Skolnieku vēstules

Доброе утро , любимый Учитель, доброе утро всей команде Света!!!
Я не знаю почему , но воспоминание, которое вдруг появилось очень четко и захлестнуло меня своей яркостью красок и ощущений , пришло из моего далекого детства.
Мне ровно 8 лет.
Вечер, когда я выхожу на огромную сцену Тбилисской филармонии , где мне предстоит впервые играть с национальным оркестром …
Я вижу свои ножки в белых колготках и в очаровательных лакированных туфельках… я волнуюсь…
Мой первый дирижер, чуткий, добрый, тонкий музыкант и человек, он все видит, все понимает! Он знает, как успокоить маленькую девочку, которой предстоит покорить музыкальный Олимп… он обнимает меня, шепчет мне слова поддержки , вселяя уверенность, греет мои ручки , а затем крутит меня, разворачивает в четыре стороны в форме креста и крестит меня… я в шоке, это так неожиданно , но так вселяет надежду , что все будет отлично, что он со мной….
Я на сцене- яркий ослепляющий свет, гром аплодисментов, мне аплодирует даже оркестр, и мой уже полюбившийся дирижер…
Первые цветы в моей концертной жизни, подаренные мне замечательным человеком, близким другом семьи, которой уже давно нет в живых, но так явно присутствовавшей в моем видении, до мельчайших подробностей…
Далекая жизнь, за первые 5 минут.
Энергия второго символа зашкаливала, мне было оооочень жарко ! Мозг пульсировал, мне хотелось поскорее вернуться туда, в 60-е
Вторая фаза моего путешествия была прекраснее первой:
Стоя на сцене , и наблюдая за собой уже из сегодня, я вдруг увидела три световых кольца опустившихся на меня сверху, кольца были как дымок, серебристо перламутрового цвета , из этих колец лился дождь из звука, звук , много звука, это обрывки речи, разные музыкальные фразы, шепот и наставления мамы, ласковый звук голоса бабушки и папы…
И это все за вторые 5 минут!!!
Мозг пульсировал, во мне было много целеустремленности, много силы, ни минуты отвлечения , ничего не мешало, мысли не прыгали, меня будто поместили в одну тональность, и я в ней импровизировала мастерски!
Третья фаза- уверенность в себе!
Эти последние 5 минут были настолько быстрыми , как секунда, это был молниеносный взгляд на себя в прошлом, вроде как утверждение себя в детстве, будто печать, поставленная и непоколебимая , навсегда!!!
Учитель!!! Это чудо процесс, это невероятно !!!Почему, зачем, вдруг далекое прошлое так захлестнуло воспоминаниями…
и , почему, вдруг, так явно проявившееся сегодня…
Чудо практика, чудо техника, чудо энергия, чудо УЧИТЕЛЬ!!!
БЛАГОДАРЮ❤❤❤🙏🏻❤❤❤

Seikatsu Reiki masāža

1. Visi kuriem lietoju Seikatsu masāžu bija apmierināti ar rezultātu. Noņemas sāpes un saspringums. Strādāju ar grūtniecei kājām un muguru noņēmās kopējais saspringums arī vēderam. Varēja naktīs labi pagulēt pirms izšķirošās dienas.
2. Visi pacienti atzina, ka jau pašas masāža sajutusi ļoti maigas, glāstošas kustības. Uzsākat masāžu visi pacienti ātri aizmiga saldā miedziņā. Pacientiem uzlabojās veselības stāvoklis. Strādājot ar pacientiem pat esmu iemācījusies būt ļoti maiga un uzmanīga. Pēc masāžas pacienti sajuta lielu viegluma, un vēlēšanas lidot. Ļoti efektīva masāža maziem bērniem. Bērni ātri atslābinās, nomierinās un aizmigs. Ja kāds neaizmiga, tad masāžu prasīja vēl atkārtot. Esmu sajūsma par šo Dievišķīgo masāžas kursu! Jauna Pasaule un jaunas Iespējas!
3. Veicot masāžas, pacienti bija patīkami pārsteigti, ka bez lieliem spiedieniem ir labi un patīkami. Spilgtākais ir veicot vēdera masāžu pacientei normalizējas darbība bet pēc otrās masāžas mutē izveidojās pumpa, bet kad aizgāja pie zobārsta, tad no tās pumpas iznāca strutas. Vēl pacienti bija pateicīgi par viegluma sajūtu un par siltumu. Tas arī apmēram būtu viss. Man pašam tas bija kaut kas jauns un iespaidīgs.
4. Pacienti izjuta siltumu, brīžiem skrēja skudriņas pa visu ķermeni, kas bija īpaši izteikti pie vēdera masāžas. Pazuda vēdera sajuta vispār, tas kļuva brīvs it kā viņa nebūtu. Ļoti bieži iestājas atslābums un pacients aizmiga dziļa miegā. Masējot vai strādājot ar galvu, radās sajūtas citas ķermeņa daļās. Spēcīgas izjūtas ir pie kāju pēdu apstrādes, jo izjūt spēcīgus enerģijas virpuļus, kas ir patīkami.
5. Veicot Reiki Seikatsu masāžu man biji tādi rezultāti. Sievietei veicot 10 seansos uzlabojās redze un dzirde, kā arī normalizējas asins rīties. Otrai sievietei normalizējās gāzu apmaiņa zarnās, izzuda tirpšana rokās. Pēc seansa pacienti jūtas atslābināti un pazudusi nervu spriedze. Daudzi pacienti masāžas laikā gulēja.
6. Klienta atsauksmes: ļoti atslābinoša masāža, nomierināšana, aizmigs. Jūt karstas rokas uz muguras, visa krustu daļa ir karsta. Pie masāžas mēdz būt sāpes kājās, sejā, žoklī, kas beigas pēc masāžas. Pariet saspridzinājums. Cilvēks ar prieku nāk atkārtoto uz Seikatsu Reiki masāžu.

Массаж Сэйкатсу. Отзывы.

И. Используя массаж Сэйкатсу, я сделала для себя открытие. Насколько более глубоко можно воздействовать на человека, на его физическое и эмоциональное тело. При массаже люди ощущают тепло, начинают расслабляться, засыпают и в конце массажа ощущают бодрость как после долгого ночного сна, встают с ощущением легкости и прилива энергии и сил. Массаж выявляет истинные проблемы, устраняет, улучшается эмоциональный фон, хочется жить и радоваться жизни. Для меня этот массаж был открытием и чудом. Очень благодарна судьбе, что она дала мне возможность — это освоить! И у меня появилась возможность помогать и исцелять людей!

О. Массаж Сэйкатсу – это чудо, которое пришло в мою жизнь, благодаря моему Учителю Михаилу! Описывая каждый блок при работе, хочется отметить только позитивное: улучшалось общее самочувствие; расслабление и радость; восстановление организма на всех уровнях, и ментально, и эмоционально; заряд бодрости и позитива! Желание жить и творить! Благодарю!

Е. Во время массажа клиент ощущал тепло, приятные ощущения, точечное тепло. Засыпал, отключался на несколько минут. После сеанса клиент чувствовал спокойствие и расслабление.

С. Клиенты во время сеанса чувствовали сильное тепло, полное расслабление, периодически засыпали и просыпались, если надо было поменять положение. Исчезла стянутость и зажатость позвоночника и мышц, ощущение очень сильного расслабления и легкости. После сеансов мои модели отмечали значительное улучшение общего состояния на следующий день!

В. Используя Сэйхатсу массаж, я получил положительный опыт. На каждом модуле получая новые знания, я делал массаж разным клиентам. Проходили боли и разнообразные внутренние зажимы. Массаж в отличии от классического более мягкий. Легкий, расслабляющий, и в то же время энергетически очень эффективный, корректирующий. Большое спасибо за новый опыт и знания! 

Manas pārdomas par Vasaras Klusēšanas Retrītu 2020

Tā tas ir katru reizi atbraucot mājās no Retrīta, ka rodas vēlme, ko uzrakstīt. Liekas,ka kāds man diktē un Es to vienkārši pierakstu.

Arī šoreiz vēlos no sirds pateikties saviem Garīgajiem Skolotājiem Mihailam un Angelīnai par sasniegto dziļumu un jaunām Garīgām zināšanām, praksēm, meditācijām, mantru dziedāšanu un lielisko vingrošanu un kopā būšanu ar lieliskiem cilvēkiem. Tā kā Es eju savu Garīgo Ceļu,man ir ļoti svarīgs šis Dievišķais Atbalsts, lai apzinātos pati sevi. Un ir tik labi,ka man ir mani Skolotāji,ar savu bezgalīgo mīlestību un atbalstu.

Mācoties pie Skolotājiem,sajūtos it ka lasītu Dievišķu Dzīves Grāmatu ,kurā man visu pasaka priekšā un izskaidro,tikai man to ir jāmāk saprast un apzināties cik tā ir Vērtīga,ar savu Unikalitāti.Katra lapa šajā Grāmatā ir maigs Brīnums, kuram Es varu pieskarties un kurš soli pa solītim atveras......

Brīnums,kas atver manu Dievišķo Pasauli kā skaistu un maigu ziediņu.... Šo Gaismas un Mīlestības grāmatu lasu jau četrus gadus un ar katru reizi tajā rakstīto saprotu arvien skaidrāk un skaidrāk....

Tas ir Brīnums ko Skolotāji ir radījuši, Dievišķās Mīlestības Pasauli,kurā arī mēs tiekam ieaicināti,un tā jau ir mūsu izvēle, iegremdēties tajā cik dziļi vien vēlamies. Grāmatas lasīšana ir Laimes piepildīta ,jo tajā ir pamācības kā Dvēselēm dzīvot šo Zemes Dzīvi. Un ir interesanti uzzināt ,cik Mīlestība ir visaptveroša un brīnumaina,cik viņa ir mīļa un maiga un saudzējama kā Liels Dārgums. Katrs mēs esam Brīnums ,kurš atveras savā īstajā laikā! Bet ,lai atvērtos ir jāmācās un darbs tajā jāiegulda,tas nav grūti,ja to dara ar vieglumu un mīlestību uzticoties Dievišķajai Pasaulei.

Arī šajā Retrītā apzinājos,ka man vēl daudz ar sevi ir jāstrādā ,man ir ko mainīt,mīļot un saudzēt.

Kaut kā liekas ,ka šoreiz tā dziļāk sajutu manu Skolotāju rūpes par mani, viņu centienus palīdzēt man mainīties un attīstīties. Skolotāji manī ir ieguldījuši ļoti daudz sava darba un par to esmu viņiem no sirds pateicīga. Tas ar prātu pat nav aptverams.

Bija jāpaiet vairākiem gadiem,lai Es to no sirds patiesi apzinātos. Reiki ir mans Glābšanas avots, kuru ar mīlestību un pateicību Es baudu ar katru savu ieelpu un izelpu. Šīs dāvātās spējas dod iespēju dzīvot un atvēries Dievišķajai Pasaulei.

Dievišķā Pasaule ir Brīnumaina, tajā ir Mīlestība , Pateicība, Uzticēšanās, Labsirdība, Līdzcietība, Žēlsirdība, Cieņa, Prieks un Harmonija. Katrs solītis tajā ir Gaismas un Mīlestības piepildīts un Es mācos to sajust un ievērot,redzēt un dzirdēt.

Lai katram no mums izdodas baudīt Dievišķās Pasaules Gaismu un maigo Mīlestību!

Ar patiesu mīlestību un cieņu,Agita    

Agita Suharevska

Опыт, изменивший понимание. Обретение гармонии, через боль и выявление внутренних блоков.

Это был мой первый ретрит спустя 10 лет. Первый в Латвии и чувствую другие впредь даже не будут рассматриваться...

Всё говорили об чём-то супер сильном - 21 июня, день солнцестояния, солнечное затмение, воскресенье..., хоть я не совсем в это всё верю, только сейчас ретроспективно поняла, что было жёстко... плюс то, что Ты не можешь поделиться. Ретрит молчания- нет телефонов, нет книг, нет музыки... есть только Твоя голова и пилочка для ногтей... то, что я внутренне пережила не передать словами, то, что внутри где-то глубоко было зарыто, якобы забыто, всё вылезло на поверхность ...

Спасали лекции Михаила, он волшебник. В них забывалась, слушала и погружалась. Когда чувствуешь, что у человека есть связь с информационным каналом и он даёт ответы на твои застоявшийся вопросы... причём прекрасно понимаю, что каждый интерпретирует для себя по-своему и тоже находит ответы таким самым исцеляясь, даже на расстоянии. Просто послушав то, что Михаил говорит, даже on-line. Это феноменален и об этом и хочу всем рассказать! Невероятнейшей глубины человек. И высоко, и глубоко, доступно и понятно!

Отдельное восхищение хочу сказать про Ангелину. Эта женщина, которая вдохновляет своей женственностью, наполненностью, лёгкостью, душевностью и заботой! Заботой о каждом участнике ретрита! Она солнце, украшала своей лучезарной улыбкой, и делилась своим позитивом с каждым! Именно с ней я имела первый контакт записавшись (совсем не знала об Gaismas Skola до ретрита) и поняла, что хочу туда лишь с полу слова!

Замечательная организация!

Прекрасно понимаю, что ретрит молчания не для всех, но однозначно для тех, кто, как и я немного потерялись и застоялись со старым.

Это обновление, это речардж, это переход на новый уровень. Уровень сознания, понимания, ясно знания и спокойствия в душе!

Я сердечно всем советую, когда появиться отклик, потребность и осознание того, что готовы - действовать! И будет вам во Благо, уверенна!

Если Вас интересует больше- есть вопросы, обращайтесь, всегда расскажу 

Karina Karal 

Festivāls Reiki  30.08.2019-1.09.2019

B. Reiki Festivāla biju pirmo reizi, viesa statusā. Iespaidi brīnišķīgi, izjūtas apburošas. Sirdsmīļš paldies Mihailam un Angelīnai. Paldies visiem saulainajiem cilvēkiem, kuri piedalījās pasākumā un ļāva baudīt šo pozitīvo, gaišo sajūtu, kura radās, iesaistoties visās nodarbē. 

M. Festivāls citādāks kā iepriekš. Ļoti patīk klausīties un mācīties. Man jāsaprot vai es patiešām spēju palīdzēt citiem, ja ne sevišķi patīk pieskārieni un masāžas citiem, kur nu vēl svešiem. Gribu Reiki sev. Atdzīvoties un priecāties par dzīvi pati un lai mani apkārtējie paši saprot, ka jāmīl un jāatrod prieks! Būšu piemērs ar savu Reiki dzīves mācību! Ieteikšu Angelīnai un Mihaila Gaismas skolu! Paldies!

M. Esmu ļoti priecīgs, ka piedalos Reiki festivālos. Šeit esmu ieguvusi ļoti daudz draugus, domubiedrus, paziņas. Šeit iemācos kā rūpēties par savu veselību un palīdzēt sev un citiem.

V. Festivāls deva brīnišķīgu iespēju iepazīties ar festivālā dalībniekiem. Festivālā piedalos pirmo reizi un man radās interese par Reiki, domāju, ka mēģināšu apmeklēt Reiki kursus, lai padziļinātu savas zināšanas un prasmes. 

A. No sirds pateicos saviem Skolotājiem par Brīnumaino Festivālu. Tas ir Mīlestības, Miera un Spēka avots, kurā mēs varam iegremdēties, pateicoties mīļajiem Skolotājiem. Esmu sasmēlusies daudz mīlestības, iemācījusies jaunas prakses un esmu iemācījusies, kā pareizi dziļi elpot. Esmu laimīga par šim kopā pavadītām dienām. Centīšos šo pozitīvos stāvokli saglabāt, lai tas patstāvīgi kļūtu manējas.

Б. Семинар понравился. Все прошло легко и весело, и интересно. В Латвии я первый раз. Понравились: мантры, гимнастика, режим. Не было передозировки. Чувствовала отдохнувшей и энергичной. Благодарю Вас.

М. Благодарю за прекрасную атмосферу, которая присутствовала на протяжении всего времени Фестиваля. За организацию. Благодарю всех участников за поддержку. Михаил, Ангелина низкий поклон Вам за проведенное с Вами время!  За сердечность и отзывчивость! Уезжаем с радостью, наполненные любовью и энергией, зная, что следующий Фестиваль состоится через год. 

Д. Огромное спасибо за организацию такого фестиваля. Все организованно на высшем уровне. Особое спасибо за уроки связанные с улучшением здоровья и самочувствия. Огромное спасибо за это!

В. Я как гость в первый раз. Понравилось все, интересно и познавательно. Очень понравились сеансы, и я их чувствовал. Спасибо Михаилу и Ангелине.

Е. Очень понравилась атмосфера. Интересные практики, которые дали сразу эффект. Тепло, позитивно, очень приятные люди вокруг. Шикарная погода, ласковое море. Хорошо отдохнула и набралась позитива и сил. Спасибо Михаилу и Ангелине. Благодарю вас за шанс и за любовь. С удовольствием приеду еще. Спасибо за возможность отдохнуть с мужем, и показать ему, что такое Рэйки!

И. Очень благодарна за практики по оздоровлению. Для меня это очень ценно, для моего здоровья и моих клиентов и близких. Очень ярко начала ощущать энергию в руках. Очень понравилась гимнастика. Красивое место! Хотелось бы попасть на Фестиваль и в следующем году. Очень здорово, что можно встретиться с единомышленниками. Всех люблю!

В. Благодарю Михаила и Ангелину, моих любимых Учителей. Этот Фестиваль меня встряхнул к радостной благодарности. Теперь я готов, делится этим светом и легкость на душе. Все дело в нюансах, которые тебя меняют, и я теперь могу ясно управлять этими процессами. Тело — это твой храм наружный, который требует заботы и благодарности.

О. Благодарю за осенний Фестиваль своих Учителей Михаила и Ангелину! Прекрасная атмосфера, понравились практики, гимнастика. Благодарю за юмор, за важное послание, которое дает возможность со временем понять всю глубину этого послания от высших сил. Буду слушать себя, делиться Светом, которым наполнилась на Фестивале. Благодарю за процессы, запущенные для исцеления по здоровью. Очень понравилась практика на море в 1-й день. Все доступно для ежедневного применения. Благодарю единомышленников за дружественную обстановку.

Р. Все совпало гармонично. Время, погода, место, участники. Голубое море, белый песок и невероятное ощущение свободы, радости, тепла и начала нового этапа. Наконец-то удалось все отпустить, все то, что немного изнутри. Этот Фестиваль я запомню, как начало нового этапа в моей жизни. Счастливого этапа, теперь я это точно знаю и верю. Рада, что снова обрела вас! Спасибо Михаил и Ангелина!

Г. Фестиваль очень хорошо организован. Понравились лекции, интересные гимнастики и практики. На Фестивале царила атмосфера любви и доброты. Погода тоже способствовала хорошему настроению и зарядке энергией. Чувствую прилив энергии, хорошее настроение, надеюсь, останется надолго. Хорошо прочувствовала и продумала свою жизненную ситуацию. Решила, что должна выйти из нее достойно. Буду стараться больше медитировать и находить свое в той ситуации. В которую приходится входить. Благодарю своих Учителей Михаила и Ангелину за поддержку и любовь! Желаю Вам всяческих успехов, здоровья и благополучия.

А. Август по ночам уже грустит

В небе бродит серых туч ненастье

Скоро к нам в окошко постучит

Осень в золотом промокшем платье.

А мы снова здесь! Солнышко радует нас. Море зовет искупаться, снять накопившуюся усталость. Наполнить нас силой, добротой и светом! Об осени напоминают стайки летящих птиц. Только «прилетели» сразу сели. Группа большая – 37 человек. Зал большой, удобный, светлый. Началась учеба. Много новеньких приехавших впервые и даже были гости! Это те, у кого не т образования Рэйки, но они приехали поддержать свои семьи. И это здорово! Рэйки – это система естественного исцеления человека, она позволяет легко и просто помочь себе или любому другому. Все гениальное просто. Мы менялись на глазах. Но это своя самостоятельная работа, насколько готов, открыт, осознан, ясен. 

1. Основа! Принципы Рэйки. Это мощная программа духовной трансформации. Внутреннее состояние человека является самым ценным.
2. Движение. Боля ноги! А ты ходишь? Нет, болят ноги! Появилось много новых практик по авторской методике Михаила. Практика работа с суставами, со стихиями, работа с шеей, позвоночником. Рэйки это везде поддержка.
3. РэйДзен – гимнастика
4. Личная практика!
5. Медитации, мантры
6. Баня. В здоровом теле – здоровый дух! 

И этот праздник Души организовали наши любящие Учителя, Михаил и Ангелина. Здоровья, благополучия, процветания вам многие лета! 

Retrīts 25.06.2019

V. Sirsnīgi pateicos! Lielisks Retrīts, ļoti daudz atklājumu par sevi, vēlētos piedalīties arī garākos Retrītos. Galvenais atklājums – es vēl tik labi sevi nepazīstu, un caur sevis iepazīšanu tikai varu iepazīts šo pasauli. Noteikti vēl daudz atklāsmes nāks pēc Retrīta. Lieliska grupa un organizācija!

E. Braucu uz Retrītu ar domu, ka būs grūti, gatavojos kaut kam smagam. Bet bija viegli. Sapratu, ka pietiek „rakāties” par pagātni, jāceļ uz priekšu. Es varu piepildīt sevi ar jebkuru emociju un jūtam ar ko vien vēlos un kādā intensitātē vēlos. Viss ir atkarīgs tikai no manas pašas! Es eju uz priekšu lēnām ( lai gan pašai grabētos daudz straujāk), bet acīmredzot tas ir temps, kādā šobrīd es esmu gatava iet. Retrīta beigās jutu vieglumu un bērni stīgu prieku un sapratni, ka vēlos piešķiet savai dzīvei vairāk krāsas. Es jutu brīva!! Pateicos par šo pieredzi un doto iespēju.

D. Klusēšanas Retrītā piedalos pirmo reizi. Un klusēt izrādās ļoti grūti. Toties ir tik daudz lietas apkārt, kuras tiek pamanītas. Tiek pamanītas detaļas, krasas un lietas, kuras tiek ikdienas steiga paslīd garam. Priekš sev secinājums – neskrien, nesteidzies – dzīve ir šeit un tagad apstājies. Pa šim 4 dienām esmu ieguvusi jaukas atziņas, kas man traucēt manā dzīvē, ar ko būtu jāstrādā. Paldies, Skolotāj, par šo Retrītu. Un, ja būs iespēja centīšos atbraukt uz klusēšanas Retrītu atkal. Paldies!

K. Šis 4 dienas man bija maģiskas, īpaši pārsteigta esmu par sevi, ka tik maz dienai var iegūt tik daudz! Lietas atnāk tikai tad, kad tu tam esi gatava, tā arī notika ar klusēšanas Retrītu. Absolūti zinu, ka tas man biju nepieciešami, īpaši pēc nesenā enerģija zuduma, stresa piedzīvotā momenta. Domāju, ka dzīvesprieku neatgūšu, viss ir atgriezies un liela kvalitāte. Retrīts, prakses bija tik dziļi, ka atklāju daudz lietu, par ko man būs vēl jāpadomā, kad atgriezīšos mājās. Kā saka Retrīts ir iegriezis, un vairs nebūs tā kā bija!

I. Es šeit piedzīvoju visu – emocijas, asaras, prieku, laimes sajūtu, galva tukšumu no domām. Es jūtos kā uzarta zeme, kur šobrīd jāuzsēj, labas, pozitīvas laimes sēklas, lai šī laime, kuru es novēru pamostoties 3 dienas rītā, kad tu smaidi sev no laimes. Vairs nedomā, kas jādara, ko nokavēju vai paspēju ... utt. Es jūtos brīvāka, vieglāka! Protams, tagad tik saglabāt šo fantastisko vieglo fonu. Pateicos Mihailam un Angelīnai!

S. Paldies, par doto iespēju, palīdzību. Ir daudz sajūtu, kuras noteikti pārtaps domās un radošos darbos. Mazā mandala atnesa man laiku variāciju. Skudras takas ņudzeklī kārtību taisa, ūdens no smiltīm jaunus ceļus raisa Meža spirgtajā gaisā. Om Namha Šivaija.

Н. Первый мой Ретрит. Я приехала на Ретрит молчания с Украины. Решение приняла приблизительно за три месяца до поездки. Честно говорю, что этот период прожила в ожидании сказочного чуда, позитивного результата в плане решения своих внутренних душевных и физических проблем. И Миром я была услышана, все так и произошло. Я в отеле на берегу моря с прекрасными Учителями, друзьями, дружной светлой командой учеников. Я была окружена заботой, вниманием и поддержкой, любовью от каждого из них. Такого счастливого периода никогда не было за последние 20 лет моей жизни. Такой мир могли создать только очень умные, тонко понимающие и чувствующие Души людей – это дорогие Учителя Михаил и Ангелина. Мне казалось (и думаю каждому из учеников) что все практики и лекции, занятия, комплекс услуг проводились лично для меня, для решения только моих проблем. И как результата, все мои надежды, ожидания, благодаря старанию Учителей и меня самой, действительно оправдались. Все практики мне понравились. Пение хором мантр, при пении мантры Ом я увидела золотую лестницу чуть ли не до неба, а также гнездо аиста вначале одного, потом в поле, потом с птицами – это была задача моего Ретрита. Во время практики «Ты - хороший» почувствовала, что я освободилась от комплексов, блоков обид. На Душе стало легче, свежее и яснее. А на практике: «Встреча с Ангелом» - произошло освобождение от моих зажимов, страхов. У меня поменялось все: я иначе – Лучше! – себя воспринимаю, я горжусь, очень довольна, не знаю, как правильно сказать, своими результатами от Ретрита. Я – свободна, легче, нравлюсь себе, я люблю себя. Моё сердце открыто, конечно, я понимаю, что есть ещё над чем работать. Некоторые вещи «дошли» до меня только   в последнюю ночь перед отъездом. Значит, мой путь в познании себя продолжается. Будут ещё Ретриты в моей жизни. И ещё я очень хочу поехать в Японию.

О. Большая благодарность моим любимым Учителям Михаилу и Ангелине за чудеснейший летний Ретрит Молчания! За великолепную организацию, процесс обучения, атмосферы любви, отдыха, общения и собственных озарений. В самый первый день Ретрита я получила потрясающее озарение на тот важный вопрос, который в последнее время занимал все мои мысли, и чудо произошло – я четко увидела и поняла, как я вижу решение вопроса!!!  Очень верное соединение нас в группу по моему запросу, от чего хотелось избавиться, от тех негативных чувств – все пять человек озвучили именно то! От чего все хотели избавиться, и я тоже!!! В костре сожгла! Третий день – опять интересная пара у меня и удивительно то, что с одинаковым запросом Я - целитель!!! Многократное повторение как мантры помогло очень. Это сразу на практике после обеда произошел крутой и неожиданно глубокий сеанс Рэйки, и увидела огромный глаз, Духовный силы присутствие в этот момент и пристально наблюдали за этим сеансом. Очень мощное подтверждение моего целительского дара и поддержки от Высших Сил, которые ведут меня, и я им очень доверяю. Благодаря этому пространству, которые организовали вы, мои любимые Учителя, я получила очевидные практические результаты и внутренний покой. Четкое осознание полезности и своей нужности здесь на Земле. Я есть! Очень благодарна всем!!!

Н. Я окунулась в свой мир – счастья, спокойствия, умиротворения. Мне очень хорошо. Мы все одно целое и в то же время каждый сам за себя. Я обнаружила, что нужно расслабиться в жизни при решении жизненных задач, нужно из внутреннего состояния внутреннего спокойствия двигаться легко по жизни с наслаждением. Удивительное сочетание людей из разных отраслей жизни в одном пространстве. Я очень благодарна Жизни за то, что я была здесь! Я благодарю Михаила за профессионализм и бережное отношение к каждому. Дорогую Ангелину благодарю за чудесно организованный с любовью и светом Ретрит.

Е. На Ретрите я впервые. Настолько истощилась морально, духовно, физически, что приняла решение, бросив все провести время с пользой для себя. И не пожалела! Единственное что учту на будущее – к Ретриту надо серьезно готовиться, ставить себе вопросы конкретно и решать их вовремя Ретрита. Мне очень понравились практики, которые подготовил Михаил, особенно «Ты - хороший» и «Улыбайся». Я все только планировала арт-терапию, а Михаил ее провел и да еще подсознание мое задействовал! Буду практиковать ее дома. Молчать оказалось совсем не сложно! Но вот глубоко погрузиться в себя мне не удалось – слишком много накопилось в моем сосуде. Направление получено, будем работать! На Ретрите много новичков, как и я. Я рада, что люди хотят работать над собой, разбираться в себе. Огромное спасибо, Михаил и Ангелина! Спасибо за людей, которых подарил мне Ретрит!

К. Спасибо за прекрасную возможность побыть на Ретрите. Все практики были очень глубинными, даже если на первый взгляд так не казалось. Больше всего на меня повлияла тема злопамятство и работа с мантрой Со Хам. Благодаря словам Учителя, что все мои злопамятства напоминают мне о том, что это проблема, которую надо решать, дало мне понимание, что только я управляю своим мышлением и эмоциональным состоянием. Если я хочу освободиться от негативного восприятия прошлого, я должна перестать так это прошлое воспринимать. Все очень легко! Но… Я же долгими годами копила и взращивала это «добро», а теперь от этого добра надо освободиться. Это как выбросить из шкафа уже ненужную вещь, которая из года в год все не выбрасывается. Но я уже попробовала, и мне стало легче! На душе Легче! Я «выбросив» как будто что-то приобрела, но пока не осознаю что. Ощущение радости и легкости. Интересно, как отреагирует на мое новое состояние и отношение тот человек, на которого я раньше злилась, а теперь хочется ему улыбнуться? Работа с мантрой Со Хам, которая означает я – есть сознание или я есть все, мне дало возможность понять, что не только я являюсь частью Мироздания, но все остальные люди также часть этого. Это сложно объяснить. Я понимала до этого, что я такой же человек, как и другие, но теперь нет разделения между я, мои родные, знакомые и те другие – чужие. Теперь на каком - то уровне моего сознания мы все одно целое и часть Мироздание. Но пока я не знаю, что с этим пониманием делать. Думаю, что необходимо по-новому научится общаться с людьми и воспринимать их.

М.  На этом Ретрите для меня главной темой стала забота о себе, своей оценки эмоций за день, наблюдение и фильтрация событий за последние сутки. Почти постоянно живя по графику – расписанию, в постоянной спешке, суете, выполняя однотипные и подчас ненужные действия на работе и вокруг нее, тратя на это большую часть суток и сил, понимаешь, близким, родным, домочадцам не уделяешь не только время и внимания, но и свою любовь. Так пролетают дни, недели, месяцы. До какой -то паузы или в утомленном, усталом состоянии, на выходных, собирая силы на новую неделю, вскользь обращаем внимание на своих родных и любимых, на общение с ними. Совместные прогулки, встречи и общение с возможностью дать частичку своего тепла им и получить взамен. Порой после трудных дней нам требуется уединение, а порой и за полуночные беседы, душевные для понимания, что мы вместе. У нас есть внутреннее правило, ничего лишнего эмоционального и негативного в не приносить, оставлять все это за порогом. А также требуется время для уединения, для выбрасывания ненужного и негативного, что могло произойти вне дома, на работе. Не отравлять дом негативными переживаниями, а только дарить, купать в тепле, любви и заботе. Чистку помогают проводит мантры. На практиках очень подействовала работа со звуком И. Сильная вибрация и очищения разума. А также прогулки по берегу моря, шум ветра, шелест волн. Подпитка от стихий природы и медитации на пляже, тихом пляже, под теплыми лучами солнца. Произошел заряд сил и открылся запыленный новый взгляд на привычный окружающий нас мири людей вокруг. Мы все часть одного целого, но регулярно забывающая об этом. Спасибо за Ритрит и новый опыт, моим Учителям Михаилу и Ангелине.

С. Четыре дня Ретрита пролетели, но привнесли в мою жизнь изменения, которые вряд ли произошли бы дома, в привычной для меня обстановке. Внутренняя осознанность – это цель Ретрита. И насколько я поняла здесь о том, как важно слышать себя, свой внутренний мир. От этого слушанье зависит все в жизни! Здоровье, поведение, успех, духовное развитие, чувствование, осознание, правильность поставленных целей и намерений. Ретрит помог мне еще больше радоваться свои талантам и признавать свои негативные чувства. Я осознала, что нет ничего плохого открыто заявлять о своих недостатках, анализировать и избавляться от них. Оказывается, что нужно не только благодарить Вселенную за прожитый день, но еще анализировать его каждый день. Очень важно выработать в себе эту привычку и тогда не будет так называемых «жизненных уроков». Пришло понимание того «Кто Я» и благодаря практике я смогла достать из себя глубоко в закромах то, чего о себе даже не знала, а может стеснялась об этом сказать, заявить. Как было приятно искупаться в нежности и любви в практике «Ты - хороший», почувствовать, как это приятно улыбаться сердцем, а не умом в практике «Улыбайся». Эти две практики дополняли друг друга, и я получила столько любви и нежности, что исчезли все зажимы и скованности. В третий день Ретрита Михаил сказал: «Все следы настоящего оставляют следы на будущем». Что это значит для меня лично? Это не замутнят глаза, разум, всегда поддерживать свое хорошее состояние, проживать свою жизнь осознанно и управлять ею, правильно создавая намерения, выбирать ситуации и изменить свою жизнь в любое время. Через день домой. И я точно знаю, что я вернусь туда другой, осознанной и понимающей как нужно жить свою жизнь. Я буду, как чайка легко парить в своем полете под названием Жизнь. P.S. Музыка моей Души. Так было тихо … тихо на Душе. Будто прошли все мысленные грозы. И был рассвет и песня в тишине и лето, засмотревшееся в Звезды …

С.  Я как в океане позитивных эмоций. Я позволяла окружающему миру повлиять на себя. Я становилась лучше, естественней, спокойнее, научилась держать улыбку. Трудно было определить и работать с негативным чувством. Еще удивляюсь – любовь ко всем, всем … Как этого достичь? Горжусь – научилась спокойствию и поделилась с другими. Я чувствую другое состояние. «Кто ты?» — это супер! Задуматься, чувствовать поддержку, чувствовать поток энергии – это волшебство! Надо научиться – не огорчаться! Формула: Радость! Легкость! Любовь!

А. Я поднялся еще на одну ступень. Мне очень понравился этот Ретрит. Я взял новую высоту. Теперь буду с этим работать. Большое спасибо моим Учителям Михаилу и Ангелине!!!

Н. Я очень благодарна Михаилу и Ангелине за уникальную возможность быть здесь на Ретрите молчания. Я снова получила для себя много знаний, умений, быть сама собой, увидеть в себе какие-то ограничения.

Г. Каждый Ретрит становиться глубже и осознанней. Сегодняшний решал вопросы отношений Ума и Души, их взаимоотношений и контроля Ума над Душой, паника, которая не давала Душе увидеть реальность и истину. Я – ищущая Истину, вот кто я., и я приблизилась ещё немного к этому. Поняла это ум можно остановить и для этого нужна Радость, Леность, Спокойствие и Любовь. А потом еще был Ангел, которому я доверилась полностью и тогда произошла трансформация. Ум получил мою Любовь и Нежность, я ему подарила свое уважение и понимание, что он делает положительную работу в моей жизни, просто он не умеет это делать иначе. И вот с этого момента он научил делать свою работу иначе, с любовью и пониманием происходящего момента. 

М. Воистину спасибо за то, что вы есть! Это мой дебют. Я впервые на Ретрите молчания. Потрясающе!!! Сколько познаний, открытий в себе. И главное – наметила направление куда двигаться, с чем работать. И осознание того, что поле вспахано и надо только сеять, сеять…

К. Это мой первый такой Ретрит. Я не знала, что здесь будет, но я верила, что здесь я найду, что я искала, наверно себя. Я могу сказать, что я нашла, что я искала. Спасибо Вам от сердца!

М. В последнее время я стала замечать, что я делаю все так как будто я куда-то тороплюсь, это заметили мои дети, муж. Что бы я не делала, я то что-то рассыплю, то разолью, то обо что-то спотыкнусь. Дошло до того, что это состояние стало причинять физический вред: то я ударюсь головой, то рукой, то не впишусь в дверь, в результате на руке синяк. И я подумала, что Ретрит – это то место, где я себя смогу остановить, и у меня получилось. Здесь я получила огромное количество положительных эмоций, услышала в свой адрес столько слов поддержки, мне кажется, я приеду домой совсем другим человеком. Спасибо всем участникам, особенно нашей группе. Спасибо, Вам, Учитель! Я получила огромнейшее наслаждение, когда разукрашивала мандалу. Результат меня очень порадовал, я влюбилась в свою мандалу. Фантастическая практика – прогулка с Ангелом. Абсолютное чувство свободы, защищенности.

О. спасибо большое за Ретрит. Потрясающие практики, потрясающая атмосфера, погода как будто была с нами заодно, тоже потрясающая. Я рада, что со мной Саша, я стала больше его понимать, я вижу, как он раскрывается и знаю теперь, что делать для того, чтобы ему помочь. Я чувствую себя более любящей, более гармоничной. «Состояние рождает бытие», - сказал Михаил. И в нашей семье состояние у обоих поднимается вверх.  «Все следы настоящего, оставляют следы будущего», - сказал Михаил. Спасибо за фразу: «А, Ксюша – жена летчика». Во мне аж все перевернулось. И стало спокойно. Я стала более понимающей и более любящей. Когда рисовала мандалу, я думала, что не успею, и чувствовала себя, как в сказке «Дикие лебеди», где сестра должна была связать 11 свитеров из крапивы, иначе братья навсегда бы остались птицами. Она успела, и я успела! И тут же пришло название мандалы: «У меня есть все, что нужно для жизни». Конечно, многое нужно улучшать. Но я знаю, что нет невыполнимых задач. И у меня есть то, с чем нужно работать сейчас. Уверена, что справлюсь. Благодарю за возможность побыть в этой любящей семье. Люблю вас очень! 

Reiki Festīvals 02.06.2019 

L. Uz festivālu vienmēr braucu ar lielu prieku, jo tādu atmosfēru un mieru var iegūt tikai šeit. Ļoti patika seansi 5 pozīcijas, ko taisījām viena otrai mēs ar Aiju. Otrajā reizē redzēju spilgti dzeltenu it kā rapšu lauku, un vidū ļoti spoža violeta gaisma, kā acs, kas pulsē. Sajūtas bija vieglas, patīkamas, siltas. Juras malā praktizēja mugurkaula skalošanu 3 reizes, kas arī bija patīkami pēc tam bija siltums un viegluma sajūta. Dziedāju mantru. Paldies, mīļie Skolotāji Angelīna un Mihail, par zināšanām un praksēm, kuras iemācījos. Ļoti centīšos mainīties attiecībās ar meitu, bet man vēl daudz jāmācās un jālieto vairāk Reiki dzīvē – mājās, ne tikai darbā, es to saprotu, bet man tas ir jādara, jālieto. Šeit un tagad solos sev to darīt!

M. Ļoti īpašs ir Reiki festivāls! Esam šeit viss 3 – Mikus, Marita, Andris. Mūsu dēlam dzimšanas diena! Reiki gaismā un enerģijā. Liekas, ka viss ir kā dāvanas no visiem šiem ļaudīm, kuri ir šeit! Daudz domāju, kā tas var būt ka tik viegli un vienkārši, svešā vietā ar svešiem cilvēkiem kopā var baudīt mieru un drošību? Nesteidzīgi. Kā to lai paņem līdzi ikdienas runās un darbos?! Lai tak tā trauksmainā dzīve un pienākumi drusku pierimst un ļauj izvēlēties to labāko un noderīgāko, skaistāko un ... viss lai ir tik brīnišķīgi!!! Šoreiz ļoti domāju par izvēli – kur būt, ko darīt un ar ko kopā pavadīt savu laiku. Pateicībā Vis augstajiem spēkiem par šo kopā būšanu. 

A. No sirds pateicos Skolotājiem par šo brīnišķīgo iespēju būt Festivālā. Man tā ir fiziskā un garīgā attīstība un atpūta. Ar mīlestību un pateicību baudīju katru nodarbību. Man personīgais atklājums – cik svarīga ir iekšēja sajušana apzināta rīcība, sapratne, kad ir jāapstājas un jāsaprot, kā rīkoties. Esmu ieguvusi jaunas zināšanas, jaunas prakses, un jaunu pieredzi. Esmu vesela un laimīga!  

V. Vienmēr patīkami atrasties Gaismā. Paldies Skolotājiem un Reiki kolēģiem! Festivāla laikā radās pārdomas un atziņas attiecībā uz sevi un otro Reiki principu. Tā kā salīdzinoši ļoti maz praktizēju Reiki seansus citiem cilvēkiem, saprotu, ka tas nebija nejauti, ka man bija jāveic trīs seansi Mārim. Ļoti laba pieredze un prieks, ka kaut nedaudz palīdzēju cilvēkam un pats tā arī ieguvu gan spēku un enerģiju, gan prieku.

D. Festivāla laikā daudz jaunu iespaidu un emociju. Paskatījās vairāk sevī un savos draugos. Sapratu savas kļūdas un atradu atrisinājumu nākotnei. Kļuvu brīvāka, stiprāka un nosvērtāka savos lēmumos. Paldies, par iespēju atrast pašai sevi. Tagad atkal stipra!

A. Paldies par šo brīnišķīgo iespēju – pabūt ar Jums visiem kopā gaismas enerģijas un mīlestības sajutu enerģijas. Ļoti patika prakses, Reiki seansi ar 5 pozīcijas uz galvas un uz ķermeņa 2 pozīcijas. Ļoti patiks čakru elpošanas prakse. Noteikti praktizēšu mājās katru dienu 2 reizes. Tā dod spēku un iekšējo mieru vienlaicīgi – harmonizē.

Z. Paldies Reiki un Reiki Skolotājiem! 01.06.2019 piepildījās mana lielā vēlēšanās, kopš satiku kādu ģimeni uzreiz pēc tam. Kad 2015. gada-septembrī saņemu Reiki Meistaru – Skolotāja iniciāciju. Šai ģimenei es sajutu, ka varu palīdzēt ar Reiki, kaut situācijas bija ļoti sarežģītas un problēmas savā dzīvē savadītas ļoti nopietnas. 01.06.2019 dēlam ir dzimšanas diena, mammai vārda diena un arī tētis bija festivālā! Paldies manam Reiki Skolotājiem, kas mani gudri mācīja un vadīja jau no 1. Reiki līmeņa un īpaši kopš Reiki Meistara- Skolotāja iniciācijas Kurama kalnā. Paldies, mani sirds tuvie Reiki Skolotāji Mihail un Angelīna. Paldies, ka jūsu tuvumā varu visos līmeņos sajust un mācīties Mīlestību, Mīlestības valodas nianses, Mīlestības izpausmes un spēju mīlēt. 

J. Sirsnīgi pateicos par brīnišķīgu iespēju piedalīties Reiki Festivālā! Visas nodarbības un prakses bija ļoti noderīgas veselības uzturēšanai un garīgas pilnveidei. Liels paldies!

R. Paldies! Loti gaišs un saulains festivāls! Visu laiku gribas smaidīt! Mierpilna atmosfēra. Jaunas zināšanas. 3 dienas kopā ar Jums, Skolotāji! Man ļoti svarīgas un noderīgas ir visas prakses, meditācijas, mantru dziedāšana. Patiess pārsteigums ir festivāla 3 diena, kurā aizverot acis jebkurā brīdī, es redzu baltu gaismas staru uz galvu, telpu piepildītu ar baltu, ļoti gaišu, patīkamu gaismu. Dziedinošu gaismu. Paldies!

M. Kā vienmēr, ļoti labi uzlādējos un atkal apņemos strādāt ar sevi katru dienu. Ceru, ka esmu kļuvis stiprāks un nekas vairs nespēs manu novirzīt no uzstādītajiem mērķiem. Es zinu, ka teikt „CERU” nav pareizi – jāsaka „es esmu pārliecināts”, ka man viss izdosies! Paldies, par jaunajām praksēm, bija jaunas izjūtas un domas. Paldies, par skaisto dzimšanas dienu, ko sarīkojāt man! Tāda sajūta, ka dzīve sākas no jauna!

M. Pateicos Mihailam un Angelīnai par sniegtajām zināšanām un dzīves pieredzi, ko viņi sniedz Reiki festivālā. Tas man ļoti palīdz veselības sakārtošanā. Šeit iemācos izteikt skaļi savas jūtas, savas sajūtas. Šeit pēc ļoti daudziem gadiem esmu skaļi mēģināju izdziedat neordināras skaņas. Dziedāju pirmo reizi mantras. Esmu ļoti pateicīgs Skolotājiem par sniegtajām zināšanām.

D. Paldies, par brīnišķīgo iespēju atpūsties Reiki festivālā, ieņemt spēkus tālākam ceļam. Piepildīt ar mieru un harmoniju izvēlēto attīstības ceļu, piepildīt to ar gaismu Reki gaismu. Ļoti patika sestdienas rīta pastaiga gar jūru, pēc tam baseins un mantru dziedāšana! Tad vēl lieliskais Reiki seanss ! Šis festivāls bija laba pietura – spēku uzņemšanai mērķa izpildīšanai, sasniegšanai. Paldies!

R. Pirmkārt Festivāls mani piepildīja ar enerģiju, prieks par manu sievu, kura guva iespēju atgūt spēkus un uzlādēt sevi tālākai darbībai. Arī bērniem tā ir ļoti lieliska iespēja pabūt augstās enerģijās. Ļoti patika seanss ar Zandu, lieliski izjutu viņas enerģiju. Pēc abpusējā seansa jutos kā no jauna piedzimis.

Н. Благодарю Михаила и Ангелину за их знания, которыми они делятся с людьми, инициациями Духовное Просветление. Благодарю за возможность побыть вместе с единомышленниками, ставшими такими родными и близкими. За теплоту и улыбку Ангелины и умение все организовывать самым отличным образом. За терпение и спокойствие Михаила, отвечая на наши вопросы. «Повторение – мать учения» и это в прямом смысле относиться к этому Фестивалю. Кажется, уже знающие практики, принципы Рэйки, Но Михаил открывает их в новом свете, которые еще больше и лучше укладывается в подсознание. Даны новые практики, с которыми будем работать дома. Благодарю за сердечность и отзывчивость на проблемы здоровья моего мужа. Я думаю, что и в его сердце семя упало и скоро взрастет. Благодарю!

Н. Очень сильно захотела и отпустила цели. В конечном итоге она сбылась – я приехала на Фестиваль Рэйки 2019 года! Супер!!! Остановки! Что моё, что нет или позже, не сейчас. Доверять себе (интуиция, сердце) во всем. Актуально при принятии решения. Опять напоминание про сомнение. Его не должно быть совершенно. Плохое не держать в себе. Просто отпустить и заполнить это место другим, нужным, позитивным. Во время сеанса Рэйки (я пациент) к концу стало тошнить.  Это ощущение усиливалось, открыла глаза, думала, что перетерплю, но усилилось… В итоге Михаил сказал, что видит у меня пробило блок, блок в голове. До этого я на практике видела неприятный образ: колючая проволока вокруг головы. И название первое пришло в голову – освобождение от оков. Это про остановки. Остановка – голова. Михаил сказал нужно придумать позитивное название теперешней остановке. Сейчас это расслабление!

Ziemas Retrīts 22.01.2019

R. Šis ir mans otrais ziemas Retrīts. Braucu ar apņemšanos nomierināt prātu, ķermeni un pastaigas pie jūras! Viegli šoreiz padevās prakse ar vārdiem:  ‘’Tu esi labs cilvēks! Es viegli devu un viegli saņēmu!”. Vislielākās emocijas šajās 3 dienās sagādāja Mihaila rituāls pirtī! Stāvot rindā pie tvaika pirts, es biju 5-ā, domāju par Mihailu. Jutu, ka viņam paliek arvien grūtāk, bet sākoties rituālam un sajūtot uz galvas un ķermeņa ūdeni, pārņēma milzīga laimes sajūta. Un spēcīgs balts enerģijas stars! Un iestājās miers! Mihail, paldies, paldies, paldies! Man patika arī prakse ar 2 īpašībām, kuras laikā radās pārliecība par 100%, ka tās ir manas, un es tāda esmu. Liels paldies manās grupas meitenēm. Noslēgumā jāsaka, ka šoreiz viss padevās viegli!

S. 19.01 Pie pusdienām redzēju māmiņu ar bērnu, kuri samīļojās, man izsita asaras, ka arī es kad mana meita bija maza ar viņu bieži samīļojos. Kā es gribētu vēl dot savu mīlestību! Samīļoties. Terēze. Tā es būtu nosaukusi savu otro mietiņi, ja Dieves man tādu laimi būtu devis. Es raudu. Šīs ir sāpes ar kuram, kā izrādās, netieku vēl galā. Nelīdz, ka mierinu sevī, ka man ir cita misija dzīvē. Var būt manai meitai Anetei būs lēmis kļūt par daudz bērnu māti. Es gaidu to brīdi, kad spēšu auklēt un mīlēt mazbērniņus. Ausma, Jāzeps, Orions, Īve un Meija. Tādus bērnu vārdus izdomājusi mana meita. Lai Dievs dod! Lai viņai ir labs dzīvesbiedrs un bērniem tēvs. Lai viņas bērni piedzimst laimīgi un veseli, Dievišķas Mīlestības apņemti. Lai viņi piedzīvo satikšanos ar mūsu Skolotājiem – Angelīnu un Mihailu. 

Troksnis – ļoti traucē apkārtējais troksnis viesnīcā. Arī naktī. 

Miers – miers no apkārtnes. Pat esmu mierīga.

Klusums – sadzirdēt Dievu. Sadzirdēt sevi.

Pateicība. Izrādās – tas bija pirmais – par ēdienu. To izjutāt ēdot un pēc tam. Ka man ir ēdiens un iespēja normāli baudīt to. Pateicība mīļajiem Skolotājiem. Pateicība dzīves biedram Vilnim. 

Lūgums šoreiz dabai. Paņemt dabas daļu. Es arī esmu dabas daļa, un no manis arī var kaut ko ņemt. Es labprāt dalos – ar prieku, mīlestību, siltumu, padomu, ēdienu, savu esību. Mana svētība ir dot.

Lāsīte – piliens – капля- krieviski skan labāk. Lāsīte jūras ūdens, ko pagaršoju, kad aizgāju līdz jūrai. Mēs arī esam pilieni šajā pasaulē. No katra piliens mīlestības, no katra piliens līdzjūtības utt. Piliens pie piliena un sanāk daudz!

Vakar Mihaila seansa laikā paļāvībā ielika sevi Dieva rokās, lai Augstākais nes mani. Esmu bijusi tādā stāvoklī, meditācijā. Mani nenesa. 

Paļāvība. Mani sākumā vilka aiz sevis. Pa nelīdzeniem, sakaltušiem dubļiem. Tad redzu, ka es ar Augstāko Jēzu eju blakus. Līdzvērtības sajuta, tikai es esmu auguma mazāka. Jēzum mainās seja – tad viņš ir Jēzus tad Mihails. Šajā laikā man galvā skan Avun dabāsi maya. Domāju, ka šis redzējums bija pēc mantras dziedāšanas. 

Šorīt meditējot – paļāvībā ejot blakus Jēzum, izrādās, ka eju blakus arī Mihailam. Esmu starp abiem. Viņi ir lieli, bet es kā bērns.  Eju starp viņiem un skatos uz vienu, tad otru, viņi saktas uz priekšu. Tā mēs ejam. Esmu biju un būšu drošībā. Man ir ceļš ejams ar Augstākiem spēkiem uz priekšu. Paldies!

Draugi. Agita. Neskatoties uz ko. Tas ir vispatīkamākais. Sirds cilvēks. Jūt ar sirdi. Esmu pateicīga, ka Visums man ir iedevis tādu cilvēku. Es to novērtēju. Nopietnā vecumā reti kad kļūst par draugiem. Mums izdevās! Lai vienmēr tā būtu!

Mīļums. Gāžas pāri malām. Plūde. Nopludinu visu ar mīlestību.

Pašvērtējums. Esmu sākusi vērtēt sevi nevis augstāk, bet stabilāk. Es esmu vērtība pati par sevi. Manī kad sliktu domu.

Rīt un vienmēr – paļaujos uz Augstākiem spēkiem. 

Stabilitāte. Man ir stabilitāte visās lietās! Es esmu stabila, veiksmīga un laimīga, pateicoties Skolotājiem un sev. Abpusēja sadarbība.

Mihaila Attīrīšanās rituāls pirtī – neaprakstāma sajūta. Redzu, kā no manas sirds iziet enerģija. Ļoti laba sajūta! Stunda un vairāk pēc tam atpūšoties, skanēja mantra galvā. Milzīgs paldies Mihailam par izturību!

S. Cik labi, ka ir cilvēki gaismas nesēji. Esmu pateicīga par iespēju būt te un tagad. Dienu steigā un stresainajā laikmetā atrodos te kopā, ar jums apstājos un padomāju kā es dzīvoju. Sapratu, ka viss ir atkarīgs tikai no manis. Jo vairāk mīlestības sniegšu citiem, jo vairāk saņemšu. Lai cik grūti būtu dzīves līkloči meklēt sevī un citos pozitīvo. Par procedūru. Pirmo reizi, nācu ar pozitīvām domām. Bija grūti jo pēdējais gads bija saspringts. Sajūtas bija labas, atbrīvojos, kad iznācu, laukā jutos, kā baltā mākoņi, sajūta viegla, pārgāja galvassāpes. Man tagad galvenais ir noturēt šo sajūtu, ko esmu, ieguvusi te. Paldies!

S. Es pateicos par Skolotāja prasmi likt aizdomāties, mudināt „rakņāties” sevī, atrast dārgumus resursus.

1. Mainīt apziņu, likt prātam darboties, negulēt!
2. Jauna pieredze ir risks. Tas jādara ar bez bailēm, ar mīlestību.
3. Palaid to, ko nevaram realizēt – ar mieru. Vajadzīgais pats atnāks.
4. Paldies par žestu, lai noņemtu nevajadzīgo domu.
5. Atgādinājums super – laimes un mīlestības sajūta ir treniņš.
6. Es centīšos noturēt iekšējo noskaņojumu – ievēro! Apstājies! Izmaini!
7. Attīrīšanās procedūrā – enerģijas pieplūde, kā izsita korķi no manis, pārdzimšana – es varēju par jūrā ieiet! Ūdeni gribu!
8. Karls – прозрение! Tā arī notika!

L. Ļoti patikas praktiskas un meditācijas. Iedvesmojošs materiāls transformācijām.

A. Klusēšanas Retrītā piedalījos pirmo reizi. Guvu ieskatu, kas tas ir un kāda tā norise. Bet par klusēšanu īsti nesapratu. Varbūt tādēļ, ka nebija skaidra mērķa. Kādam jābūt mērķim? Kādi ir noteikumi? Bet guvu lielu prieku par kopā būšanu ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kas daudz nerunā un nerunā lieku.

A. No sirdi patiecos Skolotājiem, ka varētu būt šajā Retrītā. Esmu pateicīga Skolotajiem par viņu bezgalīgu Mīlestību un rūpēm. Vislielākais mans ieguvuma šajā Retrītā ir sapratne, ka man ir bailes satikties ar sevi, būt tādai, kāda es pateicībā esmu, ka man ir bailes satikties ar Dievišķo, Visaugstāko sevī. To es sapratu kristīšanas laikā, kad es, mana patiesa daba satikās ar svēto ūdeni. Es nebiju pat iedomājusies, ka mani ir tik lielas iekšējās bailes, jo strādāju tikai ar ārējo apstākļu radītām bailēm. Man ir viss, kas man pašai ir nepieciešams. Man ir jāmācas atvērties, izstarot gaismu un mīlestību, uzticēties, baudies, Skolotāja Mihaila zināšanas, pieņemt viegli un viegli apgūt. Retrīts palīdzēja saprast, kas ir Ilūzijas un kas ir Realitāte. Baudot Klusumu var uzraudzēt, sadzirdēt sevi un tas ir pats svarīgākas strādājot ar sevi. Tā ir Dieva Laime, ka skolotājs rada apstākļus, lai Dvēseles varētu attīstīties, mācīties, apgūt jaunas prakses, un varētu gūt patiesu Dzīvas baudījumu. Esmu ļoti laimīga, ka mana apziņa saprata, ko es pati vēlas, ka man vēl daudz ar jūtu, kā manu Dvēseļu lūdz, lai es atveros savas iekašājās Dievišķas bagātības, mācīšos tās saglabāt. 

I. Paldies par brīnišķīgam praksēm, kas dziedina, atbrīvo. Apkārt pozitīvā gaisotne, gaisi cilvēki. 

V. Ļoti vērtēja un interesanta pieredze. Bija dažādi periodi. Pirmā diennakts- viss brīnišķīgi. Otrajā sakas krīze – sapratu, ka tas ir normāli. Nedaudz vīlies biju mandalas zīmēšanā, jo man bija tikai 6 krāsu zīmuļi, turklāt sākumā izdarīju kļūdu un mandala neizveidojas ideāli simetriska. Taču vēlāk, pastaigāties gar jūras krastu, man nāca sava veida apskaidrība, ka tieši man mandala vēstīja galveno ideju – pieņem sevi un pasauli tādu kāda tā ir. Un tieši tas rādija īpašas atbrīvošanas. Trešajā dienā – iekšēja pretestība pakāpeniski kļuva vāja. Paldies par visam idejām, praksēm.

В. Благодарю за этот Ритрит Михаила и Ангелину. Мои дорогие Учителя с помощью вашей поддержки мне это очень помогает заглянуть в себя и увидеть там что-то прекрасное. В этот раз я почувствовал необходимость видеть в малом начало чего-то большого! Шлифовка тех вещей в жизни, которые, кажется, простыми. В процессе Ритрита я почувствовал радость, которая исходит из меня. На момент погружения в потоки воды я почувствовал безмерную любовь к себе просто, потому что я есть. Благодарю за это чудесное время погружения в себя с такими прекрасными людьми.

А. Я очень ждала свой десятый зимний Ритрит молчания. Я – Ритритчик со стажем: летних Ритритов -18, Япония -2, Рэйки Фестивали – 5. Цель: стать лучше, чем есть на самом деле… Ритрит начался сразу и сразу очень глубоко. Нас больше 30. Кто-то подъехал, кто-то уехал... не отвлекало. И так шаг за шагом мы двигались каждый к себе настоящему. И Ретрит прошел на очень высоком уровне! Удивительные практики, удивительные осознания, подсказки … День первый – ангел группы – Приключение, 2-й -Рождение, 3-й день – Открытость, 4-й – Мужество, 5-й – Исцеление. Домашние задания выполняю с удовольствием. А теперь, что удалось записать за Вами.

День 1. 18.01.2019 пятница:

1. В каждом действии есть не только начало, но и результат и последствия.
2. Есть максимум у человека, что мы могли достичь.
3. Нужно заставить мозг все время работать
4. Совет: заставить себя как личность что-то делать «непривычное». Менять свои концепции.
5. Если хотите уйти в глубокое состояние размышления, то держите тишину.
6. Мы ничего толком не видим, мы должны чувствовать.
7. Когда в тишине, эмоции чувствуем.
8. Когда выходим из привычного стереотипа, это заставляет нас творить.
9. Внутренняя духовная работа основывается на внутренней тишине.
10. Вы не только тело, вы больше.
11. Внутренний ресурс присутствует в каждом человеке.
12. Без доверия живет только страх.
13. Каждое мгновение уникально!
14. Если это нужно, это придет!
15. Если это не нужно, это не придет.
16. Главные ценности никогда не внешние, они внутренние.
17. Воспитывайте в себе Свет, Любовь. Любое позитивное чувство.

19.01.2019 Суббота. День второй.

1. Все в жизни зависит от меня
2. Сделали какие-то действия только Вы!
3. Состояние счастья – тренировка, состояние любви – тренировка …
4. Мы есть то, что мы есть.
5. Путь к себе, возвращение к внутренней личной сути заложенной природы. 
6. Что делать, если не сложилось? Найти эти драгоценности.
7. Ваше внутреннее состояние не зависит от внешних обстоятельств.
8. Мы очень сильно настроены на даром. Раз у меня есть – верните.
9. Даром не происходит, нужно наработать.
10. Достать с бессознательные свои совершенства.
11. Сложные задачи даются только лучшим ученикам.
12. Пить воду с позитивными мыслями.
13. Я наблюдаю за собой. Дарить подарки.
14. Мы – разные на одно то же, все понимаем по-своему.
15. Точка зрения – скользкий момент, не должна быть личностной.
16. Принципы благодарности! Ищи что-то хорошее и благодари!
17. Достигли крупицу – эта ваша ценность
18. Благодари, будет расцветать!
19. Умение радоваться малому, ты начинаешь ценить жизнь.
20. В малом, ищите большое. Большое благодарить за малое.

20.01.2019 Воскресенье. День третий.

1. Счастливый человек, это удовлетворенный человек.
2. Когда люди страдают, личное желание ничего не менять в жизни.
3. Если вы внутри создаете, несете состояние внутренней ясности, покоя естественной радости вы тоже в защите.
4. Не вовлекайтесь в то, что несет плохое.
5. Скажи себе утром, что-нибудь хорошее!
6. Нет вера – нет решения!
7. У каждого свой потенциал. Он такой какой есть.
8. Умейте различать ерунду от истины. 
9. Истинные перемены естественны. 
10. Если ваше внутреннее Я верит, то можно изменить. Не верит – нет.
11. Вы не можете стать идеальным, но вы можете стать идеальным, как личность, пока не начнете себя сравнивать с другими.
12. Состояние счастья от здоровья не зависит вообще.
13. То, что не устойчиво, нуждается в напоминании.
14. То, что устойчиво, уже вы!
15. Забывать, это как отдалять.
16. Решение надо принимать быстро. Очень долго – тормозить,
17. Вы меняетесь, меняются люди вокруг.
18. Когда ситуация созревает, поддержка будет всегда.
19. Когда принимаете решение, то горячую еду надо кушать.
20. Твоя жизнь по-настоящему цена и важна только для тебя.
21. Когда выбираете что-то важное, вы должны забыть о поддержке!
22. Если сложилось, вас туда понесет!
23. Есть зависимость от оценки.

21.01.2019 Понедельник. День четвертый.

1. Иногда, чудовищ создаем сами, не замечая!
2. Листая конспекты, вы окунаетесь в ресурсы. Читать, читать, пробегать глазами.
3. Чем чаще в жизни меняете обстоятельства, обстановку, вы изменяетесь.
4. Все начинается с мелочей.
5. Меняйте иногда что-то, сохраняя порядок.
6. Муть, если ушла на дно, она не мешает. Не колыхать!
7. Не надо лезть назад! Не надо трогать!
8. Наладьте свой мир, не пытайтесь перевоспитывать всех.
9. Реальность, которую ты видишь, она не должна тебя расстраивать, из-за того, что ты видишь несовершенство.
10. Мы независимы. Если будете зависимы, то будете постоянно страдать.
11. Духовная грамотность о мыслях.

22.01.2019 Вторник. День пятый.

1. То, что внутри, не может взять никто.
2. Самая главная, божественная часть, там твой мир.
3. Ценности внутри. Не можете без вас потерять.
4. Иногда смириться с тем, что происходит.

В. Главная тема, с которой ехала на Ретрит, была для меня «любовь к себе». Что значит любить себя по-настоящему? Я хочу научиться любить себя так. Невозможно поделиться тем, чего у тебя нет. И если нет любви к себе, чем делиться? Практики, энергия Ретрита, вся обстановка вокруг привели меня к важным осознаниям важным именно для меня. Я почувствовала, что для меня значит быть любящей, через какие качества любовь проявляется. И неважно, направлено ли чувство, понимаемо нами как любовь, на кого-то или что-то конкретно. Это состояние всеобъемлюще. Состояние Любви. Состояние, дающее чувство внутреннего сияния, излучаемого вовне. Чувство внутренней наполненности и удовлетворённости. Для меня сейчас любить себя – значит создавать вокруг себя Пространство Любви. Благодарю всех участников Ретрита! Благодарю вас, дорогие мои Учителя!

Е. Это мой первый Ретрит. Моей задачей было прислушаться к себе, понять свои истинные желания, разгрести внутренние мысленные завалы. Частично с задачей справилась, и прислушиваясь к себе, обнаружила, что во мне уживаются и озорной подросток, который часто не понимает и не предвидит последствия своих действий и мудрая, все понимающая и прощающая женщина, говорящая спокойно и негромко. Однако часто подросток во мне ее не слышит. На Ретрите в безмолвии и углублении в себя то, что является моим зрелым и мудрым Я, женщина из глубины Подсознания была слышна и услышана. И это состояние согласия с Высшим Я намереваюсь сохранять и после Ретрита. Ретрит мне понравился своей аурой душевности, возвышенности и в то же время юмором и весельем в некоторых моментах. Низкий поклон т Благодарность Учителю Михаилу за трудную и важную работу, что нас мягко направлял и сдерживал. И благодарность Ангелине за организацию Ретрита, за ее незаметную, но незаменимую помощь!

Г. Я очень ждала этого Ретрита. После получения 3-го уровня Рэйки в июне нужны были условия, чтобы глубже собой поработать, остаться с собой наедине, а это позволит сделать только Ретрит. Он то и помог все разложить по полочкам – до конца отработать старые и новые обиды; увидеть над чем конкретно нужно работать в себе, вытащить негативные черты, которые ты в себе просто не замечаешь, или не хочешь замечать. Но когда ты заметил в себе что-то негативное, мне было очень трудно довести работу с собой до конца, я поняла, что я сама устраиваю какие-то внешние условия для того, чтобы ничего не делать. И слова Михаила, что должно быть духовным мужество, нужно собрать все силы и преодолеть все препятствия, тем более что их построила я сама, открыли мне этот самообман. И еще я открыла волшебство пения мантр. В пении полный ноль. Но оказывается, что это не повод отказаться от пения мантр. Это так поднимает чистоту энергетического поля, стабилизирует и очищает весь организм и Душу. Я конкретно определила над чем в ближайшее время мне необходимо работать – это эмоциональная стабильность, душевное спокойствие, независимость от внешнего мира и уверенность в правильности выбранного решения. Это ближайшие задачи. Спасибо Михаилу и Ангелине и всем участникам Ретрита за положительные изменения во мне.

Н. Я приехала на Ретрит, получить спокойствие в своей Душе. Я ощутила расслабленность, пребывала в состоянии уравновешенности. Особенно для меня было важно отпускание обид. У меня текли слезы, очень сильный поток. Потом мои плечи опустились, расправились, мое дыхание стало глубоким, легким, как будто внутри меня открылись ворота, глаза раскрылись, вижу взгляд в моих глазах ясный, яркий. Огромное удовольствие я получила от пения мантр. Это пение для меня было впервые в моей жизни, я ощутила наслаждение … мои стопы были наполнены приятным покалыванием, потом плавно перешло в теплоту. Я очень благодарю моих Учителей Михаила и Ангелину за возможность получить новые знания, новые возможности познания себя в моей жизни.

С. Благодарю за этот Ретрит учителей и всю группу! Он был очень легким и радостным для меня. Я ехала сюда с желанием позаботиться о своем физическом теле, это было очень важно для меня, так как за последние годы я ему очень мало давала и много требовала. Стало сдавать здоровье. В таком состоянии душа тоже не может чувствовать себя хорошо. Включении в Ретрит было очень быстрым, на первой же практике произошло освобождение очень старой боли. Боли, которая, как мне казалось, была отпущена и забыта. Она вышла откуда-то из подсознания, и я почувствовала освобождение. Это было очень ценно для меня. Четыре дня моря, покоя и тишины – это волшебно! Возвращаюсь в мир с любовью!

И. Было ново, необычно и тяжело во время практики «крещения водой». По ощущениям – это была не вода, а сгусток тягучей энергии, от которой перехватывало дух, моментами становилось страшно от возможности захлебнуться. А потом полное желание уединения, погрузиться в воду, в себя и свои мысли. Благодарю за эту практику! Конечно, хотелось бы более долгого и глубоко Ретрита, хотя бы 10 дней, чтобы погрузиться в тотальное молчание, единение с природой и более углубленный разговор с собой, погружения в себя, наведения порядка у себя дома, в своей голове, душе. В этот раз удалось только «проветрить» и «смести пыль» и то не везде. С нетерпением жду Фестиваля Высших уровней и Летнего Ретрита. Особая благодарность за позитивные послания каждый день и практику «Я - хорошая».

Т. Первый день Ретрита был напряжённым, поэтому на второй день разболелась голова, что заставило меня прийти в себя. И несмотря на головную боль, у меня было благостное состояние, и в тот день, и в последующие дни. Таблетки пить не хотелось, хотелось проработать ее, хотя помощь со стороны принималась. Я была благодарна и людям, и головной боли за проделанную работу над ошибками, и все время я была в ладу с сама с собой. Практики я принимала безо всяких ожиданий со своей стороны, это был как вызов. А вызов – это всегда интересно! Инициация под душем прошла очень естественно и благостно. Благодаря Ангелине, ее словам, что нужно с гармонизироваться, настроиться на Вселенную, я все отпустила и словно растворилась, и просто доверилась Учителю. И мне было легко и спокойно и во время, и после инициации. Когда мы работали в тройке со словами поддержки себе, как и до этого в работе вдвоем с фразой «ты хороший человек», мне было очень гармонично, и когда я работала, и когда работали со мной. Когда нам выдали по мандале, я не сразу поняла причем тут я. Но в процессе раскраски все стало на свои места и обрело гармонию и смысл! Спасибо! При работе с отпусканием обиды в точке круга мне было легко и спокойно. Я доверилась процессу и мне самой более интересна собственная реакция. Неслучайно я сначала написала «боль», а потом исправила на «обиду». Я уже долгое время прихожу к выводу, что если я обижаюсь на кого-то и не останавливаю этот процесс, то это в скором времени становиться столь разрушающим для моей энергосистемы, что приходится горько жалеть. И для меня обида на кого-то, на себя – это больно! Поэтому я не позволяла, не выбираю обиду и боль. Не позволяю чему-то не было выбивать меня. Так вот мои ощущения в практике с обидой, с отпусканием ее, высвобождением, были легкими. Я чувствовала все тело, энергия текла, отметила макушку, стопы и пальцы. И почему-то во время всей практики, я находилась где-то в горах около ручья и все что я отпускала было золотым, искрящимся все происходило при ярком солнце, голубом небе и сноп искр все выходил из головы а потом я была в храме  и там сидел мой улыбающийся Садгуру и я обрадованная припала к его стопам и мы обнялись, как будто так должно было случиться! Я рада, что все произошло так, как произошло. Спасибо Михаилу!

Р. Благодарность моим Михаилу и Ангелиночке за чудо-путешествие к самой себе! 

Ceļojums manā Garīgajā Pasaulē ir BRĪNUMS. Brīnums, ko ,pateicoties saviem Skolotājiem - Mihailam un Angelinai ,esmu piedzīvojusi. Tā ir liela LAIME, kad esi iemācījies Ieraudzīt, Sajust un Sadzirdēt pats Sevi. Esmu priecīga ,ka varu piedalīties savas Dvēseles bezgalīgajā attīstībā. Pirms kāda laika, tas bija tikai mans Sapnis, ko tādu piedzīvot, bet nu jau tā ir REALITĀTE. Es zinu ,kā vadīt savas domas un emocijas, kā negatīvo transformēt pozitīvajā, kā novērst savas nepilnības, kā mīlēt sevi ,būt pateicīgai, kā cienīt sevi, kā atbalstīt sevi, kā veidot savu DZĪVI tādu, kādu vēlos ES PATI. Esmu iemācījusies sajust Sevi ,sajust to, kas Man DER un kas man NEDER. Es esmu iemācījusies SAPRAST,APZINĀTIES,PIEDOT UN ATLAIST! 

   Tāds PRIEKS ,ka man ir iedota Burvju nūjiņa, kas palīdz man pašai Garīgi attīstīties. Katru dienu Pateicos Augstākajiem Spēkiem arī par saviem Skolotājiem, kuri man parādīja Ceļu pašai pie SEVIS, uzdāvināja Atslēdziņu, kas atvēra durvis manai DVĒSELEI. Tas ir MANS MĪLESTĪBAS CEĻŠ PAŠAI PIE SEVIS!

   Skolotāju Mīlestība un Atbalsts mani stiprina un iedrošina. Skolotāju nodotās Garīgās Zināšanas ir VIEDA DĀVANA  MANAS DVĒSELES ATTĪSTĪBAI. Joprojām atceros cik  ļoti grūti man gāja, kad sāku APZINĀTI MAINĪTIES, bet tā jau ir pagātne. Tā pilīti pa pilītei joprojām ar Mīlestību, Pateicību ,Cieņu ,Pazemību ,Labsirdību un Līdzcietību  ,rūpējos par savu Brīnum ziediņu savā Garīgajā Pasaulē. Kā mazu bērniņu  viņu mīļoju, kopju  un sargāju! Ar Skolotāju palīdzību esmu sapratusi ,ka PATI esmu SAVAS DZĪVES SAIMNIECE. UN viss ir no manis pašas atkarīgs. Bet ES esmu DROŠA ,jo man ir Skolotāju nodotās zināšanas un atbalsts, un ES zinu kā kopt SAVU MĪLESTĪBAS DĀRZU, ZINU ,KO VĒLOS TAJĀ IZAUDZĒT.  ESMU IEMĀCĪJUSIES ATPAZĪT ARĪ NEZĀLES, KURAS IR JĀIZRAVĒ. Un  zinu ,kā to arī  izdarīt!  Tā ir liela Vērtība, ka man ir dota iespēja saprast un apzināties ,ka ES PATI RADU SAVU DZĪVI! ES ESMU VĒRTĪBA PATI SEV!

   Skolotāji man palīdz Mainīties un mainīt savu Dzīvi! ES UZTICOS saviem Skolotājiem! Skolotāju radītā REIKI GAISMAS SKOLA   ir  kā MĪLESTĪBAS PLANĒTA, kurā ikviens var justies PATIESI LAIMĪGS, MĪLĒTS UN GAIDĪTS! SKOLOTĀJI mums atklāj REIKI BRĪNUMAINO PASAULI! Un mēs tajā varam iegremdēties tik dziļi, cik vien  paši to  vēlamies! Skolotāja Mihaila vadītās nodarbības palīdz sakārtot savu DZĪVI PILNĪBĀ! Tur ir viss, kas palīdz mums dzīvot PILNVĒRTĪGI MĪLESTĪBĀ UN HARMONIJĀ ,BŪT VESELIEM GAN FIZISKI ,GAN GARĪGI. SKOLOTĀJA  vadītie RETRĪTI un FESTIVĀLI ir liels Atbalsts ĶERMENIM un DVĒSELEI. SKOLOTĀJI ar bezgalīgu mīlestību rūpējas par saviem skolniekiem.

    Esmu pateicīga saviem SKOLOTĀJIEM par BEZGALĪGO ATBALSTU , MĪLESTĪBU un no SIRDS to NOVĒRTĒJU. Mācoties un strādājot ar sevi ,sajūtu arī Augstāko spēku un Zemes atbalstu. Tas dod Dievišķu viegluma sajūtu, kad jūti, ka kāds tevi vada. Un tā esmu Es pati ,kas sevi vadu! Dzīve ir daudzkrāsaina, tikai tajā ar mīļumu un zinātkāri ir jāielūkojas ,un tā  ir jāsajūt! Un ir JĀPRIECĀJAS UN IR JĀMAINĀS!   Tā ir mana izvēle, kā ES JŪTOS,KAM ES ATVERU DURVIS SAVĀ GARĪGAJĀ PASAULĒ ! 
Atjaunojot Mīlestības Enerģiju savā Dzimtā ,jūtu tās Vareno Atbalstu, kas mani sargā.

   Garīgais Ceļojums uz Japānu ir mans Brīnum pilnais RESURS. Resursu ir daudz, tik jāmāk tos atklāt savā Iekšējā Pasaulē un arī Ārpasaulē. Svarīgi ir spert  Pirmo Soli! 
Patiesībā man vēl ir  tik daudz darāmā, lai  Es sakārtotu Savu Dzīvi Pilnībā, lai Es  varētu Atvērties Sev un Pasaulei! Manī dzīvo TICĪBA, ka  Es to spēšu! Lai ar Dieva svētību, tā būtu! 


    No sirds pazemīgi PATEICOS saviem Garīgajiem Skolotājiem Mihailam un Angelinai! Ar patiesu mīlestību un cieņu, Agita 

Vasaras Retrīts  2018

A. Paldies, Mihails un Angelīna par viedumu, labsajūtu un mīlestību, un mīlestību pret cilvēkiem, vienalga kādi viņi ir. Retrītā piedalos pirmo reizi. Bija jauki satikt tik jaukus, mīļus, labestīgus cilvēkus. Liels prieks bija satikt Marinu, kuru ļoti augstu novērtēju un cienu. Ikdienas staigā bieži aizmirstu par to, kā jūtās mans ķermenis. Šeit varēju pievērst tam uzmanību, padomāt arī kā jūtos pati iekšēji, kādas emocijas attiecīga brīdī. Radās svarīgas atklāsmes par to, ka jāiegulda liels darbs pašam sevī, par attiecībām, par emocijām. Ļoti patika rīta vingrošana. Līdz šim biju pārliecināta, ka sāpošās vietas jāsaudzē, nedrīkst viņas aiztikt, jāpasmērē kaut kādas pretsāpju smērētas. Paldies Jums!
A. Paldies no sirds Skolotājiem par brīnišķīgo Retrītu. Paldies par kopā būšanu, iespēju iepazīties ar jauniem draugiem, par iespēju redzēt savas Dvēseles dziļumus, iegūst jaunas zināšanas, nostiprināt esošās, par jaunām praktiskām, par lielisku fizisku un garīgu atpūtu. Sajutu un sadzirdīju pati sevi. Radās sapratne, kas man ir jādara, lai savus mērķus sasniegtus. Ieraudzēju skaistu Pasauli sevī. Uzzināju, ka rūpēties par savu Dievišķo Dvēseli. Sajutu cik svarīgi ir iekšējais klusums. Ir tik brīnumaini apzināties, ka pati varu redzēt savu tīro un mīlestības pilno dzīvi. Saņēmu drosmi mainīties, esmu gatava jaunam savā dzīvē, brīnos par tik dziļām Dievišķīgām zināšanām, ko Skolotājs mums atklāja. Esmu ļoti laimīga par piedzīvoto un sajusta, par gaismas un mīlestības un labestības radīto Pasaulei. Esmu priecīga, ka varēju izkrāsot savu pirmo mandalu, un man viņa izdevās mīļa un skaista. Viss manā iekšējā Pasaulē ir krāsains, mīļš un brīnumains. Es esmu tāda, kādas ir manas domas. Mēs visi esam unikāli!
I. Atklājums tas nav, bet uz šādiem pasākumiem ierodas tikai gaiši cilvēki. Esmu pateicīga par visu un brīži, kad nav sāpju, it kā brīnuma – jo tas ir normāls stāvoklis. Pirmo reizi redzēju ugunskurs jūras malā – nekad savā dzīvē nebiju bijusi.
V. Es ļoti vēlējos piedalīties šajā Retrīta. Tā bija mana pirmā reize. Man bija prieks satikt tik daudz labu un mīļu cilvēku. Es secināju, ka man tā bija vajadzīgs, jo tādas izjūtas kādas man bija šajās dienās es nebiju izjutusi. Es sapratu kādas ir manas problēmas un kā ar tām tikt galā. Liels paldies Angelīnai un Mihailam!
A. Šis man bija 1. Retrīts! Nezināju pat ko sagaidīt. Šodien pienākusi ir pēdējā diena un siltums, ko izstaroja apkārtējo cilvēku smaidi pirms rīta rosmes, man deva enerģijas lādiņu visai dienai. Liels paldies par elpošanas vingrinājumiem, kas meistarklasēs man negadījās. Bezgalīgi liels prieks bija par Reiki sniegšanu Marinai K., gribas dot un dot. Radās arī ierosinājums Reiki mājas lapā ievērot rīta rosmes kompleksos vingrinājumus. Pats vari aizmirst vingrojumus, bet tā ar Mihailu tiešam vingrotu regulāri! Paldies, ka Jūs esiet mums!
R. Paldies  par gūtajām zināšanām.
K. Retrīta piedalījos pirmo reizi, paldies par šo iespēju, un enerģētiska lādiņu! Jau no pirmās dienas, kā ieradās jutos patīkami uzlādētā un pacilāta. Atbraucu ar sajūtām un vēlmi pēc brīvības, atbrīvošanas, sevis izzināšanas, sevis iepazīšanas, prata attīrīšanas un ticēt vai nē, bet es to visu arī ieguvu! Papildus tam es ieguvu „pilnības sajutu”, kad notika mantras dziedāšana un Reiki seansi es sajūtas, kā daļa no kā lielāka ne tikai sabiedrības. Neizskaidrošu, kas tas bija, bet tā sajuta, ka esam vienoti un kā Skaidrīte (Retrīta biedre) teica, mēs visi esam viens vesels! Milzīgs gandarījums par šīm dienām, ka esmu paradījusi šeit. Mihails vienā no pirmajām dienām sacīja, ka Retrīta laikā ievērojat klusumu un veltāt sevi šim laikam, neiesaistāties ārpus Retrīta nodarbēs mums ir iespēja iepazīt sevi un rast atbildes uz jautājumiem, kuri mums ir svarīgi un līdz šim neesam varējuši atrast atbildes. Es varu piebilst tikai tā, ka viņam bija taisnība, es saņēmu savas atbildes un no Retrīta braukšu prom ar skaidrām pratu un enerģijas pilna. Paldies!
S. Paldies, par palīdzību man grūtā dzīves situācijā, par gudrību, ar kādu palīdzējāt man uzsākt ceļu pašai pie sevis un, iespējams, spēt kādreiz palīdzēt citiem cilvēkiem.
A. Es sevī ievēroju, ka esmu sākusi vairāk smaidīt. Šī iekšējās laimes un harmonijas sajūta. Sapratu, ka festivāla laikā nevar zvanīt uz mājām, tas ierauj problēmu ikdienas virpuli, no kura pēc tam grūti atslēgties. Līdz šim neesmu tik daudz strādājusi ar Reiki ikdienā, tāpēc noteikti varu apgalvot, ka jutu sevī lielāku gaismu un vieglumu. Esmu guvusi jaunu pieredzi darbam ar Reiki, kuru noteikti turpmāk izmantošu savā dzīvē. Piemērām ar negatīviem apgalvojumiem līdz šim strādāju pēc Aleksandra Svijaša metodes, jo pie viņa mācījās, bet tagad varēšu pielietot Reiki metodes savām izmainām. Man patīk sapūst grupas kopīgo spēku un piedalīties šādos kopīgos pasākumos. Pēc iespējas, noteikti turpināšu piedalīties šādos pasākumos. Paldies!
S. Paldies par to ka Jūs esat mīļie Skolotāji jau kādu laiku dzīvoju apzināta stāvoklī. Dzīvesveids. Apzinātas izmaiņas manī. Apziņas, kas jādara un daru. Jūtu dzīvu enerģiju. Jūtu Mihailu un Augstākos spēkus. Man viņi ir stabils atbalsts. Arī pati esmu sev atbalsts iekšējo nodomu realizācijā. Man ir ļoti liels ticības moments pozitīvām pārmaiņām manā veselībā. Man tiešām ir dziedināta Dvēseļu, līdz ar to fiziskam ķermenim vieglāk dziedināties. Man ir samazinājies pretenziju līmenis pret pasauli. Atrodu, kur pilnveidoties. Manī ir stabils kodols, stumbrs. To jūtu fiziski. Es izvēlos labāko, ko man dod. Es esmu godīga pret sevi un citiem. Es esmu gatava augt garīgi un mācīties, tāpat dziedināties, savu mīļo Skolotāju Angelīnas un Mihaila vadībā. Paldies par visu. Man ir sajūta, ka izstaroju gaismu, staroju. Tas arī ir stāvoklis. Paldies arī visiem citiem dalībniekiem. Arī Jūs man palīdzat augt ar pilnveidoties, un kļūt pa labāku cilvēku!

Т. Летний Ритрит проходит во время празднования Лиго, и для меня это оказалось великолепной возможностью заняться собой на берегу моря и одновременно побывать на праздновании у моря. Ритрит – это для меня соединение практик по гармонизации внутреннего состояния, время в тишине для себя в атмосфере добра и возможность получить энергию от природы – леса, моря. Я смогла приехать только на 2дня, но и это дано мне возможность прочистить голову, отдохнуть от суеты и настроиться на себя. Обязательно надо ехать на 4 дня, чтобы полностью погрузиться в атмосферу добра, тишины и гармония.
В. Этот Ретрит для меня второй, и, конечно, не похож на первый. Обстановка замечательная, тут чувствуешь себя комфортно, как дома. На последний день Ретрита не хочется расставаться с людьми, ощущаешь, как мы вместе, друг с другом соединены, много тепла. Очень нравиться опыт молчания. Сначала, это необычно, тебя где-то «ломает», но потом, ты входишь в это состояние молчание и вот сегодня, на 3-й день, совсем не хочешь из него выходить. Мне хотелось бы оставаться в молчании и Ритрите еще 10–15 дней. Как и говорилось, как и говорилось, ты сталкиваешься с кризисом. Внутренне, тебе как будто ломает. Даже, не осознать, что именно с тобой происходит, но ощущения весьма странные. Появляется тяга к духовному. Еще больше и больше. Некоторые «вещи» ты не можешь объяснить, ты просто ощущаешь их душой, внутри. Необычно, но очень приятно. В общем, всех люблю, дарю всем свою любовь, гармонию, счастье. Обнимаю и до скорой встречи.
Н. Я очень благодарна Ангелине и Михаилу, и всем, кто был вместе с нами, на замечательном Ритрите Молчания. У меня появилось еще очень много знаний, я получила много новых уроков, позитивных впечатлений …Спасибо огромное!
О. Дорогие мои, любимые Учителя! Спасибо Вам большое, что, несмотря ни на что, Вы проводите такие практики для нас, для всех. И я очень рада, что могу на них присутствовать и участвовать наравне со всеми. Хотя буквально 3 дня назад я чувствовала себя очень ущербной. И я не слышала еще ни разу, чтобы где-либо за 3 дня можно было восстановить свое физическое и эмоциональное здоровье так быстро и так незаметно. Есть вещи, которые просто невозможно понять в суете. В атмосфере Ритрита особо чувствуется взаимосвязь между людьми и природой. Как мы все нужны друг другу! У меня есть новые задачи – упражнения, которые я запланировала себе на каждый день, которые помогут мне в будущем, я это знаю, я в это верю. 

1. K. M. Seansa “Dzīvo” mērķi

- Dzīvoklī radiatoru maiņa paveikta ātri un kvalitatīvi.
- Mīlestība piepilda visu manu dzīvi
- Esmu iemācījusies sakrāt naudu visu savu plānu īstenošanai.
- Man nav alerģijas un aizkaitinājuma - visās šo vārdu nozīmēs
- No rītiem mana galva ir skaidra un viegla
- Mana elpa ir viegla un brīva
Paldies, šī seansa laikā manās smadzenēs notika labs darbs. Sākumā jutu smagumu atsevišķās galvas vietās. Tad zelta gaismas enerģijas strautiņi sāka plūst pa smadzeņu kanāliņiem. Strautiņi virzījās arvien tālāk un tālāk ar katru izelpu, sākot no uzacīm. Izlaužoties tālāk un tālāk, aizvācot prom aptumsumus savā ceļā.
Tā enerģija virzījās no uzacīm uz mugurkaulu pa galvas augšpusi. Kādā brīdī izstiepos, skriemeļi nokrakšķēja. Es redzu sevi no iekšpuses, t.i. manas acis pagriezās un sāka skatīties uz smadzenēm. Brīžos, kad bija spriedze, pat sāpes, tad gaisma, kas plūda no acīm un no sirds, izšķīdināja nevajadzīgo. Tā enerģija kādu laiku pārvietojās. Pēc tam es it kā sāku saritināties kamoliņā, sēdēju vienkārši ar aizvērtām acīm nekustoties. Tad saritinājos plaukstas lieluma bumbiņā, kļuvu kā plastilīns un nonācu Mihaila plaukstās.

– Seansa laikā jau no paša sākuma atkārtojās Reiki principi. Šajā laikā ļoti niezēja dažādās ķermeņa vietās. Spēcīgi, it kā kāds koda dziļi, dziļi, skraidīja no vienas zonas uz otru . Reizēm dažādās vietās vienlaikus, pat domāju, ka neizturēšu un došos prom. Bet smadzenes cieši turpināja atkārtot Reiki pirmo principu - “Tieši šodien nedusmojies” ... monotoni, pastāvīgi. Un tad atnāca Mīlestība, un viss nevajadzīgais bija izgaisis. Paldies.

10.05.2010 Paldies! Mana dzīve kļūst sakārtotāka. Kaut kas manī ir mainījies uz labo pusi. Visa seansa laikā no Visuma bez pārtraukuma plūda siltuma un mīlestības straume, piepildot visu. Es smaidīju. Sajūtas neaprakstāmas, burvīgas, skaistas, vieglas.

05.2014 Es vienkārši jūtos labi! Piepildījos ar gaismu, mīlestību un prieku. Mugurkauls izstiepās, ieraudzīju mazuli, kuru piespiedu pie savas sirsniņas, maigi - saudzējoši. Es redzēju lielu, pūkainu
putna spalvu, kas slīdēja pa manu ķermeni no augšas līdz apakšai, ļoti patīkami. Sāpes bija zem labās lāpstiņas un sirdī, bet kaut kā ļoti ātri izgaisa. Viss ir labi. Paldies.
24.05.2014 Jūra. Viļņi... Izzūdu ūdenī, kustības kopā ar viļņiem, silti, labi, patīkami. Saule silda manu dvēseli, glāsta manu ķermeni. Jūtos ļoti labi, viegli. Enerģija plūst no augšas uz leju. Paldies. Tas ir brīnumaini.

31.05.2014 Un tagad jau dabā, piekrastē... Reiki baltā gaisma ir visur, un es esmu visur. Kad Mihails pienāca no mugurpuses un uzlika roku uz galvas avotiņa, tad visa enerģija sakoncentrējās mugurkaulā, centrēšanās gan no augšas, gan apakšas baltas gaismas straumes plūdumā. Es sajutu spēku, stabilitāti, noturību. Liels paldies par seansiem. Es teiktu, ka manas vēlmes piepildījās par 80 procentiem. Atnāca izpratne, procesu dziļums. Piemēram, mīlestība piepilda visu manu dzīvi... Protams, tā piepilda mani, bet ne vienmēr ir pareizi būt šādā dvēseles stāvoklī visu laiku, un mīlestības jēdziens ir ļoti plašs un daudzpusīgs. Bet pateicības stāvoklis ir manos spēkos. Kopumā jūs varat regulēt savu dzīvi un apzināti mainīt dvēseles stāvokļus, atkarībā no apstākļiem, kurus tu pats radi un kuros pats nonāc. Pozitīvu apziņas stāvokļu ir pietiekami daudz, tāpēc vajag vien tikt skaidrībā, kuru piemērot.

Alerģijas nav, ir pat dīvaini un nesaprotami, no kurienes tā atnāca, kur devās, un turp tai arī ceļš. Mācos pareizi elpot, ir ar ko nodarboties... Galvenais darīt visu apzināti, ar mīlestību un pateicību. Liels paldies vēlreiz un vēlreiz.

Pēc prakses “Dzimtas izdziedināšana. Mīlestības atgriešana”.

 Zeņa N. Laikam, kā jau katrs normāls cilvēks, pirms prakses “Dzimtas izdziedināšana” nedaudz nervozēju. Prakses laikā, kad es pagriezos pret saviem radiniekiem, es sajutu, ka mīlu viņus un nosūtīju šo sajūtu katram no dzimtas, skatoties viņiem acīs. Man uzreiz sagribējās viņus apskaut, nevis vienkārši pieiet pie viņiem, bet pieskriet un apskaut mammu ar tēti un visus pārējos radiniekus. Bija ļoti patīkami viņus visus apskaut un sajust mīlestību, kas plūda no viņiem uz mani un sūtīt to pašu sajūtu viņiem. Tāpat bija interesanti klausīties cilvēku stāstos, kas bija manu radinieku lomā, daudz kas sakrita ar realitāti un parādīja man, uz ko vairāk vajag pievērst uzmanību.

Bet pats svarīgākais – rezultāti. Nākošajā dienā pēc prakses “Dzimtas izdziedināšana” es sajutos vairāk darbspējīga, man parādījās papildus spēks un vēlme darboties. No sākuma domāju, varbūt tā ir sakritība, bet vēlme strādāt un padarīt darbus līdz galam man turpinās līdz šim brīdim, ceru, ka tas paliks uz visu atlikušo dzīvi. Arī ģimenē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, mani radinieki vārdos pauž savu mīlestību, kas agrāk bija mazāk izteikta. Piemēram, nākošajā dienā mamma izbrīnīta stāstīja, ka tēvs uzslavēja pusdienas, ko viņš agrāk ļoti reti darīja. Es esmu ļoti priecīga, ka izgāju šo praksi un milzīga pateicība Mihailam un tiem cilvēkiem, kas man palīdzēja īstenot šo praksi un saņemt pozitīvas pārmaiņas manā dzīvē. 

Manas pārdomas par Klusēšanas Retrītu 2020.

Retrīts ir svētki manai Dvēselei un Ķermenim. Lai dzirdētu un sajustu savu dvēseli, ar sevi ir apzināti jāstrādā. Tas nenotiek tā uzreiz, tas notiek soli pa solītim. Cītīgi mācoties un strādājot ar sevi, tikai tagad spēju to apzināties un sajust. Ir tik svētīgi ielūkoties savā domu, emociju un jūtu pasaulē. Skolotājs Mihails ir Brīnumdaris ,kurš iemāca smalki sajust pašai sevi un savu dvēseli, pastāsta un palīdz saprast to, kas manai Dvēselei dod spārnus. Skolotājs ar mīlestību, ļoti maigi, prasmīgi un uzmanīgi apmāca savus skolniekus. Arī Es pati mācos vispirms tādu attieksmi pret sevi. Tas ir liels sasniegums ,kad sāc apzināties sevi kā Dievišķīgu Dvēseli.
Mums katram ir sava Iekšējā Pasaule kā Skaists Dārzs ,kurā mēs audzējam to, ko spējam uz doto brīdi apzināties, kurā stādam to, kas mums patīk un izravējam to, kas mums nepatīk, audzējam to kas ir mums tuvs un pazīstams ,to pie kā esam pieraduši. Un mēs paši esam atbildīgi dārznieki. Un Dārzs ir mūsu lolojums, kura radīšanā esam speciālisti. To palīdzēja apzināties un ieraudzīt Skolotāja Mihaila prakse " Atbrīvošanās no negatīvajām īpašībām". Negatīvās īpašības ir mūsu Personības tumšā puse. Pēc prakses Es pārliecinājos kādi mēs visi esam cītīgi speciālisti Nepilnību audzēšanā. Mēs visi saprotam ,ja kaut ko vēlamies tas ir jāaudzē. Tikai Man radās jautājumi pašai Sev - Kas ir tas, ko Es audzēju? Vai Es to apzinos? Vai man to vajag? Ko Es ar to darīšu? Kādu labumu tas dos man un citiem? Kāpēc Es to aplaistu ? Tikai pēc prakses Es sapratu cik daudz laika, enerģijas esmu ieguldījusi Negatīva audzēšanā. Un tas viss ieguldītais darbs ir graujošs manai Personībai ,tas nedod iespēju manai Dvēselei attīstīties. Pateicoties šai praksei, esmu no negatīvajam īpašībām veiksmīgi atbrīvojusies.
Skolotājs uzdāvina mums sēkliņas - Pozitīvās īpašības ,lai mēs veidotu, iekoptu un audzētu skaistu, ziedošu un krāšņu savu Dvēseles dārzu. Sēkliņas ir barība mūsu Dvēselēm. Tās ir Jāierauga, Jāpaņem, Jāapzinās kā vērtība, Jāsajūt to maigumu un smaržu ,Jāciena un Jāmīl, Jābūt par tām no sirds pateicīgiem, tikai tad tās kļūs patiesi Mūsu, un ,tad mēs varēsim tās iestādīt un apzināti izaudzēt. Bet, lai kaut ko izaudzētu ,ir jāizravē tas, kas mums nav vajadzīgs ,kas mūs iznīcina, vispirms tas ir Jāierauga un Jāatlaiž un tikai tad Jāizvieto. Lai būtu vieta Jaunajam , no vecā ir jāatbrīvojas. Lai šo procesu apzinātos man bija vajadzīgs laiks. Beidzot esmu to sapratusi!
Skolotājs Mihails māca kā kopt un rūpēties par savu Dvēseles dārzu - par savām domām, jūtām, emocijām ,garīgo ,emocionālo un fizisko ķermeni. Tikai tagad to patiesi un no sirds esmu sapratusi un sajutusi.
Retrītā piedzīvoju vairākas apzināšanās, kuras iepriekš bija grūti saprast. Meditācijās un seansos saņēmu Skolotāja Mihaila un Augstāko spēku atbalstu un dziedināšanu. Draudzīgās prakses deva iespēju sajust otru cilvēku, viņa emocijas. Tas ir Brīnums ,ko Skolotāji Mihails un Angelīna rada - Paradīzi uz Zemes un māca to radīt arī mums.
Esmu bezgalīgi pateicīga Skolotājam par Lielo Atbalstu, Dziedināšanu un Mīlestības pilnajām svētajām zināšanām.
Skolotājs Mihails Debesis atver mūsu Dvēselēs!
Skolotāja Vēstījumi apskauj un piepilda mūs un visu Pasauli ar Mīlestību, Gaismu, Pateicību, Pazemību ,Labsirdību un Cieņu!
Tā ir Liela Laime būt Skolotāja Mihaila skolniekam !
Lai ikvienam izdodas iekopt savu Dvēseles dārzu un atcerieties ,ka Skolotājs Mihails vienmēr būs Jums līdzās un atbalstīs!

Ar mīlestību un pateicību, Agita. 

Reiki Festivāls 31.05.2014. Seanss “Dzī-Vo”

Gunārs V. 11. seanss – nobeigums kā, kā sakums – dzīvo seansiem. Mihails piepildīts pilns ar gaismu, spilgtu gaišumu – caurspīdīgu. Enerģija, kas piepildīja mani gaisa, spilgta – galvenokārt gaiši rozā, gaiši dzelteni – balta. Enerģijas faktūra ir izcelsmē it kā no 13-15 – dimensijas, esot šajās enerģijas atrados augstu, augstu augstumos. Redzējums uz zemi it kā ceļš gluds, bet tajā pašā laikā tas ir portāls Mihailam pagriezošies pret rindu, kur stāvajam saspiedusies, no viņa acīm plūda spilgti zila gaisma. Gaismas kā vizbulītes pavasarī. Gaismas zilie stari bija divi, kā lāzer stari. Viss seanss man sadalījās 4. ciklos. Katrs cikls bija savādāks. Iepriekšējos seansos enerģijas bija ļoti, ļoti izjūtošas. Ar cieņu un mīlestību.

Irina T. Dzīvo! Gaisā rindā mēs nosēžamies pie jūras un iesākam meditēt. Skolotājs Mihails savienojas ar Dievu, ar Visuma dievišķajiem spēkiem, sūtot šo enerģiju ik vienam. No mums, lai mēs spētu atrisināt sasāpējušos dzīves jautājumus. Mani šobrīd satrauc mans mīļais mazdēls. Savā dziļākajā būtībā viņš ir Gaismas bērns, jūnijā viņš būs 16 gadu vecs. Grūts vecums, ja jaunietī cīnās Gaismas spēki ar Tumsu. Smēķēšanas un aliņa dzeršanas jautājums. Draugi nobauda gan vienu, gan otru. Ko darīs Niks? Katru dienu es lūdzu par viņu. Šodien palīdzēs arī skolotāja Mošenkova dievišķa enerģija. Noskaņojos meditācijai. Seja pavērsta put jūru. Sajūtu maigu plūsmu, aizveru acis. Parādās saskani brūna, nepatīkamā gaisma. Grūti elpot. Es ciešāk saistās ar Skolotāja radīto atsevišķo enerģiju. Netīkamas krāsas nomaina arvien gaišāki toņi. Elpot kļūst vieglāk. Jūra sāk smaržot pēc pavasara ziediem. Šķiet, ka tā smaržo ceriņi. Visapkārt man acu priekšā parādās gaiši zaļa, gaiši dzeltena un balta krāsa. Forma – ātri skrejoši mākonīši. Ietinu mazdēlam šajos gaišajos mākoņos un turpinu novērot. Sirdī kļūst silti un gaiši. Mazdēls smaida, es aizkustinājumā rauda. Mākoņi pieņem arvien gaišāku krāsu, tad kļūst sudrabots balti. Esmu saņēmusi atbildi no Dieva, viņš saka man: “Neraudi, viss būs labi, viss nokārtosies! Es jūtos pacelta no Zemes, es jūtos vienota ar Dievu, mazdēlu un Dievišķo Mīlestību. Gribās tā justies vienmēr, taču nedrīkstu, jo man tūlīt jāpateicas Dievam, viņa Mīlestībai un Gaismai un Reiki skolotājam Mihailam Mošenkovam par brīnišķīgo palīdzību un gudrību! Paldies, paldies, paldies sutā mazdēls (es to jūtu) un viņa Ome Irina! Vēl es pateicos saulītei – Angeliņai, Baltijas jūrai, tās baltajai, maigajai smiltij, vējam, viļņiem, putniem, kas nepārstāja dziedāt un sunītim pretējā sēta, kas neparasti mīli ap rēja mūs. Ar mīlestību sirdī.

Inga P. Pirms seansa es uzstādīju mērķi, un Jūs teicāt, lai šo mērķa realizācija iedomājas. Es lielāko daļu seansa laika vizualizēju un smaidīju, smaidīju. Es saprotu, ko nozīmē domāt labu. Cik laba sajūti ir smaidīt? Kad Jūs uzlikāt roku uz galvas, es redzēju dzeltenu gaismu viļņojamies.

Фестиваль Рэйки 31.05.2014. Сеанс «ЖИВИ»

Татьяна М. Начало сеанса – уже необычное. Мы плечом к плечу стояли одним целым между мощнейшими стихиями неба, моря. Я замыкающая, потом Михаил и потом мы все. Как какой-то щит или экран. Начало сеанса – от Михаила, как через проектор энергетический поток, усиленный ярким светом, идет к нам. Я растворяюсь в этом потоке, вместе с ситуацией, которую решаю. Наступает легкость, я наслаждаюсь этой легкостью. Мы все стоим как принимающий экран или щит! Ощущение, что легкость передалась и моей ситуации. Слышу шаги по песку, думаю, слегка раздраженно – ну кто идет так близко к нам, нельзя, что ли обойти?! И тут Михаил кладет мне на голову руку – это сначала удивляет и немного мешает, а потом появляется спокойствие, уверенность и еще больше легкость, абсолютное понятие, что все уже разрешилось и произошло, и конечно, очень благоприятно для меня. Спасибо Вам Учителя, за такую ощутимую и значимую поддержку! Спасибо!

Флора. В начале сеанса меня обнял сильный жар, что хотелось снять одежду, но вдруг подул сильный ветер и нормализовал, и охладил меня. Я стала думать о себе, о своем благополучии и материальном и о духовном. И на меня нахлынула волна настоящая с моря, после я стала думать о своих детях, о внучке, о своей сестре, о ее детях, внуках и о тебе Михаил, и каждый раз после каждого мною произнесенного имени накатывала волна, как будто перелистывались страницы ветром. После меня стало шатать как от сильного ветра и когда Михаил подошел и положил мне на голову свою ладонь – то это было, словно через всю меня прошел стержень, как арматура и я стояла твердо на земле, и никакой ветер не мог меня качнуть. Спасибо большое! С большой благодарностью и любовью к тебе Михаил!

Сергей. Виденье огромного столба света. Вращающейся, вниз ниспадающий, из белой энергии. Вокруг столба ослепительный, яркий, белый свет. Настолько яркий, что казалось, что могу ослепнуть. Ощущение безграничной радости и любви. В глазах плотные слезы. Когда Учитель Михаил коснулся моей макушки, почувствовал сильную поддержку, идущую через него. За всем процессом наблюдал раскосый глаз коричнево – желтого цвета. Большую часть ощущений невозможно описать языком. Ощущения Божественности!

Валерий. Сеанс проходил на берегу моря, в немного облачно, но безветренную погоду. Я принимал сеанс сидя. Море, уже второй день, было удивительно спокойное. Следуя указаниям Михаила, настроился на связь своего сердца с ним, закрыл глаза, настроился на сеанс. Сразу очень яркий, пурпурный свет, как удар и давление в области сердца. Сначала я решил, что это нормально, но быстро понял, если есть давление, значит, я не отрыт, я почему-то сопротивляюсь. Постарался открыться, и сразу давление прошло, цвет сменился на золотисто-белый, и тело наполнилось энергией. Весь сеанс ощущал мощный прилив энергии Михаила, наполняющий меня. Ощущения исключительно приятные, трудно подающиеся описанию словами. Неожиданно Михаил положил руку на голову – тепло и энергия наполняла, казалось бы, уже переполненное мое тело. Это прикосновение упорядочило, успокоило и привело эту бурлящую во мне энергию в состояние равновесия. Сеанс не закончился после его формального завершения, весь день чувствовал себя под его благодатным воздействием и ощущал на себе руку Михаила. Огромное спасибо!

Валерия З. Трудно передать словами впечатления, детали ускользают с каждой минутой. В течении сеанса ощущала сильное тепло с белым светом в области желудка, сердца. Водоворот света, похожий на Чо-ку-рэй, перемешивающиеся белым, желтым и красным. Но оставались затемненные области тела. Когда Михаил положил руку на голову, появился зеленый, голубой и фиолетовый. Потом все цвета слились в белый свет, который заполнил меня полностью. Появилось чувство покоя, умиротворения, веры в себя и в исполнения задуманного. Непередаваемое ощущение внутренней гармонии. Сеанс также помог вскрыть все зажатости. Казалось: вроде бы все в порядке. Однако, когда делали 30 мин. сеансы Рэйки друг другу почувствовала, как скованная спина, позвоночник. Такая тяжесть в плечах на затылке и вниз по шее, по позвоночнику. В некоторых частях даже чувствовался холод. Но потом пошла энергия и тепло. Спасибо огромное Михаилу и Ангелине! Всем друзьям! Рэйки!

Светлана. Мысленно говорила себе: «Я здорова, перечисляла органы, которые здоровы! Я полна светлой теплой энергии и готова ею греть всех своих близких!» Думаю о них… Надо выдать замуж дочь! … Мне стало тепло даже жарко. Подул холодный ветерок сзади в затылок… затылку холодно… в животе, кишечнике идут процессы… В голове сплошной свет, приоткрыла глаза – все белоооо! Закачало. Хочу удержаться! Руками сжимаю соседей… Меня сажают на стул (а то бы ноги подкосились…) Сидеть на стуле было легко – все нормализовалось… Михаил подошел, обнял, и как будто было без приключений. Я полна сил и благодарности Михаилу и всем, всем! 

Atbildes vēstule Mihailam Mošenkovam no A.K.

Sveicināti, Mihail, mīlētais un cienījamais draugs un skolotājs!

Es sapratu, ka vērsos pie Jums pēc atbalsta ar savu lielāko, skaistāko un neticamāko vēlmi. Neiedomājama šī vēlme ir tāpēc, ka man nav ne jausmas, kā to var piepildīt. Šīs vēlmes piepildīšanās būtu salīdzināma ar pasakas īstenošanos dzīvē. Un es sapratu, ka uzskatu sevi par necienīgu, lai pasaka manā dzīvē kļūtu realitāti, bet tajā pašā laikā ceru, ka kļūdos tā domādama. Un tomēr pāri visam, stipri jo stipri, kliedējot šaubas, manī mirdz ticība Jūsu atbalsta spēkam, Visuma Mīlestības spēkam, kas atbalsta savus bērnus.

Jūsu sūtītie seansi - tā ir iespēja manai dvēselei izjust saskarsmi ar Visuma Spēku, Gaismu un Mīlestību, pasniegt tiem savās plaukstās savu sirsniņu, kurā mīt viena vienīga vēlēšanās, kurā mīt arī mana mīlestība, cerība, sapnis. Un man pašai sevī vēl daudz kas ir jāmaina, lai patstāvīgi spētu pieskarties tik spēcīgai Gaismai.

“Es esmu kopā ar manu Dievu ” - vēlme patiesi un pilnībā mīlēt savu vīru S., būt mīlētai no viņa puses un dzīvot kopā kā tuvām dvēselēm, sajūtot un redzot viņā Dievu, un būt Dievietei viņam.

“Un kopā ar mūsu bērniem” – tas ir vēlmju piepildījuma laiks. Kamēr mēs visi esam kopā, kamēr vēl esam viena ģimene, un mūsu bērni vēl ir patiešām mazi. Jo tieši agrā bērnībā viņiem ir īpaši svarīgi izjust mīlestību pret dabu, paradīzes dārza spēku un māju, ko vecāki ar mīlestību un rūpēm par viņiem ir uzcēluši.

"Uz pašu nelielās zemītes savu paradīzes dārzu esam radījuši" – tas ir mazs zemes gabals, kurā mēs varam ielikt savu dvēseli, zemes gabals, uz kura augs dzīvi koki: ābeles, ķirši, bumbieri ar dziedinošiem augļiem, ogulāji, kuros katra oga ir kā brīnumaina dziedināšana. Ziedu un jasmīnu aromātiskās smaržas piepildīs visu, apkārtne būs dziedinoša vēl tālu aiz mūsu īpašuma robežām; slaidi ciedri un ozoli starp liepām, bērziem un apsēm, barojot savus cilvēkus- radiniekus ar svaigu spēku un Visuma enerģijām. Un pat mūsu sirdis pukstēs vienotā ritmā ar zemes ritmiem, koku dzīvībām, putnu dziesmām.

“Labklājība, pārpilnība gan dvēselēs, gan sadzīvē” - materiālā labklājība, garīgā attīstība ar materiālo un garīgo labumu pārpilnību (Mīlestība, draudzība, savstarpēja sapratne, ģimenes laime, veiksmīga bērnu attīstība ...).

Tik daudz kā izrādījās bija vienā vēlmē. Un vēl vairāk. Bet tad būtu pārāk daudz, par ko rakstīt. Tik daudz, ka īsti nespēju noticēt, ka tas piepildīsies.

Bet es tiešām redzu, ka notiek. Es ievēlējos, lai tad, kad būšu sadabūjusi ciedra čiekuru un no tā sēklām sākšu audzēt jaunus ciedrus, tad arī zeme “atnāks” pie mums. Mēs ar S. sazinājāmies internetā, rakstījām un zvanījām uz Vladivostoku, kur var nopirkt ciedra čiekuru? Bet tas viss bija velti. Tomēr sestdien, pēc pirmā seansa uzzinājām, ka Tamāra savulaik sazinājās ar fondu “Anastasija” un agrāk bija atvedusi uz Latviju ciedra stādiņus. Pirmdien jau runāju ar Tamāru. Un lūk, uz pirmā līmeņa Reiki semināru Tamāra man dāvanā atnesa ciedra čiekuru un ciedra eļļu (S. tika apsolīts tāds pats komplekts). Mūsu sapņi sāk piepildīties.

Mainīties sāka arī mūsu attiecības ar S. Mēs kļūstam labāki un tuvāki viens otram. Psihoterapeitiskajos semināros man izdevās “izstrādāt” savas situācijas. Un mūsu bērni patiešām kļūst par mūsu bērniem, jo ​​attiecibas ar L. sakārtojas

Mēs maināmies un attīstāmies ar Jūsu un Augstāku spēku atbalstu, mūs atbalsta arī daudz sirsnīgu draugu no “Gaismas skolas”.

Lūk, tikai materiālais plāns gan uzlabojas, bet ar dažām grūtībām. Mums tas ir ļoti svarīgs attīstības posms. Domāju, ka tad, kad spēsim saprast, kāpēc periodiski piedzīvojam finansiālas grūtības, neskatoties uz S. smago darbu, mēs virzīsimies uz priekšu daudz vieglāk.

Pēdējo divu mēnešu laikā es un mēs esam krasi mainījušies. Un mūsu sapnis kļūst arvien tuvāks un reālāks. Mana bezgalīgā pateicība Jums! Mana visdziļākā atzinība Jums! Par, sevis kā cilvēka, apzināšanās sajūtu, par sapņa realitāti, par cerības iemiesojumu!

Dziļā cieņā pret Jums, Mihail! Ar mīlestību un cieņu A.K.
2004. gada 26. marts 

Kāds vēlies būt- pasaki to ar savām acīm.

Es ļoti priecājos, kad uzzināju par šo semināru- pie jūras, dievišķi skaistā dabas vidē. Nebija ne mazāko šaubu par tēmas Manas acis aktualitāti un nepieciešamību tieši man, jo ārste jau bija brīdinājusi par redzes izmaiņām novecošanas dēl. Biju jau arī gadu iepriekš lasījusi par redzes uzlabošanu ar jogas palīdzību. Brilles gan vēl nevalkāju, un pēc grāmatas izlasīšanas nolēmu atteikties arī no saulesbrillēm, jo tās deformē pasaules krāsu uztveri. To, ka tās  visas bija izgājušas no ierindas, uztvēru kā zīmi no augšas par mana lēmuma pareizumu.
 
Sāku praktizēt skatīšanos uz uzlecošu un rietošu sauli, sveces liesmu, debesīm ,cilvēkiem , un priecājos par šo pieredzi.
Pēc Reiki 1.līmeņa apguves un iniciācijas manī pastiprinājās vēlme caur acu skatienu paust pozitīvas emocijas pat nepazīstamiem cilvēkiem- sūtīju tiem mīlestību, maigumu. Vieni novērsās, bet citi atbildēja acu  skatienam ar tādām pašam emocijām. Protams, arī pati atbrīvojos no kompleksiem slēpt skatienu.

2006.gada Retrītā man visvairāk patika prakses, kurās skatīties visiem dalībniekiem acīs un nosaukt savu vārdu. Mihails iemācīja ieskatīties cilvēka kreisajā acī- tā tu ieskaties viņa dvēselē- ja tur ieraugi bailes, sūti mīlestību, ja pozitīvas emocijas, tu dalies ar tām, un tās dubultojas.
Jo ilgāk pievēršos garīgajām praksēm, jo vairāk mana mīlestība pret visu izpaužas caur acu skatienu- cilvēka dvēseles spoguli. Īpaši man patīk vērot dalībniekus Reiki apļu laikā un komunicēt ar acīm. Klausos un skatos Mihaila kreisajā acī ar mīlestību un maigumu, viņu atbalstot.

Un tad...šis seminārs! Tā laikā guvu apstiprinājumu visām darbībām un praksēm ar acīm. Bet, kuras līdz galam izpratu un apguvu no jauna Skolotāja Mihaila seminārā.
Prakse pie jūras bija iespaidīga! Sākumā gājām gar jūru ar atvērtām acīm un pūlējāmies savās acīs sajust dvēseles stāvokli.
Ak, Dievs! Cik saprotami! Paldies, Mihail! Tu raugies debesīs un dvēselē sajūti mieru, tu skaties uz ņirbošiem viļņiem, un dvēselē  ienāk prieks, kas atspoguļojas acīs.
Agrāk, meditējot, to laikā bieži redzēju savas acis. Un...nu pienāca laiks ar acīm ielūkoties savā dvēselē. Tā ir dāvana!

Ieskanas zvaniņš, un aizveram acis, tad lēnām kustamies uz priekšu, iztaustot zemi zem pēdām. Pirmajās minūtēs- bailes. Uzdūros zaram, sasitu pirkstiņu un- ātri atvēru un tūlīt aizvēru acis. Iekšējā balss pēkšņi saka: Es pilnībā  uzticos savai iekšējai gaismai, gaisma... Un kļuva tik viegli un mierīgi, it kā  es viena pati būtu liedagā. Lūk, blakus jūra, un tu ej mierīgi, klausoties un  izbaudot brīnišķās dabas skaņas.
Kaut kur raud bērns, bet es zinu, ka paiešu tam garām, nevienu neskarot. Un, lūk- ūdens pavisam blakus- kāda svētlaime- varu tajā pastāvēt! Nezinu, cik ilgs laiks pagājis- daudz- mūžība taču! Nevajag steigties, var izbaudīt iekšējo pasauli, klausīties ar ausīm un acīm. Jā, apbrīnojami! Tāda sajūta, ka acis dzird, jo tās ir dzīvas un visu var. Kāda svētlaime- sajust sajust sevi sevī, un vienlaikus sajust saikni ar apkārtējo pasauli! Pat baiļu nav.
Un, lūk- zvaniņš atskan pavisam tuvu. Tas droši vien  Mihails. Mana intuīcija atvedusi mani pareizi. Paldies tai! 
Paceļu rokas pret debesīm un kādas 3 minūtes stāvu ar aizvērtām acīm. Tad  tās atveru- un- tas ir Ģirts, kurš  šķindina zvaniņu.

Visa semināra laikā es sajutu savu stāvokli caur skatienu, un tas bija lieliski! Lūk, skatos uz Mihailu, un sajūtu izpratni savās acīs. Tikai vienmēr vajag atcerēties šo sajūtu, - precīzāk- izsekot šo stāvokli savās acīs.
Prieks, iedvesma, laime pārpilda manu dvēseli visā šī semināra laikā. Bet, galvenais,- tu neesi viens- tev līdzās ir pārējie, un tu to sajūti... visas dvēseles! Mēs esam kā viena, mīlestības pārpilna dvēsele!  

Cilvēki, esiet cilvēki!

Kā gribētos, lai jaunieši radītu ģimenes mīlestības dēļ, lai viņu sirdis būtu piepildītas ar prieku, lai bērni ienāktu šajā brīnišķīgajā dzīvē gribēti un mīlēti, lai viņu actiņas nezinātu baiļu un apvainojuma asaru.
Gribas pateikt visiem cilvēkiem: "Mīliet visus, kuri ir jums līdzās, cieniet katru mirkli. Dzīve tik īsa, bet mēs viņu tērējam , nedomājot, apvainojumiem, pazemojumiem, radām sāpes viens otram. Rādītājs mūs radījis mīlestībai, bet mēs, ko mēs darām? Kungs, piedod mūsu darbus! Gribas, lai ne tikai bērni un veci cilvēki būtu laimīgi, bet viss, kas mūs apņem, lai aug un zied!
Cilvēki, esiet cilvēki! Lai nebūtu tādu vientuļu un abižotu , kādi ir mums visapkārt un blakus. Atbalstiet visus, kuri ir mums līdzās un ir vājāki. Cik vēlu atnāk apzināšanās. Es taču arī varēju savādāk nodzīvot dzīvi. Lai pie tā nonāktu, acīmredzot, ir jāsaņem dzīves mācībstundas.

Paldies Skolotājam M Mošenkovam un visiem Skolotājiem, ar kuriem esmu gājusi blakus visus šos gadus, saņemot mācībstundas.
Es esmu Olga! Paldies man!
Paldies Miša Mošenkov, ka Jūs vienmēr esat blakus!
Paldies Reiki - ātrajai palīdzībai! 

Nedaudz asaru...

Pēdējā laikā notiek ļoti daudz kas, daudz priecīga, bet arī pārdzīvojumu pietiek. Pamodos svētdienas rītā un ļoti sagribējās paklausīties vienu skaistu melodiju. Ieslēdzu un uzliku rokas uz sirdi un manipūru. Mazliet izlauzās asaras, bet kļuva brīvāk ( sevišķi acīm) un daudz labāk ap sirdi.

Un lūk, seminārā, Liročka veic man seansu. Es ilgi domāju, kur paprasīt, lai pieliek rokas. Pateicoties mazkustīgam dzīvesveidam pie datora, es domāju izvēlēties kakla daļu. Bet ļoti gribējās paprasīt, lai atbalsta sirsniņu - šajā laikā man nebija viegli. Un tomēr es palūdzu pielikt rokas pie kakla.
Un te Liročka piedāvāja patīkamu variantu - liela koncentrācija uz 7 kakla skriemeli, un iedarbība aizies uz pa visu mugurkaulu. Domāju, ka tā arī būs. Bet tad man piedāvāja vēl vienu variantu - vienu roku uz kaklu, otru nedaudz zemāk, sirds rajonā no mugurpuses. Tiklīdz Liročka tur pieskārās, man iekšā kā jaudīga dzirkstele - tieši tā es arī gribētu!

Sākās seanss. Ļoti interesantas sajūtas. Pēc dažām sekundēm zem šīm rokām, es sāku jūtami izjust saspringumus mugurkaulā. Bija sajūta, ka Reiki enerģija izdalīja tās vietas un sāka izkliedēt saspringtumu. Kļuva arvien vieglāk un vieglāk. Un tad es sajutu ko neparastu - sirdī no mugurpuses, pašā tā lejasdaļā, it kā sāka iekļūt un piepildīties patīkams ūdens. Pēc minūtes es sāku saprast, ka sāka tecēt asaras - gandrīz nemaz nebija emociju, tikai viegls prieks. Arī nekādas domas nebija. Bet asaras plūda... arvien spēcīgāk. Uz seansa beigām tas bija tik spēcīgi, kā pēc Reiki otrā līmeņa iniciācijas - es nespēju to kontrolēt, bet tajā pašā laikā man bija viegli. Pie manis pienāca Skolotāji un pamatīgi mani atbalstīja. Un Liročka uzmundrināja ar labu vārdu. Pēc 10 minūtēm es atguvos, bet tiešām kautkas neticams notika.

Ar laiku es sāku saprast, ka jūtami izmainījās mana emocionālā uztvere, telpa. Kaut kāda jauna uztvere, patīkamas asociācijas ar bērnību. Kad mēs apguvām trīs enerģētisko centru balansēšanu, smaidīšanas laikā sirdij, es redzēju ļoti skaistu vietu - es atrados uz sliekšņa, bet priekšā bezgalīga, ļoti gaiša vieta.

Vakar Reiki Aplī es biju pārī ar Ludmilu. Kad viņa man veica seansu galvai , es spēcīgi sajutu 7-o čakru. Pēc kāda laika bija sajūta, it kā visa galva patīkami notīrītu...un pēc tam viss izklīda. Man kļuva ļoti labi, man atkal tecēja asaras. Un pēdējā seansa minūtē es pēkšņi iekšēji teicu " Es tevis nebaidos, tāpēc ka es tevi mīlu!" Neticami.

Es ļoti gribēju atvērties, bet kaut kas traucēja. Es nezinu precīzi, kam es pateicu šos vārdus. Iespējams, ka visiem un visam svarīgajam manā dzīvē. Brīnums - es sāku daudz mazāk vērtēt un daudz brīvāk justies komunikācijā, saskarē (tas, par ko es sapņoju). It kā patiešām sāka izkliedēties bailes, kuras neapzināti manī bija! Mihail, Jūs atceraties, ka dažreiz es jūsu klātbūtnē kautko baidījos ( drebēja balss, trīcēja kājas...). Tagad viss ir krietni vieglāk un vienkāršāk. Satriecoši.

Pēc svētdienas seansa es noskenēju manipūru - sajutu aukstumiņu un vējiņu. Bet zinu - beidzot tas sācis aiziet. Laiku pa laikam es uzelpojun ( agrāk tā nebija) - un man kļūst vieglāk un vieglāk. Lai iet prom, nav ko turēt. Kāpēc es pieminēju melodiju? Pirmkārt, vēlos ar jums ar to padalīties. Otrkārt, tā mani iedvesmoja uz šīm rindiņām, kuras saka par to, ko esmu apguvis Reiki Gaismas Skolā.

Sirds pukst krūtīs.
Tātad viss vēl priekšā.
Ir tikai te un tagad,
It kā viss pirmo reizi.
Šī visa pasaule ir mums,
Tikai kaut reizi pasmaidi!

Milzīgs jums paldies par atbalstu. Ja Jūs zinātu, cik svētdien jūs mani atbalstījāt! Jā, un ne tikai svētdien. Pateicoties Jums, pasaule man ir kļuvusi tuvāka. Vēl tik daudz brīnišķīga ko ieraudzīt un izdzirdēt:) un varbūt vēl izstāstīt.

Maksims D. 

No rīta savedu sevi kārtībā un pēc 10 kājām aizgāju līdz stacijai.
Noskaņojums dvēselisks un priecīgs, gaišas domas par dzīvi. Ieraudzīju ieskrietuvi, kur pārdod zivis, kur izjutu saspringumu, domās piedevu un aizsūtīju mīlestību. Izjutu emocionālu pacēlumu. Gāju pa tirgotāju ielu. Atradu dažus labus suvenīrus. Vienā veikaliņā pārdevēja galīgi nesteidzās, es viņu mierīgi pagaidīju. Pārdevēja rāda kalkulatorā summu, pēc tam nospiež - 30, - man nezin kāpēc uztaisīja atlaidi. Es biju aizkustināts līdz sirds dziļumiem, pie tam sieviete bija ļoti atsaucīga. Iegāju mūzikas veikalā. Pārdevējs bija ļoti iepriecināts, kad pateicu pāris vārdus japāniski. Nopirku maziņu ksilofoniņu, kurš ļoti tīri un skaisti skan (tikai pēc kāda laika, jau esot Rīgā, es apzinājos, ka tieši tādu skaņu, kā skan ksilofons, es biju dzirdējis meditācijā trīs gadus atpakaļ). Procesā atcerējos trīs skaņas, ko dzirdēju pirmā līmeņa iniciācijā, ksilofonam kā reize ir trīs notis, trīs simboli, skan vienoti trešais līmenis. Doma bija sekundi gara, bet sanāca simbolisks pirkums, kaut arī to veicu tieši tīrās skaņas dēļ.

Gāju nesteidzīgi, mans ceļš vijās gar upi. Ļoti skaisti, veicu daudzus fotouzņēmumus. Skaistums! Putni, bērni, daba, atsaucīgi cilvēki. Jauna ģimene pāri pa akmeņiem gāja pāri upei, no kuriem daži bija bruņurupuča formā. Es nolēmu tur šķērsot upi. Brīnišķīga sajūta, it kā es būtu veicis sev svarīgu ceļu, vienkārši patīkami un apgaroti iespaidi.
Vilcienu nācās mazliet pagaidīt, mani sveicināja pazīstamais biļešu pārdevējs ( no mana nakts brauciena uz Kuramu), pajautāja, vai es katru dienu braucu uz Kuramu. Ļoti priecājos viņu redzēt. Kamēr braucu vilcienā, līdz galam pierakstīju savu nakts pārgājienu uz Kuramu.
Kuramā ierados mierīgs, augšup tiku viegli. Prieks par dzimtām vietām. Papriecājos par zivīm, kuras harmoniski peldēja dīķī. Gunārs ar Ivaru kaifoja pie ūdenskrituma - liels prieks par viņiem. Ar Gunāru nofotografējos. Koks atbalstīja ar brīnišķīgo enerģiju. Jauka tikšanās ar Vinetu un Helmāru, kāpjot augšup, nedaudz parunāju ar Māru par patīkamām tēmām. It kā novirzos no galvenā, bet procesā vienkārši notiek svētki dvēselē, viss kļūst vieglāks un gsišāks.

Pameditēju templī un paturēju Budas diedziņu. Domu, tēlu, emociju īsti nebija. Buda vienkārši teica - smaidi. Es izgāju no tempļa pasmelt ūdeni pie drakona, manā dvēselē ielija prieks, apņemot visu ķermeni. Vienkārši smaidi.
Augšā, pie Sontena galvenā tempļa, mani apturēja Marika, piedāvāja trešdien agri no rīta braukt ar viņiem ar taksometru uz Kuramu pirms Skolotāju iniciācijas. Pastāvēju Visuma centrā un sajutu brīnišķīgu dvēseles piepildījumu. Iegāju pa meditācijas zonas vārtiem - spontāni atlidoja doma: "palīdziet man kļūt apgaismotam". Spontānā doma izbrīnīja, bet sirdī - patīkams siltums. Iezvanījās zvans - satraucoša sajūta, skaņa bija ļoti dziļa un apjomīga.

Augšā, laukumiņā pie pogodas , bija daudz ceļotāju, meditēt negribējās. Pastaigājos uz otru kalna pusi, bija patīkami. Atgriezos - parunājām ar Tatjanu, ļoti sirsnīga un atklāta saruna sanāca, daudz uzticības. Izrādās, šodien abi ejam uz trešo līmeni.
Līdz kopīgam tikšanās laikam paspēju pameditēt Dzosin Kokju Ho, brīnišķīga izšķīšanas sajūta, daudz gaismas, patīkams miers.
Mihails mūs saorganizēja aplī, pateica par svarīgumu saglabāt labu stāvokli un gaišām domām iniciācijas laikā. Paprasīja ieiet apļa iekšpusē tos, kuri pirmo reizi saņem trešo līmeni. Spēcīga sajūta, gluži kā veicis svarīgu soli dzīvē.

23.09.2013. Reiki trešā līmeņa saņemšanas diena Kuramā (Japāna).  Maksims 

Par Mihaila rakstīto.

Domas un spriedelējumi par Mihaila Mošenkova pirmo grāmatu rokrakstā.

Filosofiskas cilvēka pārdomas, kurš aizdomājies par to, kas VIŅŠ ir šajā bezgalīgajā plašumā, kuras radījis liels sajūtu uzplūds! Var jau būt, ka tā ir vēlme parādīt pasaules materiālistiskumu, varbūt - cietušas sirds vaids, bet varbūt - tā ir vēlme ieinteresēt cilvēkus ar savu attieksmi? Man, piemēram, gribas daudz uzzināt par šo cilvēku, kurš, riskējis atvērt savu Dvēseli, atkailinot pašu dārgāko, uzzināt, kāpēc Autors ir atnācis uz šo pasauli.

Jautājums par Dievišķo mīlestību cilvēkam pret cilvēku vienmēr rada daudz jautājumu. Vajag ļoti dziļi ieiet sevī, patiesi novērtēt savas mīlestības iespējas uz Dievu, uz cilvēci, Pasauli! Tas viss ir vienots, un autors uzsver, ka tikai Dievišķā mīlestība ir tuva cilvēkam, ka viņa vada rīcību, viņa sagādā prieku un ar to cilvēks gūst baudu, atnākot šajā pasaulē. Ikviens taču piedzimst laimei un meklē to visu mūžu.
Rodas iespaids, ka autors ir atradis to laimi, tāpēc ka viņš tā bērnišķīgi, kautkā apgaismoti priecājas par to, ka ir laimīgs. Viņš mīl Pasauli un ir gatavs dalīties ar savu mīlestību. Bērnu domas ir neparedzamas, un tikai neordināru personību urda jautājums: kāpēc vajag domāt, par ko vajag domāt... Tikai noejot lielu sportisko un skolotāja ceļu, es iemācījos iet pa katrām kāpnēm apzināti uz augšu. " Dievs vienmēr ir atvērts, Dievs vienmēr ir laipns, Dievs nekad netiesā un nesoda", raksta autors.
Vērsties pie klusuma, dzirdēt Dievu sevī tik jaunā vecumā ne katram ir dots, droši vien jaunības maksimālisms ļāva autoram izdarīt drosmīgu secinājumu, ka Dievs kalpo visiem vienādi. Vai tas ir tā? Un kā tad ir ar "Dieva sodu"? Mana mamma un omīte dzīvoja cara laikā, gāja uz baznīcu, lūdzās, bet es, piedzimusi Padomju laikā, nekad mājās nedzirdēju vārdu "Dievs". Mūs ar brāli kristīja ne pēc vecāku vēlmes, un mana krustmāte teica par viņiem" nekrikšķoši". Kāpēc viņiem dvēselē nebija Dieva? Kāpēc viņi ar mums dzīvoja ne pēc Dieva likumiem? Par ko viņi mūs, maziņos, neaizsargātos nemīlēja... Kur ir Dievs?

Autors ir dziļi patiess tāpēc, ka barots ar Dievišķo mātes pienu, audzināts Dievišķā sapratnē, tāpēc spriež cildeni, nedaudz atvirzoties no zemes vajadzībām, vilšanās. Bet tās taču ir... Cilvēks pie Dieva nonāk visbiežāk caur ciešanām, tikai tad, es domāju, cilvēks pa īstam caurstrāvojas ar gaišu, lielus pārbaudījumus izturējušu mīlestību uz visu Zemes un Dievišķo.

Es redzu šis grāmatas autorā cilvēku, kurš gatavs kalpot Dievam, saprot cilvēces vēlmes un cenšas iemācīt redzēt Dievišķo Spēku, Dzīvības Enerģiju un Dievišķo Gaismu. Grāmatā nepieciešams akcentēt katra cilvēka dvēseliskās ciešanas, lai lasītājs saprastu, gribētu un atrastu savu laimi.

Autors noslēpumaini, caur savu dēlu, noved lasītāju pie domas par Dievišķo Mīlestību. Varbūt viņš grib ar domām un zēna vārdiem, kuri kļuvuši par viņa dzīves jēgu, ieinteresēt? Bet man vieglāk vispirms sajust Artura vārdus " Es mīlu visus cilvēkus uz zemes, un nav svarīgi, ko viņi dara!", un pēc tam pārdomāt ar autoru. Tēvs laimīgs tāpēc, ka dēla sajūtas kļuvušas par viņa iekšējo gaismu..., tās uzvedināja uz domām, ka ar visu to vajag dalīties ar cilvēkiem, uzrakstīt grāmatu par vienkāršu, bet cēlu Cilvēka dzīvi uz šīs Zemes.

Piedodiet par manām drosmīgām domām, dārgo Skolotāj. Tā vienkārši ir dzīves pieredze, un Jūs būtu varējis būt mans talantīgais Skolnieks 35 gadus atpakaļ. Lielu jums iedvesmu, oriģinālas domas, mums saprotamus spriedelējumus... Veiksmi! Elvīra Andrejeva. 

Mihail un Angelina! Apsveicu ar svētkiem! Ar Gaismas Skolas Jubileju! Cik labi, ka uz Zemes esat jūs un jūsu Skola. Paldies jums par jūsu labestību un rūpēm par tiem, km auksti, nemierīgi un sāp.

Cik labi ka ir tāda vieta kur var atnākt ar, ne vienmēr labu, garastāvokli. Var runāt par savām šaubām, bet arī var klusēt, klausīties. Bet vienmēr notiks BRĪNUMS! Kļūst silti un mierīgi. Tā vienmēr notiek ar mani. Kad es atnācu pie jums pirmo reizi, atnesu līdzi skumjas domas, bet uz mājām aizgāju ar smaidu. Jā, tiešā nozīmē, es gāju pa pilsētu un smaidīju, pat uzreiz neaptverot, ka smaidu. Sāku analizēt, kas notika, ko tad ar mani izdarīja?

Man pat ne pateica spārnoto frāzi "nomierinies " (nez kāpēc paliek vēl sliktāk, ja man saka vārdu "nomierinies"). Mani vienkārši apskāva ar Mīlestību un Labestību, ne ar mīlestības vārdiem, ar sajūtu. Pēc tam es sapratu, ka tā arī ir mīlestības enerģija, viņa bez vārdiem un priekš viņas nav šķēršļu. Paldies!!! Es sūtu jums savas mīlestības jūtas un es tagad zinu, ka nevajag meklēt īpašus, lai to teiktu, mīlestība un pateicība aizgāja un parādīsies tur, kur tā ir viss vairāk vajadzīga jums. Tik labi, ka jūs man to iemācījāt.

Mīlu jūs! Pateicos jums. Tatjana D. 

Psiholoģiskā pedagoģija ietver četrus posmus.

Pirmais līmenis- MAN NEPIECIEŠAMA MĪLESTĪBA.
Tas ir bērnības līmenis. Zīdainim nepieciešamas rūpes, maigums, jau nedaudz vecākam bērnam- dāvanas. Viņam vajag pierādījumus. Viņš jautā apkārtējiem, vai viņu mīl - tas ir pirmā līmeņa jautājums.

Otrais līmenis- ES VARU MĪLĒT.
Tas ir pieaugušo līmenis, ir atklājušās Iespējas izbaudīt jūtas pret citiem, paust mīlestību savam izredzētajam. Šīs jūtas reibina vairāk nekā apziņa, ka mūs mīl.

Trešais līmenis - ES MĪLU SEVI.
Mīlot citus, cilvēks saprot, ka var mīlēt arī sevi. Šī posma priekšrocība - Tu neesi atkarīgs no citiem. Tev neviens nav vajadzīgs, lai saņemtu un arī dotu mīlestību. Tātad, nav riska vilties vai pārdzīvot mīļotā cilvēka nodevību. Mīlēt var pēc savas mērauklas, bez citu iejaukšanās.

Ceturtais līmenis - MĪLĒT PASAULI.
Tā ir beznosacījumā mīlestība. Cilvēks ir iemācījies dot un saņemt mīlestību, mīlēt sevi, izstarot mīlestību visur un visiem. Un tieši tāpat arī saņemt. Šo mīlestību var dēvēt par Dzīvi, Dabu, Zemi, Visumu, Dievu, Ki un t. t.. Runa ir par apgaismību, kuru sasniedzot, atveras apziņas apvāršņi.
Dzīvojot Anglijā, man nedeva mieru jautājums: - kāpēc viņi ir smaidīgi, bet mēs ne. Draugi izteica dažādas versijas- viņi ir sociāli nodrošināti, viņiem ir stabila nākotne un tamlīdzīgi, tad kāpēc lai nesmaidītu. Bet tas kaut kā nebija pārliecinoši, šeit pat nesmaida nodrošinātie un pārtikušie. Bet arī angļi ir tikai cilvēki ar savām problēmām- kāds šķiras, kādam veselība klibo, kāds zaudē tuviniekus. Bet viņi smaida un man ir sajūta, ka esmu nokļuvusi garīgā seminārā nākošajā līmenī. Viņi jau tā dzīvo, saprot un izmanto, bet mēs vēl apgūstam. Izlasot par šiem četriem mīlestības posmiem, atradu atbildi. Cilvēkiem, kuri dzīvoja padomju laikā, bija dota iespēja izdzīvot tikai pirmās divas mīlestības stadijas. Mīlēt sevi bija baisi egoistiski, un tika dažnedažādi nopelts. Un tā uzskata (vēl arvien) daudz cilvēku. Bez trešā līmeņa nevar nonākt ceturtajā. Bet tieši tad, cilvēks sāk mīlēt visu pasauli un izgaismot ar smaidu.
Ar mīlestību , Maija. 

Mans brînumspogulis- dārzs. Ilgi biju pasakas pieaugušajiem -,,Spoguļdārzs “ , iespaidā. Vārdu sakot, aizskāra dziļi, jo man pašai ļoti patīk strādāt ar zemi. Radīt skaistumu, audzēt puķes, saknes un dārzeņus, visu, kas nepieciešams. Man tie ir tuvi draugi, ar kuriem var parunāt.
Viss notika apmēram tā. Pagājušā gada 8. jūlijā, mēs ar vîru nopirkām īres tiesības nolaistam un aizaugušām zemes gabalam. Darba bija neizmērojami daudz. Strādājām ar prieku, neskatoties uz milzīgajām grūtībām. Šai pavasarī pirmo reizi sākām , nu jau iemīlētā zemes gabala, apstādīšanu. Tā kā vīrs augām dienām bija darbā, visu darīju pati. Jautāsiet, kas mani pamudināja? Atbildēšu- mīlestība pret zemi un vēlēšanās iekopt savu spoguļdārzu. Šī vēlēšanās nepameta ne uz brīdi. Katru dienu nāca jaunas domas un atklājumi. TIK ĻOTI GRIBAS AR TO PADALĪTIES! Vērojot apkārt notiekošo, tas ir, daudzos mazdārziņus, nācu pie sava secinājuma- cik gan Zeme ir brīnumaina! Tik precīzi atspoguļojot cilvēku, viņa īsto dabu un nodomus. Dažu cilvēku vēlmi sagrābt vairāk zemi, kura tā arī paliek neapstrādāta. Citiem nelielie zemes gabaliņi sakopti un greznojas kārtīgām dobēm. Var dzirdēt un redzēt daudz interesanta. Bet savu vēstījumu veltu brīnumam, kas notika mūsu spoguļdārzā.

Varbūt nevietā pieminēt par veselības problēmām. Ne visus smagos dārza darbus varu veikt pati, tāpēc sāku meklēt palīgu. Pieteicās ne pārāk jauna sieviete. Paziņas ieteica kā labu strādnieci. Sākšu ar viņas ārējo izskatu, tas bija pirmais, ar ko sākās mūsu pazīšanās. Sejā redzamas stipras alkoholisma pēdas. Šaušalīgi. Acīs varēja redzēt sāpes, gan arī tādu kā nevainību. Grūti pat izskaidrot. Nu, vārdu sakot, Zoja sāka strādāt. Strādāja pēc labākās sirdsapziņas, viegli. Kādā saulainā dienā (6. jūnijā - mīlestības dienā) , Zoja lūdza palīdzēt tikt galā ar savu problēmu - alkoholismu, jo bija dzirdējusi, ka strādāju ar REIKI. Nespēju atteikt un kopā sākām stràdāt ar problēmu. Neiedziļināšos darba procesā, bet pēc dažiem seansiem, Zoja sāka mainīties. Seja un acis kļuva izteiksmīgas. Abpusējā uzticība un vēlēšanās palīdzēt, darīja savu. Bet bija pārbaudījums- Līgo svētki. Tomēr šaubu par Zoju nebija- tiks galā. Drīz būs mēnesis kā Zoja nelieto alkoholu. Svētku dāvana no manis bija frizētavas apmeklējums. Grūti vārdos izteikt mūsu prieku. Un viņas vārdi: ,, Man pirmoreiz gribas dzīvot! “ , bija lielākā balva. Zojai sākās jauna dzīve, arī pastāvīgs darbs tika atrasts. Lūk, tāds brīnums notika mūsu spoguļdārzā. Es būtu pateicīga visiem, kas nebūtu vienaldzīgi un sniegtu atbalstu Zojai. Priekšā vēl daudz darba. Piedodiet par tādiem sīkumiem, bet Rīgā , Zoja savā piecdesmit viena gada vecumā , bijusi vienreiz- jaunībā. Es ticu un zinu, ka ar Zoju viss būs labi. Es drīzumā padalīšos ar sava spoguļdārza fotogrāfijām. 
   Lidija. 

Meditācija 2005. gada vasaras retrītā.

Meditācijā ( ne psiholoģiskajā praksē ), redzēju milzīgu rudzu lauku, vārpas tikko bija sākušas briest. Druvu ieskāva bērzu birzs un tikai man priekšā bija brīva vieta. Stāvu uz zemes basām kājām, caurspīdīgā kleitā ar kuplu, sarkanu svārku daļu, kas plīvo vējā. Man reālajā dzīvē bija tāda kleita. Esmu laimīga, dzīvespriecīga, spēkpilna. Tik daudz saules un zilajās debesīs peld balti mākonīši. Man 19 - esmu slaida un laimīga, stāvu lauka vidū, un man gribas dejot, vēl vairāk izbaudīt siltumu un sauli.

Jūtos mierīga skatoties pa labi, pa kreisi, atpakaļ uz bērzu birzi. Aiz birzs ir krauja, bet tāda līdzena, ka neizjauc apkārtnes harmoniju. Eju uz priekšu un varens gaismas stars, kura plūsmā nonāku, ceļ mani augšup. Kāpju kalnā un man pretim nāk stirna, izstarodama gaismu. Pienāk man klāt, jautāju : ,,Kas Tu esi? “ un viņa atbild : ,, Tava mīlestība ! “ Bija tik viegli un brīvi kopā kāpjot kalnā. Uzkāpušas vēl augstāk, atradāmies pie mežiem klāta kalnu masīva, pilna ar ūdens tērcēm, kas plūda starp klintīm. Cēlās dūmaka un pakāji sedza viegla migla. Bija sajūta, ka esmu Japānā. Sēdēju un lūkojos saullēktā. Saule likās tik zemu un es tik augstu. Radās doma - vai tad tas ir iespējams? Ir iespējams, jo sēžu šeit un tas mani nebiedē. Stirna, mana mīlestība, sēdēja pa labi no manis. Atlidoja eņģelīši, tik skaisti, un apsēdās līdzās pa kreisi. Es redzu Budu, pa labi- Sai Babu un centrā ir Tihvinas Dievmātes tēls. Nodomāju- ko gan viņi šeit dara? Izrādās, viņi vienmēr ir man līdzās, tikai steigā to nepamanu. Saprotu, ka viņi atnākuši mums palīgā. Lūdzu, lai palīdz man atbrīvoties no bailēm. Savācu visas savas bailes un sāku tās mest no klints plūstošajā ūdenskritumā.

Tad atskanēja zvaniņš un vajadzēja beigt meditāciju. Bet es vēl arvien redzu savu jaunības tēlu - tas bija tik dziļi emocionāli. Tāda tīra sajūta, un apziņa, ka dzīve man tikai sākas. Es virpuļoju un virpuļoju dejā, brīnumainās pasaules ieskauta.
Vakar sāku raudāt, jo Jūsu balss tonī saklausīju sava tēva agresīvo toni. Tēvs jau kopš bērnības mani par visu rāja - ne to tur noliku, ne to padevu, ne to tā izdarīju. Es ļoti sāpīgi noreaģēju, bet es tā jutos. Lūdzu piedodiet! Man tas bija jāpasaka. Ar mīlestību Svetlana Č. 

26. 08. 2013. g. REIKI Gaismas Skola.
Meditācijā veselībai, Mihails ieteica izmantot kādas jaukas atmiņas vai arī ļauties nākotnes sapņiem. Saprotot, ka man jāiet tālāk, nolēmu enerģētiski pabaudīt tieši kurp. Novietoju pagātni pa kreisi, nākotni pa labi, aizvēru acis. Siltums nāca no labās puses un apstiprināja manu lēmumu. Man ir kāda drosmīga bērnības vēlēšanās, kura par sevi atgādināja pirms pāris nedēļām sapnī. Gribu iemācīties lidot! Šī bija brīnišķīga iespēja. Kādā brīdī prāts pajautāja, vai tad jau nav laiks kļūt pieaugošākam, nepasapņot par kaut ko reālāku? Es apzinājos, ka šai sapnī ir kas svarīgs par iekšējo pasauli, tas vieglums, brīvība, atbrīvotība, prieks. Mihails pirmajās meditācijas minūtēs pateica, ka sapnim nav robežu. Prāts nomierinājās. Savās vīzijās biju nokļuvis skaistā, lielā pļavā, ko ieskāva mežs. Jau uzreiz lidoju ātri un droši. Aiz muguras lejā redzēju apskāvušos un smaidīgus vecākus, viņi man māja. Viņu sejās bija prieks, acis dzirkstīja. Lidot tiešām bija viegli, un es sāku sevi sajust 2. simbola enerģijās- tik gaisīgu, brīvu. Atcerējos 2012. gada sapni, lidinājos pa istabu un izteikti jutu otrā simbola enerģiju. Principā, tieši tā var raksturot stāvokli visas meditācijas laikā. Man apkārt radās neiedomājams plašums un arī laiks bija brīnišķīgs - skaidrs, spīdēja saule un bija silts. Lidoju kopā ar mākoņiem, ik pa laikam pagriezos uz muguras, metu fantastiskus lokus pār pa galvu un muguru. Sajūtas atgādināja peldēšanu uz muguras. Kolosāla atslābināšanās, gribējās pār muguru apskaut tuvo cilvēku, kurš it kā sēdēja uz skausta. Nākošā vieta bija pie ūdenskrituma. Tas bija ne īpaši plats, bet ļoti augsts. Nolēmu ienirt. Vēsā, tīrā, maigā ūdens pieskārieni un traukšanās kopā lejup! Pat elpa aizrāvās- reizē bērnišķīgs prieks un adrenalīna pieplūdums. Ieniru - sajūta bija viegla - kā lidojot, un tad es traucos augšup, bet apjautu, ka nevaru atrast ūdenskrituma sākumu. Tiešām kosmisks ūdenskritums, jo tieši virs manis kosmiskas debesis un tieši tur arī sākas šis brīnums. Traucos augstāk, bet sākums bija arvien augstāk. Pēc ūdenskrituma pārlidoju brīnišķīgu pļavu, kur gans veda aitu bariņu. Pacēlies vēl augstāk, sapratu, ka vēlos lidojumā ietvert visu pasauli. Pasakaina sajūta, ka ar pateicību vari apskaut pasauli. Apziņā uzausa sapratne, (kad ieraidīju visu zemi ) , ka mūsu planēta ir neliela, īpaši , ja pārvietojies tik ātri un brīvi. No tā radās vēlēšanās, iemīlēt to vēl stiprāk.

Brīnumainā kārtā nonācu ciematā pie savas vasarnīcas. Izlidoju starp kokiem alejā, kuru mans draugs bija nosaucis par Mīlestības aleju. Palidojot sānis, ieraudzīju templi, kurš kaut kā līdzinājās pagodai. Apmetos uz pagodas ar sajūtu, ka sapnis īstenojies, ka nav nekā neiespējama. Apsēdos lotosa pozā kā meditācijā, un jutos ļoti labi. Pārņēma sajūsma un es dalījos ar cilvēkiem , it kā tas arī būtu tas, pēc kā tiecos un par ko sapņoju. Izjūtu vienojošas prieka saites ar citiem cilvēkiem un to izbaudīju. Pieslēdzās prāts- es taču varu turpināt lidināties, bet tomēr kāpēc vēlos sēdēt un izbaudīt? Saprotu, ka viss ir pareizi.
Atskan Mihaila balss, ka laiks atgriezties no vietas, kur esi, atpakaļ REIKI Gaismas Skolas zālē uz sava krēsla. Jautās eņģeļu klātbūtne šaus sapņu mirkļos un eņģelis- meitene ar gariem matiem- palīdzēja man atgriezties. Noskūpstīja manu vaigu un izzuda.
Sēžu un apzinos, ka mani piepilda prieks un brīvība, vieglums visā ķermenī. Ja salīdzina jūtas pēc sapņa, kur iemācījos lidot, tad tagad nebija ne nožēlas, ne ilgu, ne šķiršanās sajūtas. Palika gandarījums, ka tas ir tas ko vēlos sasniegt, par ko sapņoju. Laimīga lidojuma sajūta. Nav ierobežojuma- es dzīvoju, mīlu, priecājos. Piedzīvoju pārsteigumu. Kad Mihails lūdza dalīties iespaidos, sapratu, ka tik vienkārši nevarēšu to visu izteikt, vēl gribas paklusēt un izbaudīt šo stāvokli. Sāka stāstīt Žena. Pieslēdzās mans prāts, pēc mirkļa apjautu, ka redzu visu, ko viņa stāsta. Ne tikai redzu, bet tur atrodos. Pazūd teiktā novērtējums, nerodas blakus domas - ko ēdīšu vai ko rīt darīšu darbā un t. t. Tas bija kā bērnībā klausoties pasaku- Tu jau tur dzīvo. Šeit un tagad, nepievēršoties ārpasaulei. Nodomāju - paveicās, viss tik veiksmīgi. Cilvēki stāstīja un es redzēju, izdzīvoju , katra teikto. Jau daudzus gadus neko tādu nebiju jutis. It kā es būtu kaut kur blakus sarunu biedram, stāstniekam. Mana apziņa atbrīvojās un tas ir saglabājies līdz šim brīdim. Debešķīga dāvana. Liels paldies par brīnišķīgo meditāciju.
Ar mīlestību-  Maksims. 

Mīļo Skolotāj!
Vēlos pastāstīt par nakts meditācijas domām, sajūtām un redzējumu. Tas tiešām bija brīnums - sajūta, ka esi pilnībā vienots ar visiem.
Jau ieejot un dodoties uz savu vietu zālē, bija sajūta par kādu uzdevumu. Tā nebūs ne meditācija, ne seansa a pieņemšana vai sniegšana, bet drīzāk apziņa, ko varēšu sniegt citiem. Tik varens spēks , enerģija, potenciāls, prieks manī jautās, un vēlme dalīties.
Pakāpeniski apjautu, ka tādu ir daudz, pat vatētu teikt, visi.

Jūs atgādinājām milzu ozolu kalna virsotnē, kuru apstaro spēcīga gaismas plūsma. Mēs atradāmies tumsā. Fiziski. Mēs nebijām redzami, bet darījām spēcīgāku Jūs. It kā neredzami, nejūtami, esot otrā plānā. Bet mēs sniedzām atbalstu šai brīnišķīgajā došanas procesā. Tas notika mierīgi , bet ļoti vareni. Tik ļoti vienoti un saliedēti savā uzdevumā. Bez vārdiem, pieskārieniem, acu kontakta. Mēs esam liela komanda un katrs zina savu uzdevumu. Ik pa laikam kļuvām kā dabas stihija - strauti, kas satek upēs, jūrās, okeānos. Visu laiku mainījāmies, savijāmies, kustējāmies un apvienojāmies. No lielā Avota mēs dalijām enerģiju uz visām pusēm, gan šaisaulē , gan viņpasaulē. Visām dzīvajām būtnēm. Un vienā brīdī mēs un ugunīgie strauti- esam tādi Priecîgu, krāsaini, dažādi. Dzīvi…..
Liels paldies par pieredzi un iespējam!
         Anta. 

Mana dvēsele atradās tādā stāvoklī, kad sev nemanot sāku griezties dejā. Iegūstot vieglumu un brīvību, es kā spalviņa planēju gaisā, paceļoties arvien augstāk un augstāk. Un nebija baiļu, bet dzīves alkas un tiekšanās lidot. Kaut kā brīnumaina un gaiša pieskaršanās mudināja mani pie sevis. Es turpināju griezties baltā dejā un baudīt mūzikas skaņas, kuras skanēja priekš manis, saprotama tikai man. Tā bija mana burvju un iedvesmas deja. Apburošs skaistums un mūzikas skaņas ļāva man sajust notiekošo. Pēkšņi mūzika pārstāja skanēt, bet nekas netraucēja man turpināt manu lidojumu uz mīlestības Gaismu un prieka okeānu.

Es Tevi lūdzu, Visvarenais, ļauj man baudīt dzīves skaistumu, ko esi Tu esi dāvājis.

Un viss Dievišķais ar mums,

Un viss Dievišķais mūsos,

Radām savu likteni mēs paši,

Radām savu likteni tagad.

Tas ir mans Skolotājs, es uzrakstīju tev. Lai spilgts gaismas stariņš skar tavu sirdi un lai tas sasilda cilvēku dvēseles, kurām tik ļoti nepieciešama Tava Gaismas Mīlestība.

Ar mīlestību, Svetlana G. Ventspils. 18.janvāris 2010.gads. Klusēšanas Retrītā.

MIHAILAM MOŠENKOVAM “Gaismas skolas” 10 gadu jubilejā ar satraukumu sirdī, ar mīlestību sirdī Jūsu skolniece Svetlana Čerentajeva, Ventspils, 2010.gads.

Apdomājot savu dzīves ceļu, es ar prieku atceros katru tikšanos. Tagad es saprotu, ka katra tikšanās manā dzīvē – tās ir mācību stundas, kuras mani veidoja.

Ar manu garīgo skolotāju – meistaru un Reiki skolotāju Mihailu Mošenkovu es satikos 2002.gadā. Es pateicos skolotājam:

• par Gaismu, kuru nesat cilvēkiem;
• par mīlestību, kura dod spēkus;
• par labo sirdi, kas sasilda cilvēku dvēseles.

Tas bija kāds mirklis … Tas bija viegls apskaidrības brīdis, kad es ieraudzīju sava skolotāja veidolu:

Sidrabotais strautiņš

Jautrā līklocī no kalna nolaidās,

Rotaļīgi trokšņainā upē

Ielejā mežonīgi aizsteidzās.

Nolaižoties no kalniem, ūdens plūsma pakāpeniski pāriet pieplūdušā upē, nesot ūdeņus pa pļavu un lauku ārēm. Saules stari rotaļīgi peldējās debeszilos viļņos, piepildot tos ar dzīves enerģiju. Upe pateicībā pieņēma saules gaismas zeltītās plūsmas un turpināja savu ceļu.

Spožās zvaigznes naktī sūtīja dzīves viedumu no tālām galaktikām. Mēness ar vieglu pieskārienu pārskrēja mēness ceļu pa ūdens virsmu, nomierinot tās mežonīgo temperamentu.

Izgaismoti ar rozā rītausmu, maizes lauki klanījās līdz viduklim upei, pateicoties par dzīvīgo veldzi, nododot viņai savu pārliecību. Piepildot ar mīlestības aromātiem uzplūstošie viļņi, pļavu puķes bija dāsnas un dalījās ar savu dievišķo skaistumu.

No puķēm plūda patīkams aromāts,

Un putniem bija jautri, skaroties pie mākoņiem,

No dievišķās svētības reiba galva,

Un ar maigumu glāstīja rotaļīgs vilnis.

Nogurusi no tāliem klejojumiem, upe samazināja savu plūdumu, lai baudītu burvīgās putnu dziesmas un iemigtu maigā šūpulī.

Viedie domīgie kalni pašķīrās, ļaujot upei sasniegt savu mērķi bez šķēršļiem.

Apsnigušie kalni domīgi, viedi,

Vilinošie plašumi – dvēseles melodija,

Dziedošā ūdenskritumā ir mīlestības mūzika.

Uzņemot spēkus, dzīves viedumu, pārliecību, šī varenā un spēcīgā upe ar vieglumu attīrīja cilvēku dvēseles, izšķīdinot sāpes, izmisumu, skumjas, šaubas savos ūdeņos, atstājot cerību un ticību skaistajam.

Novītis asns, piesātinoties ar dziedinošo veldzi, atdzīvojās, atdzima dzīvei.

Nomaldījusies dvēsele un vientuļš klejotājs rada siltumu un sapratni pie šīs upes krastiem. Viegls viļņu pieskāriens deva pārliecību un spēku cietējam.

Bet kaut kur no zemes dzīlēm urdzēja tīrs avotiņš. Tas bija gaišs, labestīgs un vienmēr jautri un priecīgi čaloja par kaut ko savu.

Sazarotu kļavu ēnā, izraujoties no zemes,

Dzīvais avots dzima kristāl tīrs.

Čalošanā un vēsumā tik daudz labestības

Ar pašcieņu un svinīgi, bez jebkādas steigas,

Nes ar pērļu valgumu

Reibinošu mīlestības medu.

Avotiņš smalkā strūklā ietecēja varenā, spēcīgā upē, piepildot to ar savu tīrību. Viņš bija tik sīks un neievērojams šajā plūsmā. Bet bez šādas tīras dzīves enerģijas pieplūduma pat tik varenas upes pāržūst un izsīkst.

Lai vienmēr mazā strautiņa tīrība dod vēl vairāk spēku upei, kas tik ļoti nepieciešama cilvēkiem.

Tā ir labo cerību, mīlestības un gaismas upe. 

Labdien, mīlie Skolotāji! Rakstu Jums dzejoli, ar kuru solīju padalīties ar Jums rakstiskā veidā ( pašam kļuva interesanti, citādi kamēr tikai galvā bija, tikai ar uzmetumiem).

Tu vēl jauns,
Tu esi nepacietīgs.
Lai tu neesi varonis,
Un drebuļi iet pa muguru.
Pasaule nav tāda vienkārša -
Kur patiesība, kur meli?
Bet diena nav slikta,
Kaut arī uz ielas lietus!
Vienkārši esi pats,
Un tu visu sapratīsi.

Es vēlējos pateikt jums lielu paldies! Svētdien un pirmdien (10.un 11. oktobrī) notika ļoti daudz satriecoša, īpaši sevī. Un lūk, pirmdienas vakarā, pēc meditācijas, es sajutu to, ko nekad nebiju jutis, vai ļoti sen nebiju jutis, un tad vēl nepievērsu tam nekādu uzmanību. Ar vārdiem to grūti aprakstīt... it kā mans ķermenis kļuva gluds no iekšpuses, kaut kāds iekšējs miers,(kā tā upīte, kuru es redzēju meditācijā. To, ka tā ir gluda, viņai netraucē plūst tālāk. Viņai nenākas duļķot ūdeni un radīt viļņus...). Šis stāvoklis arī izpaužas kaut kādā vieglumā un daudz mazākās apspiestības sajūtās. Pat akrobātikā pamanīju, ka ķermenim ir vieglāk. Bet svarīgākais - es patiešām sāku vairāk just rāmumu un prieku. Vēl līdz šim šī sajūta man ir iekšā.

Liels Jums paldies par neaizmirstamām dienām un to prieku, kuru Jūs dāvināt cilvēkiem! Vēlu Jums no visas sirds daudz brīnišķīgu dienu un daudz priecīgu brīžu!  Maksims. 

Pēdējā laikā mans ķermenis man atgādināja par to, ka laiks vienkārši elementāri atpūsties, bet pie viena, gribējās kustēties. Es apzinājos, ka Reiki Undo – lieliska iespēja atbalstīt manu ķermeni ceļā uz atjaunošanos. Vakar ķermenis gribēja aktīvi kustēties un saņēma šo brīnišķīgo iespēju. Kādā brīdī kustības bija tik neparedzamas, ka likās esmu nedaudz sajucis prātā, tikai tā nav briesmīga sajūta. J

Sajutu kā ķermenis nomet daudz spriedzes un pa ķermeni izplatījās daudz prieka, atbalstoša, aktīva un sildoša enerģija. Pēc kāda laika pēc prakses sākuma izjutu dziļu ieslēgšanos sevī, ķermenis vienkārši kustējās un priecājās, es kopā ar to. Un lūk, pienāca brīdis, kad prakse beidzās, es apgūlos uz grīdas.

Brīnumaina sajūta – es atgriežos pie sava ķermeņa. Prieka sajūta, kaut kāda īpaša pateicība ķermenim. Atcerējos kā no rīta ar pēdējiem spēkiem spēju aizskriet līdz tramvajam. Cik daudz priecīgu satikšanos man dāvāja ķermenis un padarīja daudz ko iespējamu. Visu laiku guļot, atrados ļoti siltā plūsmā, kā kokonā.

Un pirmo reizi dzīvē nāca sajūta – esmu burtiski šūpulī, zīdainis, skatos vienkārši augšā, guļu un baudu dzīvi. Viss ir tīrs un mierīgs.

Nav vārdu, lai nodotu to laimes un bērnišķīgā dabiskuma sajūtu. Šajā brīdī plūda asaras, brīžiem tās bija karstas.

Maksims. 

Galva kļuva viegla.

Reiki aplis Reiki Gaismas Skolā. 20.00 - meditācija - seanss no Mihaila.
Meditācija Reiki Skolotājas Angelīnas Savičas vadībā un distancēts atbalsts no Skolotāja no Jekaterinburgas Mihaila Mošenkova.
Pirms meditācijas katrs dalībnieks pārdomā savus mērķus un kāršu ar eņģeļiem palīdzību izvēlējās sev palīgā savu eņģeli.
Pie manis atnāca Attīrīšanās eņģelis. Meditācijas laikā pēc savām sajūtām es atrados Kuramā zem ūdenskrituma, kur attīrījās arī Mikao Usui sava 21- dienas Retrīta laikā pirms savas apgaismības un Reiki dabiskās dziedināšanas apzināšanās.
Mana galva viegli noliekta uz priekšu, ūdens nepārtrauktā plūsmā līst uz galvas virsu un pa seju notek uz zemes. Manas rokas nolaistas lejā. Ķermenī patīkama attīrīšanās sajūta. Jūtu Attīrīšanās eņģeļa un Mihaila atbalstu.
Attīrīšanās rezultātā notiek skaidra labāko savu aktuālo mērķu realizācijas ceļu apzināšanās.

Meditācijas nobeigumā rokas pagriezās ar plaukstām uz augšu un piepildījās ar svēto ūdeni. Galva kļuva viegla, prāta apgaismības sajūta, miera un rāmuma sajūta. Jūtu savu līdzdalību Miera un Mīlestības sūtīšanā visiem mūsu brīnišķīgās Zemes iedzīvotājiem.
Pēc meditācijas - silti, spēcīgi apskāvieni ar D, ugunīgs skūpsts. Kopīga Edem ūdens dzeršana. Kopā pretī Mikao Usui fotogrāfijai. Pateicamies viņam par brīnišķīgo dievišķīgo dāvanu cilvēcei - Reiki. Spēcīga Reiki plūsmas sajūta, mūs ar D. apskalojoša.
Paldies Reiki!
Milzīgs paldies Mihailam un Angelīnai. Ar mīlestību un pateicību, jūsu Jans. 

27. februārī, kad pirmo reizi atnācu uz Gaismas skolu, ieraudzīju sludinājumu par vasaras klusēšanas Retrītu. Man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir kaut kas neparasts. Un tā, gandrīz pēdējā brīdī, iedvesmojoties no Liras stāstiem un savas vēlmes pēc jaunām un dziļām zināšanām, es pieteicos dalībai Retrītā.

Nolēmu uzdot sev jautājumu – kāpēc es turp tomēr dodos? Nospraustie mērķi bija vienkārši. Pirmkārt, tā bija mana pirmā pieredze, dzīvojot teltī (un veselu nedēļu), āra apstākļos. Ideja pavadīt vairāk laika ar skolas draugiem (Reiki Gaismas skola) bija patīkama. Bija vēlme praktizēt Reiki mierīgā vidē. Un, iespējams, ne mazāk svarīga vēlme bija - ziņkāre. Sirdī jutu, ka notiks kas neparasts.

16.07.2010.
Man paveicās – Nataša piedāvāja braukt ar viņu vienā mašīnā. Ieradāmies vakarā. Tūlīt gaidīja daudz patīkamu pārsteigumu. Tiklīdz izkāpu no mašīnas, uzreiz sajutu spēka un spara pieplūdumu. Un kāds skaists skats uz telšu pilsētiņu. Un es sapratu, ka būšu viens no tās iemītniekiem. Mūs sagaidīja. Mihails mums pastāstīja dažus noteikumus. Principā bez satraukuma. Šādā vietā nemaz arī nav vēlēšanās būt trauksmainam.
Telts tika uzcelta burtiski 10 minūtēs (Nataša man nedaudz palīdzēja), kamēr mājās ar telti sanāca noņemties stundu vai divas. Lietas tika ātri sakārtotas. Man bija jāiet gulēt - lai netraucētu citiem un sagatavotos pirmajai Retrīta dienai. Jāceļas bija agri.
Un tomēr, zinot, ka šī nedēļa būs jāpavada bez komunikācijas, izgāju ārpus nometnes vietas un veicu vairākus svarīgus zvanus. Tad es nemanāmi atgriezos un devos gulēt.

17.07.2010.
Šorīt piecēlos 6:20. Kopā bija 4 ar pusi stundas miega. To pat nejūtu -esmu izgulējies. Pulksten 7 mūs gaidīja meditācija. Ļoti forši - izdevās iegūt spēcīgu relaksāciju un daudz sajust. Es pat biju pārsteigts, cik smalka var būt oža un dzirde.
Tad mums izstāstīja visus Retrīta noteikumus. Nekā neiespējama
Man bija jāizdomā savs tēls, kas ienāk prātā. Lēnām sāku saprast, kāpēc esmu šeit ieradies. Un es aprakstīju tēlu. Tiesa, izrādījās ne gluži tas, kas tika prasīts, bija jāmaina. Katrs no mums galu galā ieguva savu (kuru bija rakstījis kāds cits). Manējais - Ūdenskritums.

Mūsu grupa izvēlējās eņģeli. Mūsu grupas eņģelis ir Mīlestība. Bija īsa meditācija. Kad parādījās eņģelis, bija sajūta, ka mana trešā acs tiek masēta. Es sajutu eņģeļa pieskārienu manas sirds rajonā un jutu to diezgan ilgu laiku. Un plūda maiga enerģija.

Mēs izvēlējāmies kartiņu - atvadīšanās vārdus Retrītā - Slinkums. "Tagad ir laiks virzīties uz priekšu, nejauciet slinkumu ar sasniegumiem." Mihails mums atgādināja, ka mēs sevi ļoti slikti pazīstam. Personīgās prakses laikā bija jāskatās uz sevi. Kā tu staigā, ko redzi un kāpēc, kā tu elpo? Man izdevās saprast, ka esmu pietiekami amizants.
Katram no mums tika izvēlēts eņģelis Retrīta laikam. Mans eņģelis ir Gaisma. Lieliski!
Bija meditācija, kuras laikā bija uzdevums – sajust savējo. Mans Eņģelis stādījās priekšā, kaut arī tēlaini, bet uz brīdi es ieraudzīju viņa siluetu. Kas tu esi? Kļuva gaišs. Es redzēju plašumu. Gaisma aizpilda visu plašumu, un tas ir vienots. Kāda kvalitāte, kam pievērst uzmanību? Man kļuva silti sirdī. Es gribēju būt apgaismots, kaut ko saprast. Bet tas ir ceļš. Bet, ja gaisma nāk no tavas sirds, tā izgaismo arī tava ceļa horizontu. Tas bija ļoti skaisti un neparasti. Un tad es sajutu spēcīgu enerģijas lādiņu. Meditācijas beigās es redzēju daudz tēlu. Man izdevās piefiksēt divus. Kreisajā pusē milzīga priede, vidū pilnmēness un pludmale. Un beigās - manā priekšā ir sapīta bize pludmalē un apkārt - jūra, spilgti apgaismota. Tas nav strupceļš, tas nav tukšums. Šeit ir daudz vietas un gaismas. Paldies eņģeli! Es zinu, ka tu esi ar mani. Un mans ceļojums ir tikko sācies!
Vakarā mums teica, ka no rītdienas būs
“Kosmosa lūgšanas” (lūgšanas, kuras tulkotas no senās aramiešu valodas, kura bija Jēzus Kristus dzimtā valoda) un seansi “Dzīvo” (uz tiem katram jāformulē skaidri un precīzi mērķi). Tas ir lieliski! Daļēji slinkuma, daļēji studiju pārpilnības dēļ man nebija tā laime apmeklēt ne Kosmosa lūgšanām veltītās nodarbība , ne seansus “Dzīvo” . Lai gan tas būtu ļoti interesanti. Un tagad ir tāda iespēja, turklāt bez liekas steigas. Lieliski.

Ap 22:00 pēc iekšējās smaida meditācijas sākās klusēšana ( tā notiek visu personīgās prakses laiku, tas ir – visu laiku, kad neatrodamies kopējās vispārējās praksēs). Lūk, arī sākās klusēšana un prātā ienāca dzejas rindas (vairākus mēnešus nebiju neko sacerējis).

Klusums -
Tas nav tikai tad, kad klusējot ēd
Vai apceri, kā piekļūt tuvāk kādam.
Klusums ir dziļa izpratne
Par to, ka mēs esam šeit,
Un kas mēs esam.
Kad atkal runāt sāksim,
Mēs dzīvosim jau savādāk.
Tad es pierakstīju piezīmju grāmatiņā šādas domas:
- Izvēloties vārdus, mēs sagrozām sākotnējās domas.
– Bieži kādam stāstot, neizstrādāju domu līdz galam. Bija vērts paklusēt un padomāt.
Es sajutu spēka pieplūdumu, tiklīdz sākām klusēt.
Tā tika atzīmēta pirmā klusuma pusstunda.
Es aizvēru acis un ieraudzīju vairākas spilgtas sveces pilnīgā tumsā. Un uzreiz aizmigu.

18.07.2010.
Sen neesmu cēlies 6:00. Patika.
Šodienas eņģelis taro kārts veidolā – Kontrole. “Sākt vieglāk attiekties pret visu dzīvē, ir daudz tuvāk būt patiesajā dzīvē, nekā tad, ja visu mēģini vadīt pats. Ja visu kontrolē – nemiers. Tas ir kā spaidu krekls. Kā izvairīties no kontroles, paliekot brīvam?”
Pirmā meditācija Kosmosa lūgšanas man radīja atslābuma un iekšēja klusuma sajūtu. Lieliski, nevajadzētu pazaudēt šo stāvokli.

Šodien bija prakse – viens no otra veidojām skulptūras. Es biju pārī ar Māru. Un, lai gan es biju skulptūras lomā, pozā, kurā tiku novietots, nepārprotami bija jūtama kustība. Tajā pašā laikā es sapratu, pie kādiem muskuļiem vajadzētu piestrādāt. Garastāvoklis manāmi paaugstinājās. Jauka prakse, un pat ar radošu pieeju.
Debesis sāka satumst, tuvojās negaiss. Mēs sākām strādāt kopā ar debesīm, tās tīrīt. Es skatos, cik daudz draugu uz debesīm zīmē simbolus. Un man ir pirmais Reiki līmenis. Bet nez kāpēc ļoti gribējās kaut ko uzzīmēt. Un es uzzīmēju sirds simbolu - ar divām rokām, no apakšas uz augšu. Zīmējot to, es jutos tā, it kā man zem rokām būtu mīksts spilvens. Un es to nosūtīju debesīs, ar mīlestību un pateicību.
Vakarā, pirms pirmās meditācijas “Dzīvo”, Ludmila man veica lielisku masāžu visai mugurai. Ieminējās par sirds čakru. Paldies! Arvien vairāk sāku saprast, ka esmu šurp atbraucis, lai labāk iepazītu un izprastu savas sirds dziļumus.

Pāris minūtes pirms seansa uzdevu sev jautājumu - “Kā 2 cm adata iekļuva manā kaklā?”. Es domāju, kā tas vispār varēja notikt.

Klāt pirmais “Dzīvo” seanss. Jāizvirza mērķis. Manējais skanēja apmēram šādi - “Kas ir tas, kas satrauc manu sirdi? Par kādu pieredzi tai nebija laika man pastāstīt?” Jo ir ļoti ir daudz pārdzīvojumu, kurus es nevarēju sev izskaidrot.

Seansa laikā redzēju daudz, bet pārsvarā tā bija iedziļināšanās un iegremdēšanās kaut kādos man nezināmos dziļumos. Seanss beidzās, un es sāku saprast. Jābeidz uztraukties, kas nozīmē – minstināties. Mums jābeidz šaubīties galu galā. Tas nozīmē, ka ir jāuzticas savai sirdij. Tieši tā man pietrūka! Visu šo laiku lija asaras. Redzams, ka tā ir atbrīvošanās. Bet šeit ir tas, kas ir interesanti - sirds trokšņi (kas ir kopš dzimšanas) patiešām ir kļuvuši klusāki. Šķiet, ka sirdij izdevies mani sasniegt ar šiem klauvējieniem. Ne jau par velti šie fiziskie trokšņi.

Šajā laikā nojumē sēdēja Agnese, kuras mantas samirka, viņa pati bija nosalusi. Nepretojos sirds vēlmei - sasildīju viņu, veicot Reiki seansu uz viņas austiņām un piedāvājot tēju.

Tad apsēdos, lai turpinātu tikt sakidrībā ar sevi. Aprakstīju sirds simbolu.
Zīmēju ar divām rokām, sākot no apakšas. Divi tuvākie kopā uzsāka dažādus ceļus, lai atkal satiktos jaunā augstumā. Mīlestība paceļ... visās šī vārda nozīmēs.
Mana sirds tagad man ir atvērta. Pēdējā doma pirms gulētiešanas - būtība kļūst skaidra no zināma attāluma?

19.07.2010.
Ļoti svarīga diena. Šodien jau trešā līmeņa Reiki seminārs! Un šodienas vēstījums ir sapnis. “Bieži vien mēs sapni uzskatām par galīgu. Bet kur ir ceļš? Lai sapnis būtu nobriedis! Nepalaidiet garām mazus sapņus, jo no tiem sastāv globālie. Šie ir soļi...
Vairāk personīgās prakses man šodien, tikmēr draugiem būs Reiki 3. līmeņa seminārs. Mihails mums uzdeva: “Jebkura veida meditācija, mantra. Šodienas prakse ir visu laiku būt šeit un tagad. Parūpējies par sevi. Neviens neko nevar darīt tavā vietā, izņemot tevi pašu.” Tāds bija padoms.
Un tā, pulksten 8:00 sākās klusēšana, un līdz ar to - personīgā prakse. Es iegāju savā teltī un sāku meditēt (Gasjo meditācija). Meditācijā es skaitīju pirmās divas rindas no Tēvreizes senajā aramiešu valodā. Ieelpot , izelpot. Šādā stāvoklī nosēdēju vairāk nekā pusstundu, nevarēju noteikt precīzu laiku. Tad es sev veicu pusstundu garu Reiki seansu... un vienkārši apgūlos... guļu, guļu. Pēc dažām minūtēm parādījās doma - " jāsāk domāt."
Un tad es apguļos. Paiet pāris minūtes, un atkal rodas doma: "Es nevaru sākt domāt." Kas notiek!!! Visu šo laiku nebija nevienas domas. Tas nekad nav noticis. Neticams iekšējais klusums. Protams, tas man bija jaunums. Bet tas man iemācīja ātri iztīrīt prātu, kaut uz dažām sekundēm, bet manā galvā nav nevienas domas.
Iespējams, ka pulkstens jau vairāk par 13:00. Vienu reizi neklusēju - atbildēju uz Mihaila joku. Paspēju apmēram stundu meditēt. Der neaizmirstiet par Dzosin Kokju Ho.
Pirmajā meditācijā, Gasjo, bija asaras - vakardienas iespaidi nebija no sirds izgaisuši. Kas es esmu? Drīzāk kāds? Es atcerējos Liras dāvanu. Liels paldies! Atrast sevi un būt viengabalainam, nesadrumstalotam, sirdī.
Man izdevās praktizēt skenēšanas tehniku (veicu seansu sev). Atradu pāris vietas, ar kurām būtu rūpīgi jāstrādā. Es arī pamanīju, ka kreisā roka skenēšanu izjūt atšķirīgi. Ar labo roku izdevās labāk, varbūt vienkārši pierastāk.
Pārbaudīju - bērzi lieliski sazemē, un tiem ir diezgan silta enerģija.
Drīz būs pusdienas, bet domāju, ka ne tikai fiziskais ēdiens. Esmu neparastā stāvoklī - it kā grūti sākt domāt (ne tā kā parasti, kad domas tikai traucē, un tās nevar apturēt). Iespējams, sāk izdoties. Uz priekšu - uz dziļumu!
18:00 bija īsa meditācija. Šoreiz es neko skaidri neredzēju. Sākumā bija tā, it kā man apkārt būtu mežs, tīrā izcirtumā. Apkārt - mežs. Augšā - saule un putns. Lejā - zāle. Un tad priekšā - mazs ezers, aiz tā - puķes, un priekšā skaists mežs. Skaists atspulgs ezerā. Aizmugurē tumšs mežs.
19:30. Mihails mums atklāja pirmo divu Tēvreizes rindu nozīmi vecajā aramiešu valodā (lūgšana senajā aramiešu valodā). Tika pateiktas daudzas dziļas patiesības (piemēram, Dievs uz mūsu rīcību reaģē kā atbalss; lai dzirdētu vienotības skaņu, ir jābūt klusam; ja mēs spīdam, tad ceļš ir skaidrs). Un tad bija meditācija – iztēloties visu iepriekš minēto.
Visu meditācijas laiku es dzirdēju vienotu ļoti, ļoti klusu zvana skaņu. Es redzēju daudz, daudz. Bet šoreiz savādāk...
Es redzēju tempļus, pat krustā sisto Jēzu Kristu, reiz pat ar vainagu. Viņš nebija miris, viņš bija pārpasaulīgi mierīgs. Un beigās skaidras debesis ar maziem skaistiem mākoņiem un milzīgu sauli. Un tad mākoņi viens pēc otra pārvērtās par eņģeļiem, un beigās – saule kļuva par Jēzus galvu. Pēc tam es redzēju dažādus svētos, burtiski sekundes daļu. Es redzēju daudzas jo daudzas neparastas vietas, tostarp svēto ezeru, ko ieskauj palmas. Beigās - visa redzētā pilnīgas vienotības sajūta. Man īsti nebija laika saskatīt, attēli mainījās ļoti ātri, plūstošā kustībā.
Kad teica par sirdi, es jau nojautu, ka tā būs jāatver.
Paldies Dievam!
Kad lasīja hroniku, es pārliecinājos, ka trokšņi manā sirdī norima.
Seansa “Dzīvo” laikā kāda meitene ar mani nedaudz runāja. Izvēlieties taisnu ceļu. Pārējie tur atvedīs vēlāk, un tas nebūs tik patīkami. Tajā pašā laikā redzēju trīs tuneļus ar dzelzceļu, vidējais ceļš bija taisns. Zelta vidusceļš?
Doma: dzīve ir vilciens, kas mūs nes. Tu nevari stāvēt – iestrēgsi tunelī un nekad neredzēsi gaismu.
20.07.2010.
Šodienas vēstījums ir jauns redzējums. “Grūtības mums dotas, lai mēs varētu atrast izeju. Vai mēs esam problēmas upuri? Vai nepietiek spēka?…”
Kosmosa lūgšanu meditācijas laikā es redzēju to Kungu krustā un starojumu Viņa rokās.
Tajā rītā es nejutos īpaši labi. Un tā, pirms brokastīm (bet pēc meditācijas), pie manis Lira pienāca , nesakot ne vārda (klusēšana prakse turpinājās), un minūtes laikā veica pārsteidzošu seansu. Ļoti spēcīgas sajūtas dvēselē. Liels paldies!
Tad katram no mums tika dota personīga ziņa. Mana- Meistars. Kas sūtītajā vēstī visvairāk aizrāva? Bija nepieciešams veikt vairākas meditācijas dienā pa 5-10 minūtēm, meklēt zemtekstu. Bet nez kāpēc pārtraukumā mani piesaistīja radošums.
Baltā gaisma nav stihija,
Baltā gaisma ir miers.
Tāpēc rakstu es dzeju-
Jauns puisis ar sapni esmu.
Vējš iepūta degunā tieši-
Dzīves smaržu atnesa man.
Un sākās mana ieelpa
Ar izpratnes dziļumu.
Trešo dienu es klusēju
Ne tāpēc, ka saņemšu
Es medaļu kādu.
Un nedrusciņ nav žēl!
Grūti izskaidrot
Kā būt pašam.
Bet vēl grūtāk saprast
Kā kļūt par sevi.
Tāpēc es klusēju-
Gribu saprast patiesību!
Apgaismību gaidot,
Rakstu es dzejoli šo.
Tomēr ārpus meditācijas
Man pēkšņi izdevās saprast -
Arī labs suns
Var iekost sāpīgi.
Nez kāpēc šādi pierakstīju savu novērojumu savā kladē - varbūt man tā gribētos domāt, bet cilvēki sāk izskatīties jaunāki. Lieliski!
Tad bija psihoterapeitiskā prakse. Dzirdēju daudz dziļu domu, kuras savā dzīvē pārskatīju. Vienu varu teikt droši – kļuva vieglāk. "Ir jāmeklē nevis vainīgie, bet jāraugās, lai šī situācija neatkārtotos." Pirms lielās personīgās prakses tika dots uzdevums. Kurš ir tas cilvēks, ar kuru jums ir vislielākā spriedze? Noteikti izvēlieties vienu. Tas nebija viegli, bet es izvēlējos.
Ir sākusies personīgā prakse. Atcerējos savu redzējumu par kalniem (tas bija marta beigās). Virsotne paaugstinās ikvienu, kas tajā uzkāps. Nav jēgas sasniegumam bez ceļa.
Es veicu meditāciju (Meistars). Katru reizi, kad es meditēju , es sēdēju Gasjo meditācijā, dažas minūtes pārdomāju šo vēstījumu un prātoju, kurš ir mans Meistars? Pēc tam es atlaidu savas domas un dažas minūtes vēroju, kas notiks.
Pirmā meditācija. Pagaidām nekļuva skaidrs. Bet redzēju – taisnajam ceļam ir labāka pārskatāmība, perspektīva redzamāka.
Veicu vingrojumu rokām. Uz augšu, izdevās, lai gan pēdējā augšējā ceturtdaļa bija pārāk ātra. Pleci ļoti raustījās. Uz leju vairs nebija spēka darīt, izdarīju 3 minūtēs, pleci vibrēja. Tāda sajūta, ka būtu smagi strādājis ar rokām šo pusstundu.
Pēc kāda laika es vadīju otru vēstījuma meditāciju. Es redzēju siluetu uz krēsla, kas izskatījās pēc Mihaila. Kurš mani mācīs? Dzīve mācīs. Paldies! Viss jūsu rokās. Reiki man daudz iemācīja. Esi uzmanīgs! Es sēžu tālāk Gasjo. Sirds daudz māca. Gaišs ceļš tumšā istabā. Bet, kad viņš ienāca, tas iedegās spožāk nekā ceļš.
Un tad bija meditācija – darbs ar cilvēku, ar kuru ir liela spriedze. Paldies Mihailam! Es daudz ko sapratu. Tēta acis bija miglā tītas, un es jutu nožēlu. Iepazināmies 2 gadu vecumā, viņam pietrūka sarkanas mašīnas (domāju - par maz kustību?). Es viņam to iedevu (līdzīga kā mūsu esošā mašīna). Mēs uzaugām kopā un daudz iemācījāmies. Viņš dzīvi uztver viegli, bet varbūt pārāk nopietni? Viņam trūkst biedriskuma, viņam nepieciešams dēls. Beigās ieraudzīju mūsu vasarnīcu. Varbūt viņš tagad ir tur.
Nākamajā praksē pamanīju, ka tētis meditācijas laikā jau spēlējās viens, daļēji spēlējās ar mani. Bet bērnībā viņš bija jautrs. Notikumus redzēju fragmentāri. Varbūt es viņu vienkārši nepazīstu pietiekami labi.
Mihails mums pastāstīja “Kosmosa lūgšanas” nākamās rindas būtību. “Atvērtā sirds ir piepildīta ar uguni. Ir vērts vērot savu sirdi. Sirds ir neitrāla – reaģē tieši. Un galva ir pieredze, tēli. Dzīve mainās tikai saskaņā ar vienu likumu. Kad tu mainies, mainās visa pasaule. Ja jūs negaidāt, jūs esat neatkarīgs."
Bija divu minūšu meditācija. Es jutu saikni ar savu tēti. Viņš pasmaidīja un pamāja man.
21:00 notika seanss-Dzīvi. Es redzēju daudz skaistu lietu. Virzos augšup pa cauruli un pēkšņi - strūklaku izejas uz visām pusēm. Daudz ainavu, pārsvarā kalni. Ļoti neparasti.
Beigās ieraudzīju bērnu ratos. Pēc tam neliels bērnudārzs ar bērniem. Beigās - mūsu Retrīta pļava, bija daudz cilvēku. Izrādījās, ka, skatoties no debesīm, cilvēki stāvēja tā, ka veidoja smaidu J. Arvien biežāk atceros savu bērnību.
Tieši pirms gulētiešanas es veicu trešo meditāciju par vēstījumu (šeit ir ieradums - atstāt visu uz pēdējo). Lai gan šoreiz ļoti priecājos, ka toreiz to izdarīju. Tas sākās mežā, un tad es sāku kāpt augšā, ļoti augstu, virs meža. Un es redzu – lejā ir upes un ezeri. Un vienā no rezervuāriem bija paplašināta sala. Kad lidoju tuvāk, izrādījās, ka tā ir sirds formā. Turklāt situācija nedaudz atgādināja epizodi no programmas “Pēdējais varonis”. Es sēžu pretī saimniekam (uz šīs salas). Viņš atrodas neparastā sveču vidē un baltā halātā. Viss ir noslēpumaini un svinīgi. Es mēģināju saskatīt šī meistara seju. Un tad Mihaila seja pazibēja.
“Tu sāc apzināties domu klusuma dziļumu. Bet joprojām ir daudz dziļumu (šobrīd ir asociācija par durvju atvēršanu, un tās atvēru es
). Sirds dziļums, Zeme, Visums. Un, kad jūs zināsit visus, jūs zināsiet galveno- to, kas viņus visus vieno! Vīzijas beigās Mihails priecājās par rietošo sauli. Līdz ar to mēs atvadījāmies. Arī es izjutu prieku.
Es domāju, vai tas ir saistīts ar Reiki otro un trešo līmeni. Bet jebkurā gadījumā es sapratu, ka Reiki patiešām ir ceļš, kuru es meklēju. Bet, kad es domāju par Reiki, es domāju tikai par dziedināšanu. Ne par ko vairāk nesapņoju. Bet šeit, izrādās, ir iekļauts tāds dziļums! Šaubu vairs nav. Un man ir skolotāji!
Kopš tā laika, pēc Retrīta, esmu kļuvis apņēmīgāks praktizēt Reiki.

21.07.2010.
Diena iesākās pozitīvi. Šodienas vēstījums - dumpinieks. "Cilvēki baidās no tiem, kas sevi pazīst." Prakses laikā Mihails lieliski pajokoja. Lira piebalsoja. Lieliski! Un tad bija meditācija, kuras laikā es redzēju meiteni ar gariem brūniem matiem un eņģeļa spārniem. Un tad Zita izdevās labs joks.
Nākamajā praksē mums tika paziņota dienas tēma - mani laimīgas dzīves noslēpumi. Arī Mihails ieteica mums katru dienu veikt pilnu Reiki seansu sev.
Veicām vingrinājumus un pēc tam čakru līdzsvarošanas seansu sev. Īpaši rūpīgi jāstrādā ar otro čakru.
Nākamajā praksē bija nepieciešams klusi sēdēt viens otram pretī un skatīties acīs, nododot sajūtas. Aizveriet acis uz minūti un sāciet. Radiet sevī jūtas, pozitīvu stāvokli. Skaties kreisajā acī un vienlaicīgi pieņemiet skatienu. Sava veida apmaiņa.
Esmu kopā ar Tamāru. Vispirms ieraudzīju smagumu, tad mazu smaidīgu meitenīti ar bizi. Tad spēcīgu dusmu tēlu un atkal jautra meitene ar sirdi labajā acī. Pēc prakses radās ideja. Mans ideāls ir smaidoša meitene?
Vēl viena doma - skatāmies neapstājoties, paskatāmies, neko daudz nemanām. Bet tur viss ir.
Mihails mums tikai stāstīja par skatienu. “Skatienā ir patiesais stāvoklis. Tur mēs redzam tieši cilvēka stāvokli, nevis to, ko viņš vēlas pateikt. Spēja, izprast cilvēka stāvokli ar acīm, ir nenovērtējama. Mēģiniet sajust savas acis kā jūtas. Ja jūtat spriedzi attiecībās ar cilvēku, vienkārši sūtiet uz turieni labas sajūtas un domas. Ciešanas neved pie gaismas, tās nomāc.
Personīgās prakses laikā pirmo reizi mūžā veicu sev pilnu Reiki seansu (pirms tam strādāju tikai ar atsevišķām ķermeņa daļām). Lieliski! Pārsteidzoša relaksācija un atjaunošanās.
18:00. Klausījāmies labās, laipnās Griškoveca dziesmas. Tad bija prakse par dzīvi. Man bija 15 minūtes, lai runātu par savu dzīvi. “Nav vērts veltīt savas dzīves dziļumiem nepareizajā laikā. Galvenais ir nestāstīt cilvēkam, kurš nav rezonansē ar tevi. Mēs vēlamies, lai mūs saprastu. ” Es biju pārī ar Tamāru. Atceros viņas padomu - jāzina savs ciltskoks līdz 7. paaudzei.
Mihails turpināja mums stāstīt interesantas lietas: “Dažreiz ir jāspēj atvērties un kādam pateikt, kaut ko negaidot, un kļūs vieglāk. Nemeklē slikto, vienmēr meklē labo. Dažreiz mēs nonākam apstākļos, kas nekad nav bijuši."
21:00. Mihails mums pastāstīja par šādu Kosmosa lūgšanas rindu būtību: “Kāpēc, kā vārdā mēs pārkāpjam nolikto kārtību”? Mīlestība, kas prasa atbildi, nav īsta mīlestība – mīlestība ir dabiska. Cilvēks var izjust jūtas, neapzinoties. Līdzjūtība pret visiem. Līdzjūtība nozīmē darīt kaut ko citu cilvēka labā. Piemēram – mēs jūtam līdzi – tas audzina mīlestību. Dievs caur mums rada realitāti. Daudzām lietām mūsos ir vajadzīga vienotība. Un tad gars savienojas ar matēriju. Aicinājums uz vienotību!”
Klātienes seanss. Man sāpēja galva, bet pat Mihaila stāsta laikā es skaidri jutu kustības trešajā acī. Seansa laikā es redzēju maz - mana iztēle atpūtās. Acs kustējās pa apli, kā disks uz iekšu. Kaut kas bija dzirdēts – notiekošā būtība un nozīmes apzināšanās.
22.07.2010.
Šajā dienā es rakstīju Liras pierakstos.
6:58. Gandrīz visi pulcējās, gaidot skolotāju un jaunu praksi. Daudziem patika doma par pierakstiem. Kopumā vide ir pretimnākoša un draudzīga.
7:00 Mihails: "Turklāt viss notiks vēl ātrāk." Ak, jā.
HA LA LAHMA DSUNKANAN JUMĀNA.
Šodienas vēstījums ir draudzīgums. “Pārejā uz draudzīguma kvalitāti - mīlestības dzimšana, kas, protams, bez cerībām un prasībām. Draudzībai nav nozīmes. Komunikācijas pamatā ir mīlestība. Draugi ir neatkarīgi viens no otra.
Dienas tēma pierakstos ir mūsu zemes maize. Lieliski! Un, pēc Mihaila domām, tagad zvana zvanītājam ir jādzied. Pozitīvi, daudzus uzmundrināja. Fantazē! Viņš saka, ka tā nav viņa pirmā pieredze.
Meditācijas vārds ir LAHMA (maize).
Viņi atbalstīja sirdi (darbs ar plaukstām un pirkstiem). Cilvēki pieņēma ar interesi, bet daudziem bija diezgan sāpīgas sajūtas. Vēl stundu kaut kur zemapziņā šīs sajūtas palika. Kārtējais apstiprinājums tam, ar ko man ir jāstrādā.
9:00 Ģirts prot dziedāt, lai arī ne gluži dziesmas. Marijai ir dzimšanas diena. Mihails, nododot dāvanu: "Katru dienu, ieraugot tauriņu, atcerēsities maizes dienu."
Bija prakse - kur tu atrodies? Dalībnieki redzēja dažādas vietas – tuksnesi, kosmosu, zāli, kāpas un jūru. Bija vilšanās un prieks, ka negribēju atgriezties, tiem, kam nepietika laika... Jūru ieraudzīja vairāki cilvēki. Interesanti. Tikai daži ir kaut ko redzējuši. Daudziem ir spilgti attēli un daudz dažādu lietu. Ir interesanti klausīties kaut ko no citu dzīves pieredzes...
Mēs mēģinājām vēlreiz. Katrs redzēja savādāk. Kurš labāk, kurš sliktāk. Redzēju ļoti maz, atcerējos māju un pirms manis beigās rotējošos divu bezgalību apvāršņus. Augšā bija gaišāks.
Mihails stāstīja dažus pārsteidzošus stāstus no savas dzīves, tostarp par ugunsgrēku cita Retrīta laikā. Toreiz notika daudz neparastu notikumu.

“Mūsu apziņa ir daudzšķautņaina, bet pamatā izpaužas dualitāte – laba vai slikta. Mums ir jāciena cilvēki tādi, kādi viņi ir.”
Cilvēki sāka aktīvi uzdot jautājumus un atsaukt atmiņā gadījumus no savas dzīves. Interese bija redzama, un skaidrs, ka daži atklāja ko jaunu. Bet no galvenās tēmas esam iegājuši džungļos. Mihails prasmīgi palīdzēja.
Atnāca domas. Divas bezgalības griezās dažādos virzienos, dažādos ātrumos. Tātad viņi nesatiksies. Iekšējai vienotībai man kaut uz mirkli jāpakavējas pie vienas lietas. Reizēm vajag vismaz nedaudz apstāties un novērot, bet nevis novērtēt, bet just.
11:00. Lira palūdza man saskaitīt teltis. Izrādījās 33. Lieliski!
Katrs klausījās savādāk, ar dažādām emocijām un domām. Mēs esam dažādi, bet vienotība ir jūtama.
Prakse. Sēdiet viens otram pretī, vienā augstumā un skatieties trešajā acī, ar netiešu skatienu, maigām, maigām acīm. “Vērojiet domas un asociācijas it kā no attāluma. Neiesaistieties domu izvērtēšanā."
Esmu kopā ar Santu. Satriecoši! Es vienmēr esmu redzējis viņu skaistu. Smaidoša meitene, koķeta meitene, sieviete ar grimu, vecāka gadagājuma sieviete (bēdas, asaras, nogurums), tad viņas seja izteica zināmu smagumu. Tad es biju pārsteigts – pēkšņi ieraudzīju Dzintras seju. Un beigās es ieraudzīju gudru, sirmgalvi ar aizvērtām smaidošām acīm.
“Atvērts skatiens, kas vērsts uz noslēgtu cilvēku, ir kā reanimācija. Tas var atvērties." Esmu pārliecināts! Un nesen kāda meitene man teica, ka es varu neapzināti likt iemīlēties sevī.
Tad bija prakse – mēs bijām putni! Sākumā es sevi redzēju kā kaiju, bet beigās sāku sevi saskatīt kā tauriņu.
18:00. Mihails teica, ka ārā bijuši 36 grādi. Tas ir lieliski. Reiki ir patiešām labs atbalsts. Jau sen esmu ievērojis, ka temperatūras izmaiņas man ir kļuvušas mazāk traucējošas.
Bija daudz lielisku joku. Pēc tam ir īsa meditācija. Sēdi, nedomā un skaties, kā domas nāk. Man tā bija. Dzirdēju Nastjenku, radās doma – bērns. Pēc apmēram 15 sekundēm doma ir putns ... pēc vēl 10 sekundēm doma ir tauriņš. Tad es sapratu, ka manas domas ir fragmentāras un stulbas, un nāca nākamā doma - "viss ir muļķības". Kļuva smieklīgi. Ar to meditācija beidzās. Kad vēlreiz izmēģinājām šo meditāciju, savienojot trešo aci un tandēnu, domu tiešām bija mazāk.
19:30. Mihails mums nolasīja interesantu psiholoģisku informāciju par domu un sāpju ķermeņa tēmu. Teksts bija interesants, bet acīmredzot ne tādā stilā, kā tam vajadzētu būt. Lielākā daļa jutās noguruši vai sāka snaust. Bet es atklāju sev daudz interesantu lietu.
Klātienes seanss. Pirms seansa apskatījām Retrīta fotogrāfijas. Neveiksmīgi pajokoju. Seansa laikā biju noraizējies. Lūdzu mierinājumu, īpaši acīm. Tajā pašā laikā garīgi atvainojos par joku nevietā. Tiklīdz noskaņojos, es vienkārši aizvēru acis un uzreiz sajutu vibrāciju trešās acs zonā, it kā rokās būtu Reiki stāvoklī. Pusstundu pēc seansa sajūtas trešajā acī joprojām saglabājās.
Pēc seansa es atvainojos Mihailam, viņš teica, ka pat nav pamanījis. Tajā pašā laikā viņš man lika pirms gulētiešanas iedomāties, ka esmu it kā seansa laikā, un seanss turpināsies. Izskatās, ka man ir kaut kas ar trešo aci..
Pirms gulētiešanas dažas domas pierakstīju kladē. Mēs pārāk daudz domājam un pārāk maz darām. Un dzīve ir viena. Es novērtēju smaidu – tāds cilvēks atceras, kas viņš ir. Es zinu, kas mēs esam, un es mīlu cilvēkus.
Seanss tiešām turpinājās, un es ātri un saldi aizmigu.
23.07.2010.
Kas man ir svarīgs šajā dzīvē? Tā bija šodienas stāsta tēma. Un šodienas kārts ir draudzīgums! Kosmosa lūgšanas meditācija man sniedza svarīgu ieskatu. Tev ir jāpiedod tētim un vecmāmiņai...un sev. Iemācieties atlaist. Nevis pārtaisīt, bet palīdzēt atcerēties, kas viņi ir.
9:00. Antoņina skaisti dziedāja. Visi smējās. Nu, jums ir jāizvēlas pareizie vārdi!
Dziedājām mantru – Gate, Gate, Paragate, Parasamgate, Bodhi Svaha.

Un tad dziedājām Om. Kad sākām to dziedāt, atkal radās sajūta trešās acs rajonā, un tā bija diezgan ilgu laiku.
Kad sēdējām klusumā, ar aizvērtām acīm, iestājās gandrīz klusums. Un beigās es ieraudzīju sirdi, tā kļuva par diviem embrijiem, kuri pēc tam “izplatījās”.
Radās doma. Ar divām acīm mēs redzam 3 dimensijas. Tātad ar trešo aci mēs redzam četras?
11:00. Ūdens rituāls!
Tas bija tik spēcīgs un dziļš, ka es nevarēju neko daudz uzrakstīt savā kladē. Tas nav vārdos aprakstāms.
Kad rituāls sākās, es jutu iekšēju trīci. Visa apkārtējā vide kopā ar mums dziedāja Om ūdenim. Kad tuvojās mana kārta, manās acīs sariesās asaras. Un te es turu ūdeni... spēcīgas emocijas, it kā es būtu mazs bērns, kuram beidzot tika dots tas, ko viņš tik ilgi bija gaidījis! Pirmais malks man atnesa vieglumu. Otrais-zināmu spēku, pārliecību. Un trešais – īpašs prieks! Rituāla turpinājumā piedzīvoju vēl daudz pozitīvas lietas. Lieliski!
Vakarā Mihails turpināja mums atklāt Kosmosa lūgšanu jaunus dziļumus. Visa tēma bija par vienlīdzību. “Ir pareizi negaidīt pateicību. Mēs netiekam vaļā no sliktā, jo mēs esam tie, kas to turam.”
Es rakstu tagad, skatos kladē, un atceros, ka tajā dienā bija maz domu, bija klusums. Lieliski!
24.07.2010.
Šodienas vēstījums - pārdzīvojumi.
Bija meditācija – tu ej pa mežu, izej izcirtumā, paceļas debesīs un lido tur, kur neesi bijis. Pēc tam atgriezieties izcirtumā.
Es neko daudz neredzēju, neko daudz nevizualizēju. Laukums bija mazs, ap bērzu un citu taciņu. Un tā es lidoju. Lidoju tieši starp mākoņiem, augšā - liela saule. Lidoju uz Ēģiptes piramīdām. Sajutu smiltis zem kājām, uzkāpu vienā piramīdā. Piramīdas augšpusē ir baltas gaismas kolonna no piramīdas līdz debesīm. Pāris reizes apstaigāju piramīdas un nāca doma – te ir garlaicīgi. Tas ir smieklīgi. It kā no ārpuses smējās domas. Es gribēju doties prom, bet ieraudzīju Sfinksu. Es nostājos viņam priekšā un redzēju kādu sēžam tronī. Debesis bija neparastas, saulrieta-smilšainas.
Tad nokļuvu Eifeļa torņa priekšā, turklāt uz paklājiņa un blakus pļāpīgai meitenei.
Man bija jālido kaut kur citur, es nezināju, kur. Nokļuvu pludmalē: pa kreisi - jūra, pa labi - mežs, priekšā - bize, kas ved uz jūras pusi. Es uzkāpu uz tās un likās, ka es kāpju kokā debesīs. Un virs koka ir ļoti skaists (man paveicās iemūžināt šo skatu - bildē, kuru tev uzdāvināju J).
Man bija jāatgriežas. Jūra bija pa labi, balta, un tur, kur es esmu - mežs, augsts, 20-30 metrus virs jūras līmeņa. Tad nez kāpēc ieraudzīju ūdenskritumu - no divām pusēm, un kur tas krīt - baltu laukumu.
Atgriezos meža pļaviņa, tā kļuvusi lielāka, un tur bija neliela ūdenstiplne.
Un nu ir pienākusi šīs dienas prakse – vienotība ar dabu. Bija jāatrod augs un jāieskatās tā kreisajā acī (dvēselē). Atvērtība.
Praktizēju ar lielu ozolu. Nebija viegli koncentrēties – vieta bija neērta. Bet pieskaroties es jutu spēcīgas ozola un zemējuma vibrācijas. Paskatījos uz ozolu un redzēju - bērzu mežs, tad bērza lapa, mežs bija uz balta fona un nekustīgs. Siluetā ieraudzīju neparastu smaidu. Es arī redzēju bērnu mātes rokās un tikai bērna skatienu. Acīmredzot ozols sirdī ir ļoti jauns. Kādā brīdī es redzēju Zemes dzīles. Oho!
Un tad tas notika... Mežs bija redzams tā, it kā es uz to skatītos no apakšas. Izklausās - "Ir patīkami skatīties no apakšas uz augšu." Nu vajag. Es biju nedaudz sarūgtināts, ka Retrītā ne viss izdevās, es daudz ko neatlaidu. Bet izrādās, ka viss tikai sākas, un ir uz ko tiekties! Un tas ir tik lieliski. Un tad es sapratu ko citu. Es sāku pētīt dzīves dzīles un meklēt savu garīgo ceļu, kad izteicu šo frāzi – “Gribu izaugt!”. Galu galā ir patiešām patīkami skatīties uz augšu no apakšas, ir patīkami tiekties, ir jauki beidzot augt. Liels paldies, varenais ozols. Tu man palīdzēji daudz ko saprast!
Pirmo reizi ieraugot šo ozolu, man radās tāds iespaids - stāv malā, nepiesaista pārāk lielu uzmanību, bet tāpat ar lielu spēku un dara daudz laba.
Nolēmu šo praksi atkārtot – šoreiz ar bērzu. Tas bija cita koka ieskauts, lūdzu bērzam atļauju un saņēmu to. Es uzreiz sajutu savu sirdi. Mierīgums un iekšējs klusums. Redzēju bērzu bērnībā. Es redzēju mežu, zaļu uz balta fona. Arvien tuvāk un tuvāk. Acīmredzot kaut kas pievilka. Apskāvu to un pateicos.
Un tad, kā jau Zitai solīju, mēs kopā atkārtojām praksi skatīties trešajā acī. Tiesa, šī izrādījās nedaudz atšķirīga prakse. Zita sāka smieties, un es viņu atbalstīju. Abi no sirds smējāmies 10 minūtes, un, manuprāt, smējāmies ne tikai mēs.. J. Tajā pašā laikā es fiziski jutu savu diafragmu.
Vakarā pārrunājām vienotības ar dabu praksi. Vesels. Daudz interesantu un dažādu stāstu. Un tad bija seanss Dzīvi. Lūdzu atbalstu, mīlestību un harmoniju. Es redzēju daudz pozitīvu lietu. Un beigās es redzēju jūru, saulrietu un tur - laimīgu ģimeni ... un tur biju es.
Un vakarā bija svētki. Bija silti un draudzīgi. Dziedājām dziesmas un dejojām! Lieliski. Diena bija izdevusies (kopš tā laika man patīk ik pa laikam pateikt šo frāzi)!
25.07.2010.
Šodienas vēstījums – svinēšana, līksmība. "Svinēšana, līksmība nekad nav atkarīga no ārējiem apstākļiem." Katram tika dota vēsts nākotnei un eņģelis. Mans vēstījums ir Radītājs. Un eņģelis ir žēlsirdība. Ir pie kā strādāt un par ko padomāt.
Tad mēs visi viens no otra atvadījāmies. Dažādu sajūtu pārņemti... bet dvēselē bija prieks. Drīz tiksimies atkal.
Pēcvārds.
Tas bija pārsteidzošs ceļojums. Es jutu pilnīgi katra Retrīta dalībnieka atbalstu. Skolotāji mani ļoti atbalstīja pirms aizbraukšanas. Paldies!
Man tiešām paveicās. Tas bija tik dziļi, tik skaisti! Un Retrīts bija mana tālākā ceļojuma sākums.
Sasniedzu mērķus, kurus pat nebiju izvirzījis. Zaudēju 2,5 kg, krietni iesauļojos, lai gan centos nebūt saulē (karsti). Bet galvenais brīnums bija tad, kad iegāju savā istabā. Jautāju mammai - vai mainīja aizkarus, vai logus mazgāja? Nē. Un nākamajā dienā Es sapratu - es sāku redzēt krāsas spilgtākas! Pasaule ir tik krāsaina, tik skaista!
2010. gada 25. jūlija vakarā. Es gulēju gultā, un biju ļoti neparastā apziņas stāvoklī. Tas viss patiesi notika ar mani, vai tas bija sapnī? Katra ziņā tas bija sen. Tā ir pasaka, kas manā sirdī paliks mūžīgi. Un tomēr tas notika īstenībā!

Maksims Dmitrijevs. 

Zoja 26.07.2005.
Klusēšanas retrīts 2005. Apzinātības prakse.

Visu dienu smidzina lietutiņš. Katrs zāles stiebriņš, katra lapiņa un zariņš piesātinājušies ar dzīvīgo valgumu. Virs meža burtiski gaiss stāv kā garaiņi. Gaiss pārpildīts ar meža aromātu: gan mūžīgo ozolu smarža, zemes, gatavu meža zemeņu, melleņu, aveņu aromāti. Dievīgi.
Un es esmu visa šī Dievīgā daļa. Esmu Zojiņa, Mīlulīte, esmu Dievišķā radīta, visam, ar ko saskaros, Gaismu un Mīlestību nesoša, un prieks tā nav jāpamet šī pasaule, nav jāšķiras no tuviniekiem un man mīļiem draugiem.
Manī ir slēptas mākslinieciskās dotības. Es vēl kautrējos izteikt, ko jūtu, redzu, dzirdu, sajūtu. Brīžiem gars pārpilns.
Es dziļi sajutu - izdzīvoju katru mūsu retrīta dienu. Es to sajutu ar katru savas būtības izmocīto, bet uz daudzām izmaiņām spējīgo šūnu. Kādi man ir tuvinieki, un cik daudz viņi izdarījuši un dara joprojām. Mani mīļie tētiņš un māmiņa, vīra tēvs, kurš man 30 gadus ir aizvietojis tēti, tante Jevgēņija, kura nodzīvoja gandrīz 100 gadus, un aizejot no mums mana valsts vēstures eksāmena dienā.
Tikai šeit es sapratu to viedumu, kurš viņiem piemita.

Mīļā omīte, tu vienmēr biji īsta: neviens, kur mēs dzīvojām, negāja uz baznīcu, nešņauca tabaku, un arī mūs ar māsu pie tā nespiedi. Tu nevienu nemācīji, neburkšķēji. Tu pat nemācēji lasīt. Maz runāji, biji ļoti nepretencioza, tevi gandrīz 90 gadu vecumā aizveda no dzimtās ligzdas, uz nezināmu valstī - Latviju, kad nomira vectēvs. Bet cik tevī bija lielās Krievijas Zemes tīrības un siltuma.
Mans mīļais tētiņš, un es tagad jūtu viņa siltumu, tās gaidas, tavu elpu, aizraujošos smieklus, kad tu jau savai pieaugušai Zojai lasīji Zoščenko, Ņekrasovu... Bet viņa gulēja tev uz ceļiem un sapņoja, lai tas nekad nebeidzas. Es atceros tavas skumjas pēc Rjazaņas zemes, spēcīgiem zirgiem, traucošiem pa tās plašumiem. Visu nevaru pateikt. Un kāpēc. Tas ir manī iekšā. Es arī esmu tava meita.
Māmiņ, es lepojos ar tevi. Tu man esi piemērs ar savu darbu. Paliekot vienai, ar vēlmi dot mums visiem izglītību. Kā tu mīlēji dzīvi un cilvēkus visapkārt. Kā tu varēji, mācēji izciest slimības, zaudējumus, tuvinieku bēdas. Paldies tev. Piedod, ka ne vienmēr varēju visu izteikt.
Es jau pirmajā dienā pēc iziešanas pie vīra nosaucu Jūs, Jurij Jakovļevič, par tēti. Jūs ne tikai cienīgi pieņēmāt tēva lomu, bet ar savu attieksmi pret dzīvi, savu mīlestību uz tuviniekiem 30 gadus atbalstījāt mūsu ģimeni.
Un mans vīrs! Pacietības, dziļākā maiguma un uzticības iemiesojums. Mīļais Saša, es pateicos tev par šiem neparastajiem gadiem. 35 gadus tu kopā ar mani nesi visas manas un mūsu meitas slimības. Es visu atceros... Mūsu ceļi šķīrās. Tagad es apzinos, ka tādā veidā tu mani kārtējo reizi izglābi.
Agrāk tu glābi mani no sāpēm, slimībām. Tagad tu izglābi manu dvēseli. Tieši tu māci mani Beznosacījuma mīlestību.

Natālijiņa, mīļā meitiņa, cik tev droši vien grūti ap sirdi, ja tu negribi mani redzēt. Es lepojos, ka tu tāda prasmīga, izdarīga, veiksmīga. Bet kāpēc tu baidies atklāt savu sirdi? Es taču tevi ļoti mīlu. Tu esi pieradusi redzēt mani cienījamā darbā, par vadītāju. Bet kas tagad? Sevis meklējuma gadi. Darbs ar sevi. Tu nevari iedomāties, ko manā labā izdarīja tas mazais kamolītis un visa viņa ģimene. Kā man gribas būt blakus ar tevi, ar manu mīļo Nastjuhu.
Pēc pārdomām es redzu, ka Dievs man ir atsūtījis pašus labākos radus un draugus.
Atbraucot mājās, es daudz uzmanīgāk attiekšos pret viņu teikto, nemeklējot, negaidot viņu teiktajā slēptu jēgu. Bet tagad es katru minūti sūtu viņiem savu Mīlestību un Atzinību.
Es apzinos, ka man ir spēks pārvarēt liekās bailes. Jau šeit katru dienu 4 reizes gremdējos dīķī vai ezerā, viena eju uz mežu, katru dienu skrienu uz ezeru.
Parunājot ar savu izklaidību, greizsirdību, vainu, esmu pārdomājusi labošanās ceļus.

Līdzības?... katra no viņām aizskāra noteiktu manas sirds stīgu. Katru reizi es sajutu, Mihail, ka Jūs lasāt tieši priekš manis, noteikti atradīšu to grāmatu. Katrs vārds kā malks gaisa.
Padomi? Ūdeni es lietoju arī agrāk, bet pati grāmata atstāja uz mani neizdzēšamu iespaidu. Pārzīmēju, pārrakstīju vingrojumu kompleksu. Es to visu darīšu. Un pie Jums, mans mīļais Skolotāj, vērsīšos pēc padoma.
Griķi... Tiem var tikai dziedāt himnu. Jau tagad no visa izdarītā man parādījās lokanība, jaunas, skaistas meitenes vieglums.
Ar rūnām es biju es pati. Izvilku 2. Pirmā izrādījās tukša. Kā es satraucos, kad lasījāt. Mani iesākumā apņēma bailes, es pat nespēju klausīties. Bet tas ātri pārgāja.
Viss: pati daba, laiks, viesmīlīgie saimnieki, Jūs, Mihail, prakses, manas pārdomas un pārdzīvojumi sāka transformēt mani.
Es tagad sajūtu sevi kā lielu spēcīgu putnu ar spēcīgām kājām, plašiem spārniem, ļoti skaistu seksti un pūkainu zaķa ļipiņu. Tā es sevi redzēju.
Dziļi paklanos jums.

Lai kur es būtu, centīšos tiekties uz tikšanos pie Jums. Zoja( Dzīve). 

Labdien, Mihail!
Pateicos par rūpēm, meditācija bija brīnišķīga. Ar cieņu un pateicību Nataļja.
REIKI aplis REIKI GAISMAS SKOLĀ 2010. gada 9. oktobrī.
Tā bija atradumu diena, brīnišķīga iespēja atrast to, kas sen bija zaudēts. Un šo iespēju mums deva dārgie skolotāji Mihails un Angelina. Mēs veicām brīnišķīgu meditāciju, kas deva iespēju atcerēties un saprast, ko vēlējāmies atrast, vai kādu. Tās var būt ne tikai lietas, bet arī jūtas, emocijas vai cilvēki. Es, piemēram, todien (aplī ) satiku cilvēku, kuru nebiju redzējusi kādus 8 gadus, mēs bijām tikušies pilnīgi citā vietā jogas nodarbībās. Interesanti. Un šai dienā es atradu daudz vairāk nekā likās.
Mēs iegremdējāmies meditācijā …… un es mēģinu saprast, ko gan gribu atrast. Un lūk, manā priekšā mirgojošas rozā durvis, es kāpju lejup pa rozā kāpnēm. Ko atradīšu?

Sāka parādīties ainas, tēli, sajūtas. Juceklis. Sākumā padomāju par sarautajām attiecībām ar vīru, zaudēto mīlestību, par aizgājušo tēvu, un vēl ko citu. Kamēr stāvēju pie durvīm, viss nomierinājās - nedrīkst nožēlot pagājušo, zaudēto, aizgājušos mīļos un tuvos cilvēkus. Un ja kas vai kāds aizgājis, jāatlaiž bez nožēlas, nedrīkst dzīvot pagātnē. Visbriesmīgāk ir pazaudēt sevi, ticību sev.
Pirmais, ko vēlējos atrast - TICĪBU sev un citiem, pie tam apzinātu, ne tikai pateikt - ticu, jo tas nav tas. Jau kaut kad sen biju zaudējusi ticību sev, un tagad saprotu, ka arī citiem cilvēkiem pilnība nevarēju uzticēties. Šī noslēgtība dažkārt grauž, bet citādi pagaidām nesanāk. Kopā ar to parādījušās dažādas bailes, kas traucē dzīvot harmonijā. Kad nolēmu, kas man nepieciešams, ar cerībām atvēru durvis un iegāju.

Mani apņēma Gaisma un Mīlestība, un ieraudzīju puscaurspīdīgu rozā Lotosu, izstarojošu burvīgi mirdzošu gaismu, piepildot visu apkārtni. Es burtiski ieniru skaistajā ziedā un tumšā ēnā it kā izplēnēja mirdzošajā gaismā. Redzu sevi kā piedzimušu no jauna, tādu tīru, zaigojošu Lotosa centrā, bezsvarā planējošu, laistāmies kā kristālu zeltainrozīgajos staros . Un pēkšņi mani pacēla, es lidoju uz Eņģeļa spārna Gaismas staros. Zem mums kādas pilsētas rozā jumti un kupoli , viss gaismas pieliets. Nolēmu , ka tā ir man domātā vieta, bet mēs strauji traucāmies augstāk un augstāk. Kļuva tumšs un es ieraudzīju zelta kolonnas apveidus, kas bija mūsu lidojuma augstumā. Mēs apstājāmies un es tumsā varēju izšķirt ne tikai kolonnas siluetu, bet arī pjedestālu, ar ko tā beidzās. Kamdēļ šī kolonna, ko tas var nozīmēt? Nepaguvu ne padomāt, kad man lika nolekt no pjedestāla. Paklausīgi sekoju norādījumiem ar domu, vai man būs bail lēkt un bez šaubīšanās spēru soli tumsā, neapjaušot cik ilgi un tālu būs jākrīt, kas vispār notiks. Nejutu ne pretestību, ne ātrumu, ne lidojuma straujumu. Likās, ka Visums mani maigi un saudzīgi aijā un es saplūstu ar to. Un tad es aiz kaut kā aizķēros , ja to tā var nosaukt, jo es kā spalviņa atrados uz baltas gaismas izciļņa kā uz zara. Man atkal lika lēkt, bet apzināti. Es palēcos kā akrobāts uz tramplīna un uzlidoju…. un atkal atrados pie lielā skaistā Lotosa . Paņēmu plaukstās zeltainrozīgo zieda gaismu un aiznesu kā mazāku Rosīgi Zeltaino Lotosu, kā sēklas , kuru izdiedzēšana tagad atkarīga no manis. Uzreiz pēc meditàcijas bija jau manāmi pirmie asni.

PALDIES, esmu ATGRIEZUSIES ar Ticību un Cerību, jo Mīlestība vienmēr ir līdzās, tikai jāielaiž. 

Sveiki, Mihail un Angelīna! Man ir ļoti kauns to atzīt, bet es joprojām cenšos atmest smēķēšanu. Pametu, sāku... Vispār pilnīgs KAUNS. Es sastādīju sarakstu ar visiem "PAR" un "PRET", sarakstu nesūtu, tur viss ir vienkārši, bet lūdzu izlasiet manu beigu "monologu". Esmu apņēmības pilna!

SASILDI DIEVU.

Dievs mums devis visu. Devis mums dzīvību.
Dzīvībai ir vajadzīga zeme, ūdens, gaiss, siltums. Mēs varam kādu laiku dzīvot bez ēdiena, bez drēbēm, bez mājām, bez lietām, kas veido mūsu komfortu. Bet, ja pazudīs zeme, ūdens, gaiss, tad mēs tūlīt pat iesim bojā. Tas nozīmē, ka vissvarīgākais mūsu dzīvē ir no Dieva, mūsu dzīve ir no Dieva.
Viņš vienkārši mums to visu uzdāvinājis, nevis par mūsu nopelniem, bet gan savas laipnības dēļ.
Šķiet, ka mēs visi to zinām, bet esam tik ļoti pieraduši, ka uztveram to kā pašsaprotamu.

Iedomājieties, ka uz Zemes ir CILVĒKS, kas mums visu laiku palīdz, dod visu, lai mēs būtu dzīvi, veseli, laimīgi.
Visu ņemam, izmantojam, pierodam, pat reizēm esam sašutuši, ja mums nav dots pietiekami daudz. Labā garastāvoklī varam pateikties, pat mīlam, bet savā veidā, nevis tā kā VIŅŠ mūs. Mēs ņemam un ņemam un vairs neapzināmies, ka dzīvojam viņa laipnības pēc. Kad kļūstam pavisam uzstājīgi, mēs dusmojamies, jau bez kauna un sirdsapziņas pieprasām, un, ja esam pavisam dusmīgi, varam iespļaut viņa izstieptajā rokā.
Tādi mēs esam.
VĪRIETIS nav apvainojies, nav dusmīgs. Viņam tas sāp, viņš mūs žēlo, visu piedod un atkal dod un dod. Un mēs jau esam noticējuši, ka esam tik spēcīgi un visvareni, jo, lai ko mēs darītu, šis CILVĒKS joprojām ir ar mums un atkal mūs apdāvina. Mēs pilnībā zaudējam kontroli pār sevi, novēršamies no viņa, neaizmirstot atgriezties, ja mums kaut kas jāpaņem. Mēs neesam apmierināti ar viņa dāvanām, mēs esam pat nelaimīgi.
VĪRIETIS kļūst skumjš. VIŅŠ redz, ka viņa laipnība mūs nav darījusi laimīgus. VIŅŠ jūtas slikti, VIŅAM nolaižas rokas. VIŅŠ ir bezspēcīgs no bēdām. Neko citu VIŅŠ mums nevar dot. VIŅŠ raud izmisumā un spēks VIŅU pilnībā pamet. VIŅŠ mūs pamet, VIŅŠ mirst... Mirst no bēdām...

Kāds ir sašutis, ka ir zaudējis visus labumus, un kāds saprot, ko viņš ir izdarījis. Kāds redz, ka ir nogalinājis šo VĪRIETI. Kāds bija dusmīgs, ienīda, aizmirsa pateikties, bendēja sevi ar sliktiem ieradumiem, novirzīja visus nopelnus sev, bet ne par svētību sev. VĪRIEŠA sāpes, kurš mūs mīlēja, kļuva nepanesamas un VIŅŠ mūs pameta. Bet bez VIŅA mēs esam bezspēcīgi, mēs ejam bojā. Tas ir tas, kas ar mums notiek.

Tagad padomājiet, ka šis CILVĒKS ir DIEVS. VIŅŠ mūs mīl, ir visvarens, jo spēj dot bezgalīgi. Un mēs iespļaujam izstieptā rokā. Dusmīgs uz kādu - nospļauties! Pārstāji priecāties, ka esi dzīvs, ka tu staigā pa Zemi, ka elpo gaisu, gozējies saulē - nospļauties. Aizsmēķēji cigareti - nospļauties. Novēlēt kādam sliktu - nospļauties. Sarakstu var rakstīt garu, mēs varam daudz. Lūk tā mēs dzīvojam - mums iedeva visu, bet mums ......... !!!!!.
DIEVS ir visvarens un mūžīgs, bet kā viņš jūtas? Kas mēs esam, ja tā darām? Kas notiks, ja miljardiem cilvēku uz Zemes tikai grēkos? Kā Dievs to visu izturēs?
Kas notiks, ja DIEVS nolaidīs rokas bezspēcībā un ar asarām acīs novērsīsies no mums, aizies.
Glābiet DIEVU! Glābiet DZĪVĪBU!

Pateicieties par visu, smaidiet DZĪVEI! Padariet labo darbu sarakstu lielāku par mūsu netikumu sarakstu. Izstiepiet rokas DIEVA virzienā, lūdziet piedošanu. Mīliet!
SASILDIET DIEVU...
Tas ir tik vienkārši. DZĪVE UN DIEVS būs mūžīgi!
PALDIES, KA ES DZĪVOJU UZ ZEMES! 

Sai Baba priekš manis dziedāja Gajatri mantru, viņa balss atskanēja no augšas un iekļuva manā pakausī kopā ar jaudīgu Visuma Mīlestības enerģijas plūsmu, ieplūstot manā ķermenī katrā šūnā.

Ļoti spēcīgi vibrēja sejas muskuļi, šķita, ka tas ir pamanāms no malas. Zelta plūsma virpulī sagriezās man acu priekšā un pēkšņi no šī virpuļa izlidoja balts balodis, kurš apsēdās man blakus kreisajā pusē un bija ar mani līdz iniciācijas beigām.
Parādījās acs, pēc tam bilde paplašinājās un tas izrādījās Buda.

Kad Mihails uzlika savas rokas man uz galvas, ieraudzīju visu skatā no augšas - sevi, Skolotāju, Angelīnu, Svetu, Gunāru, Jolantu. Kad Mihails pietuvināja manas plaukstas manai sejai un atvēra tās, mani apžilbināja spilgta gaisma. Iniciācijas beigās jau vibrēja katra mana ķermeņa šūniņa.

Maija.K. Indija. 2012. gads 

Reiki aplis Reiki Gaismas Skolā.
Plkst.20.00 - meditācija - distancēta Reiki enerģijas nodošana no Jekaterinburgas.
Noskaņojoties seansam lūdzu atbalstu savas uzņēmējdarbības organizēšanas veiksmīgai darbībai. Palīgā atnāca Produktivitātes eņģelis.
Meditācijā atnāca atklāsme par sevi rudzu laukā ar rudzupuķēm, un ar aci neredzams ūdens ( gruntsūdens) - kā " zemes asinis", kur pa kapilāriem piegādā dzīvīgu valgumu visu augu saknēm.
No Produktivitātes eņģeļa saņēmu sekojošas instrukcijas: Lai izaudzētu un novāktu bagātīgu ražu, nepieciešama daudzu faktoru izpilde:
- sagatavot zemi - laikā uzart un iestrādāt organisko mēslojumu;
- iesēt graudus, bet priekš tā nepieciešama lauksaimniecības tehnika;
- labvēlīgi ārejie apstākļi augu veiksmīgai augšanai ( līdzsvarots saulaino un apmākušos dienu daudzums);
- mērens vējš, bet rudzupuķes kalpo ar savu aromātu kā bišu un citu kukaiņu pievilinātājs, lai labāk apputeksnējās rudzu vārpas;
- ar kombainu laikā novākt ražu;
- aizvest uz glabātuvi;
- atlikušo labību izdevīgi pārdot;
- samalt graudus miltos maizes cepšanai ("maize- visam galva");
- labākos graudus saglabāt nākamai sējai;
- nodrošināt lauksaimniecības tehnikas apkopi;
- viedi vadīt " darbinieku komandu";
- savlaicīgi maksāt nopelnīto algu;
- parūpēties par mācībām pirmrindnieku metožu ieviešanā saimniecībā u.tt.
- 7. gadā ļaut zemei atpūsties.

Pateicoties šīm Produktivitātes eņģeļa instrukcijām, man atnāk apskaidrība, ka pie jebkuras lietas nepieciešams attiekties pilnībā, nopietni un dziļi - veseluma pieeja biznesa vadīšanā lai iegūtu maksimālu produktivitāti ( darba rezultātus).
Apzinos arī cilvēka atbildību pret Zemes Māti, saglabāt tīru gaisu, ūdeni, augsni.
Meditācijas laikā - spēcīga sazemēšanās sajūta un karstums kājās un pēdās.
Es lūdzu Dievišķo svētību manu nodomu izpildē un novirzu saņemto Reiki enerģiju labvēlīgu notikumu materializācijai manā dzīvē.
Liels paldies Reiki un maniem Skolotājiem. 
Jūsu Jans. 

Rūpes par tuvāko.

Ieejot Jaunajā, 2011. gadā, es ne tikai atveru jaunu lappusi savā hronoloģijā.
Es atveru sev jaunu Dzīvi, pavisam citas kvalitātes, un, protams, to veicināja 2. līmeņa iniciācija, kuru saņēmu 2010. gada decembrī. Man tas ir ļoti simboliski, un dzimšanas diena man ir janvāra sākumā, tas ir jauns atzars manā dzīvē.

Reiki līmeņi man nav vienkārši tikai senās Japānas kultūras līmeņi, man tie ir manas dzīves Līmeņi. Kas ar mani tagad notiek? Es jūtu spēcīgas izmaiņas, kuras nebeidz mani priecēt, un pats priecīgākais, ka es jūtu spēcīgu transformāciju, ļoti dziļu un ietilpīgu, kaut arī smagu un grūtu, notiekošā apzināšanās palīdz izturēt visu notiekošo. Lai cik jocīgi skanētu, nolaižoties zemāk, sevī, dziļumā, - es jūtu, ka esmu pacēlusies uz jaunu līmeni, daudz nozīmīgāku man, daudz apjomīgāku, ietilpīgāku, ja tā var izteikties.

Saņemot 2. līmeni , es sajutu lielu atbildību par to, ko man "pasniedza"( ne velti es izvilku kartīti - Atbildības Eņģelis, un šajā gadā mans dārgais baltspārnu Eņģelis ir blakus ar mani vienmēr, palīdzošs man dziļāk apzināties atbildības sajūtu, atbildību par saviem vārdiem, domām un darbībām), atbildību. Es saudzīgi mācos apieties ar tiem "instrumentiem", kurus tagad turu savās rokās. Un kopā ar šo atbildību parādījās prieks nest šīs garīgās zināšanas, pielietojot tās savā un citu cilvēku labā. Tāda sajūta, it kā mani atbrīvoja no smaguma, parādījās Brīvība , dodoša iespēju rīkoties, rīkoties pavisam savādāk, bet tā darbība ir no brīvas gribas, apzināti, ar prieku, Mīlestību. Un tas viss ir citas kvalitātes, bez liekām emocijām, bezkaislīgi, bez liekas burzmas, bez bailēm un pārmetumiem. Tāda iekšēja atbrīvošanās, un visumā, cik daudz laika atbrīvojās patīkamām un vērtīgām darbībām. Esmu vienkārši laimīga, ka varu aprēķināt savus spēkus, priecīga, ka man parādījās pārliecība, ticība sev, daudz stabilāka.

Rūpes par tuviem cilvēkiem sniedz man prieku un gandarījumu ( nu protams, es arī agrāk visu to darīju, bet tagad kautkā viegli un priecīgi). Un tā, it kā tas viss ir bijis, bet bija aizmirsts, zem šķēršļiem, bet tagad viss "izrakts" un dvēselē priecīgi, kā priecājas par atrastām, sen aizmirstām lietām, ar kurām saistīta visa dzīve un priecīgās atmiņas. Sapratne, ka es varu uzticēt kaut kādas lietas, agrāk mani noslogojošās un iztukšojošās, ar mierīgu sirdi saviem tuviniekiem ( paldies Mihailam - es sapratu, ka apzināti uzticēt un uzticēt neapdomīgi, pārliekot atbildību uz citiem, ir dažādas lietas).

Es jūtu, it kā esmu atdzimusi, burtiski priekš tā esmu dzīvojusi, kautkādu ne savu dzīvi, it kā nokrita priekškars, tik rūpīgi no manis slēpdams to dārgo, vēlamo un labi zināmo. Burtiski esmu atgriezusies no ilga ceļojuma, garlaicīga, vientuļa, apgrūtinoša. Un tagad es esmu gatava iet ar prieku, bez noguruma un vairs ne vientulībā. Kā no slāpēm izslāpis ceļinieks es tīksminos par jauno stāvokli. Bet vēl nestabili turos uz kājām, superu pirmos nedrošos soļus, un lai ir nelieli, lai nav tik droši, bet labāk lai tie ir stingri un stabili.

Protams, tā transformācija, kura tagad notiek ar mani - diezgan skarba, ne viss ir tik gludi. Daudzās lietās ir jātiek skaidrībā un daudz jāpārstrādā. " Pulēšana", kuru es tā rūpīgi radīju 4 gadus, tagad pilnīgi noņemta, un ir redzamas visas plaisas, grambas, raupjumi. Esmu pārliecināta, ka tikšu galā ar visu šo "nastu", pacietību, pacietību... Es sirsnīgi pateicos par atbalstu Skolotājam Mihailam, tādos dzīves periodos bez tāda atbalsta neiztikt.
Vēlreiz ar Jauno gadu! Veselību, laimi, materiālo labklājību! Pateicos Jums par to, ka Jūs esat! 

Natālija H. 

Vēlos padalīties ar pagājušās ceturtdienas prakses pārdzīvojumiem , kad mēs atcerējāmies bērnību.

Es atcerējos reālu atgadījumu, kā es agrā bērnībā slīku. Man šķita, ka man tad bija 2 gadiņi. Mēs ar vecvecmammu bijām vasarnīcā pie Ļeņingradas. Tur bija upīte, un vecvecmamma tur skaloja veļu, bet es spēlējos pie upes un iekritu ūdenī. Laikam bija pavasaris, man mugurā bija zils mētelītis. Atceros, ka vecvecmamma ar veļu aiziet, bet es esmu ūdenī, es it kā saucu, bet no bailēm pazuda balss, bet vecvecmamma bija pa pusei nedzirdīga. Man bija ļoti bail, ka viņa mani nerzirdēs un es noslīkšu. Prakses laikā es jutu šīs bailes vēderā, tās tur griezās kā vilciņš.
Mani izbrīnīja tas, ka iztēlē es pati sev atnācu palīgā. Es redzēju sevi, pieaugušu, jaunu sievieti, kura izvelk maziņu meitenīti (sevi) no ūdens, es glāstu un žēloju, saku viņai, ka es viņu ļoti mīlu un vienmēr nākšu viņai palīgā un atbalstīšu viņu. Tajā brīdī pa manu muguru un man visapkārt pāršalca siltums. Kaut arī pašas atmiņas bija bēdīgas, pēc prakses es sajutos labi, un man kļuva ļoti priecīgi ap sirdi , ka es pabiju kontaktā ar savu iekšējo, mazo Marinu. Tādā dziļā sirds līmenī tas bija pirmo reizi.
realitātē vecvecmamma kautkā sajuta ko nelāgu, apgriezās un metās man palīgā. Šķiet, ka mana mamma par to pat neuzzināja).

Interesanti, ka attīstās tēma, kura man parādījās 2. līmeņa seminārā, kad es pirmo reizi sajutu sevi vienlaicīgi gan kā bērnu, gan kā mammu, un turēju pati sevi rokās. Vispirms es ieraudzīju Jaunavu Mariju, kura tur rokās zīdaini. Viņa bija tumši zilā kleitā, tad es ieraudzīju sevi tumši zilā kleitā ar greznojumiem.
Šos redzējumus pavadīja ļoti spēcīgi pārdzīvojumi, bet es tos nevaru izteikt vārdos. Pēc tam es drīzāk jutu, nekā redzēju, ka es turu sevi kā zīdaini rokās.
Paldies par praksi, beidzot es sajutu mīlestību pati pret sevi...
Ar cieņu un mīlestību, Marina, kura pati sev mamma. 

Prakses "Dvēseles attīrīšana" sākumā bija pretestība pēc 7. punkta (Gasjo). Kaut kas neļāva pacelt rokas uz augšu 3 nedēļas (spriedze, sāpes, slikta dūša, šūpošanās sajūta). Praksi veicu katru dienu, tomēr gadījās, ka ne pilnībā. Ar katru reizi kļuva vieglāk, es sapratu vairāk, vairāk sajutu sevi, savus orgānus, savu enerģiju. Tika sasniegts līmenis, ka Zemes kristāls (kodols) manā TANDENĀ apstājās, un es pati kļuvu par milzīgu Visumu. Ikdienā fiziskajā plānā es beidzot sāku izprast savas dzīves realitāti, ieraudzīju to, ko vēlētos labot. Tomēr uzradās kontrole, kas paņēma lielāko daļu enerģijas, mani spēki gāja mazumā. Vairākas reizes piedzīvoju krīzi. Paldies Dievam, vienmēr kāds bija tuvumā, pat Angelīna kā mans glābējs eņģelis man palīdzēja, izglāba no nāves. Patiesi. Bija arī ļoti pozitīvi brīži ar tēti. Viņš mani uzaicināja pirmo reizi pie sevis. Tagad gribu mazināt kontroli, lai spēki nezūd velti, vienkārši nepievēršot uzmanību tām īpašībām, kuras man nepatīk. Man joprojām mēdz būt fiziskas sāpes locītavās, "skraidoša" sāpe dažādos orgānos. Bet ir reizes, kad viss nevajadzīgais pazūd pēkšņi vienā mirklī.

Reiki es iepazinu, pateicoties 10 minūšu seansam, ko saņēmu Žēlsirdības misijā. Pēc 3 dienu nemitīgām, stiprām, asām sāpēm kakla apvidū nolēmu doties uz seansu. Sāpes ir pārgājušas! Super!

Kad saņēmu Reiki iesvētību, es redzēju, kas ir mīlestība un harmonija. Migrēna ir pagājusi. Bija ļoti asas sāpes krustu kaulā. Iepriekš ar tādām sāpēm nedēļu gulēju slimnīcā. Pēc 3 stundu darba ar Reiki enerģiju, ar Zemes enerģiju, ar savu Ki, sāpes ir pilnībā pārgājušas.

Krūškurvja rajonā bija stipras krustveida sāpes, pat nevarēju ieelpot, vērsos pēc palīdzības pie Mihaila. Sāpes pazuda sekundē! Sākumā es pat nenojautu, ka noticis BRĪNUMS! Manas dvēseles plašumam nav robežu pateicībai maniem mīļajiem skolotājiem un Reiki.

Mani mīļie skolotāji! No visas sirds lepojos un priecājos, ka tieši Jūs satiku savā dzīves ceļā. Esmu pateicīga Dievam, ka tieši Jūs man mācat šo brīnišķīgo Reiki mākslu. Tas jau ir brīnums, ka SĀKU MĀCĪTIES UN MAN TAS INTERESĒ, PATĪK UN TAS KĻUVIS PAR MANU DZĪVESVEIDU. Vienreizēji! Es saprotu, ka tas ir ceļš, kas man vajadzīgs, ceļš, pa kuru eju kopā ar Jums, par ko ļoti priecājos.

Mana dzīve ir pilnībā mainījusies. Es kļuvu sievišķīgāka, mīlošāka. Es sapratu un pieņēmu mammu. Tagad mums ar viņu ir ļoti labas attiecības. Es sāku savādāk skatīties uz savu dēlu, sāku viņu labāk saprast, sāku pati viņam palīdzēt. Es nemeklēju palīdzību pie ārstiem, jo iemācījos patstāvīgi vai ar skolotāju palīdzību tikt galā ar dažādiem uzdevumiem. Mans paziņu un draugu loks ir pilnībā mainījies. Esmu radikāli mainījusi savu darbu. Tagad man ir pavisam cita dzīve. Es sāku pamanīt to, ko nekad agrāk nebiju ievērojusi. Es sāku domāt un elpot savādāk. Dzīvei radās jēga. Es vienkārši sāku dzīvot, nevis eksistēt. Es sāku skatīties uz savu iepriekšējo dzīvi citādi, kā uz pieredzi. Sāku ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Es sapratu, ka šajā pasaulē visi cilvēki ir daļa no viena veseluma un katrs ieņem savu vietu, katrs veido savu dzīvi katru dienu. Izpratne par Mīlestību ir mainījusies. Mīlestība! Cik skaista, maiga un spēcīga sajūta. Tā mani piepilda. Sākumā es pretojos šai sajūtai, domāju, ka tā nevar būt, ka tās visas ir manas fantāzijas... Bet tagad es zinu, ka tā ir patiesība, un šī sajūta ir jāatbalsta ar savu dvēseles stāvokli, savām rūpēm, savu prieku. Mēģināju aizbēgt no mīlestības, maldināju sevi, bet dzīve vienmēr nostādīja mani fakta priekšā, deva pavedienus. Un es atslābinājos, padevos un atzinu, ka patiešām mīlu no visas sirds, ar visu savu dvēseli un pat ar katru ķermeņa šūnu. Es izbaudu šo sajūtu. Un pat tad, ja ārā līst vai pūš vēji, kaut kur dziļi, dziļi manī ir šī apburošā sajūta, labākā no visām, ko zināju iepriekš. Esmu priecīga jau par to vien, ka zinu to. Un novēlu, lai katrs cilvēks, katra būtne zina šo lielisko sajūtu. Oksana Ch. 3. līmeņa Usui Reiki, 19.02.2006. 

Sveiki Mihail! Es jau sen gribēju Jums rakstīt. Ilgi nevarēju saņemties, tagad rakstu. Es ļoti vēlos dalīties ar Jums savos panākumos, jo bez Jums, bez Reiki, bez transformācijas spēles man būtu nācies pie sevis strādāt daudz ilgāk.

Deviņos mēnešos, kopš iepazināmies, esmu spējusi daudz ko mainīt savā dzīvē. Vislielāko prieku man sagādāja atbrīvošanās no apvainojuma sajūtas, kas manī ilgi bija krājusies. Aprīļa semināri patiešām bija "10 dienas, kas satricināja" mani. Tagad, atgriežoties tajā periodā (divi Reiki līmeņi un transformācijas spēle, un šī neticamā mana transformācija spēles beigās), es apzinos, cik dziļi tas viss bija.

Par transformācijas spēli domāju vismaz reizi nedēļā. Tas ir neticami, pārlapojot šīs spēles ierakstus, es redzu, cik dziļas bija manas problēmas (pirmkārt pašai ar sevi), cik ļoti man vajadzēja šīs problēmas atrisināt, cik ļoti man vēlas palīdzēt redzamā un neredzamā pasaule, kas man apkārt, cik spēcīgs bija Reiki atbalsts.

Kopš aprīļa visu laiku veltīju sev. Nedomājiet, ka tas ir egoistiski. Es apguvu sevi. ES to izdarīju. ES spēju. Jūs varat lepoties ar mani kā savu skolnieci. Es priecājos, ka man ir tāds skolotājs kā Jūs. Es atradu iekšējo harmoniju. Esmu tik laimīga. Esmu laimīga, un pasaule ap mani mainās. Jau iepriekš esmu novērojusi, ka manas idejas, vēlmes piepildās, tiklīdz es to ievēlos. Bet tagad, kad manī nav tādu emociju kā aizvainojums, aizkaitinājums, diskomforts, disharmonija, manas vēlmes piepildās, šķiet, ātrāk, nekā ir laiks tām koncentrēties. Protams, man vēl ir pie kā piestrādāt, tas ir tālu no pilnības, bet esmu apņēmības pilna. Es vienmēr sev teicu, ka Ceļu pārvaldīs ejošais. Galvenais, ka ceļš ir atrasts.

Bija visa kā
tik daudz, ka gribējās uzrakstīt par svarīgām lietām, bet tas, ko jau esmu uzrakstījusi, vairs nešķiet tik svarīgs. Vakar man piezvanīja kliente, kurai veicu masāžu, un procedūras otrajā daļā- Reiki seansu. Tas bija tikai vienu reizi, bet viņa zvanīja un ilgu laiku pateicās, ka palīdzēju, ka viņai kļuvis vieglāk dzīvot un elpot. Un es nodomāju, ka manu nopelnu tajā nav daudz, bet viņa tomēr bija nolēmusi, ka vajag piezvanīt, pastāstīt par to, lai es priecātos par viņu. Un tad es sapratu, ka arī man ir jādalās ar Jums savos sasniegumos. Skolotājiem ir ļoti svarīgi redzēt sava darba rezultātus. Un man ir svarīgi Jums pateikt, ka esmu ļoti pateicīga par katru Jūsu vārdu, par katru Jūsu paveikto darbu, par Jūsu mīlestību, ko sniedzat visiem. Es bieži esmu neuzmanīga pret apkārtējiem cilvēkiem. Man mēdz būt kauns par savu neuzmanību.

Jāāā, līdz pilnībai tāāālu. Taču ir arī labas ziņas. Es nenomiršu no dīkdienības, vienmēr atradīšu ko sevī labot. (ļoti pietrūkst kādu smieklīgu emoji smaidiņu, ar kuriem papildināt sms)

Vēstule sanāca tāda neveikla. Man ir vieglāk izteikt savas domas, skatoties cilvēkam acīs. Es ceru, ka tas notiks jaunajā gadā.

Mēs visi gaidīsim Jūs Jekaterinburgā. Ar mīlestību un pateicību! K. Irina. 

Sapnis pēc meditācijas ,,Atvērtā sirds” .
Darbība notiek viduslaikos. Ļoti skaista vasaras diena, apkārt zāle. Mūsu apmetne bija gatava aizstāvēties ( mums gatavojās uzbrukt ) . Apmetne bija taisnstūra -simtiem reiz simtiem metru. Koka sienas bija biezas un blīvas. Es arī esmu brašo kareivju pulkā, esam formās ar koka detaļām. Garastāvoklis pozitīvs, mīlestības pilns. Esmu gatavs uzsaukt : ,, Uz priekšu! “. … un pēkšņi atceros, ka man ir REIKI, ka es varu visus aizsargāt. Pirms kaujas aizgāju tā patālāk no apmetnes lai redzētu to kopumā. Nolēmu izvietot simbolus ap apmetni, bet tā ir tik liela. Oi, nekad neko tādu neesmu darījis. Redzu blakus skraidelējam zēnus un meitenes un saprotu, ka neviens nedrīkst redzēt ko daru. Simboli jārada domās. Jau iztēlojos 1. simb. virs apmetnes, kā veidošu attēlu. Iekšējs enerģētiskais pacēlums.

Cilvēki stāvēja aplī, sadevušies rokās un mani aicināja turp. Man nekas cits neatlika kā stāties aplī. Un tad es redzu - pa kreisi no manis stāv meitene, kura man patika dažus gadus atpakaļ ( reālajā dzīvē ) . Mani piepilda gaišas jūtas. Es noskūpstu viņas roku un pielieku pie sava vaiga. Sapnis beidzās.
Bet pirms šī es redzēju ne mazāk brīnumainu sapni. Tā bija vide, kur praktiski neviena nebija. Ievēroju, ka 10 gadīga meitene mani vēro, bet kā paskatos uz viņas pusi, slēpjas. Vēlējos viņu uzrunāt. Lūk, es viņu atradu . Viņa bija uzrāpusies pa augstām kāpnēm, kas balstījās pret sienu un jumtu. Es uzkāpu pie viņas un viņas acīs nebija nekādu baiļu. Es pakautāju: ,, Saulīt, kāpēc Tu no manis slēpies? “ . Un viņa atbildēja : ,, Es mīlu Tevi, bet nezinu, vai mīlēšu, kad izaugšu. “. Un es atbildēju, ka tas nekas, ja nemīlēs. Bet ja mīlēsi, mēs apprecēsimies. Visu sapņa laiku es atrados mīlestības plūsmā.
Maksims D. 

No Maksima nedaudz par pirmo vasaras pusi. Trešdienās es sūtu distancionālos seansus uz Baltkrieviju. Tai dienā biju ļoti noguris un sāpēja galva. Kad veicu seansu, spontāni iegremdējos iekšējā pasaulē - it kā tur atrodos- tur ir plašums, gaisma un mīlestība. Un pazuda visi ierobežojumi : gan fiziskie, gan morālie un garīgie. Brīnumainā kārtā izgaisa nogurums, galvassāpes, emocijas. Bija tikai tīras būtības sajūta. Likās, ka veicu seansu, atrodoties miera un mīlestības vietā un enerģija jūtami spēcīgāka. Nolēmu uzdāvināt sev seansu pie Mihaila, bet godīgi sakot, tas bija arī nepieciešams. Pēdējie notikumi bija atņēmuši man spēku, īpaši fizisko.
Seanss bija ļoti dziļš un mierīgs. Ar katru sekundi smagums mazinājās arvien vairāk, ķermenis it kā pazuda, domas nomierinājās. Sirdī jutu arvien lielāku prieku, ticību sev un pārliecību par saviem spēkiem. Beigās jutu iekšējo atklāsmi un dzirdēju vārdus : ,, Galvenais, ka Tu redzi! “. Es redzēju neiedomājami skaistus tēlus. Es sapratu, cik ļoti manas dzīves kvalitāte ir atkarīga no tā, kā es redzu un uztveru apkārt notiekošo. Pēc seansa man bija darīšanas, tāpēc bija 20 min. ilga pastaiga pa pilsētu. Gāju ātri - atjaunots un spēkpilns. Pie tam jutos tik mīlestības un laimes pilns, ka sūtīju svētību, gaismu un laimi visiem. Pateicības jūtas par notiekošo un apkārtējās pasaules skaistumu.
Naktī pēc seansa redzēju sapni. Stāvēju veikalā. Pārdevēja mani ievēroja : ,, Tev blakus ir brīnumaini jauka būtne” . Redzēju sev blakus jauku meitenīti un ar vārdiem ,, tik vieglina “ - pacēlu. Kaut arī bija jāpapūlas viņu noturēt rokās, es biju laimīgs, jo jutu mīlestības pārpilnību. Meitenīte vienkārši laipni smaidīja.
Pēc dažām dienām bija paredzēts brauciens uz vasarnīcu. Es uzzināju, ka pie mums ciemosies attāla radiniece Margarita ( 5 gadi ). Jāatzīst, ka laiks ar viņu pagāja interesanti un patīkami, kaut arī brīžiem nebija viegli. Pirmoreiz es spilgti izjutu kā mūsu būtība uztver un saglabā informāciju par labestību. Ar Margaritu pavadīju daudz laika un redzēju viņas mīlestību visās dzīves izpausmēs, tīrs bērnišķīgs prieks un mīļums bez nosacījumiem un nosodījuma. Atrašanās viņai blakus, man parādīja, ka man jābūt šeit un tagad. Bērniem tas labi padodas. Ar laiku es savā dvēselē sāku pamanīt bērna dabiskumu , beznosacījuma mīlestību un prieku. Dažkārt izdevās baudīt vienatni - pusstundas pastaiga līdz avotam. Centos iedziļināties sevī, kā tas notika seansa laikā. Salīdzināju izjūtas un iedziļināšanās sevī atgādināja brīdi, kad laižos miegā. Un kļuva saprotams, kāpēc nav viegli guļus taisīt seansu sev.
Tālāk aprakstīšu šais dienās notikušos brīnumus. Izgāju pastaigāties līdz jūrai un atpakaļ. Eju, iegremdējies savā iekšējā pasaulē, kur ir daudz gaismas un mīlestības. Pēc pāris sekundēm sajutu iekšējo mieru, domas norima, parādījās smaids, brīvība un vieglums. Bet sajūta, ka grūti pacelt galvu augstāk, it kā esmu sapinies kādās lietās lejā. Redzu, pa priekšu iet skaista meitene ar suni. Es laipni uz viņu paskatījos. Kļuva interesanti. Domāju pagriezties ….un atcerējos - atkal aizrauties - kaut tikai joka dēļ. Tev vēl arvien garlaicīgi? Atcerējos kā bērnībā un arī dažus gadus atpakaļ, it kā apzināti pieņēmu lēmumu ar kaut ko aizrauties, iepazīt cilvēku un veidot attiecības, pārdzīvot….. Pasmaidījis, turpināju ceļu. Pie jūras nekavējos, laiks vēss, bet man tikai zaļais krekls mugurā. Skaista jūra. Ieraudzīju citu meiteni ar divām kundzēm. Es viņai laipni uzsmaidīju, bet žilbinošajā saulē redzēju tikai viņas acis. Jāiet atpakaļ, bet pa to pašu ceļu negribējās. Nolēmu iet pa garāko ceļu. Ap sirdi mierīgi un gaiši, vēl arvien esmu iedziļinājies sevī. Apdzinu trijotni. Uz brīdi novērtēju savu gaitu - kā izskatos viņas acīs? Atlaidu un atkal viegli. Gaju pa aleju. Atcerējos sajūtas, kā iedziļināšanās sevī atgādina iemigšanu. Iedziļināšanās kļuva spēcīgāka…. un man kļuva arvien vieglāk. Galvas virspuse saņēma ļoti spēcīgu enerģiju, visā ķermenī sajutu tirgoņu, patīkamus lādiņus. Tie nekutināja, tikai sildīja. Ķermenis kļuva bezsvara… Jutu spilgtu gaismu un mīlestību, kas nāca no manis, kļuva vēl gaišāks. Stāvoklis, kad es pats apzināti, pieņēmu lēmumu kļūt laimīgam. Esmu laimīgs! It kā pats Dievs man būtu līdzās. Redzu visu sev apkārt tā vienkārši, tā kā tas ir - bez vērtējuma un domām, mana dvēsele skatās pasaulē bez šķēršļiem un ierobežojumiem. Redzu uz debesu fona koku galotnes - skaisti. Zāle ļaujas vēja viļņiem. Redzu zirgu un mana dvēsele viņam pateica ko mīļu. Tirgoņa maigi turpinājās. No acīm it kā lido dzirksteles - asaras, bet ne jau fiziski. Varbūt ne apgaismība, bet ļoti gaišas sajūtas. Es dzirdu klusumu un mieru, dzirdu jūras šalkas un lapu čaboņu, katru lapiņu. Eju un pasaule kopā ar mani šūpojas uz katra soļa. Kustos kopā ar pasauli. Gribēju padalīties ar visiem, kas man palīdz šai interesantajā ceļā. No visas sirds pateicos saviem skolotājiem par zināšanām un atbalstu REIKI ceļā. Pateicos vecākiem par šo dzīvi, par bezgalīgajām iespējam. Pateicos vecmāmiņai par atbalstu un mazajai Margaritai, kas iemācīja vairāk saprast un redzēt. Pateicos visiem tuvajiem un arī tiem, kas kopā ar mani bija šai ceļā. No visas sirds pateicos savam ķermenim, kurš ļauj manai dvēselei būt un radīt šai brīnišķajā pasaulē. Sāku dziedāt Tēvreizi senarmēņu valodā. Nodziedāju trīs reizes pats savā stilā. Pēc dziedāšanas viss kļuva dabiskāks. Izdziedāju REIKI simbolus un pateicos. Ceļš pagriezās, es atskatījos un noteicu : ,, Ne jau tāpat vien tevi sauc par Mīlestības Aleju! “ . Vārds mīlestība ļàva manam smaidam izplūst pa visu seju, es atvēros. Turpinot ceļu mājup, smaidīju visai pasaulei un visiem visapkārt. Redzētā gaisma un krāšņums nav ar vārdiem izsakāms. Laukumā mani aprēja suns. Iedomājos, ka viņš visus sveicina, bet viņam neviens neatbild. Es sveicināju jauno draugu un viņš beidza riet. Tad ceļā satiku sievieti ar 4 mazuļiem. Viņi bija kā mazi eņģelīši, kas rotaļājas. Uz sekundi atcerējos Mihaila teikto, ka ar daudzu cilvēku cēlajam domām var palīdzēt cilvēcei, nogriezties no depresijas un negatīvas domāšanas takas, mainīt rīcību. Atrodoties savā gaišajā noskaņojumā, nolemju to īstenot. Bet arī bez tā jūtu plašu siltumu un mīlestību sev apkārt, kas sasilda. Nonākot pie mājas, eju garām kaimiņu pagalmam. Tur kādreiz dzīvoja mani pirmie draugi - tante Vera un onkulis Vitja. Atceros to laiku un sajūtu mājā mūsu enerģijas. Esmu mājās, bet pagalmā ieklīdis liels , melns suns. Atvēru vārtiņus un izlaidu suni. Piektdiena, 13. 07. - brīnišķīgo notikumu diena.

17. jūlija naktī redzēju sapni. Svinējām Andreja dzimšanas dienu. Gāju pa ielu kopā ar Stasu un Andreju, Aļiks nedaudz aiz muguras. Stass un Andrejs gribēja doties mājup. Man kļuva skumji, jo svētki beidzās. Nodomāju, ka tas jāpasaka arī Aļikam. Un man nebija ne mazāko šaubu, ka es neiešu, bet lidošu - it kā tā būtu pilnīgi ikdienišķa lieta - iespēja lidot. Lidoju pie viņa un …… sapratu! Es protu lidot, tātad tas ir sapnis. Tā vietā, lai lidotu pie drauga, es traucos debesīs. Mans sapnis beidzās pēc mirkļa, tikko sapratu, ka tas ir sapnis un … pamodos. Un atskārtu, cik interesanti, ka sapnī mūsu apziņa atbrīvojas no ierobežojumiem. Viss bija pavisam vienkārši - pastaiga ar draugiem. Sapratis, ka tas ir sapnis, nolēmu nesekot scenārijam. Iespējams, ka dzīvē notiek kas līdzīgs. Kamēr Tu nesaproti, ka tā ir Tava dzīve, Tu seko scenārijam, vienalga sevis vai citu radītam. Dzīve ir radošs process un nav obligāti jāpieturas pie shēmas, jo esam piedzimuši brīvi. Scenāriju un shēmu nezināšana neliedza mums būt laimīgiem.
Tai pašā dienā, pastaigas laikā, radās interesanta doma. Pasaule - tas ir ne tikai tas, ko var aptaustīt, sasmaržot, redzēt , ļoti svarīgas ir sajūtas ( iekšējais stāvoklis ). Iekšējo pasauli var salīdzināt ar vidi, kur ir labi. Piemēram, ciemos pie mammas, jūras krastā, bērnu laukumiņā. Mēdz būt tik sliktas sajūtas, it kā pasaule būtu ienaidnieks. Cilvēks it kā atrodas pasaulē, kur ir daudz sāpju, naida, dusmu. Bet iekšējā pasaule atšķiras. Tikai mēs paši izvēlamies kādā stāvoklī un kur atrasties. Tas ir mūsu lēmums kurp un kā doties. Kā saka - mēs pievelkam sev līdzīgos. Ja esam labestīgi un pozitīvi, tad mums apkārt ir tādi paši cilvēki. Būdami skaudīgi un negatīvi, pievelkam tieši tādus. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Ja Tu atrodiies mīlestības pasaulē, tad ļaunums un naids mīt citur un cilvēkiem ar tādām īpašībām grūti nokļūt pie Tevis, Tavā pasaulē. Kļūst saprotama frāze, ka katram cilvēkam ir sava pasaule. Paši veidojam un mainām iekšējo pasauli. REIKI - pasaule, kur dzīvo un vairo spèku mīlestība, un piepilda arī ārpasauli.

Pēc dažām dienām redzēju vairākus sapņus. Bet , kas bija interesanti, ka redzēju svešinieci visos trijos sapņos. Pirmo vairs neatceros. Otrajā - palīdzēju viņai noķert tramvaju līdz centram. Pienāca vajadzīgais tramvajs, es iekāpu, cerēdams, ka varēšu nobraukt dažas pieturas kopā ar svešinieci. Bet viņas tur nebija. Izlecis no braucošā tramvaja (pirmo reizi mūžā ) , sajutu interesantus iespaidus. Svešinieces pieturā nebija, kaut kā bijām izšķīrušies. Es tā arī neuzzināju ne viņas vārdu, ne telefona numuru.
Trešajā sapnī redzēju gan viņu, gan viņas mammu, kura teica, ka bijusi grūta diena un ir saspringti nervi. Piedāvāju REIKI seansu, pa skaidrodams, ka varu palīdzēt un kļūs vieglāk. Teicu, ka vienkārši došu enerģētisko atbalstu un ķermenis pats tiks galā - tas jau ir tas brīnums. Gan mamma, Gān meita - svešiniece piekrita, jo bija ar ko tādu jau saskarušas. Ar to arī sapnis beidzās.
Bija vēl sapnis, kur es ar Mihailu braucu tramvajā līdz centram, un viņš saņēma ziedojumu internātskolai. Tieši centrā bija jāveic darījums. Šis sapnis bija starp sapņiem , kuros tikos ar svešinieci. Visspilgtākais bija pēdējais sapnis. Es satiku kādu cilvēku, kurš devās pie Nila Ušakova ( viss norisinājās dabā ). Es arī devos pie deputāta novēlēt jauku dienu. Kaut kādas akcijas ietvaros, viņš man uzdāvināja S izmēra T kreklu, pieteikdams, ka man vēl pienākas L izm. T-krekls. Pēc pāris sekundēm pie manis pienāca skaista meitene, ar vārdiem, ka sen pazīst un mīl, ka esam tikušies, bet es neatceros, saka skūpstīt. Viņas vārds bija Maša un atgādināja meiteni no skolas. Protams, bija lielāka un daži sejas vaibsti atšķīrās, (sapnī, kur aizstāvēju viduslaiku apmetni, tieši pazīstamā Maša, sniedza man neiedomājamu prieku ) . Patīkami, bet viss notika tik ātri, ka neizbaudīju notiekošo. Tur notika kaut kāds festivāls/ koncerts. Turot manu roku, meitene mani aizveda pie nojumes. Pēkšņi es turēju kāda jaunekļa roku, bet viņš meitenes. Es atlaidu puiša roku, un viņi abi ar meiteni turpināja tērzēt, kā pirms brīža to darīju es. Man nepatika tāds pavērsiens un es ar gribasspēku kaut kā viņus izšķīru. Dusmās , ar domas spēku, sacēlu vēju un pacēlu priekšmetus. Tik spēcīgi atbrīvojis savu enerģijas potenciālu, sāku planēt virs zemes, mana aura mirdzēja spoži zeltaina un viļņveidīgi izgaismoja apkārtni. Apskaidrības mirklis. Tai pašā brīdī atskārtu, ka tas ir sapnis. Apziņa brīva un varu darīt ko vien vēlos. Sapratu, ka dusmās es varu izpostīt visu apkārtni. Bet labais uzvarēja. Pacēlos augstāk debesīs un no visas sirds vēlējos izmantot sapņa dotās iespējas. No debesīm caur manu galvu un visu ķermeni izgāja spēcīgs un spilgts baltās gaismas stars ( tas bija jūtams fiziski ) . Šī plūsma kā milzīgs vilnis dažās sekundēs ietina visu mūsu planētu, Māti Zemi, mīlestībā. Tas bija neiedomājams maiguma, atveseļošanās un mīlestības pilns mirklis. Mans sapnis beidzās, sāku mosties. Kaut arī biju pamodies, nosapņotās sajūtas vēl saglabājās (arī fiziskas ) . Mute līdz ausīm vaļā, galvas virspuse, plaukstas un pēdas varena spēka piepildītas, dūca. Pēc pāris mirkļiem tas izzuda, palika tikai iespaidi un laba, patīkama sajūta.
Sirsnīga pateicība visiem tiem cilvēkiem, kas deva man iespēju visu vienatnē pierakstīt. 

Mīlestības dēļ. 07.04.2008. Olga L.
Atbrīvošanas eņģelis. Meditācija.
Uzreiz jautājums – no kā? Es sāku domāt. Doma sāka attīstīties, satraukties un sāka sniegt atbildes. Bet kaut kā saprotu, ka šīs atbildes ir seklas, virspusējas.
Atslābinājos un koncentrējos. Atnāk sajūta, ka ir jāatbrīvojas no trūkumiem.
Brīnišķīgi!
Tūlīt, tūlīt. Tikai klausīšos mūziku un nonākšu eņģeļa varā. Viņš mani gaida. Viņš sēž uz marmora strūklakas malas izgaismotā ietērpā ar kapuci, galva nodurta uz leju. Mūzika ir beigusies, eņģelis sāk iztaisnoties. Atkal tā pati mūzika, eņģelis atkal nolaiž galvu. Un tā kādas 4-5 reizes.
Man tā arī neizdevās ielūkoties eņģelim sejā, un viņam neizdevās man palīdzēt. Visa viņa stāja pauda dziļas skumjas, un es arī vēl nākamajā dienā biju nomāktā noskaņojumā. Man bija ļoti žēl eņģeļa.

2008. gada 14. aprīlis. Olga L.
Harmonijas eņģelis. Meditācija.
Satikšanās vieta pļavā ar eņģeli izrādījās bērnu rotaļu laukums. Un tas bija pārsteidzošs. Apkārt laukumam bija izsmalcināts, viegls, rakstā veidots čuguna žogs. Rotaļu laukuma tuvumā atrodas kioski ar atrakcijām, rotaļlietām, ziediem un visu to, kas nu katram ir nepieciešams dvēselei. Ikvienā bija prieks.
Jau no meditācijas sākuma man apkārt kaut kas zibēja. Audums, halāts, galdauts, šalle, kimono, baldahīns. Es nevaru saprast, kas tas ir. Ļaujiet tam lidot, tas ir viegls, ļoti skaisti ziedi uz tā ir uzzīmēti.
Un tas- kaut kas paņem manas rokas, un mēs sākam lēkāt un dejot. Es saprotu, ka tas ir Harmonijas eņģelis. Mēs nonākam pie baseina. Man nepatīk peldēt, bet šajā baseinā es ar prieku lecu. Ūdens ir gan vēss – tas uzmundrina, gan silts – un tas glāsta. Arī tur mums izdodas jautrība, es esmu ūdenī, bet eņģelis ir gaisā.
Arī šoreiz es neieraudzīju eņģeli, ne rokas, ne seju. Bet bija pilnīga viņa klātbūtnes sajūta. Eņģelis uzdāvināja man spēcīgu un maigu prieku. Braucot autobusā, es neatpazinu savu atspulgu. Sēž sieviete un smaida, skaidri redzams, ka viņa ir laimīga. Bet tā taču esmu es! Paldies eņģelim, Mihailam, Angelīnai.

2008. gada 7. aprīlis Daiga. Meditācija.
Pasaucu eņģeli, kurš man palīdzētu īstenot nākotnes ieceres manā personīgajā dzīvē.
Sintēzes eņģelis ir ieradies. Brālības eņģelis un vēl viens, kas palika noslēpumā, nemanāmi nokritis pie kājām.
Attīrīšanās notika pie siltas, zilas jūras. Viņi mani nomazgāja. Tad es pabiju situācijās, kuras es pati palūdzu. Izjutu tās, izdzīvoja šīs situācijas.
Nobeigumā mēs ar mīļoto atkal nonācām pie jūras. Tur mūs sagaidīja mūsu eņģeļi. Mēs viņus silti apskāvām, noskūpstījām, pateicāmies par palīdzību un atvadījāmies.
Paldies Mikao Usui, Reiki, Mihailam, Angelīnai, Jānim.

2008. gada 14. aprīlis. Daiga. Meditācija.
Es palūdzu atnākt eņģelim, kurš palīdzētu man sakārtot dzīvokļa iegādes apstākļus. Ieradās Mīlestības eņģelis!
Es sapratu, ka viss ir jādara ar mīlestību un mīlestības dēļ... es viņu apskāvu. Mēs gājām roku rokā uz pļaviņu. Tur ziedēja skaistas vasaras puķes un smaržoja meža zemenes. Mēs apsēdāmies pie bērza. Netālu čaloja strautiņš, kura ūdens bija auksts un atsvaidzinošs. Manas rokas pieskārās ūdenim. Es glāstīju šo ūdeni, tas mani attīrīja un piepildīja ar mīlestību.
Es noliku savu galvu eņģelim klēpī. Es jutos labi. Es jautāju eņģelim par dzīvokli. Mēs kopā šo dzīvokli iztēlojāmies. Gaišs, tīrs, ar skaistu skatu pa logu. Mēs piepildījām šo dzīvokli ar mīlestību. Guļamistabā es dejoju ar savu mīļoto. Pēc tam mēs izbaudījām saulrietu. Mīlestības eņģelis mūs abus apskāva. Es pateicos Mīlestības eņģelim par palīdzību. Paldies Reiki, paldies Mihailam un Angelīnai. 

15.09.06.- Pieņemšana pie Mihaila. Apspriedām afirmācijas distancionētajiem seansiem. Brīnišķīgs garastāvoklis visai dienai. Vakarā man likās, ka notiek REIKI seanss. Ātri devos gultā un ļāvos sapņiem, dodot brīvību gan fantāzijai, gan krāsām.
16.09.06. Brīnišķīgs garastāvoklis, izmantoju simbolu palīdzību. Sajūtas kā brīnumā, pie tam, pati esmu burve un brīnums. Tai dienā veiksmīgi iepirkos, viss tik labi. Vakarā atkal sajūtu REIKI enerģijas. Dega plaukstas un caur galvu plūda enerģija. Apgūlos, rokas uz TANDEN, iemigu.
17.09.06. Diena pagāja labi. Vakarā gatavojos seansam. Apgūlos kādas 40 min. agrāk(22.20). Vairākas reizes atkārtoju afirmāciju. Iztēlojos, ka viss jau noticis. Centos sajust visu: garšu, krāsu, smaržu un sajūtas uz ādas. Kad strādāju ar afirmāciju-esmu priecīga, ka esmu atbrīvojusies no vainas apziņas, es mīlu sevi! - pēkšņi ar iekšējo skatu redzēju, kā no manis atdalàs fantoms( nezinu kā nosaukt pareizi) un izgāja no dzīvokļa. Domās radīju 1. simb. Sajūtu, ka ir atgriezies- nav! Domās pateicos Mihailam un biju gatava pieņemt seansu. Neko nejutu, tāpēc nesapratu, seanss notika vai nē.
Šodien REIKI aplī pajautāšu Mihailam, vai viņš nebija par mani aizmirsis. Neziņu, kad aizmigu, bet miegs un sapņi bija smagi un nesaprotami. Pamodos naktī ar smaguma sajūtu, pareizāk, ar nepatīkamu sajūtu. Ilgi nevarēju iemigt. Pulkstenī neskatījos, bet aizmigu tikai uz rīta pusi. Aizgulējos.
18.09.06. Vakarā piedalījos REIKI aplī un veicu kolosālu praksi. 7 cilvēki sastājās aplī un ar mugurām pieskaras nākošajam aplim. Man bija fantastiski viegli, traucos debesīs, manī plūda silts vieglums. 10 min. man bija par maz. Atgriezusies mājās, pastrādāju ar meitu. Devos gultā ap 22.20. noskaņojis seansam, pateicos, norunàju afirmàcijas. Jutu kā enerģija ieplūst caur plaukstām un pēdām, bet vāji. Aizmigu, bet atkal kaut kāds neizprotams sapnis un atkal nepatīkamas sajūtas. No rîta sapni neatcerējos.
19. 09. 06. Uzmodināja pulksteņa zvans, neizgulējos. Trauksmainas sajūtas- kā to izskaidrot- neziņu! Acīmredzot notiek kaut kādi procesi. 10.00. atnācu uz meditāciju, kuru sāka Angelina, vēlāk pievienojās Mihails. Man ļoti patika kā Angelina mūs tik maigi ievadīja meditācijā, visu sīki norādot. Es kā ēna sekoju viņas vārdiem, viegli un ātri ieejot meditatīvajā stāvoklī. Mihailam pievienojoties, apņēma spēcīgs enerģētiskais vilnis. Un kā mès visi dziedājām OM!
Vakars, ap 23.00. Esmu gultā. Noskaņošanas, pateicība. Kādā brīdī sajutu plūstam enerģiju pēdās. Es īpaši neko negaidu, bet diemžēl tā arī neko nesajūtu, un tas mani mulsina. Pat nezinu, ko domāt, vai tā mans ķermenis pieņem seansu, vai arī enerģija nenonāk. Ak, Dievs, palīdzi man sajust! Šodien trešā nakts, iemigu.
20. 09. 06. Šonakt sapnis bija mierīgāks. No rīta pat nedaudz atcerējos. Es pavadu karavīru, kurš lido uz Ameriku. Es viņu mīlu un esmu nobažījusies par viņa aizbraukšanu. Bija vēl kaut kas, bet neatceros.
Urrā! Mēs cilvēki protam komunicēt un saprasties. Sarunā ar Liru saprotu, ka neesmu nekāda bremze, nu varbūt mazāks ātrums. Ar mani viss kārtībā, seansi noris tā kā vajag.
Šodien 1. līm. M/ kl. un mēs apgūstam Dzosin Kokju Ho, viss izdevās brīnišķīgi. Jau mājās, seansa laikā kājās sajutu tirpoņu, tad vilnis nonāca līdz gurniem, rokas it kā piepildījās ar gaisu, kļuva vieglas. Pēc tam aizmigu un atkal sapnī redzēju Ameriku. Es eju kopā ar vīrieti, drīzāk jaunekli, bet viņam nav kāju. Vai viņš pārvietojas ratiņkrēslā vai kā citādi - nezinu. Man ar viņu bija viegli un patīkami. Pēc tam esmu telpā kopā ar Mihailu( vēl arvien Amerikā) , un viņš man saka: ,, Paskaties, kāda man jauna vējjakā” . Tiešām, jaka skaista, spilgti sarkana ar baltām svītrām uz piedurknēm.
26. 09. 06. Pēdējais ieraksts bija pirms nedēļas, jo man nebija vēlmes rakstīt. Vakarā vienkārši iegrimu miegā, tik vien kā pasakot, ka ar pateicību pieņemu seansu un atslēdzos. Nezinu kas un kā notika, bet sapņi kļuva labāki. Sapņi man nes informāciju un bieži tie ir zīmīgi, viedi un pareģojoši. Ne vienmēr es tos uzreiz saprotu, biežāk tas notiek notikumu laikā. Šodien 26. 06. ir pēdējā nakts ar seansu. Jau tagad rakstot, rodas sajūta, ka man kaut kā pietrūks. Vakar darbā kāda kundze izsita mani no līdzsvara, cenšoties apvainot manu mammu un skarbi uzspiežot sava viedokļa pareizību. Man pietika spēka savaldīties un es nenolaidos līdz viņas līmenim. Bet man grūti atgūt mieru. Uz REIKI apli es ierados šausmīgā noskaņojumā. Jā, KENJOKU izpildīju, attīrījos, un it kā atlaida. Pēc kāda laika atkal aizvainojuma dzirksts un atkal jūtos sagrauta. Atkal KENJOKU, attīrīs- vieglāk. Un tā pa apli.
REIKI aplī pārī biju ar Ģirtu. Cik viņam skaistas acis! Ar kādu mīlestību viņš runāja par savu meitiņu! Vispār man viņš ļoti patika. Laimi un Mīlestību viņa ģimenei.
27. 08. 06. 2. līm. seminārs- otrā diena. Sēžu uz krēsla, plaukstas pie krūtīm. Es piesaucu tos, ko gribu redzēt sev līdzās: Svēto Jaunavu Mariju un Nikolaju Brīnumdari. Savu kvēlāko vēlmi atkārtoju domās un lūdzos tās piepildīšanos. Pēc ticības Tavas Tev tiks dots.
Redzu sevi kosmosā, baltā starojošā gaismā, kura laistās dievišķā skaistumā. Kādā mirklī gaisma pārtop Dievmātē. Viņa it kā stāv uz vietas, bet tai pašā laikā planē. Pati Dievmāte ir ģērbta baltās drānās, bet galva apsegta ar baltu šķidrautu ar zīlu apdari. Aina bija tik skaista, ka no jūtu pārpilnības es pat novaidējos. Skolotāja rokas uzgūla maniem pleciem un viss izgaismojās balts. Tad no manis plūda tumšāki un gaišāki zaļas krāsas apļi. Tad baltā gaisma mainījās uz violeto, ļoti piesātināti un skaisti. Gaisma rotaļājās no tumšas līdz ceriņu un atkal piesātināti violetais. Kad Skolotājs uzlika rokas uz galvas, izjūtu tādu kā izbīli. Kad rokas uzgūla pēdām, viss pārgāja. Skatījos uz kājām kaut kur no augšas un redzēju lejā zeltainu mākonīti. Man apkārt atkal ir baltā gaisma. Atgriezusies zālē, atlaižos spilvenos. Esmu kaut kādā stāvoklī, ko nevaru izprast - it kā vispār nekas nebūtu noticis. Visu laiku atrodos redzētās Dievmātes iespaidā. Kad atkal sasēdāmies ap Skolotāju, es satinos tādā kā kamoliņā, kokonā. Man tur bija silti un labi. Pagāja stunda, bet es vēl arvien esmu embrijs un siekalojos. Man ir ļoti labi. Iniciācijas laikā ar iekšējo skatu redzēju uzrakstu ,, MUSULMANIS” . Burti bija spilgti oranži. Kas tas bija? - man tas arvien ir noslēpums. Bet gan jau atbilde radīsies.
P. S. Pēc iniciācijas pagājušās gandrīz 5 nedēļas. Šai laika posmā es ,, augu” . Redzēju sevi kā mazu meiteni, tad lielāku un vecāku. Šobrīd esmu jau pieaudzis cilvēks.
10. 10. 06. Vakar bija REIKI aplis ar brīnišķīgu praksi. Jau 2- 3 dienas mans garastāvoklis nav diez cik labs. Viss dēļ … , ai, negribu rakstīt. Kad atnācu uz apli, nodomāju, ja būs kāda prakse , kur jāstrādā pārī - atteikšos. Negribējās kontaktēties. Mihails sāka runāt par kursiem, nodarbībām un vēl par šo un to, un es sāku nomierināties, satraukums mazinājās. Prakses gaitā vajadzēja izvēlēties mērķi gan tālejošu, gan tuvāku. Domas juka, ķēru te vienu, te otru. Kādā brīdī es to ieraudzīju: esmu pateicīga par to, ka bailes izgaisušas. Apmēram tā. Pēkšņi apjautu, ka manī patiesi mīt bailes. Mēs tieši pārrunājām, ka mērķim ir jābūt skaidram un konkrētam, citādi nestrādā. Sākās interesantas vīzijas. Visiespaidīgākā bija, ka ieeju mirgojošā sfērā. Iekšpusē bija izgaismots tīkls līdz pat horizontam. Tur, kur auklas krustojās bija mezgliņi. Un lūk, šie mezgliņi sējās vaļā. Neesmu pārliecināta, ka atsējās visi, pie tā vēl jāpiestrādā. Kad praksi beidzām, mans garastāvoklis bija pilnīgi mainījies. Un šodien, tieši tagad, rakstot, jūtu krūtīs vieglumu.
18. 10. 06. Vakar biju meditācijā ,,Kosmiskā impulsa iziešana caur zemeslodi” . Cilvēku bija daudz. Es un T. sēdējām pretī altārim. Viss sākās tā. Miers, ieiešana meditatīvajā stāvoklī. Tad parunāju ar savu ķermeni, ar katru orgānu, visām asinsrites, nervu un limfātiskajām sistēmām atsevišķi. Bija patīkami sajust, ka viss atsaucas, ka mēs mīlam viens otru. Tai pašā laikā es sevi redzēju kā mirdzošu kristālu. Redzēju kā no manis plūst gaisma, mirgo un ir silti. Es staroju Mīlestībā un Maigumā. Kad noškindēja zvaniņš, jutu sevī plūsmu, bet neilgi. Šo enerģijas vilni sajutu fiziski. Šai brīdī es izteicu savu mērķi, lai atrisinātu tā brīža problēmas. Tad sūtīju Mīlestību visiem radiem un paziņām. Tad novēlēju Mīlestību un Mieru Rīgai, Latvijai un visai planētai. Lūdzu visus atbrīvot no tehnogēnām katastrofām. Vienlaicīgi redzēju sevi kā Mīlestību izstarojošo Kristālu. Nobeigumā( to jau sajutu fiziski ) ,ka kaut kas aiziet. Radīju mieru starp Izraēlu un Palestīnu. Tad dziedājām mantru, ilgi. Es visus mīlēju un tas bija brīnišķīgi. Meditējām pusotru stundu. Muguru nedaudz savilka, bet toties visu paspēju. Nekad vēl tā nebiju runājusi ar savu ķermeni. Sajūtu, ka ķermenis kļuvis man tuvāks, iemīlējis mani. Bija tā, ka es esmu prāts, bet ķermenis nezin kur. Tagad ķermenis ir mani - manu prātu - pieņēmis. Es mīlu SEVI!
18. 10. 06. Otrreiz pieņemu distancionālos seansus. Tagad skaidri zinu, ka enerģija nāk caur rokām. Viņas tā kā piepūšas, kļūst vieglas. Bet ne vienmēr jūtu šo enerģiju. Ja sākumā mani tas biedēja, tad tagad esmu mierīga.
03. 12. 06. Pagājis pusotrs mēnesis no mana pirmā attālinātā seansa. Bija 3 afirmācijas. Viena nostrādāja pirmajā naktī- vainas apziņa pazuda, pavadīju to ar 1. simb. un esmu pateicīga par atbrīvošanos. PALDIES!
Otra afirmācīja ir saistībā ar darbu. 30. 11. darbā bija sapulce, kur mums paziņoja, ka no 1. 04. 07. darba vieta tiks reformēta vai likvidētā. Neoficiāli tika pateikts, ka personas, kas nepārvalda valsts valodu (es pie tām piederu ), tiks atlaistas. No vienas puses saprotu, ka ir iespēja nodarboties ar to , kas patīk un ko mācos. No otras puses - bail izkāpt no purva, kurā esmu. Nepatīk un neinteresē tagadējais darbs. Man jātiek galā ar bailēm. Pieņemt tās, iemīlēt sevi un paļauties nākotnei. Es taču zinu, ka eju pa pareizo ceļu, redzu gaismu. Lūk tāda otrā afirmācija. Tagad trešā. To ir visgrūtāk aprakstīt.
Meditācijā ,,Kosmosa starā iziešana caur zemeslodi “. Kaut kad novembra sākumā- vidū, jutu, ka man kaut kas tuvojas. Sajūtas turpinās vēl tagad, ļoti nepatīkamas. Nē, ne sāpes, ne bailes, bet kaut kas tāds, kas man nav vajadzīgs. Neprotu to izskaidrot. Rezultātā es pagāju malā. Un tikko to izdarīju, man palika viegli. Sapratu, ka nevēlos sev nevienu citu vīrieti, tikai un vienīgi savu vīru. Paskatījos pasaulē ar citām acīm. Ieraudzīju, ka ne tikai viņam, bet arī man nav taisnība. Redzēju sevi kā adataino ezi un saskarties ar manām adatām noteikti nebija patīkami. Vēlos, lai tieši mans vīrs mani mīl. Ļoti vēlos nogludināt visus asumus. Es ar to strādāju. Es harmonizēju mūsu attiecības. Esmu apmierināta ar to kā viss sakārtojies. Paldies par lielo darbu un to ,ka mani gaida viss labais.
Irina M.  

Godīgi sakot, kad braucu uz Retrītu, pat nedomāju par 3.līmeni.No Jūsu stāstītā sapratu, ka tas ir liels darbs ar savu apziņu un iekšējo ,,es". Domāju, ka tieši tas man šobrīd ir vajadzīgs. Sāpīga šķiršanās no ilūzijām un smilšu pils sabrukšana jau garām. Es ieraudzīju to, ko vajadzēja ieraudzīt, to, kas ir patiesībā. Sapratu, ko es nevēlos pieņemt savā dzīvē! Es ticu, ka var būt citādi, ka es varu citādi!

Kad biju maziņa, smagi pārdzīvoju nodevību(nenodalu fizisko un garīgo),tāpēc vēlos atgūt uzticēšanos, lai atkal mīlētu. Neskatīties atpakaļ pagātnē(to nevar mainīt),nākotni nelīnijo tā veidojas no tagadnes. Vēlos būt vesela un mīlētā-šeit un tagad. Maskarāde beigusies! Gribu būt laimīga! Gribu būt, nevis izlikties, ka esmu. Pie fiziskām sāpēm var pierast. Tu vienkārši pārstāj just, dzīvot, kad tiek salauzta sirds.

Es esmu stipra un ticu, ka atgūšu dzīvesprieku, es to zinu un tāpēc varu.
Un tas trūces manā mugurkaulā, ir mani spārni! Dārgais Skolotāj, lūdzu iemāciet man izplest spārnus! Esmu gatava lidojumam un veltu to Jums.

Sirsnīgā pateicībā K.O. 

Labdien, Mihail! Vēlos padalīties ar saviem nākamajiem Reiki piedzīvojumiem. Lūk, ko es vakar ierakstīju savā dienasgrāmatā.

 Pāris dienas jutu tādu kā spiedienu, smagumu. Interesanti, ka rodas tāds iespaids, it kā  Reiki atteiktos manī darboties.. Lieku rokas tur, kur ir diskomforts (un diskomforts ir aptuveni tur, kur bija dusmas - saules pinums..) Jūtu karstumu no rokām, bet plūsma neiet tālāk ķermenī.. Tādos brīžos sāku krist panikā: "esmu pamests, esmu tik slikts, ka ar mani nav iespējams strādāt..". Bet patiesībā, visticamāk, Reiki vēlas rīkoties, bet savādāk. Bet tu vienkārši jau esi noskaņots uz zināmām kvalitātēm un šīs enerģijas īpašībām.

 Jāsaka, ka burtiski šodien atbildēju uz viena jauna puiša vaicājumu par jautājumu, kas mani uztrauc jau ilgāku laiku. Es viņam un sev atbildēju vienlaikus. T.i., manī notika iekšējs darbs, ko varēju izteikt vārdos.

Un tagad es esmu apgūlies un domāju, kas īsti notiek, kāpēc Reiki nedarbojas?.. Nolēmu veikt  Dvēseles attīrīšanu, kā mums to pasniedza Mihails. Es to izdarīju, jutu, ka tomēr darbojas, bet kaut kā ne tā. Apsēdos, ieslēdzu mūziku un atkal novietoju rokas uz vietām,  kur bija  nemierīga sajūta.

Un .. tādas izjūtas, ka Reiki manī aiz kaut "aizķēras"... 

Domās bija ļoti liela vēlme pēc pārmaiņām, labojumiem. Tur bija nepilnība .. Sākās enerģijas plūdums! Bija sajūta, it kā no kaut kādas iekšējās čaulas ar vieglas preses spiedienu tiek izspiesti netīrumi, kas piepildīja šo čaulu. Viss gāja prom Zemē. Prom gāja smagi.

Krūšu un saules pinuma apvidū līdz nabai.

Šī čaula bija saspiesta tā, lai it viss saturs tiktu izspiests no tās. Pēc tam bija "iztaisnošana" un "piepildīšana". Piepildījums bija ļoti skaistā zaļgani pērļainā piena krāsā, tas nedaudz laistījās. Kā tāds cilindrs manī iekšā.. jutu, ka esmu kļuvis tāds kā "blīvāks". Es jautāju: "Kas tas ir?". Manī izskanēja: "Tas ir emociju ķermenis."

Nav iespējams aprakstīt, kāda ir atjaunošanās sajūta ar Reiki ! To var piedzīvot tikai pats, lai saprastu. Vēlāk es ierakstīju interneta meklēšanā "emociju ķermenis". Izrādās, ka tā sauc mūsu Astrālo ķermeni.

 Raksta saturs mani ļoti uzmundrināja, jo tas apstiprināja manu šodienas pieredzi. Ja tāda apstiprinājuma nebūtu, es joprojām šaubītos.. Apziņa tomēr ir tik ļoti pieradusi neiet ārpus pierasto 3 dimensiju rāmjiem. Interesanti, kā šī jaunā pieredze un veiktais darbs atspoguļosies reālajā dzīvē? Sekosim līdzi notikumiem.

P.S. Starp citu, vēl viena interesanta lieta. Šodien man ieteica noskatīties Pītera Sigala filmu "Dusmu terapija". Tā tīšām neizdomāsi :) Filma, starp citu, pat neskatoties uz aktualitāti, izrādījās diezgan laba.

 Nekas nav salīdzināms ar sajūtu, kad esi uz pareizā ceļa.. R. 

26.12.2010. Šodien neparasta diena - otrā Ziemassvētku diena. Uz meditāciju, seansu "Dzī-Vi" biju paņēmusi līdzi divus akmentiņus, nedzīvus gliemežvākus, divas pusītes no viena vesela. Zālē skan klusa īpaša mūzika. Aizveru acis. Lūdzu Sargeņģeli atnākt pie manis un pabūt kopā ar mani, un izpildīt visas manas vēlmes. Es pūlos ieraudzīt savu Eņģeli, bet viņa nav - nav blakus, un pie tam es saprotu, ka viņš stāv man aiz muguras un viegli tur rokas (spārnus) man uz pleciem.
Es palūdzu skaidrību un sapratni priekš sevis, palūdzu vēl vairāk atvērt manu sirdi, brīnišķīgas savstarpējās attiecības ar saviem bērniem. Lai man vienmēr būtu materiālie līdzekļi visam, kas man nepieciešams, un lai es nekad par to neuztrauktos.
Pateicos savam eņģelim par to, ka es esmu mierīga un nosvērta, atvērta, mīloša, maiga, pacietīga. Pateicos par to, ka spēju palīdzēt atvērt sirdi vīrietim, kurš man patīk, un mēs patiesi mīlam viens otru.

Es ieslīgstu arvien dziļāk un dziļāk, jūtu savu sirdi, novirzu tur savu apziņu. Un pēkšņi reāli redzu, ka mans Eņģelis parādās man priekšā. Un tā ir meitene. Viņa apsēžas man pretī, ieliek savas rokas manējās. Mēs kopā meditējam.

Tad mainās mūzika, tai ir ļoti augsta, tīra vibrācija. Asaras sažņaudz kaklu. Iekšējā balss vai Eņģelis saka man:
"Nebaidies! Jā, tās ir tīras, augstas vibrācijas, bet tu sen esi gatava tās pieņemt, nomierināties. Viss ir labi, tu esi gatava, tava apziņa jau ir izmainījusies". Man sejā smaids. Asaras apskalo dvēseli, tā nomierinās, sajūtu, kā ieeju ar visu savu būtību šajās augstajās vibrācijās.

Man visapkārt sāk lidināties eņģeļi un pārvērsties par baltiem baložiem. Es skatos uz viņiem, priecājos, kļūstu viegla, atslābinos vēl vairāk, un pēkšņi uzlidoju pati pārvēršoties par lielu balodi, jūtu, kā zem manis paliek kalni, upes, lauki. Man ir ļoti viegli. Kad sēdēju meditācijā ar Eņģeli, apkārt bija daudz gaismas, it kā ugunskurs būtu blakus. Un blakus sēdēja daudz eņģeļu, un viņi izstaroja siltumu, it kā paši izstaro gaismu.

Mūzika mainās. Mihails saka, ka vajag sazemēties. Iziet no meditācijas. Negribas. Es reāli izjūtu, ka pārvēršos caurspīdīgā ūdens pilienā. Tas ir balti perlamutrs, vidū viegli iezīmējas sniegpārsliņas tēls. Pilnīgs izgaišanas un harmonijas stāvoklis. Pateicos Eņģelim par tikšanos ar mani un lūdzu viņam vienmēr būt man blakus un palīdzēt man grūtā brīdī, un prast sajust viņa gudros mājienus.

Atveru acis. Tāda sajūta, ka daudz laika pagājis. Stājamies aplī. Atkal aizveru acis. Cik patīkami stāvēt kopā un sajust dvēseļu vienotību. Tāda sajūta, kas es pārvērtos taurenī un man aiz muguras ir caurspīdīgi spārni.

Paldies skolotājam Mihailam par brīnum iedarbīgiem “Dzī-Vi” seansiem. Tie ir ļoti labvēlīgi un iedarbīgi. Dod ļoti labus rezultātus. Personīgi es, pateicoties šiem seansiem izjūtu un saprotu kā mainās mana apziņa, kā es visa iekšēji mainos. Es ļoti gribētu, lai šie seansi vēl turpinās. Viņi ir ;loti liels atbalsts visiem.

Ar cieņu, Ludmila B.

26.12.2010 

ASV    

Sirsnīgi pateicos Skolotājam par iespēju vairāk un dziļāk iepazīt sevi. Bieži jau liekas, ka jūti un domā vienādi pareizi, bet sevi  analizējot parādās pavisam kas citi.

Ja arī saproti, kura emocija vai reakcija traucē, tad vēl arī jā prot ar to tikt pareizi galā. Apmācība man ir devusi vēl pozitīvāku skatienu uz visu (kā jau Reiki).

Nedusmojos cenšos labāk izprast un izjust citus. Ieskatos arī dziļāk sevī. Esmu mierīga nedusmojos, esmu laimīga, mīloša. Šķiet, ka citu negatīvas emocijas un izpausmes tā vairs neskar aiziet garām.

Vissirsnīgākā pateicība gan par ASV, gan par visu, ko Skolotājs devis, par visām Reiki nodarbībām un praksēm. Pateicība Angelīnai un Mihailam.

Mana iniciācija 2.līmenis  09.11.2019

1. Jutu harmoniju un siltumu, it kā piepildītos ar enerģiju. Iztēle skaistu, mākoņainu saulrietu oranžos toņos. Plaukstas kļuva smagnējas, grūti noturamas. Kad plaukstas pēc atvēršanas bija jāaizver, likās, ka pirksti kustas un rokas trīc, it kā enerģija starp plaukstām būtu iespiesta un mēģinātu izlauzties.
2. Enerģija šajā sākotnēji ļoti stipra. Sēžot pusaplī mugura sāpēja no ilgās sēdēšanos. Gaidot rindu pielietoju Reiki, lai noņem muguras sāpes un tās ātri vien pazuda. Enerģiju sajutu visapkārt ļoti, ļoti vieglu. Atrodoties jau uz krēsliem pirms „durvis atvērās” sajutu klusumu, nevis tāpēc, ka bija klusums, bet tāpēc ka esmu viena, viena, bet ar kaut kādu atbalstu un visapkārt viss balts un es stāvu pretī vārtiem un no abām malām puķes. Gaidot kad mani sauks iekša. Pēc ielūguma iniciācijas istabā nejutu neko savādu vai neparastu, bet sajutu siltumu. Brīdī kad rokas turēju atvērās man pieskārās punktā starp krūtīm un sajutu ātru tā kā aktivāciju – vaļu savām jūtām, mīlestību, siltumu no pašas sevis. Tas man bijis nostāvējies.
3. Gaidot iniciāciju un ieejot telpā, izteikti varēja just kņudoņu plaukstās. Seansa laikā kņudoņa pavērtās siltumā, un pēc seansa siltums plaukstu vidusdaļa saglabājās.
4. Pirms iniciācijas sajutu vibrācijas visā ķermenī, kas izsaukā lielu saviļņojumu. Iniciācijas laikā redzēju violeta gaismu, bija liela pateicības sajūta, apzinājos sevi kā daļu no Visuma un radās liela vēlme visur nest mīlestību. Bija sajūta, ka saņemu lielu svētību un esmu īstajā vietā, īstajā laikā. Redzēju arī ziedus, eņģeli, baltu, starojošu gaismu. Pēc iniciācijas iegūšanas radās miera sajūta, kā pēc dziļas meditācijas. Un liela vēlme vienkārši klusēt un vērot apkārt notekošo.
5. Pirms iniciācijas sēžot sajutu, ka atrodos pie Reiki dievietes tempļa. Dievība man nesmaidīja un lūdza ieiet savā templī, kura atrodas Reiki meistars Mihails, kurš man gaisā parādīja 3 simbolu, paņēma tas un pa vienam novietojot plaukstās. Apkārt sajutu gaišas enerģijas. Ļoti patika pats iniciācijas process.
6. Iniciācijas laikā bija vieglu galvas reiboni. Sajūta, ka es krītu atpakaļ, kaut arī sēdēju ērtā krēslā. Galvenās sajūtas bija tikai rokās vispirms ieplūda siltums, tad smagums. Galva domas „skrēja” nenormāla ātruma un neskaidra, karuseļa sajūta.
7. Pirms. Savdabīga, intensīva karstuma sajūta plaukstās, ja īpaši kreisajā ķermeņa reakcija seansa laikā bija neliela, vairāk siltuma sajūtas tieši plaukstās. Taču pie manis atnāca triju vēlēšanas formulējumi, ka uzrakstīt uz fotogrāfijas. Iniciācijas laikā. Visaptveroša māja sajūta. Vienā brīdī bija sajūta, ka pasaulei nav robežu, arī Zemei nav, un tas viss ir piederīgs. Pēc kontakta ar Skolotāju parādīja tīra mātes bērna beznosacījumu mīlestības un absolūts drošības sajūta. Siltuma starp uzacīm pieres rajona, kas nepariet. Sajūta, ka es esmu piederīgs kaut kādai bezgalīgai telpai.
8. Jau gatavoties iniciācijai manī bija liels saviļņojums emocionāls. Aizkustinājums. Nobira kāda asara. Meditējot pirms iniciācijas neredzēju neko – tikai violetu krasu. Ieejot telpā, bija satraukums. Spēcīgi jutu sirdspuksts, bet apkārt miers. Neredzēju neko, bet vēlējos smaidīt. Kad saņemu simbolus plaukstās sirds puksti normāli. Jutu mieru, stabilitāti. Zinu, mana dzīve vairs nebūs tāda kā iepriekš. Es vairs nebūšu tāda kā iepriekš. Esmu ļoti pateicīga, ka man ir dota tāda laime būt šeit, ka man ir dota šī iespēja šie simbolu. Esmu laimīga. Pateicos Skolotājiem. 

Labdien, vēlos pateikties par festivālu augstākajiem līmeņiem, kas notika 10.04-12.04.2020. Proti, mums bija unikāla iespēja piedalīties Reiki online apstākļos. Līdz ar to, pateicos gan Angelīnai par ideju, gan Mihailam par uzdrošināšanos realizēt šo ideju, jo iespaidi bija fantastiski. 2.Reiki līmeni ieguvu tikai apmēram pirms pusgada, bet mana dzīve vairs nav iedomājam bez Reiki simboliem. Ikdienā izmantoju pārsvarā 2.simbolu, katru rītu sāku ar noskaņošanos harmoniskai dienai un mana ikdiena arī paiet mierā un harmonijā.

Vakarā pirms gulētiešanas vēlreiz noskaņojos uz 2.simbolu, vēlot savam ķermenim harmonisku atpūtu. Festivāla laikā apguvu daudz jaunu tehniku, tajā par laikā atkārtojot arī pārējos Reiki simbolus, ar kuriem ikdienā darbojos mazāk. Sajutu simbolus savā aurā un sirds centrā - 1.simbols karsts un enerģisks, sarkanā krāsā, 2.simbols mierīgs un harmonisks zilā krāsā, 3.simbols paplašinošs dzeltenā krāsā. Tāpat uz mani atstāja iespaidu otrās dienas meditācija, kuru veicu par attiecību tēmu un atnāca daudz atbilžu, tomēr arī daudz jautājumu, uz kuriem atbildes vēl jāmeklē - kā piemēram, vai es pati ļauju ienākt attiecībām savā dzīvē, kāpēc pretojos tām, no kā es baidos - pazaudēt brīvību, kāpēc, vai ir iespējamas attiecības, bez nepieciešamības zaudēt brīvības sajūtu, kas priekš manis ir brīvība?

Vēlos pievienot vienu attēlu no neirografikas zīmējuma pielikumā, kurš tika veidots par tēmu - uguns manās rokās. Manuprāt izdevās ļoti dziedinoši, dominē gan sarkanā, gan zilā, gan dzeltenā krāsa, un man atnāca zīmējuma nosaukums "Reiki dziedinošā enerģija manās rokās". Festivāla noskaņās radās vēlēšanās ar to padalīties. Lai izdodas arī turpmāk!

Ar cieņu, Dina. 

Pārdomas pēc Reiki Augstāko līmeņu Festivāla Tiešsaistē.

Gaismas un Mīlestības Pasaule manī atveras soli pa solītim. Tā ir kā krellīšu Apzināta savēršana - maigi, lēnām un uzmanīgi. Sevi patiesi sajust ,dzirdēt un mīlēt nemaz nav tik viegli, jo nemitīgi liekas, ka ir jāsteidzas, nav laika pat sevī ieklausīties, kur nu vēl sajust.  Un, jā vēl jau ir bailes sajust pašai sevi, jo tas ir kaut kas jauns un man nezināms. Un ir arī domas, kurām jau ir pieredze, kuras ir tik grūti Izmainīt. Bet Es cenšos ,strādāju ar sevi ,bet tā sapratne un Apzināšanās nāk pamazām....Skolotāji Mihails un Angeliņa, manī Gaismas un Mīlestības eņģeļi, mani atbalsta un palīdz.
   Gaismas Ceļš ir Bezgalīgs un Durvju tajā ir tik daudz, visas gribas atvērt, bet ne vienmēr ir īstais laiks un Sapratne, ka esmu tām gatava. Galvenais jau ir tās durvis ieraudzīt, un tad jāsāk domāt ,kā aizvērtās durvis atvērt un cik labi, ka ir durvis kuras jau ir atvērtas. Ir bijis pat tā, ka meditācijā lūdzu Skolotājam Mihailam atvērt man neaizsniedzamās durvis, jo viņas ir ļoti lielas un augstas. Bet Es jau saprotu, ka tās durvis pa kurām gribu ieiet, man ir jāatver pašai. 

    Garīgā apmācība ir Gaisma un Mīlestība manai Dvēselei. Tā ir dievišķa sajūta, ka spēj Apzināties, ka tevī ir kaut kas Augstāks par tevi pašu. Augstākais, kas dzird, sajūt, patiesi mīl un tevi vada. Tas Augstākais sajūt Vienotību ar Debesīm un Zemi. Tā ir Laime Apzināties un Sajust savu Dvēseli un mācīties patiesi mīlēt.
    Apzināšanās dod vieglumu un spārnus lidot augstāk par savām domām un sevi pašu. Man ļoti daudz ko gribas saprast, bet esmu nonākusi pie atziņas, ka arī sapratnei ir vajadzīgs laiks, palēnināšanās, jo ne visu var uzreiz saprast. Kad pienāk īstais laiks, nesaprotamais kļūst saprotams. Man dzīves Vērtības apzināties, saprast un sajust kā manis pašas palīdz mani Garīgie skolotāji. Skolotājs Mihails dāsni dala Garīgās Gaismas un Mīlestības pērlītes, kurās Es krāju un sargāju. Tās stiprina, izgaismo un izdaiļo Mani pašu un manu dzīvi. Un tas ir cītīgs un atbildīgs darbs šo man dāvāto Gaismu patstāvīgi uzturēt spožu, lai tā ne tikai ir, bet arī spīd un izgaismo mani un pasauli ap mani. Spožums ir atkarīgs no manis pašas un Es vēlos to patstāvīgi vairot Ticībā, Pateicībā un Mīlestībā.

   Esmu no sirds pateicīga saviem Skolotājiem par dziļo un  brīnumaino Reiki Augstāko līmeņu festivālu Tiešsaistē. Tas bija kaut kas Jauns, negaidīts un  Ļoti Vērtīgs. Likās ,ka tajā Skolotājs runā ar manu Dvēseli. Un manai Dvēselei tas bija ļoti nepieciešams, viņa to gaidīja. Neaizsniedzamais izrādījās tik tuvu un nesaprotamais tik saprotams! Izmaiņas maina mūsu dzīves kvalitāti un uztveri.  Uztvēru informāciju pavisam citā līmenī. Gribējās dziļi ieiet sevī un ieklausīties savās domās, sajust pašai sevi. Un Es tā arī darīju. Sakārtojās domas un sapratne par tām. Tās taču ir manas un Es pati varu tās apzināti vadīt. To palīdzēja Apzināties Elpošana ar acīm, sajutu to kā Apgaismību. Likās, ka manas domas to gaidīja, kā atbalstu pozitīvām Izmaiņām. Skolotāja viedie vēstījumi nostiprināja manu Ticību pašai Sev un palīdzēja saprast kā iegūt Iekšēju un Ārēju līdzsvaru.  Katra prakse bija kā dziedinoša dāvana ķermenim un Dvēselei. Viss bija ļoti, ļoti vērtīgs.  Sapratu, ka Iekšējā Taisnība un Izmaiņas dod iespēju lidot augstāk un redzēt tālāk!  Dzīve ir skaista un  brīnumaina, tikai tā ir jāierauga!
 Un tas mīļums ,ko varēju sajust no festivāla dalībniekiem bija apbrīnojams. Visi bija tik mīļi un patiesi. Un mēs visi bijām kopā! 
  
Lai mūsu domas un darbi izgaismo mūsu dzīvi! 

Dziļā mīlestībā un pateicībā, Agita. 

Pateicoties maniem Skolotājiem - Mihailam un Angelīnai, esmu iepazinusi patiesu bezgalīgās Mīlestības Pasauli. Tajā ir daudz, daudz Mīlestības, Miera, Harmonijas, Prieka, Pateicības, Cieņas, Līdzcietības, Labestības un Atbalsta. Esmu pateicīga Dievam, ka esmu satikusi savus Garīgos Skolotājus. Esmu pateicīga arī savai situācijai, kura deva man iespēju satikt Skolotājus. Mana situācija bija saistīta ar nopietnām veselības problēmām. 

    Mīlestība ir Dzīves pamats. Mums visiem tā ir nepieciešama! Kāda ir patiesa Mīlestība Es iepazinu Skolā, pateicoties saviem mīļajiem Skolotājiem. Jā ,protams, Mīlestība ir jāiepazīst ģimenē, bet ne vienmēr tā notiek. Arī man tas izpalika. Jā, vecāki par mani rūpējās kā mācēja, bet jau bērnībā sajutu, ka man nepietiek tikai ar vecāku  rūpēm, Es ilgojos pēc Mīlestības. Pēc Mīlestības, kura mīl un atbalsta, kura ir līdzās un samīļo. To sapratu jau tad, kad apmeklēju bērnudārzu. Tā Mīlestība pēc kuras ilgojos dzīvoja manā apziņā un sajūtās. Es viņu izsapņoju un izdzīvoju. Es sajutu kāda viņa ir, bet viņa bija virtuāla. Ļoti, ļoti daudzus gadus dzīvoju savā iekšējā Mīlestības Pasaulē. Pateicoties saviem Skolotājiem un arvien dziļāk iegremdējoties Reiki Brīnumainajā Pasaulē, sapratu, ka īstā dzīve ir šeit un tagad, ka nevar dzīvot ilūzijās. Tagad mācos mīlēt un mācos arī saņemt mīlestību. Mīlestība ir Māksla! Cik tas ir skaisti radīt pašai savu Pasauli! Būt tādai, kāda vēlas būt mana Dvēsele!  Un tas viss pateicoties  maniem mīļajiem Skolotājiem un viņu viedajām zināšanām. Esmu sev atklājusi, ka patiesa un mūžīga vērtība un bagātība ir Skolotāju nodotās dievišķās zināšanas. Tas ir Dzīves pamats! Mums ir  Gaismas Skolotāji, kuri mums to pamatu iedod, tikai ar Mīlestību, Cieņu un Pateicību ir jāmāk to pieņemt.

   Kā atklāsmi esmu saņēmusi arī to, ka pati ar patiesu Mīlestību nemāku mīlēt savus bērniņus. To jau apzinājos ļoti sen, bet Es centos, kā mācēju. Tagad tik pārliecinājos par to, ka Tu nevari otram iedot to, kā tev pašam nav. Tāpēc Es mācos Mīlēt! Es audzēju Mīlestību savā Pasaulē un rūpējos par to, lai viņai tur ir labi! 
   Mans jaunākais dēliņš man deva un dod iespēju sajust, kas ir Mīlestība. Pateicoties savam bērniņam, Es uzzināju, ka nemāku no sirds un patiesi mīlēt . Un tā atklāsme atnāca Reiki Rudens Festivālā.  No sirds pateicos saviem Skolotājiem par ieguldīto darbu manā garīgajā izaugsmē, lai šo situāciju Es spētu pieņemt ar Mīlestību, Pateicību un Mieru. Kārtējo reizi sajutu Skolotāju svēto atbalstu !Nekas taču nenotiek tāpat vien!  Esmu pateicīga saviem Draugiem, kuri bija ar mums kopā šajā Festivālā. Jūs esiet liels Mīlestības atbalsts! Esmu arī no sirds pateicīga savai draudzenītei Santai, par viņas Lielo Mīlestību un rūpēm! Santa tik tiešām ir kā Eņģelis!  Viņas atbalstu jūtu vienmēr.

  Pateicoties Skolotājiem varu mainīties, atklāt savas nepilnības un dzīvot Mīlestībā. Ir jau labi, ka saprotam ātri vien, ka esam rīkojušies nepareizi, bet ar to ir par maz. Ir svarīgi ne tikai saprast, bet arī sajust sevi, savu rīcību un tā no sirds. Skolotāja Mihaila vadītās prakses atver sirdis patiesai Mīlestībai! Un tā arī notika vienā no Festivāla praksēm, kad Es pati sajutu, ka nemāku Patiesi mīlēt savus bērniņus. To mana sirsniņa man pateica un tajā pat brīdī notika Brīnums, Es sajutu cik ļoti un patiesi Es viņus Mīlu! Tas bija tik dziļi......... Mana sirsniņa atvērās vēl vairāk, lai  Es sajustu, kā tas ir mīlēt savus bērniņus, dārgākos, kas man ir! Tā Mīlestība ieplūda manī...... Un tas viss pateicoties Skolotājam!  Kad Skolotājs radīja Dzīvības Vilni, sajutu nepieciešamību palūgt Piedošanu saviem bērniņiem, ka nemācēju viņus patiesi mīlēt.  Tagad ar mīļumu mācos mīlēt savus bērniņus!
   Priecājos par savām labajām izmaiņām, par  spēju sajust pašai sevi un Pasauli sev apkārt!
   Pazemīgi pateicos saviem mīļajiem Skolotājiem, ka palīdzat man pašai sakārtot savu Pasauli, lai tajā vienmēr ir tīrība un kārtība, lai tajā patstāvīgi  var dzīvot Mīlestība, Prieks, Harmonija, Cieņa, Pateicība, Labestība un Līdzcietība.

Ar mīlestību un pateicību, Agita 

Manu procesu apraksts Skolotāja Mihaila Mošenkova seansos. 

Seansa sākumā sevi redzēju Skolā.  Bija mierīga  un klusa diena. Pēkšņi atvērās Skolotāja kabineta durvis, un Skolotājs aicināja mani savā kabinetā. Tas bija tik negaidīti un tik īpaši...
Sajūtas bija Dievišķas Mīlestības piepildītas, likās, ka Skolotājs atvēra durvis, kaut kam Lielam manā Dzīvē.
Ieejot kabinetā viss tur likās citāds, nekā bija līdz šim. Visa telpa bija Balta un viss tur  bija Balts. Un tad ieraudzīju, ka šajā telpā ir trepes, kuras sniedzas Debesīs. Man tas bija Liels Brīnums!
Skolotājs aicināja mani doties sev līdzi!

Mēs devāmies Ceļā uz Debesīm. Kad bijām uzkāpuši Debesīs, ieraudzīju Baltu telpu, tā bija Apzeltīta, tur bija daudz Zelta krāsas, tā likās, tāda mīksta un pūkaina. Telpas vidū atradās liels krēsls, tāds, kā Skolotāja kabinetā, tikai viņš bija Baltā krāsā.
Un Skolotājs bija citāds, tāds ļoti, ļoti LIELS, garā, Baltā tērpā.  Sākumā pat nesapratu, kas Tas ir, ko Es redzu. Sajūtas tādas, ka esmu satikusies ar Augstākajiem Spēkiem. To nevar aprakstīt, to var tikai sajust.
Un mana sirsniņa teica - TAS IR DIEVS! TAS IR DIEVS! TAS IR DIEVS!

Savu Skolotāju vienmēr jutu un redzēju kā Eņģeli, kurš mani atbalstīja. Nespēju noticēt tam, ko pati redzēju, staigāju apkārt Skolotājam un meklēju, kur ir viņa Eņģeļa spārni. Un ieraudzīju, ka spārni Skolotājam aug no sirds! Un Skolotājs nav Eņģelis! Es jautāju Skolotājam, Jūs taču pats ziniet, ka esat Dievs? Un Skolotājs apstiprināja, ka tā ir Patiesība. Skolotājs, man palūdza, lai citiem to nestāstu.
Blakus Skolotājam sevi redzēju kā mazu Eņģelīti. Jā, un arī Skolotāja Angelina bija tajā telpā kā lielāks Eņģelītis. Pie Skolotāja kājām bija daudz mazu Eņģelīšu. Un tie bija Skolotāja skolnieki. Mazie Eņģelīši bija skaisti, pūkaini un mīļi. 
Man tik ļoti gribējās vēl pastaigāties pa šo Brīnumaino, Balto telpu!

Bet Skolotājs teica -  PAGAIDĀM PIETIKS!  PAGAIDĀM PIETIKS! PAGAIDĀM PIETIKS! 
Un Skolotājs noteica, ka tagad mums ir jāatgriežas. Un tā mēs pa trepēm kāpām lejā.
Atgriežoties kabinetā viss atkal bija citāds - zem kājām bija Zeme, Akmeņi un daudz zaļu Koku.
Sajutu, ka esmu saņēmusi Lielu Dieva Dāvanu! Mīlestība un Pateicība Bezgalīga!  

Z. Šis ir man kārtējais Retrīts, manuprāt 13.vai 14. Šis Retrīts sakrita ar manām lielajām pārmaiņām dzīvē. Man bija dzīve ar tēvu manā dzīvē un tagad sākas dzīve bez tēva manā dzīvē. 19.01 – bija mana Atjaunošanās diena. 20.01 es prakses laikā saņēmu apjausmu, ka esmu kā medijs tēvam. Redzot atmiņas laimīgas bērnības ainas ar radiem, sapratu, ka tās ir tēva skumjas par savu jaunību un mazajiem bērniem. Izdevās pateikt tēva dvēselei, ka tas nav zudis, bet tās sajūta ir viņa bagātība mūžos mūžīgi. Viņš izbrīnā aptvēra, ka tas ir tā. Viss bija Gaismā.
Iekšējais spēks latv.
Vidine jega liet.
Vidiņa jēga latv.
Šis ir filoloģiski un garīgie latviešu un lietuviešu valodas pētījumi. Paldies Skolotāju radītiem apstākļiem, kas ļauj mani garīgi attīrīties, piepildīties un attīstīties. Galvenie rezultāti ir sevis, savu emociju izpratne un jaunu emociju atrašana un nostiprināšana sevī.

R. Nav pasaulē tāds lekāls, kurš varētu izmērīt, kādam cilvēkam jābūt (M. Mošenkova citāts). Paldies Mihail un Angelīna, ka pieņēma mani, kāda esmu. Gadi un dzīvi uzliek pieredzi, gan pozitīvu, gan galīgi nepozitīvu. Bet pienāk brīdis, kad saproti, ka vari mainīt sevi, būt labāks pret sevi un citiem. Retrīts man bija svētki. Varu godīgi pateikt, ka ar istabas biedreni Toņu, mēs nepārmijām ne vārda! Un tas bija viegli! Pat negribējās! Es iepazinu sevi citādu – gaišu, vieglu. mīlošu, garīgu, spējīgu dziedināt vēl spēcīgāk. Pēdējās dienas, aizverot acis, man pavada vēro milzīga, zaļa, ļoti dzīva un gudra acs, no kuras plīst enerģijas, spēks, mīlestība. Man vēl milzīgs darbs priekšā, ceļš uz garīgo tīrību. Mana ikdiena, mana darba vieta kopā ar bērniem un vēcākiem, kuriem ir maz kopīga ar mīlestību, garīgumu, tīrību, visas jomas. Sanāk daudz spēka, enerģijas atdot, lai palīdzētu visiem. Bet Jūs palīdzat man! Paldies!

С. Ощущение, что я заблудилась, а теперь вернулась домой. Я открыла свои ресурсы, я чувствую себя сильной, энергичной и здоровой. Я вспомнила, что с благодарностью ко всему, что случилось со мной, даже тому, что мне не понравилось. «Молчание, которое открывает дверь», - М. Мошенков. Это я и буду делать. А то я много своих сил трачу на окружение, на других. Вернуться к себе! Мне не хватало человеческого объятия, и здесь я это получила, открылось мое сердце! Я – это ты, ты – это я! Моя задача – научиться принять и благодарить. Я хромала, но сегодня я почти бегала!!! Батарея энергии – это СОХАМ! Все вибрировало! «Перемены – благо!», - М. Мошенков. Я плыла, ничего не делая, а теперь буду делать перемены сама. В первый день я сказала, что недовольна собой. Но ответ был другой. Оказывается, что я недовольна другими. Цель другая – себя менять, свое отношение, нет идеального. «Моралист не Учитель. Он не выход, он остановка!», - М. Мошенков. Спасибо за учебу, за вдохновение, за практики, за медитации, за человечество! Иногда я себя ощущаю – чужак в мире, но тогда я делаю какую-то творческую работу, например, занимаюсь флористикой. 19.01- я попала под целительное влияние самого Короля Воды! «Вы – Вода, которая думает!», - М. Мошенков. Благодарю! Да будет так!

Г. На Ритрит не ставила никаких определенных целей и задач, была только одна отправная точка – наработать состояние Благодарности – 3-й принцип Рэйки. Предполагала, что задачи, которые мне нужно решить – появятся уже на первом дне. И на все заданные вопросы мысленно, появятся четкие и ясные ответы, и не только ответы, но и четкие инструкции к их выполнению. Очень много я поняла иначе. Напишу главное для меня:
Каждый человек индивидуален, каждый человек – большая драгоценность и к каждому человеку нужно относиться очень бережно, каким бы он ни был. И, в первую очередь, к себе. Это аксиома и доказательству не подлежит
Наконец я поняла, почему Михаил все время говорит – делать надо осознанно! Если делать осознанно. то мы все время находимся, видим и щупаем, что делаем, и получаем положительный результат. А если по привычке, то есть это или нет можно и не заметить, делал или не делал.
Отпустило чувство превосходства над людьми, и заменили его любовью к людям.
И еще всего, всего много. Ритритная тетрадь – это дневник к действию. Нужно приложить усилия, чтобы получить результат! 

Vēlos dalīties nelielajā pieredzē pacienta dziedināšanā.

Pacients-kundze mazliet pāri 70. gadiem ar vairākām problēmām: galvas reiboņi, paaugstināts cukura līmenis 8-9 dzemdē saaugumi-cistas, problēmas ar nierēm. 

Kundzes optimisms un dzīvesprieks iedrošināja pieņemt izaicinājumu.
Pirmos divus seansus veicu ar kontaktmetodi.Seansi bija
veiksmīgi-pašsajūta uzlabojās. Ērtības labad, nolēmām turpināt distancēties. Arī tie noritēja sekmīgi.

Palīdzēja pacientes sapratne, griba tikt galā ar veselības problēmām. Pirms katra seansa telefoniski izrunājām kādai problēmai pievērst pastiprinātu uzmanību.

Domās centos enerģiju virzīt uz problēmu vietām ķermenī. Jutu, kur plūsma ir spēcīgāka, kur vājāka. Pēc seansa aprunājamies par sajūtām seansa laikā.

Atzīmēju, ka plūsma vēdera dobuma orgānos bija ļoti spēcīga izņemot žultspūsli. Kundze pavēstīja, ka žultspūslis-izoperēts. Lūk arī izskaidrojums! Tas manī viesa pārliecību ka daru pareizi ar domu virzot dziedinošo enerģiju.
Seansus veicām 3 reizes nedēļā, kopumā 25-30 reizes
Pacientes stāvoklis jūtami uzlabojās: izzuda galvas reiboņi, samazinājās cukura līmenis 5-6. Vizīte pie ginekologa arī iepriecinoša-cistas pārkaļķojušās olnīcas tīras. Dzemde praktiski vesela. Seansus turpinām, paciente vēlas nostiprināt pozitīvās pārmaiņas.

Jānis 

Sveika mīļā draudzenīt! Esmu nolēmusi tā nopietni ar tevi parunāt. Iepazinos ar tevi jau agrā bērnībā. Kopš sevi atceros ,tu vienmēr biji kopā ar mani. Mēs bijām nešķiramas. Nu, īstas draudzenes! Kur Es, tur arī tu! Likās ,ka tu esi pielipusi pie manis. Tu ļoti par mani rūpējies, lai viss būtu tikai labi. Un tā nu Es dzīvoju patstāvīgās bailēs no visa. Tik tiešām no visa! Abas kopā no rīta pamodāmies un abas vakarā kopā gājām gulēt. Un tā bija daudzus gadus. Pateicoties tavām patstāvīgajām rūpēm par mani, daudz ko sev biju aizliegusi, daudz ko sev atteikusi, pat nepamēģinājusi, jo tu taču biji kopā ar mani, tā mīļi man pieglaudusies. Gribu tev kaut ko pastāstīt.

Manā Dzīvē ir noticis Liels BRĪNUMS. Es esmu iepazinusies ar REIKI. Vai tu gribi zināt ,kas tas ir? Varu tev pastāstīt. Tā ir DIEVIŠĶĀ MĪLESTĪBA, kas vienmēr ir kopā ar mani . Tagad manā sirsniņā dzīvo Bezgalīgā mīlestība, kura dod neko neprasot pretī. Man tagad par sevi ir ļoti jārūpējas, jāmīl sevi, jāciena sevi,jābūt godīgai pret sevi, jāmāk atmaskot sevi, jāmāk arī piedot , jārūpējas par savu iekšējo pasauli, lai tā vienmēr būtu tīra, mierīga un harmoniska. Man ir ļoti daudz jāstrādā ar sevi. Reiki man palīdz dzīvot ar Mīlestību šajā brīnišķīgajā Dieva radītajā Pasaulē. Un tagad manas Dzīves pamatus veido Dvēseles vērtības - REIKI PRINCIPI. Reiki palīdz man dzīvot tā, kā vēlas mana Dvēsele. Zini, Es esmu ļoti laimīga ,jo dzīvoju ,mierā, mīlestībā un harmonijā ar sevi un ar visu Dieva radīto Pasauli. Un manai Dvēselei manā ķermenī ir ļoti labi. Ir sākušās labas pārmaiņas manā dzīvē. Es to ļoti vēlos un esmu tam gatava. Lai būtu tā!
 Es esmu uzsākusi savu Garīgo ceļu. Laikam jau gribi zināt kā man veicas? Ir ļoti labi, bet ir daudz jāstrādā pašai ar sevi. Tu tikai nesatraucies, Es jau neesmu viena,ar mani kopā ir mani garīgie Skolotāji Mihails un Angelīna. Viņi ir mani Eņģeļi, kuri mani mīl, sargā, atbalsta ,iedrošina un palīdz garīgi augt. Man ar viņiem kopā ir droši. Viņi palīdz atvērties manai sirsniņai kā skaistam, lielam baltam lotosa ziedam ar maigi rozā ziedlapiņām. Viņu lielā Mīlestība un Rūpes iedvesmo un silda mani. Viņi vienmēr zin, kas man ir nepieciešams un iedod to . Tieši viņi man uzdāvināja atslēdziņu Laimīgai dzīvei un parādīja cik Brīnišķīga ir Dieva radītā Pasaule. Tu redzi cik tagad Es esmu bagāta! Esmu no sirds pateicīga saviem Skolotājiem par Dievišķīgajām dāvanām ,kuras viņi man dāvina. Un katru reizi saņemot Dāvanu , man tas ir pārsteigums, jo Es nezinu kāds būs tās saturs. Tikai jūtu ka tas būs mirdzoši

Balts, Balts, Balts............ Un tā, nu, Es tagad dzīvoju! Uz dzīvi skatos kā uz Dieva radītu Brīnumu! Dievišķīgais skaistums ir manī un man visapkārt. To Es redzu katrā dzīvā būtnē. Un no sirds par to priecājos. Gribi padalīšos ar tevi mazliet konkrētāk? Es jau izbaudu pirts burvību un baseina valdzinājumu. Jā ,tik tiešām! Tas ir noticis! Agrāk no tādiem priekiem mani tu sargāji. Un es pat tam ļāvos un klausīju tevi. Biju tāda paklausīga. Smieklīgi vai ne!
Tu jau laikam esi sapratusi, ka tev vairs nav vietas manā dzīvē, ka mums abām ir pienācis laiks šķirties un uz visiem laikiem. Darīsim to mīļi un ar cieņu! Esmu Tev pateicīga par tavām rūpēm. Tikai neskumsti, tava vieta nebūs tukša. Tā jau ir aizņemta. Un tavā vietā ienāk BRĪVĪBA. Brīvība kas ir viegla kā putna spalviņa! Un Es esmu gatava tam, ka mēs abas kopā lidosim............Tikai ,lai tas viss notiktu tā mīļi ,Es tevi atlaižu un no tevis atvados. Paldies, ka biji kopā ar mani. Apskauju un samīļoju.

Tagad ir pienācis laiks man parūpēties par tevi un Es tevi atdodu Zemei. Tev tur būs droši un labi. Tev nebūs nekur jāmeklē sev mājvieta. Es par to jau esmu parūpējusies. Zemīte ar Mīlestību tevi gaida, viņa tevi pieņems.

Man ir liels prieks, ka Es ar Mīlestību tevi atlaižu. Uz redzēšanos! Ar mīlestību un pateicību, Agita. 

Labdien, Godātie Mihail un Angelina.
Ļoti gribas padalīties un pateikties par vakardienas seansu.
No visas sirds saku Jums milzīgu PALDIES.
Vispirms par sevi. Kad sākās seanss, viss ir skaidrs: maigs siltums, vieglums, utt, bet kad dziedāja MANTRU, es pat nevaru aprakstīt savu stāvokli. Man sāka līt asaras, tāds pats stāvoklis man ir baznīcā, kad es stāvu un skatos uz ikonu, man līst asaras, nē, es neraudu, tās ir citas asaras. Tās drīzāk ir svētlaimes asaras. Kā reize, Pjuhtinskas klostera mūķenes austiņās izpilda dziesmu "Ak, Kungs, kāds tas ir brīnums". Tas laikam arī ir tāds seanss - BRĪNUMS.

Tagad par mazuli. Kad gājām ģērbties, vispirms pajautāju: "Vai tu pateici paldies", atbilde: "Aizmirsu". Jautāju, vai tev bija labi? Es pat negaidīju tādu atbildi: "Man ļoti patika dziesma". Mēs gājām, dziedājām pa ceļam uz mājām, un pēc pasakas viņš atkal dziedāja pats. Kad teicu, ka onkulis Miša tev sūta mīlestību, atbildēja: "Jā, es jūtu", tā atbildēja pirmo reizi.
No rīta, kā pamodās, uzreiz sāka dziedāt "Om namah šivaija", pēc tam teica: "Vecmamm, kad es izaugšu liels, kļūšu tāds ārsts kā onkulis Miša un izārstēšu tevi". Vakarā mēs bijām vieni, bija tāds miers, par kādu es sen sapņoju.
Atvainojos, ka atņēmu Jums laiku. Vēlreiz PALDIES.
Laimi, panākumus, mīlestību JUMS. Personīgi Jums, Mihail, vieglus eksāmenus.
Ar cieņu, Nadežda. 

Seans DZĪVO

 Māra D.

1. Manas kājas ir veselas, ceļu locītavas ir izdziedinātas.
2. Mans vairogdziedzeris ir izdziedināts vesels, darbojas pareizi un izstrādā vajadzīgos hormonus.
3. Es viegli un veiksmīgi māku vizualizēt Reiki simbolus.
4. Es viegli un veiksmīgi atrodu metodes, kā ieiet tādā meditācijas stāvoklī, par kādu es sapņoju.
5. Seansa laikā jutu patīkamu lielu siltumu un tādu kā viļnveida enerģijas plūsmu, un skudriņas pa ķermeni un smagumu kājās. Visu laiku atrodas un redzēju dažādu krāsu kaleidoskopu – rozā, zaļu, zeltainu, oranžu, violetu utt.
6. Seansa laikā liels siltums, ķermeni nejutu, bija izgaisis telpā, kājas no cēla locītavām līdz pēdām bija ļoti smagas liela enerģijas pulsācija kājā, pulsācijas biezums mainījās – lēni, ātrāk. Kakla rajonā dedzinoši karstums un pulsācija. Redzēju dažādu krāsu kaleidoskopu. Seanss joprojām turpināts pulsācija kājās un kakla rajonā.
7. Visu iepriekšējo nedēļu bija ļoti viegla sajuta, arī saņemot, pirmdien un piektdien seansus bija ļoti spēcīgas izjūtas kā iepriekšējā seansā un vēl paradījās liels karstums mugurkaulā sirds čakras rajonā un izplatīja pa visu mugurkaulu.
8. Paldies par dziedinošo mīlestības pilno seansu. Seansa laikā bijis liels siltums, enerģētikas pulsācijas, pārgāja pacilāta sajuta.
9. Visu seansa laiku smagums kājās un enerģijas pulsācija pa visu mugurkaulu liels siltums.°
10. Seansā laikā liels siltums un enerģētiskā pulsācija, kakla rajonā un kājas. Vairāk beigas vairogdziedzerī dedzinoša sajūta. Atrados violetā un zeltainā gaismā par kreiso celi.
11. Ļoti liels karstums mugurkaulā pēc tam liels karstums gurnos, aizgāja pa kājām uz leju uz pēdām. Pēc tam es растворилась в пространстве, un māja tik viegli, silti un patīkami. Celis tikpat kā nesāp. Paldies!

 Aija U.

1. Es staigāju viegli, bez sāpēm kājās – tieši pēdās un labajā ceļgalā. Pēdu āda ir mīksta un veselīga, pazuduši sabiezējumi.
2. Manas krūtis ir mīksts bez sāpēm un sabiezējumiem, un veidojumiem. Visi ar vecuma izmaiņām saistītie procesi  
3. Es ticu sev, savam iespējam, es mīlu un cienu sevi.
4. Man nav pretenziju pret sevi, cilvēkiem un Pasauli. Mans EGO pazūd.
5. Es sevi pilnība redzēju kā harmoniska personība – garīgumā un radošumā.
6. Jutu galvvidu, vēlāk sāka sāpēt un “lauzt” pēdas. Tas sajūtas radīja sasprindzinājumu un ik pa laikam to vajadzēja atzīst. Sajutu, ka nav svaiga gaisa sasmacis un smaržoja pēc ķīmiskā parafīns. Gribējās dziļi ieelpot. Redzēju kāpu Kurzemā, baltas gaismas. Grūti bija pilnībā atslēgt galvu. Paldies par seansu!
7. Jutu – galvvidu, plaukstas, enerģ. Vibrāciju pa kājām. Pēdas nelauza. Grūti bija atslēgt galvu. Domas Atrados atkal Kuramā uz trijstūra. Pēc 1. seansa fiziskā līmenī apzinājās tulzna pēdā kreisā kāja. Vairāk jūtu arī labo krūti. Viss ir labi, kas notiek, tas ir atveseļošanās process. Paldies!
8. Dziļi seanss. Roka uz sirds čakras. Ļoti emocionāli: asaras, insaiti. Ļoti dziļš stāvoklis. Uz seansa beigām paliek fiziski smagi. Liekas, ka enerģijas ir “par daudz”. Rezultāti pēc 2. seansa – viss ir apasinājās. Kreisā pēda ir vajā tulznas, krūts ir jūtīgs un sāpīga.
9. Saņemu mierīgi, jūtu pulsāciju plaukstas un saprotu, ka protu mīlēt un sūtīt enerģiju un mīlestību ne tikai caur plaukstām, acīm, bet arī ar sirdi. Kad saprotu, ka tas ir izdarīts viegli un dabiski. Seansa laikā gribas smaidīt un sajutu daudz prieka! Paldies! 3.seansa rezultāti. Vēl arvien sāp kreisa kāja tulzna un krūts. Emocionāli ir ļoti dažāds prātā stāvokļa. No drūmiem padomēm līdz glābjam paprasījumiem. Paldies!
10. Seanss pie jūras Apšuciema. Guļu. Laiks ir nomācies, bet, kad sākas seanss tad ir sajūta, ka sāk spīdēt sauli, mākoņi pazūd. Spoža spoža, spilgta, ka dzeltena gaisma mani izgaismo. Lai gan atrodas guļas stāvoklī tomēr pēdas sāp un lauz. Saprotu, ka enerģija strādā ar tām. Seansa laikā pienāk Mihails un piedevas ar rādītājpirkstu pierei trešās acs rajonam. Spēcīga enerģija iziet no plauksta, līdz pat pakausim. 4. seansi rezultāti. Tulzna uz kreisa kāja ir aizdzijusi, bet krūts turpinās sajūt.

  Daiga Š. Es esmu mierīga, harmoniska un līdzsvarota. 

29.marta. Jutos Dzīvības viļņu šūpoja un ieaijāto. Tie pamazam skaloja no manis nemieru un šaubas. Katrs  nākamais vilnis piepildīja mani ar klusu prieku un mīlestību. Bija mierīgi un labi.

24. maijā. Cikla 10. seanss, bet prieks manis – otrais. Pa to laiku atkal biju daudz nemiera. Bija labi, bet jutu, ka man kaut kā pietrūka,  palika nepabeigts. Žēl, ka nevarēju apmeklēt visus cikla seansus.

31.maijā. Mans trešais cikla seanss Reiki festivāla laikā Apšuciemā pie Jūrās. Vienkārši lieliski! Es gulēju Jūras krastā un jutos brīnišķīgi Dzīvības viļņu ieskauta, elpoju svaigo jūras gaisu un dzirdēju brīnišķīgas putnu dziesmas. Seansa noslēgumā Mihails pienāca pie manis un jutos stiprināta ceļā uz mierīgu, harmonisku un līdzsvarotu dzīvi. Ārējās dzīves miers un harmonija sākas no tevis un ir tevī…! Paldies par brīnišķīgajiem ‘Dzīvo seansiem ’Mihailam un garīgajam Augstākajām būtnēm – Gaismas spēkiem, kas mūs tādā veidā stipra, iet šo garīgo gaismas ceļu, mīlestības ceļu. Mani mīļie, Paldies!

 Ināra M.

1. Mana āda ir tīra un vesela!
2. Manas acis ir skaistas un veselas!
3. Mana mugura un visa kaulu sistēma ir vesela!
4. Ar katru dienu es kļūstu iekšēji un ārēji mierīgāka.

 Drīz vien pēc acu aizvēršanas sajutu patīkamu siltumu visā ķermenī, redzēju violetu gaismu, kas pakāpeniski pulsējot piesātinājās. Es jūsmoju par piesātināto violeto krāsu, te pēkšņi violeto krāsu nomainīja pelēks tonis, pareizāk sakot, pelēka krāsa mijas ar baltu krāsu atkal pulsējot. Pēc tam man kļuva, ļoti karsti, un tad atkal parādījās violetā krāsa, kas mijās ar baltu krāsu. Paldies skolotājam Mihailam par šo iespēju piedalīties saesošs Dzīvo!

Tā nu sanāca, ka šī ir tikai otrā reize, pēc liela pārtraukuma. Šis seanss bija neizsakāmi piepildīts: nemitīga violetās gaismas pulsācija, laimes sajuta. Šoreiz ļoti plūda asaras, laimes asaras. Mana mugura atkal ir formā. Es pat varu nosēdēt uz grīdas bez muguras sāpēm. Paldies! Katra seansa sākumā plūst asaras. Tad pulsē violeta gaisma, kas mijas ar pelēcīgi baltu pulsāciju. Karstuma viļņus sajutu un tad miera sajuta, sajuta ka esi laimes salā un tevi nemitīgi kāds sargā. Paldies, skolotāj!

 Arnis B.  Esmu saticis savus garīgos skolotājus. Manas garīgās attīstības līmenis aug nemitīgi. Es mīļo Dievu un visu pasauli. Vispirms sajutu saikni sirds līmenī. Siltums ķermeni. Vēlāk sajutu viļņveidīgas enerģijas kustību ķermenī. Vēlāk elipsveida kustība galvas līmeņi. Pēc tam jau sāku celties uz augšu. Ķermenī vieglums, visu laiku gaisma un miers. Liels Paldies!

 Agra O.  Mana imunitātē nostiprinās. Redzu uzlabojas. Stiprinu savu pārliecību par savam iespējām palīdzēt sev un citiem. Izjutu lielu mīlestību ieplūstām, tad attīrīšanās asaras, atvieglojums. Noslēgumā atkal sirds piepildīšanas ar mīlestību. Miers, apņemšanās turpināt saglabāt šīs izjūtas ik dienā.

 Ina B.  Esmu iemācījusies kontrolēt savus ēšanas paradumus, liekais svars ir pazudis, ķermenis jūtas labi. Jutu enerģijas viļņus. No sakuma redzēju uz tumša fona violetu apli, pēc tam dzeltenu apli. Pēc tam viss kļuva gaišs brīžiem spožs, it kā spīdētu saule. Redzēju mazas, puķes, lelles acis, kas skatās ar mani (sarkanas ar zilo). Redzēju lietas, kas saistījās ar manu darbu, vienu puisim no manas bērnudārzā grupiņas, kur es strādāju. Jutos ļoti vieglu, labi, pacilātā garastāvokli. 

Labvakar. Šovakar izmantoju interneta translāciju arhīvu - gara un apziņas enerģētiskais līdzsvars.

Atceros gan mūsu kopīgo meditāciju septembrī, kad redzēju tādu kā cilvēka tēla gaismas hologrammu un Jūs teicāt- pieņem to un lieto to .protams, ka es biju saviļņota un tvēros pie tā gan garīgi, gan, lai man visi piedod, cilvēciski.

Otro reizi, kad man pietika drosmes lūgt atļauju piedalīties translācijas tiešraidē, kaut man nebija 3.līmenis, bija savienojums, par kuru uzrakstīju e-pasta un nosūtīju, šobrīd precīzi neatceros konkrēto redzējumu.

Trešoreiz par šāda veida spēcīgu meditāciju, varu uzskatīt 3.līm iniciāciju, kurā redzēju ēku ar apbrīnojamu struktūru, kuru veido gaismas elementi, kas savstarpēji plūst cits caur citu, it kā uzturot vienotu saturu.

Ceturto reiz šovakar.

Mikao Usui tēls pasniedza man it kā roku, mans tēls slīdēja uz augšu pie viņa, bijām līdzās. Aiz MU muguras jau no paša sākuma bija daudz lielu gaišu būtņu tēli, kas palēnām zaudēja konkrētu veidolu. Šie veidoli pārtapa par lielu gaismas pili, šie tēli bija pils balsti, forma, ļoti skaistas, izsmalcinātas formas, kas palēnām ieguva vispārīgu gaismas formu, ēka bija it kā gaisā.

Es tiku iesaistīta, iepludināta šajā ēkā un pildīju to pašu darbu, ko pārējās būtnes - kļuvu par veselumu ar uzdevumu būt par šā veidojuma daļu, tādā veidā ēka paplašinās, bagātinās.
Veselums nozīmē, ka saplūstu ar pārējo arhitektūru, manī ieplūst kopējā gaismas straume un mana iekšējā viela aizplūst pie pārējiem. Notiek apmaiņa es ievēroju, ka mana straume nav tik tīra kā tā , kas ieplūst manī un rodas vēlēšanās kopējā straumē dot pēc iespējas tīrāku to substanci. Ir sapratne, ka jāattīra sevi sev pašai ar rīcību, domām, ēdienu.

Kopīgā plūsma paņem un aizskalo manu pelēko vielu, kas izšķīdusi un atdalās no tumšajiem laukumiņiem, kas manī vēl ir. Tas, ka manī vēl ir netīrumu, neaizliedz man piedalīties kopējās ēkas struktūrā. Laikam ievēroju, ka šie daļēji tīrie tēli tomēr atrodas ēkas apakšējā daļā, it kā bija jūtams grīdas tēls.

Atceros, ka ēkai bija arī ļoti grezni, apbrīnojami veidojumi, kurus noteikti gribētu vēl redzēt un priecēt acis un sirdi.

PALDIESBLAGO DARJU

ar pateicību un mīlestību,
Jūsu skolniece Zanda 

Labvakar. Šovakar izmantoju www.spirit.lv interneta translāciju arhīvu - gara un apziņas enerģētiskais līdzsvars.

Atceros gan mūsu kopīgo meditāciju septembrī, kad redzēju tādu kā cilvēka tēla gaismas hologrammu un Jūs teicāt- pieņem to un lieto to .protams, ka es biju saviļņota un tvēros pie tā gan garīgi, gan, lai man visi piedod, cilvēciski.

Otro reizi, kad man pietika drosmes lūgt atļauju piedalīties translācijas tiešraidē, kaut man nebija 3.līmenis, bija savienojums, par kuru uzrakstīju e-pasta un nosūtīju, šobrīd precīzi neatceros konkrēto redzējumu.

Trešoreiz par šāda veida spēcīgu meditāciju, varu uzskatīt 3.līm iniciāciju, kurā redzēju ēku ar apbrīnojamu struktūru, kuru veido gaismas elementi, kas savstarpēji plūst cits caur citu, it kā uzturot vienotu saturu.

Ceturtoreiz šovakar.

Mikao Usui tēls pasniedza man it kā roku, mans tēls slīdēja uz augšu pie viņa, bijām līdzās. Aiz MU muguras jau no paša sākuma bija daudz lielu gaišu būtņu tēli, kas palēnām zaudēja konkrētu veidolu. Šie veidoli pārtapa par lielu gaismas pili, šie tēli bija pils balsti, forma, ļoti skaistas, izsmalcinātas formas, kas palēnām ieguva vispārīgu gaismas formu, ēka bija it kā gaisā.

Es tiku iesaistīta, iepludināta šajā ēkā un pildīju to pašu darbu, ko pārējās būtnes - kļuvu par veselumu ar uzdevumu būt par šā veidojuma daļu, tādā veidā ēka paplašinās, bagātinās.
Veselums nozīmē, ka saplūstu ar pārējo arhitektūru, manī ieplūst kopējā gaismas straume un mana iekšējā viela aizplūst pie pārējiem. Notiek apmaiņa es ievēroju, ka mana straume nav tik tīra kā tā , kas ieplūst manī un rodas vēlēšanās kopējā straumē dot pēc iespējas tīrāku to substanci. Ir sapratne, ka jāattīra sevi sev pašai ar rīcību, domām, ēdienu.

Kopīgā plūsma paņem un aizskalo manu pelēko vielu, kas izšķīdusi un atdalās no tumšajiem laukumiņiem, kas manī vēl ir. Tas, ka manī vēl ir netīrumu, neaizliedz man piedalīties kopējās ēkas struktūrā. Laikam ievēroju, ka šie daļēji tīrie tēli tomēr atrodas ēkas apakšējā daļā, it kā bija jūtams grīdas tēls.

Atceros, ka ēkai bija arī ļoti grezni, apbrīnojami veidojumi, kurus noteikti gribētu vēl redzēt un priecēt acis un sirdi.

PALDIESBLAGO DARJU

ar pateicību un mīlestību, Jūsu skolniece Zanda 

Ziemas Retrīts 2020

• Ar katru Retrītu man ir vieglāk uzsākt klusēšanu. Šoreiz viss šķiet viegli, gaisīgi. Darbs ar negatīvam īpašībām bija iespaidīgi. Ar tādu humora devu dabūt sev pendeli! Izrādās, ka ir izejas, varianti un iespējas, ka var rīkoties savādāk. Un ja paskatās uz situāciju no citas puses – tad nav tik traki. Izgaismojās arī citi aspekti, kuri bija paslēpusies. Darbs pārī ar Jevgēniju atklāja man iemeslus manām negatīvām īpašām. Atklāju, ka atnāk pieņemu svešus cilvēkus, ļaujot paņemt aiz rokas, apskaut, sajūtu viņu enerģētiku un atbalstu, mīlestību. Daudz atgādinājumu, kurus es zinu, bet pret sevi neizmantoju. Akcents sāc ar sevi – vissvarīgākais, jo bieži vien pievēršu uzmanību citiem. Mans mērķis bija iegūt paļāvību – esmu solīti pakāpusies uz šo pusi! Paldies!
• Divas fantastikas dienas. Tas pagāja ātri, bet likās pēc sajūtām, ka esmu kopā vismaz nedēļu. Ir saņemts ļoti liels pozitīvās enerģijas lādiņš. Pēc šīm dienām ir skaidrs, uz daudzām lietām var raudzīties savādāk. Arī negatīvajā var atrast daudz pozitīvo ja pareizi to visu sakārto. Strādā ar sevi, teic strādāt savām smadzenēm. Jo vairāk tās noslogosi, jo plašāks kļūst Tavs redzesloks. Esi pozitīvs domā! Paldies!
• Iespaidi ir ļoti spēcīgi. Sākšu ar to ka nokļuvu šeit pārliecībā ka šitais būs Reiki Retrīts un tikai pie iniciācijas sapratu ka nē. Bija pat brīdis kad gribēju braukt prom bet esmu ļoti priecīgs un pateicīgs sev ka pietika spēka pieņem pareizo lēmuma palikt līdz galam. Jūtos fantastiski labi, pat pats nesaprotu kāpēc, tāda sajūta, ka pilns ar pozitīvu enerģiju un mīlestība pretvisu apkārtējo. Jūtu ka degu nepacietībā sajust kādas sajūtas būs atgriežoties ikdienas rutīnā. Ceru, ka ne ļoti atšķirīgas no tām kādas ir pašlaik. Man dotajā brīdī ļoti grūti spriest par to kādas izmaiņas ir notikušas manī jo pēdējos pāris mēnešus mana dzīve ir apgriezusies pa 180 grādiem citā virzienā un kurš ir tas īstais es ar tām visām problēmām šobrīd ir grūti spriest iekšēji tikai ļoti ceru, ka tās pārmaiņas, kuras ir sākušās tikai turpināsies, jo man viņas no visas sirds patīk. Es jūtu, ka tikai tagad 47 gados sāku dzīvot un par to priecājos. Ceru uztikšanos, kāda no nākama Retrītiem un tad varēšu komentēt kaut ko vairāk par iespaidiem. No visas sirds vēlos pateikt es Jums Angelīna un Mihail par to ko Jūs darāt. Paldies!
• Šis bija ļoti interesants Retrīts. Skolotāju ideja attīrīt mūs no negatīvajām īpašībām ir ģeniāla. Ne jau pati ideja, bet veids kā tas tiek darīts, ar kādu mīlestību, vieglumu, saudzīgumu un galvenais efektivitāti. Nekad iepriekš nebiju neko tādu redzējusi un dzirdējusi. Tieši šī prakse ļāva mums iemīlēt vienam otru, cieniet vienam otru un pieņemt tādus kādi esam šobrīd, bez nožēlas un vainas izjūtas pieņemt pagātni un galvenais dot iespēju pārmaiņām. Es uz brīdi sajutu īstu laimi.
• Esmu no sirds pateicīga par iegūto pieredzi un zināšanām Retrīta laikā. Zinu, ka tas skan sausi un formāli, bet ticu, ka sajutīsiet pateicību, kas ir manā sirdī. Pats galvenais un ‘taustāmākais’ rezultāts – man vairs nav neirodermīta, ir palikušas tikai pēdas un rētas!!! Es pirmo reizi reāli satikos ar Reiki. Nevienā no saviem pārdrošākajiem sapņiem nevarēju iedomāties, ka tāds nezinītis kā es, varēt jau pirmajā vakarā reāli izjust seansa straumes spēku. Domāju, ka pašreiz vēl pilnībā nespēju novērtēt visu transformāciju, kuru man ir devis Retrīts, bet es viennozīmīgi varu teikt, ka esmu mainījusies. Es reāli jūtu, ka manas negatīvās īpašības, kuras man nopietni traucēja, ir aizgājušas. Rīta vingrošanas noteikti vingrošu arī mājās. Esmu jau nosprūdusi nākošas mērķus, tāpēc vēlot – jums spēku, veselību un visu iespējamo atbalstu, saku uz tikšanos!
• Paldies, par šo iespēju, tik ilgu laiku būt ar sevi. Es pārvarēju bailes no ūdens – paldies par kopīgo iegremdēšanos. Sadotās rokas baseina – deva lielu atbalstu sajutu. Bija doma – ja ne tagad, kad tad vēl spēku iegremdēt galvu zem ūdens. Man tas izdevās un bija tik viegli! Urā! Paldies par negatīvo īpatnību analīzi. Prezentācijas bija lieliskas. Es biju tikai uzskaitījusi (agrāk) savus mazos un lielos, bet nebiju sadalījusi detaļām. Kad sāku analizēt savus – sapratu, ka tie nemaz tik lieli nav, un vēl dažas īpašības izpratu savādāk – nosaucot citā vārdā. Paldies par vingrošanu. Tas ir tik vienkārši, viegli it kā man domāts bet ģeniāli. Ķermenis atsaucās katrai kustībai. Paldies par smaidiem un humoru, visas dienas ir viegluma piepildītas. Ļoti patika „Tu esi laba” tehnika. Kad darbojos ap citiem grupas biedriem – bija sajūta, ka esam ietverti lielā mīlestības aplī. Bet kad atrados vidū un saņēmu grupas biedru pieskārienus un sacīto – tu esi laba –bija sajūta, ka varētu kā sniegavīrs no mīlestības izkust. Bija tik labi. Bija ļoti interesanti vērot cilvēkus, ar kuriem biju grupā vai pārī. Kāpēc tieši šie cilvēki? Tas bija tas, ko vajadzēja. Paldies mīļie Angelīna un Mihails.
• Esmu ļoti pateicīga par šogad iegūto vērtīgo pieredzi, jo vēl arvien man nebija pārliecības, ka cilvēki saņem no manis pietiekamu Reiki enerģiju. Pēc šīm dienām ar atbalstu sapratu, ka viss ir pareizi un labi. Paldies! Paldies par Rei-dzen vingrošanu. Esmu cilvēks, kam vajadzīgs redzēt visu priekšā un nepieciešama vadība. Ceru, ka darbs pie negatīvo trūkumu analīzes palīdzēs pašai varēt to, kas man vajadzīgs, lai atbrīvots un dzīvotu skaisti un ar prieku. Paldies par enerģētiskie piesātinātiem seansiem. Strādāšu pie tā, lai vēlēšanās piepildās un arī ticētu un gaidīšu brīnumu. Paldies ne tikai Mihailam, bet arī Angelīnai, jo uztveru Jūs abus, kā ideālo kosmiskie saderīgo pāri un ticu, ka manā dzīvē šāds dzīvesbiedrs ienāks un paliks.
• No sirds pateicos saviem mīļajiem Skolotājiem Mihailam un Angelīnai par brīnumu Retrītu. Retrīta bija iespēja pabūt kopā ar savu Dvēseli, sajust un sadzirdēt sevi, ielūkoties savā emociju pasaulē. Skolotāja Vēstījumus saņēmu kā Dieva dāvanu. Prakses bija svētīgas. Darbs ar negatīvajām īpašībām deva iespēju tās ieraudzīt un apzināties, un no tām atbrīvoties un ar cieņu tās atļaut. Es skaidri tagad apzina kādas labās īpašības man sevī ir paaudzē, sevi jāmīl un jāatbalsta. Citu dalībnieku pieredze bija ļoti vērtīga un ļāva apzināties, cik daudz enerģijas ieguldama audzējot negatīvisma. To dzirdot uzreiz gribējās par negatīvajām īpašībām nedomāt un tās atlaist. Skolotājs mums dāvina – sēkliņas, kuras mēs varam savā dārzā iesēt un audzēt. Patiecoties Skolotājam, negatīva jau ir izravēts. Un jaunās pozitīvās īpašības ir iesēta. Tagad tik atliek par tām rūpēties un ar cieņu, mīlestību un pateicību pieņemt. Skolotājs par mums visiem rūpējos, lai mūsu dārzos augtu skaistas puķes un mēs par tām rūpēties, kopjot, un nezāles laicīgi pamanīties un izravētu. Mums ir iespēja radīt tādu savu ziedošo dārzu kādu vien vēlamies, tur audzēt to ko vēlamies, un Skolotājs mums iesaka to pašu labāko mūsu Dvēselēm. Retrītā piedzīvoju Skolotāja brīnumaino dziedināšanu. Skolotāju seansu un arī burvīgo Rei-Dzen vingrošanu. Esmu katram Retrīta dalībniekam pateicīga par kopā būšanu un arī par kopīgojām praksēm. Skolotāji ir brīnumdari, kas arī mums iemācīt būt burvjiem pašiem savā dzīvē. Tā ir laime būt Skolotāja Mihaila Retrīta un Festivālos. Esmu piedzīvojusi apziņas Transformāciju, dziedināšanu, atbalstu, svētīgas zināšanas un daudz mīlestības. Ļoti mīlu savus Skolotājus!