kamols. Tādu stāvokli es izjutu pirmo reizi. Iemesli varētu būt daudzi, tas ir, patstāvīgs nervu sasprindzinājums mājās, vēl es izeju nopietnu medicīnisko izmeklēšanu, kaut gan ceru, ka izmeklējumu rezultāti būs normāli, nu kopumā viss sakrita vienā laikā, čupā un es netiku galā. Es tik ilgi aprakstu savas " bēdas" tāpēc, lai visu vēlreiz izanalizētu, un tāpēc, lai Jūs nedomātu, ka no vienkārša bezmiega naktī es kritu histērijā un sāku Jūs traucēt.
Pilnīgā bezspēkā es vērsos pēc Jūsu palīdzības, palūdzu uzreiz piedošanu, ka traucēju naktī, paprasīju, lai Jums nebūtu slikti no tā, uzreiz pateicos. Tekstu nevaru precīzi atainot, bet tas bija bezpalīdzības sauciens...

Brīnums notika uzreiz!!!! Es norunāju savu vēlmi, aizvēru acis. Tūlīt pat acīs parādījās dzeltena krāsa, kura kļuva spilgtāka, dzeltenāka, gaišāka. Es sapratu, ka tā ir saules gaisma. Es paspēju nodomāt: kā es vispār tagad iemigšu, ja man acīs tik gaišs, spīd spoža saule. Tā bija vienīgā īsā doma, kuru es atceros. Es aizmigu!
Tagad, to atceroties, es varu salīdzināt savu aizmigšanu ar narkozi. Es atceros, kad man taisīja operāciju zem narkozes, jau esot uz operāciju galda, medicīnas māsa mani sagatavoja un teica, ka tūlīt laidīs zāles vēnā, iespējams, es jutīšu kaut ko dīvainu, lai es nebaidos, un es arī nebaidījos, operācija bija nepieciešama un es uzticējos ārstiem. Un patiešām es jutu, kā vēnā ielija kā uguns šalts, un es vēl padomāju, ka pateikšu, ko jūtu. Bet es nepaspēju pateikt, atslēdzos. Kā pēc tam man teica ķirurgs, es viņus esot pamatīgi nobaidījusi, jo izrādās man ir alerģija uz narkozi, es kļuvu bordo krāsā, mani vispirms stabilizēja, tikai tad operēja.
Šo atkāpi par operāciju es stāstu, jo gribu pateikt, kā es iemigu. Tas bija viens mirklis. Bet bez vēlmes iemigt man bija vēl viena vēlme - pamosties. Pamosties precīzi 6 no rīta, un lūgums iedot man spēku nostrādāt dienu.( Ja prasīt, tad prasīt, visu uzreiz).
Es pamodos no tā, ka redzēju sapni, ka Jūs man zvaniet un jautājat: "Taņa, kas tev noticis? Tas bija tik reāli, Jūs stāvējāt man blakus, kaut kur parkā, es pat jutu aromātu, kurš smaržo jūsu kabinetā, tikai tas bija sapnis, tāpēc ka mēs stāvēj blakus, bet jūs ar mani runājāt pa telefonu. Es paķēru savu mobilo telefonu, lai paskatītos, cik pulkstenis, es nolēmu, ka ja es pamodos pati, tad esmu nogulējusi. Sāka zvanīt modinātājs telefonā, bija 6 no rīta. Laiks manā mobilajā telefonā atpaliek par pus minūti. Tātad Jūs mani pamodinājāt precīzi 6 no rīta, kā es lūdzu. Tā pusminūte pagāja tam, lai es paņemtu telefonu, paskatītos, cik pulkstenis un saprastu, ka neesmu nogulējusi. Es izgāju uz darbu, nostrādāju visu dienu, no rīta bija grūti, bet pa dienu iekustējos. Vakarā es jau iemigu bez valokardīna, validola un vīna. Nākamajā dienā biju spēka pilna.

Tā viss bija. Pat ja es lasītu šo stāstu jūsu vietnē, es nekad neticētu, ka tā var būt. Bet tas viss notika ar mani un ir patiesība.

Pateicos Jums no visas sirds, Pateicos Reiki. Jūs izglābāt mani, ja ne JŪS, tā nakts varēja beigties savādāk...
Izglāba DZĪVES SPĒKS, MĪLESTĪBAS SPĒKS, IZGLĀBA DIEVS, Jūs to visu atsūtījāt manā virzienā.

Es biju Reiki Aplī, kur Jūs prasījāt pastāstīt saviem skolniekiem, vai kāds ir vērsies pie Jums un vai ir saņēmis palīdzību, es neatceros visus gadījumus, kurus stāstīja, bet man šķiet, ka mans gadījums ir vispārliecinošākais!
JŪSU SPĒJAS IR VARENAS, UN MUMS VAJAG ĻOTI SAUDZĪGI PRET TO ATTIEKTIES ( no savas puses to apsolu).
Tatjana D.