Es biju pie svītras...

Mani sauc Ļuba F., 44.gadi, man ir divi bērni - Nataša un Katrīna. Mēs dzīvojām Krievijā. Es ļoti smagi slimoju. Gadījās, gulēju trīs- četras dienas, nebija spēka piecelties, dažreiz pat nevarēju iziet uz ielas bez pavadoņa. Kādu dienu mani apraudzīt ieradās paziņa. Ieraugot, teica: "Nu viss, izskatās, ka tev beigās." Es sapratu, ka patiešām atrodos pie svītras. Sāku domāt, kādi pēdējie vārdi jāpasaka meitām. Pēdējie? Tajā brīdī istabā ienāca jaunākā meita. Es pat nespēju viņu pasaukt. Tad es sapratu tikai vienu, man ir jādzīvo, vienkārši pienākums. Aizmigu ar domu:"Ko darīt?" Sapnī redzēju sevi veselu, skaistu, brīnišķīgā balti - zilā kleitā, lidojoša virs zemes. No rokām uz mani un zemi nāca jaudīga dziednieciska saulainas enerģijas plūsma. Pamodusies palūdzu vecāko meitu atnest man P. Begga grāmatas. Kautkad es biju kautko tādu lasījusi... Katru rītu rītausmā izgāju no mājām un veicu vingrinājumus " Sveiciens saulei", kā arī ārstējos ar tautas līdzekļiem.

Mēs pārcēlāmies uz Rīgu. Bija 2000. gads, novembris. Katrīna man paprasīja nopirkt grāmatu par Reiki. Varu teikt - tad pilnībā izmainīja manu dzīvi, bet galvenais - manu attieksmi pret viņu. 3002. gada decembrī es saņemu pirmo Reiki līmeni. Manai laimei un sajūsmai nebija gala. Es varēju palīdzēt sev, bērniem, draugiem. Tagad man ir japāņu tradīcijas Reiki otrais līmenis, bērniem - pirmais līmenis. Ģimenē uzlabojas attiecības, mēs sākām labāk saprast viens otru. Dzīve Reiki - tā ir dievišķa Dāvana, iespēja dziedināt un dziedināties, iespēja redzēt harmonisku un mīlošu pasauli. Cik skaista ir šī pasaule! Cik skaista ir šī pasaule, kad sirdī dzīvo Mīlestība. Cilvēks, kā ziediņš, uzplaukst mīlestībā. Reiki - tā ir Mīlestība. Es esmu ļoti pateicīga manam meistaram Mihailam Mošenkovam, manai ģimenei, Valentīnai A., Tamārai Senkevič, Larisai Kučerenko, Karīnai Orlovai, Vijai, Pelagejai, Ludmilai un Aleksandram Minajeviem, Silvai K., Taņai Šarkovai, Gaļinai un visiem, visiem maniem draugiem.