Mihaila raksti presē
Šajā nodaļā apkopots Mihaila Mošenkova rakstu un interviju arhīvs no dažādām avīzēm un žurnāliem. Jums būs iespēja iepazīties ar Mihaila rakstiem par visdažādākajām tēmām un idejām. Jūs varēsiet izlasīt par ceļojumiem uz japānu, Indiju, Dienvidkoreju. Uzzināt Mihaila viedokli par Reiki un Reiki pasauli. Jūs varēsiet sajust šī cilvēka pasaules redzējumu un garīgās vērtības. Patiesums, vēlēšanās palīdzēt un atvērtība – tas ir stils un dzīves redzējums. Noderīgu pieredzi, dārgie draugi!
Rīga tomēr ir savdabīga pilsēta…..īpaša un noslēpumaina. Un kā tikai šeit nav? Un kādi cilvēki? Un kādi likteņstāsti?
Piem., diezgan regulāri šurp brauc īru režisore Ketija Boida un tiekas ,, Reiki Gaismas skolā “ ar brīnišķīgu cilvēku- Mihailu Mošenkovu. Tieši pateicoties viņai, uzzināju par šo cilvēku, par to, ka viņš ir viens no nedaudzajiem patiesajiem ( īstajiem ) Reiki skolotājiem Latvijā. Un tieši viņa- Glāzgovas iedzīvotāja- iepazīstināja mani ar Mihailu. Iepazinos un uzzināju par apbrīnojamām lietām, kuras pat nosapņot grūti.
Brînumainās sagadīšanās.
Pirmā sakritība- Mihails ir dzimis ciematā Reiki, Ludzas rajonā. Sākumā kā ,, normāls” puisis mācījās un pabeidza radio tehnikumu, bet neapstājās pie sasniegtā un turpināja mācības LU ekonomikas fakultātes neklātienē. Jau kā otrā kursa students, Rīgā atvēra savu pirmo veikalu. Vēl pēc pāris gadiem- kā piektā kursa students- kļuva par tirdzniecības firmas direktoru.
80jos, kad atvērās ,, dzelzs priekškars” , Rīgā parādījās dažādi okultisko virzienu pārstāvji. Tas viss Mihailu ļoti interesēja, un viņš sadraudzējās ar Pavēlu Muhortovu. Sāka nodarboties ar meditācijām, psiholoģiju, iepazīt dzen, sufismu un budismu- kā daudzi citi, kas bija atvērti garīgajām praksēm.
Kāds notikums 1993. gadā mainīja visu Mihaila dzīvi- viņš Rīgā apmeklēja vienu no pirmajiem Reiki semināriem- kuru vadīja Gaļina Labkovska. Tieši viņa arī kļuva par Mihaila pirmo meistaru- skolotāju Reiki apgūšanas ceļā. Jau 2001. gadā Mihails kā pirmais no Latvijas sāka mācības pie vienīgās skolotājas- meistara jaunajās japāņu Reiki tradīcijās , Natālijas Balanovskas, kura savukārt iepazīstināja Mihailu ar šīs mācības guru no Japānas- Franku Ardžavu Petteru. Tā viņi arī kļuva jaunajā, - pasaulē vēl maz pazīstamajā Reiki - kā dabiskās atveseļošanās Usui sistēmas pamatu skolotājiem un zināšanu nesējiem. Kad Reiki sistēma kļuva plašāk pazīstama rietumu pasaulē, tā tika dziļi mainīta, izkropļota. Maz palika no sākotnējā, japāņu zinātnieka un garīgo prakšu pētnieka Mikao Usui izstrādātā varianta. Pateicoties Franka Ardžavas Pettera talantam un pētījumiem Japānā, tika atklāta Usui dziedināšanas metodes patiesā būtība. Rietumu pasaulē tikai 2000. gadā kļuva zināmas daudzās Reiki tehnikas un prakses.
,, Man ļoti paveicās ar skolotāju” - saka Mihails un tam ir grūti nepiekrist.
Daži nepieciešamie komentāri par Reiki.
Ieskats pašā mācībā- vispirms jau Reiki nav ne reliģija, ne sekta, bet ir garīgā prakse kā piemēram- ciguns, joga vai daosiešu filozofija- prakse.
Reiki atdzimšana Japānā aizsākās divdesmitā gadsimta sākumā. Tās pamatlicējs Mikao Usui (dzimis 1865. g.) , apgaismības brīdī (satori) Kurama kalnā, netālu no Kioto, radīja dabiskās dziedināšanas sistēmu. Visā pasaulē šobrīd visbiežāk to sauc par Reiki, bet pamatlicējs ir Usui.
Kas tā ir par sistēmu? Visbiežāk to saista ar roku pieskaršanās metodi- intuitīvi dziedinot ar Ki enerģiju. Sistēmas pamatā ir katra cilvēka pozitīvās Visuma dzīvības enerģijas došana jebkurai dzīvai būtnei bez ierobežojumiem. Tāda ir sistēmas redzamā daļa. Tieši tāda tā ir izveidota Amerikā Reiki skolās un apmācību centros. Arī citās valstīs ir Reiki kabineti un pastāv līdzās ar tradicionālo medicīnu. Dziednieciskā metode no ASV ieplūda arī Eiropā. Latvijā pirmie Reiki skolotāji parādījās 1996. gadā- to starpā arī Mihails.
Būdama salīdzinoši vienkārša, Reiki sistēma piesaistīja sev arī šarlatānus no ezotēriku vidus. Daži, izmantojot Reiki popularitāti, pasludināja sevi par Reiki skolotājiem un piedāvāja 15 min. laikā apgūt Reiki un arī saņemt iesvētīšanu.
Uzziņa- iegūt Reiki iniciāciju iespējams tikai no skolotāja, kam ir dota atļauja mācīt savus sekotājus, kas to ir saņēmis no sava skolotāja, un tam ir nopietni jāmācās un
jāgatavojas.
Patiesībā, tas viss nav tik vienkārši kā var likties. Ir daudz grāmatu un brošūru grāmatu plauktos. Tomēr japāņi ne pārāk aktīvi vēlējās dalīties ar gadsimtiem krātām zināšanām. Tiek ievērota senā garīgā kultūra, kur slēptās un svētītās zināšanas skolotājs nodeva konkrētam māceklim. Jāņem vērā Rietumu vēlme daudz ko mainīt un izkropļot. Pilnvērtīgas zināšanas 1. līm. var iegūt 2- 3 dienu seminārā, un saņemt iniciāciju no Reiki Skolotāja. Kopumā Reiki japāņu tradīcijās ir četri līmeņi.
Dzīve ar ….Reiki.
Jau pirmajā gadā pēc Reiki apgūšanas Mihaila dzīvē notika krasas un pamatīgas pārmaiņas, varētu pat teikt, ka sākās jauna un interesanta dzīve, pilnīgs iepriekšējās dzīves pretstats. Darbs, kuram bija veltīti gadi, un arī draugi- viss tika atstāts pagātnē. Gaiši un garīgi atvērti cilvēki, garīgās prakses ne tikai ienāca, bet pilnībā kļuva par Mihaila Jauno Dzīvi.
Jauno skolnieku Reiki apmācīšana, brīnišķīgās dotības, dziednieka prakse un garīgās vērtības paņēma visu viņa laiku, tai skaitā arī darba stundas. Mihails spēja palīdzēt cilvēkiem izdziedināties gan fiziski, gan garīgi, un ļaudis nāca pie viņa kā pie drauga, dziednieka, garīgā skolotāja. Tai laikā viņš arī tika iesaukts ,, Miša- Dievmāte” un ieinteresējās par psihoterapiju, tāpēc arī iestājās konsultatīvajā institūtā Maskavā un pēc tam arī Franču psiholoģijas universitātē.
Pēc vairākiem mistiskiem gadījumiem, 1999. gadā pieņēma lēmumu (ko visi jau sen gaidīja), pamest biznesu un veltīt savu dzīvi garīgai attîstîbai, dziedniecībai un palīdzēt cilvēkiem. Atkal tiek sperts izšķirošs solis un notiek krasas izmaiņas dzīvē. Kolēģu un līdzīpašnieku nesapratne, ka tiek atstāts ienesīgs bizness un sākas ,, brīvais lidojums” garīgajā un dziednieciskajā jomā.
Šobrīd, kad ,,Reiki Gaismas skolai” tūlīt būs pieci gadi, bet mācekļu skaits gandrīz 2000, var saprast Mihaila īsto dzīves uzdevumu- garīgo prakšu pielietošanu, virzīšanu un dziedināšanu. Kā apliecināja arī astrologi - tas rakstīts zvaigznēs un ir viņa dzīves ceļš. Bet toreiz tas bija solis nezināmajā, bet pilnīga pārliecība par rīcības pareizību.
Tikšanās.
Pa šiem gadiem Mihails ir ticies un iepazinies ar dažādiem un neparastiem cilvēkiem, par tikšanos ar kuriem pat iedomāties nevar. Piem., tikšanās ar mistiķi un astrologu Sergeju Vronski, kurš tikko bija atgriezies Latvijā. (Viņš bija Geringa personīgais astrologs, kā arī padomju un angļu izlūkdienestu aģents, kurš darbojās fašistiskās elites centrā. Viņš tika arī atlasīts kā viens no 20 āriešiem, kas tika speciāli apmācīti un sagatavoti intelektuālajam darbam Vācijā.).
Atgriezies Jūrmalā, Vronskis pieņēma Mihailu kā dēlu un līdz pat savai nāves stundai atbalstīja.
Brīnumains notikums ir Mihaila personīgais svētceļojums- retrīts uz svēto Kurama kalnu Japānā. Viņš, tāpat kā savulaik Mikao Usui, pavadīja tur 21 dienu praktizējot un meditējot. Līdztekus viņš veica 118 pacientiem attālinātos seansus 5 dažādās valstīs. Pēc Mihaila lūguma, visi pacienti rakstīja dienasgrāmatu par atveseļošanās norisi. Tas palīdzēja atklāt reālās un brīnumainās pārvērtības seansu laikā. Ar šo informāciju Mihails ir dalījies vairākās starptautiskās dziednieku konferencēs.
Tieši tur, Kurama kalna templī, Mihails saņēma personīgo iesvētīšanu SONTEN- (unikāla budisma mācība) - Mīlestība, Gaisma, Spēks - Visuma Dzīvîbas enerģija. Personīga tikšanās un svētības saņemšana kalpošanai cilvēkiem no Kurama kalna Tempļa abateses. Viņu saruna tikšanās laikā bija zīmīga Reiki mācības, kā Visuma Garīgās enerģijas, sapratnei.
Šogad Mihails pavadīja 30 dienu retrītu Dzen- budistu klosterī Dienvidkorejā, kā arī daudz ko citu.
,,Reiki Gaismas skolas” zālē un kabinetā, kur tiek pieņemti pacienti, atrodas altāris - simbols, kur miermīlīgi ,, sadzīvo” visas pasaules skolotāji un ticības: Buda, Jēzus Kristus, Serafims Sarovskis, Sai Baba, Ganeša un Jaunava Marija. Un visi kopā viņi cenšas mums rādīt Patieso ceļu!
Mājās, pie sienas, ierāmēta karājas Mihaila desmitgadīgā
dēla Artura vēstule: ,,…Es mīlu visus cilvēkus uz Zemes, un nav svarīgi, ko viņi dara, galvenais, ka es viņus Mīlu!”
Georgs Stražnovs, 2005. g.
Viss arī ir LABI, būtība tikai tāda, kam mēs ticam, bet pārējais ir mīti.
,, Mans pasaules redzējums arī ir MANA PASAULE! “
Dzīves principi līdzinās Reiki principiem. (Žurnāls ,,Persona”, 2007. g.)
Principu pamatdoma ir ,,tieši šodien” , tas nozīmē šobrīd, tieši tagad. Viss, kas notiek šobrīd pasaulē, tiešām notiek. Tā ir dzīve - mēs sarunājamies, un mūsu dzīve iet uz priekšu, mēs to sajūtam. Jūtam savu ķermeni, elpu, redzam savu apkārtni, sajūtam to. Lai arī kas tanī brīdī notiek, tas vienmēr ir brīnumaini. Pat, ja tas ir nepatīkams notikums, un gribas ātrāk no tā atbrīvoties, tas tomēr ir laimīgs mirklis, jo var teikt: ,, Es dzīvoju, es redzu, es jūtu! “
ES DZĪVOJU TAGAD! Šī ļoti vienkāršā doma būtībā ir grūts uzdevums. Pieņemt un saprast, ka Tu dzīvo šobrīd un tagad, nevis rīt vai vakar, ir diezgan sarežģīti! Domās mēs bieži atrodamies vai nu pagātnē, vai kaut kur nezināmā nākotnē, palaižot garām likteņa dāvāto mirkli - te un tagad. Kad mirklis jau garām, sākam atcerēties: palaidu garām, nenovērtēju. Ko tad Tu darīji ? Nu tā…īpaši neko, kaut ko darbojos. Tāpēc visi Reiki principi ir balstīti uz vienu koncepciju - tieši šobrīd.
TIEŠI ŠODIEN NEDUSMOJIES - PIRMAIS REIKI PRINCIPS.
Kāpēc tas ir tik uzsvērts? Dusmas faktiski ir visspēcīgākās negatīvās emocijas - visvarenākās un visgraujošākās. Tās rada naidu, izraisa karus un slepkavības. Ja cilvēks dusmojas, viņš sagrauj ne tikai sevi, bet arī apkārtējos, jo viņā un ap viņu nav miera. Katrs ir jutis dusmas un ir grūti tikt no tām vaļā, grūti atgriezties normālā stāvoklī. Tas tāpēc, ka naids un dusmas paņem daudz spēka un enerģijas. Zūd ļoti ātri, bet lai atjaunotos vajadzīgs ilgs laiks, dažreiz tas neizdodas vispār. Sākam lietot nomierinošos medikamentus, domājot, ka palīdzēs. Bet nē - nekas nemainās - mēs tikai aizspiežam ausis lai nedzirdētu un sakam : ,,Palīdzēja !”
Tāpēc arī Reiki principos pirmā vieta ierādīta tam, kam jāpievērš vislielākā vērība un , no kā jāizvairās visvairāk: naids, dusmas, ļaunums. Tieši šodien - tagad - NEDUSMOJIES, NEIENĪSTI!, apzinies, ka tā zaudē daudz spēka un enerģijas. Pajautā sev: ,, Kāpēc es to daru? Kāds no tā labums man vai apkārtējiem?” Atbilde vienmēr viena un tā pati - labuma nekāda, tikai zaudējums.
Pat ja kāds uz kuru kliedzat, dusmojaties, nīstat, pēc jūsu domām, to ir pelnījis, pajautājiet sev: ,, Kāpēc? Vai man to vajag, kāpēc sevi sodu? Kāpēc man jātērē savi spēki kaut kam sliktam? Vai uzbrūkot es arī nekļūstu ļauns? “
Ļoti bieži vāji cilvēki dusmojas nevis tāpēc, ka ir ļauni, bet gan tāpēc, ka ir nelaimīgi un vēlas būt mīlēti. Paši arī bieži vien sakām - ak, Tu šāds un šitāds! …un sākam dusmoties. Un sākas nesaprašanās ( karš ) starp mīlestības alkstošiem cilvēkiem. Nav neviena, kurš nevēlētos tikt mīlēts. Arī paši mīlam ne visus vienādi - citu 100% , citu par 50% , citu vispār ciest nevaram, un brīnāmies, ka saņemam to pašu pretī. Pirms dusmoties, pajautājiet : kam man tas vajadzīgs?
TIEŠI ŠODIEN NERAIZĒJIES - OTRAIS REIKI PRINCIPS.
Atkal tā pati doma - tagad, šai pašā brīdī. Par kādu raizēšanos ir runa? Par kādu laikposmu parasti visvairāk ir satraukumu? Kā izrādās, jau par pagājušo. Atgriežamies bijušajā, pārskatam un ,, maļam” pa galvu, raizējamies. Uztraukumu rezultātā nonākam neapskaužamā stāvoklī, jo pagātni mainīt nav iespējams, to ignorēt vai pārrakstīt.
Tad kāpēc gan raizēties par to, ko nav iespējams mainīt. Var tikai mainīt attieksmi pret notikušo. Vērojot pagātni ar šodienas acīm, var gūt mācību un pieredzi, lai otreiz kļūdas neatkārtotu. Daudz cilvēkiem piemīt laba īpašība - atstāt slikto pagātnē. Būtībā satraukums par pagātni ir kā bērna niķi - nu kāpēc mani nepalaida uz kino, kāpēc? Dažreiz mēs, pieaugušie, stāstām paziņām vienu un to pašu bēdu stāstu jau simto reizi : ,, Ai, kāds gan mans vīrs ir nelietis ….” Bet tā neko mainīt nevar, vienkārši tiek izšķiesti spēki, enerģija, nervi. Un vēl mēs uztraucamies par nākotni. No vienas puses tas ir jocīgi, ka raizējamies par to, kas vēl nav noticis. Mūsu fantāzija spēj radīt briesmu lietas un sākam no tām baidīties.
Tā ir nopietna tēma, kurai tikai nedaudz pieskaršos - par nākotni ir jādomā, bet tikai pozitīvi. Var iztēloties labas attiecības, laimīgu dzīvi, stipru veselību jau šodien, šobrīd. Tas nav ne mans, ne Reiki izdomājums. Negatīvas domas pievelk negatīvu gan tagad, gan nākotnē. Ir zināms sakāmvārds - kā sauc, tā atsaucās. Pats vien vainīgs, ko ,, piesauci nelaimi” , kāpēc par to visu laiku domāji, lūk arī rezultāts. Pēc tam paši ciešam par nepareizām izvēlēm pagātnē.
Tātad pareizi - par nākotni domāt tikai pozitīvi, bet diemžēl lielai cilvēces daļai piemīt šī problēma - baiļoties un domāt negatīvi. Mēs nezin kāpēc bieži iztēlojamies drūmu nākotni. Tā ir milzīga kļūda, jo cilvēki nesaprot, ka domas materializējas un nākotni mēs veidojam šodienas domās. Mēs esam tādi, kādus sevi radam. Mēs esam savas dzīves un neviena cita dzīves rezultāts. Visa mūsu rīcība mūs ir atvedusi tur, kur esam pašreiz. Raizēties par doto momentu ir smieklīgi, jo šobrīd varam dzīvot apzināti un apzināti veidot nākotni.
TIEŠI ŠODIEN ESI PATEICĪBAS STĀVOKLĪ - TREŠAIS PRINCIPS.
Dalos pateicībā….Es dalos pateicībā. Es dzīvoju pateicībā. Es jau atrodos tādā stāvoklī, jo dzīvoju, elpoju, mīlu, jūtu un esmu pateicīgs visam par visu. Tikko sākam dalīt - šo esmu pelnījis, šo ne, rodas nesapratne. Bet tā ir pateicība par visu ko dzīve sniedz un ko Tu saņem. Tā ir pateicība šim dzīves mirklim. Tu jau pats radīji šo dzīves momentu. Tieši tāpēc sev biežāk jāatgādina - es šobrīd dzīvoju pateicībā. Es kļūdos un esmu pateicīgs, jo redzu savas kļūdas. Ir lieliska iespēja sev par to pateikties. Gribu dzemdēt bērnu - pateicos šai domai un vēlmei. Atrodoties sliktā situācijā - esmu pateicīgs, ka tas nav tas sliktākais manā dzīvē.
Dzīvot pateicībā iespējams arī tad, ja apkārt notiek kas ļoti slikts. Tās ir ļoti trauslas sajūtas. Tā nav pateicība tikai par labo (pacienāja ar gardu putru - paldies; iedeva negaršīgu - neieredzu ), tas viss domāts tieši Tev…..
Būt pateicības stāvoklī ir sarežģīti, bet pamēģiniet vismaz par to padomāt. Kas ir nepateicīga mūsu dzīvē? Par ko negribam būt pateicīgi sev un Dievam? Lai to izprastu var būt nepieciešams ilgs laiks, bet tas ir svētīts un labvēlīgs cełš. Domāju, ka mani skolnieki to saprot un zina kā tas darbojas.
Tas iedarbosies arī tā, ja rītos un vakaros, rokas Gašjo, teiksiet sev : ,, Tieši šodien esmu pateicīgs par visu! “ , situācija normalizēsies, veidosies pozitīva. Pēc kāda laika pamanīsiet dzīves uzlabošanos, par ko tiešām būsiet pateicīgs. Ar savām domām un pateicību jūs to darāt jau tagad.
TIEŠI ŠODIEN PILNĪBĀ VELTI SEVI DARBAM - CETURTAIS PRINCIPS.
Šai gadījumā ir domāta garīgā prakse - strādā ar sevi, strādā ar savu garīgo pasauli, pilnveidojies, attīsties, domā kā kļūt labākam. Tas vienlaicīgi ir gan grūti, gan viegli. Kad domājam - es pilnībā veltu sevi darbam, esmu pateicīgs, nedusmojos un neraizējos, jebkurš veicamais darbs šādā stāvoklī būs patīkams. Ar labpatiku mazgāju veļu un traukus, labpatikā eju uz veikalu, gatavoju ēdienu. Ar prieku un pateicību ceļos no rītiem. Ar lielu labpatiku. Un tiešām iegūsiet gandarīju no tā, ka varat darīt. Vērojat savas dzīves norisi! Un jebkura jūsu darbošanās būs garīgā prakse, pat ja tieši to nedarāt. Kaut gan ar garīgo izaugsmi mēs nodarbojamies visu dzīvi. Tāpēc ,, velti pilnībā sevi darbam “ , nenozīmē strādāt tikai fiziski.
TIEŠI ŠODIEN ESI LABESTĪGS PRET CILVĒKIEM - PIEKTAIS PRINCIPS.
Tas arī nav vienkārši. Jāņem vērā, ka katrs cilvēks vēlas, lai pasaule pret viņu ir labestīga. Tāpēc, lai gūtu labestību no apkārtējās pasaules, Tev jābūt labestīgam pret pasauli. Bet pasaulē ir cilvēki un man nav nekādu tiesību viņus nosodīt, ja tas nav saistīts ar manu profesiju. Katrs dzīvo savu dzīvi. Es sniedzu palīdzīgu roku, bet viņš, kā bieži gadās, uzspļauj. Nu ko, notīries un ej tālāk, neiesi taču kauties. Tai pašā laikā arī man kāds var pasniegt palīdzīgu roku, un ejot kopā mēs kļūstam stiprāki. Būtībā no pasaules es saņemu to, ko vēlos un esmu pelnījis.
Labāk būt labestīgam, ja vēlies, lai pret tevi pasaule ir labvēlīga. Ne tenko, neaprunā, neapvaino kā arī nedusmojies. Apzināti nedarīt ļaunu otram jau ir labi. Paturi sirdī atziņu, ka viņi ir tādi paši kā Tu. Viņi arī grib būt veseli, mīlēti, laimīgi, tieši kā Tu! Tad par ko viņus nopelt?
Ja cilvēks izdara sliktu, tā ir viņa sliktā rīcība, viņa kļūda, ne Tava. Vienîgais kā vari palīdzēt - saglabāt savu labestību. Ja sāksi viņu sodīt, kāda būs atbilde? Mīlestība, pieņemšana, atbalsts? Ko sēsi, to pļausi.
Būt labestīgam pret cilvēkiem, nenozīmē būt ,, labiņajam” , un noliegt dzīves patiesības. Tev tas viņiem ir jāparāda, nevis lai sodītu, bet ar mīlestību palīdzētu. Tas ir grūts darbs. Bībelē teikts -ja sit pa vienu vaigu, pagriez otru. Tas nenozīmē, ka jāļauj sevi sist. Ja vēlaties teikt patiesību, jābūt pārliecinātam, ka otram tā ir vajadzīga un viņš to grib zināt. Ja šī patiesība vajadzīga tikai jums, tad esat agresors, uzbrucējs. - Klausies - bet, jūs neviens negrib dzirdēt. Tas ir tāpat kā kādu ar varu barot, turēt muti un bāzt iekšā. - Turiet viņu, tagad es runāšu! - Nu nevajag cilvēkam to, nav viņš gatavs, vēl nav īstais laiks. ,, Iebarojiet” tik, cik viņš var ,, sagremot” .
Ir cilvēki, kuri to tik vien dara, kā saka citiem ,, taisnību “, bet tam var būt graujošas sekas. Vienkārši esi labestīgs pret cilvēkiem.
Nedomājiet, viņš mani mīl vai nemīl; domājiet par mīlestību savā sirdī. Domājot ļaunas un sliktas domas , graujam ne tikai sevi, bet arī otru. Rezultātā ir karš, kurā nav uzvarētāju, tikai zaudējumi, visi ,, kritušie” .
Lūk tādi ir Reiki un Dzīves principi.
Mihails Mošenkovs, Reiki skolotājs.
Rokas, kas dziedina. "Lauku Avīzē". “Es par to nekad neesmu dzirdējis ”- nodomāju, kad “Lauku Avīzē” izlasīju rakstu par neparasto pašdziedināšanas metodi Reiki. “Japāņu Reiki skola” Rīgā. Tiešām, šajā informācijā mani kaut kas tā ieinteresēja, ka nolēmu apmeklēt šo skolu un uzzināt par Reiki, kā mēdz teikt, no pirmavota.
Mana pirmā iepazīšanās ar šo izplatījumu bija neparasta. Es nepārteicos, tās nebija telpas, bet tiešām izplatījums, kurā ieejot, es izjutu sen aizmirstās bērnības sajūtas - miers un klusums, laipnas smaidošas sejas, mājīgums un kaut kāds dziļš Klusums manī. Tas viss bija patiešām īsts. Es it kā biju nokļuvis savās mājās. Pie sienām bija skaistas gleznas, plaša zāle pilna gaismas, cilvēki, kas viens otru netraucē un ... nekādas mistikas, kuru es gaidīju.
Es iepazīstos ar sabiedriskās organizācijas “Gaismas skola” vadītāju Mihailu Mošenkovu. Mēs sarunājamies viņa darba kabinetā. “ Vai Jūs nevarētu pastāstīt mūsu lasītājiem, kas ir Reiki” - vaicāju Mihailam.
“Lūdzu ! Viss patiešām ir visai vienkārši. Reiki ir viena no garīgās dziedināšanas sistēmām. Tā ir visā pasaulē pazīstama pašdziedināšanas un savu tuvinieku dziedināšanas sistēma. Reiki var apgūt ikviens cilvēks, neatkarīgi no izglītības līmeņa, neparastām spējām vai vecuma. Es nodarbojos ar Reiki no 1993.gada, un man ir gan 7-gadīgi , gan 94-gadīgi skolnieki. Es esmu japāņu tradicionālā Usui Reiki Rioho sistēmas Meistars - skolotājs no 1996. gada. Kādu laiku aizraušanos ar Reiki apvienoju ar parasto darbu, bet no 2000. gada tā ir mana profesija. Neatkarīgi ne no kā, ikviens cilvēks apgūst Reiki viegli un ātri. Protams, lai tas notiktu, ir kaut kas jādara...
Reiki dod mums iespēju atkal saskarties ar nemanāmo, bet visus mūs aptverošo dzīvības enerģiju, un vienkārši māca mūs atkal iemīlēt sevi, nojaukt tās mākslīgās barjeras, kuras mēs uzceļam starp sevi un citiem cilvēkiem, starp sevi un Dabu, kuras sastāvdaļa mēs esam. Enerģija, pateicoties kurai mēs dzīvojam, tas ir fakts, ko sen jau atzinuši gan mistiķi, gan zinātnieki. Jau gadsimtiem cilvēki zina un saprot, ka ir augstākās enerģijas un spēki, kuru savstarpējās mijiedarbības rezultāts ir mūsu dzīve.
Reiki ir radīts kā sistēma Parastiem cilvēkiem, kas dod iespēju ar vienkāršiem paņēmieniem, tiešu, neierobežotu pieeju Visuma enerģijai, un pēc Iniciācijas kļūt par cilvēku, caur kuru šī dievišķā enerģija plūst kā mūžīgs strauts. Pēc apmācības Reiki enerģija plūst caur dziedinātāja Rokām un nes Gaismu, Mīlestību un Izveseļošanos visiem, kam pieskaras Jūsu Rokas.
IR DAUDZ KAS UZ PASAULES ŠĪS …
Dīvaina pilsēta ir mūsu Rīga. Dīvaina un noslēpumaina.
Kādi ļaudis sastopami!
Kādi likteņi izdzīvojami!
Kādi piedzīvojumi piedzīvojami!
Nu, kaut vai šis. Uz Rīgu diezgan regulāri brauc īru režisore Ketija Boida. Un tieši tā vajag sagadīties, ka šeit, Rīgā – Reiki Gaismas skolā – viņa satiek Mihailu Mošenkovu. Tieši pateicoties viņai – īrietei no Glāzgovas, es, Latvijas iedzīvotājs, iepazinos ar otru Latvijā dzīvojošo! Iepazinos un uzzināju, ka blakus mīt un pa vienām ielām ar mums staigā unikāls cilvēks – viens no nedaudzajiem īstajiem reiki skolotājiem. Georgs Stražnovs Dīvainās sakritības.
Pirmā dīvainība.
Tieši pirms piecdesmit gadiem Ludzas rajona Reiki ciematā Mošenkovu ģimenē piedzima puišelis, kuru nosauca par Mihailu. Dzīve ritēja normāli, grēks žēloties: puisis beidza tehnikumu un nodarbojās ar radio lietām, tad, nemiera gara dzīts, iestājās Latvijas Universitātes tirdzniecības un ekonomikas fakultātes neklātienes nodaļā un jau otrajā kursā sāka vadīt savu pirmo veikalu, bet piektajā, kļuva par universālveikala direktoru.
Taču īstais nemiers sākās tad, kad 80. gados krita “dzelzs priekškars” un Rīgā sāka parādīties dažāda mēroga okultisti. Mihailam tas viss likās ļoti interesanti, viņš iepazinās un sadraudzējās ar Pāvelu Muhortovu, kurš tikko bija atgriezies no tajos laikos slavenā “М-ский треугольник”. Varbūt viņa ietekmēts, varbūt arī nē – kas to lai zina, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek – respektablais universālveikala direktors pievērsās psiholoģijai, iepazinās ar dzenu, sūfismu, budismu, sāka meditēt, jo, tāpat kā daudzi no mums tajos laikos, arī viņš bija atvērts garīgām mācībām, kas nu kuplā skaitā pieteica sevi pēc garīguma izslāpušajām dvēselēm.
1993. gadā viņa dzīve krasi mainījās: Maskavā Mihails Mošenkovs piedalījās Gaļinas Labkovskas vadītajā reiki seminārā. Piebildīšu tikai, ka Gaļina Labkovska ir viena no pirmajām reiki skolotājām visā bijušajā Padomju Savienībā. Viņa arī kļuva par pirmo meistaru-skolotāju jaunajam un neatlaidīgajam praktikantam.
2001. gadā Mihails bija pirmais cilvēks no Latvijas, kurš sāka mācīties pie toreiz vienīgās japāņu jaunās tradīcijas reiki meistares-skolotājas Natālijas Balanovskas, kas savukārt iepazīstināja viņu ar šīs zinības guru no Japānas Franku Ardžavu Petteru, kurš tad arī kļuva par Mihaila Mošenkova Skolotāju un pavadoni jaunajā reiki izpratnē, kas balstās uz Mikao Usui dabīgās atveseļošanas sistēmu.
Lieta tāda, ka Rietumu pasaulē reiki, šī unikālā dziedināšanas sistēma, tika tā “pielāgota” katram, kurš to praktizēja, ka bija zaudējusi jebkādu saikni ar savu pirmsākumu, ar sistēmu, kādu bija izstrādājis tās dibinātājs – zinātnieks un pētnieks Mikao Usui. Tikai pēc ilgajiem pētījumiem talantīgajam Frankam Ardžava Petteram atklājās Usui dabīgās atveseļošanās sistēmas noslēpumi. Rietumu cilvēkiem tikai 2000. gadā kļuva zināmas reiki patiesās prakses un metodes.
Reiki. Komentāri. Daži vārdi par mācību. Reiki nav reliģija, reiki nav arī kāds sektantisks novirziens. Tā ir garīga prakse, līdzīga ci-gunam, jogai vai kādai daoistu praksei.
Reiki radās Japānā pagājušā gadsimta sākumā. Mikao Usui (dzimis 1865. g.) piedzīvoja atklāsmi japāņu svētajā kalnā Kuramā, netālu no Kioto. Pēc šīs atklāsmes viņš nodibināja dabīgās atveseļošanās sistēmu, kas visā pasaulē tiek saukta vienkārši par reiki.
Kas tad ir Reiki?
Visbiežāk to saista ar roku pielikšanu vai intuitīvo Ki enerģijas sakārtošanu. Sistēma balstās uz katra cilvēka iespējām nodot un saņemt dziedinošo, pozitīvo Visuma enerģiju. Tāda ir ārējā sistēmas būtība. Tieši šādā aspektā tā pazīstama Amerikā, kur pašlaik reiki ir īpaši populāra. Pat daudzās medicīnas klīnikās paralēli tradicionālajai medicīnai pacienti saņem arī reiki ārstniecību.
90. gadu sākumā reiki kļuva populāra arī Eiropā. Šajā laikā to iepazina arī toreizējā Padomju Savienībā. Latvijā pirmie pieci reiki skolotāji sāka praktizēt tikai 1996. gadā. Arī Mihails Mošenkovs.
Pavirši saskaroties ar reiki, šķiet, ka tā ir ļoti vienkārša ārstnieciska sistēma. Tāpēc arī tai pievērsās daudzi ezoterisko zinātņu šarlatāni. Daži pat, izmantojot vispārējo interesi par reiki, pasludināja sevi par meistariem un skolotājiem. Un naivajiem centās iestāstīt, ka spēj kādās 15 minūtēs dziedināt no visām kaitēm. (Īsa piebilde: spējas izpaust reiki cilvēks var iegūt tikai no iniciēta skolotāja, kurš savukārt no sava Skolotāja saņēmis tiesības mācīt reiki. Šādu atļauju var saņemt tikai pēc ilgiem mācību gadiem un īpašas iniciācijas.) Skeptiķi teiks: „Kārtējais japāņu izgudrojums!” Bet reiki nebūt nav tik vienkārša lieta, kā varētu likties, izlasot daudzās rokasgrāmatas, kas nu jau burtiski pārpludinājušas grāmatu galdus un veikalu plauktus. Japāņi nepavisam nav tik vēlīgi dalīties ar visu pasauli savās slēptākajās zināšanās. Viņi cenšas saglabāt senās garīgās tradīcijas un patiesās garīgās bagātības. Tajā skaitā – arī reiki. Un nodot zināšanas tādiem cilvēkiem, kuri ir cienīgi tās pārmantot. Īstu un pilnvērtīgu iesvētību reiki var saņemt no Skolotāja, beidzot 2-3 dienu semināru 1. reiki pakāpes iegūšanai. Pilna reiki apmācība sastāv no 4 pakāpēm un īpaša Iniciācijas rituāla, ko veic Skolotājs.
Dzīve pēc reiki
Pirmajā gadā pēc reiki iniciācijas Mihaila dzīve kardināli mainījās. Darbs, kuram bija veltījis tik daudzus gadus, nu bija kļuvis par pagātni. Tāpat senie draugi un paziņas. Vietā nāca citi – kaismīgi, garīgi gaiši cilvēki. Šajā laikā Mihails aizrāvās arī ar psihoterapiju un sāka to apgūt Maskavā. Vēlāk – mācījās Francijas Psiholoģijas universitātē. 1999. gadā pēc daudzu mistisku zīmju saņemšanas notika tas, ko daudzi jau sen gaidīja – Mihails pameta biznesu un visu savu turpmāko dzīvi veltīja kalpošanai cilvēkiem, viņu garīgajai izaugsmei.
Un šodien, kad viņa vadītā Reiki Gaismas skola atzīmē savu piecu gadu pastāvēšanu, kad sevi par Mihaila skolniekiem sauc vairāk nekā 2000 cilvēku, var runāt par realizējušos cilvēka sūtību, par piepildītu dzīvi. Bet laiks pirms pieciem gadiem – tas bija laiks, kad tika sperts pirmais solis pretī jaunai personībai – Mihailam kā garīgam skolotājam un dziedinātājam. Pretī personībai, par kuru slavens astrologs teicis: „Tas ir ceļš, kas viņam zvaigznēs rakstīts...”
Tikšanās
Mihails ir ticies ar daudziem neparastiem cilvēkiem. Piemēram, ar pazīstamo mistiķi un astrologu Sergeju Vronski. Piebildīšu – savulaik Vronskis bijis gan Heses personīgais astrologs, gan padomju izlūks, iefiltrējies fašistiskajā elitē. Atgriezies Latvijā, Vronskis apmetās uz dzīvi Jūrmalā un pieņēma Mihailu kā dēlu, palīdzēja viņam un sekoja tā liktenim līdz pat savai nāves dienai.
Īpašs bija rituālais ceļojums uz Japānu, uz svēto kalnu Kuramu, kur Mihails 21 dienu nodevās apcerēm un meditācijām – tieši tā, kā to savā laikā bija darījis pats Mikao Usui. Šajā laikā viņš 5 pasaules valstīs no attāluma dziedināja 118 pacientus. Ārstēšanas laikā pacienti pierakstīja savas izjūtas, pārdomas un noskaņojumu. Piezīmes liecina, kas notiek ar cilvēku, saņemot reiki, kādus atklājumus viņš piedzīvo, kādas pārmaiņas notiek reālajā dzīvē.
Un, pats galvenais, tieši tur – svētā Kurama kalna templī – Mihails izjuta dziļu personīgu pārdzīvojumu: viņš tika iesvētīts unikālajā budistu Mīlestības, Gaismas un Visuma enerģijas Spēka mācībā Sonten, viņu pieņēma un kalpošanai cilvēkiem svētīja pati Kuramas tempļa priestere...
Šogad Mihails veica trīsdesmit dienu rituālu dzenbudistu templī Dienvidkorejā. Reiki Gaismas skolas zālē un Mihaila darba kabinetā ir altāris, kur savu vietu ieņēmuši visi cilvēces lielie skolotāji – Buda, Jēzus Kristus, Sai Baba, Sarovas Serafims, Ganeša, Jaunava Marija. Un viņi visi cenšas mūs, nesaprātīgos, vest pretī Gaismai.
Bet mājās pie sienas ielogota stāv dēla Artura vēstulīte, kurā desmitgadīgais zēns raksta: „ ... es mīlu visus cilvēkus, kas dzīvo uz mūsu Zemes. Un nav svarīgi, ko viņi dara. Galvenais – es viņus mīlu. Visus.” Mana pasaules izjūta arī ir MANA PASAULE.
Mihails Mošenkovs
Uzticieties intuīcijai,, Vesti Segodņa” (krievu val.)
Uzticieties savai intuīcijai - raksts avīzē ,, Vesti Segodņa” .
Avīzes ir pilnas ar sludinājumiem par dziedināšanu, masāžām, pieburšanu, nolādējuma noņemšanu u.t.t. Ārsti ierosina pārbaudīt sertifikātus, kas apliecina darbošanās iespējas. Bet no otras puses - arī ārstiem ir diplomi un sertifikāti, bet dažkārt viņu ārstēšanas metodes ir neatbilstošākas nekā speciālistiem bez augstākās izglītības. Kā izvairīties no šarlatāniem?
Ar šo jautājumu arī sākās saruna ar Mihailu Mošenkovu : Reiki meistaru - skolotāju, Latvijas profesionālu dziednieku, konsultantu - psihoterapeitu, ,, Reiki Gaismas skolas “ dibinātāju un vadītāju. (red. piez. - Reiki ir japāņu dziedniecības metode radīta cilvēka garīgajai pilnveidošanai, intuīcijas un dabiskās dziedināšanas iespēju attīstībai.):
Esmu pārliecināts, ka tādās profesijās kā ārsts un dziednieks, svarīgs ir talants nevis ,, papīrs”. Ar talantu viss izdosies.
Šobrīd ir pieejami semināri par dziedniecību, pēc kuru pabeigšanas var saņemt sertifikātu. Cik drošas visas šīs metodes ir cilvēkam?
Jā, pilnīgi noteikti, ir nopietni jāizturas pret dziedniecības drošību. Ir dažāda veida prakses, kas ļoti spēcīgi var ietekmēt cilvēka enerģētiku un ar to manipulēt.
Kā atšķirt patiesu dziednieku no pseido dziednieka?
Ir divas konkrētas un vienkāršas iespējas:
1- painteresēties, cik ir klientu un noskaidrot vai ir reāli rezultāti, kas ir svarīgi.
2- Jūsu personīgās izjūtas. Ja jūtaties droši un uzticaties - var sākt ārstēšanos, ja ne - labāk doties prom.
Kā dziednieks varu teikt, ja nebūs abpusējas uzticēšanās, nebūs arī rezultāta. Gan ārsts, gan dziednieks var palīdzēt pat ar acu skatienu, ja ir uzticēšanās. Ja tādas nav, tad visdārgākās zāles un ārstēšanas metodes ir bezspēcīgas.
Kāds Latvijā ir dziedniecības līmenis?
Latvija šai ziņā ir unikāla - ir pārstāvētas dažādas dziedniecības metodes un ir daudz labu ilggadīgu speciālistu. Bet ir arī cilvēki, kas izmanto maģiju un pieburšanu. Tas ir ļoti bīstami. Bez cilvēka piekrišanas nedrīkst iejaukties viņa enerģētiskajā sistēmā, pat ja tā ir pozitīva kā Reiki enerģija. Tāds ir Kosmosa likums. Ja arī cilvēks jūtas slikti, bet atsakās no ārstēšanas, baidās, negrib - tad to darīt nedrīkst.
Nedrīkst manipulēt ar citu cilvēku un enerģiju. Ja dziednieks piedāvā palīdzēt jūsu tuviniekiem bez viņu piekrišanas, tādam nav vērts uzticēties.
Ir arī daudz gaišreģu - gan tiešām apveltīti ar tādu talantu, gan tādi, kas par tādiem izliekas. Tas var būt gan šarlatāns, gan psihiski nevesels cilvēks. Gaišredzība ir dižena spēja, kas paveras ne katram un īstu Dieva dotu GAIŠREĢU, ir maz. Pirmkārt, gaišreģim ir jābūt labam un gaišam cilvēkam, bet ja viņš uz jums atstāj negatīvu iespaidu, mans padoms - labāk viņa pakalpojumus neizmantot.
Daudzi Jūsu ieteikumi balstās uz cilvēka intuīciju. Vai intuīcija ir drošs padomdevējs?
Cilvēks var un viņam vajag uzticēties savai intuīcijai. Intuīcija ir vienīgais instruments kas rāda realitāti. To es varu apgalvot gan kā psihoterapeits, gan kā Reiki meistars un skolotājs. Mūsu galva, prāts, smadzenes - ir iespaidu krātuve, kas papildinās jau kopš dzimšanas. Tā ir informācija, kas vada mūsu vēlmes un ķermeni. Smadzenes ir aisberga augšdaļa. Cilvēks ir laimīgs, kad tā jūtas, bet nevis tad, ja vienkārši pieņem lēmumu - esmu laimīgs. Tikai ar prātu neviens un nekad nevar sasniegt laimes sajūtu. Attīstīt intuīciju un uzmanīgi ieklausīties savā iekšējā pasaulē, var un spēj katrs cilvēks - tas ir vērtīgi visos aspektos un , galvenais, droši.
Reiki dziedniecības māksla “Vesti sevodnja”
Reiki Gaismas Skola. Intervija ar Mihailu. Avīze “Vesti sevodnja”.
Rietumos Reiki mācība kļuva populāra daudz agrāk nekā pie mums. Tā balstās uz senās japāņu Reiki sistēmas, vērstas uz cilvēka garīgo pilnveidošanos, viņa intuīcijas attīstību, viņa radošo realizāciju un mākslu būt veselam un dāvāt laimi cilvēkiem. Reiki nozīmē: rei- gars, ki – dzīvības enerģija. Daudzās amerikāņu klīnikās šodien ir nodaļas vai kabineti, kur neprofesionāli mediķi sniedz palīdzību cilvēkiem. Vācijā daudz Reiki centru. Mana aizraušanās ar šo mācību kļuva par profesiju.
Mūsu skolā apgūst Usui dziedināšanas sistēmu. Nekādu maģisku, burvju vai šamaņu darbību. Izmanto enerģijas zinātnisko fenomenu, kas mums apkārt un kura ir mūsos. Jebkurš cilvēks, neatkarīgi no viņa sagatavotības, pie mums var mācīties un palīdzēt sev un citiem, bez kaitējuma sev.
Mēs mācām Reiki sistēmu un vienlaicīgi psihoterapijas metodes. Par cik otra mana profesija – psihoterapeits – konsultants (pati pirmā – ekonomists).
Mūsu skolā ir pamat izglītība – tas ir Reiki pirmais līmenis. To var saņemt jebkurš cilvēks, pat bērns. Man praksē bija piecgadīgs puisītis un padzīvojis cilvēks – medicīniskā dienesta pulkvedis 94 gadu vecumā. Pirmais seminārs ilgst divas dienas. Nodarbojamies veselu dienu. Jāņem līdzi klade, pildspalva un labs noskaņojums.
Lekcijas ir saskaņā ar praksi. Pēc divām dienām ir fenomenālas, man tā šķiet, spējas, kas pamostas katrā cilvēkā. Man ir simtiem skolnieku, un nav neviena neveiksmīga gadījuma. Pēc tam, pēc minimuma, skolnieki var nākt uz skolu viņiem ērtā laikā. Bez tam, mums skolā ir Reiki klīnika, kur var vērsties jebkurš cilvēks.
Mūsu dziednieciskās darbības pamat nodarbe – psihoemocionālās saslimšanas. Pār uzbudināts cilvēks vai kas atrodas hroniskā noguruma stāvoklī, kas tagad ir katram otrajam – ir mūsu gadījums. Burtiski pēc pirmā seansa, kas ilgst 0.5-1 stundu, notiek radikālas pārmaiņas uz labāko. Cilvēki to sauc par brīnumu. Tā strādā Reiki enerģija. Ļoti ātri uzlabojas stāvoklis pēc lūzumiem vai traumām. Pielietojot Reiki 5-10 reizes paātrinās sadzīšanas process, ātrāk saaug kauli.
Onkoloģijas slimniekiem notiek interesantas lietas. Nevar teikt, ka Reiki ārstē vēzi. Bet vairums onkoloģiski slimo, kuriem pielietoja Reiki, pārstāj lietot pretsāpju zāles, strauji paaugstinās dzīvības tonuss un vispār pagarinās dzīve. Reiki – nav panaceja, bet ļoti labs palīgs.
Lai mācītos mūsu skolā, vajag vēlēšanos, nekādu īpašu spēju, izglītības utt. nav vajadzīgas. Es neņemšu mācīties tikai psihiski slimu cilvēku. Viņš var netikt galā.
Ar šo metodi var nodarboties visu dzīvi. Kad tev vajag, tu izmanto savas spējas, nē – aizmirsti. Cilvēks skolā var nerādīties kaut simts gadu, bet spēja dziedināt sevi un citus viņam paliks vienmēr.
Ludmila Aņisimova. Avīze “Vesti sevodnja” 2005.gada marts.
Atmiņas par Kuramu.
Žurnāls ,,Persona”, Latvija, 2006. gada jūnijs.
Ja kaut ko ļoti vēlies- pajautā sev: ,,Kāpēc?” Un ja ir atbilde, tad ņem un dari!
2003. gada 15. augusts, 7. 55 no rîta, lidosta ,, Rīga”. Atrodos lidmašīnā, lidojuma mērķis- Japāna. Šodien, 15. augustā, ir Reiki sistēmas pamatlicēja Mikao Usui dzimšanas diena. Notiek tas, kas vēl pirms pāris mēnešiem, šķita nepiepildāms sapnis. Es lidoju uz tikšanos ar Kuramu! Mani droši vien saprot ik viens, kurš ir saistīts ar tik neparastu un reizē tik vienkāršu REIKI mākslu.
Viss ir sakārtojies kā pēc burvju pavēles. Vispirms radās doma- vēlos apmeklēt leģendāro Kuramu! Kurama kalns, kur Mikao Usui saņēma savu iniciāciju, atrodas uz ziemeļiem no Kioto, bijušās Japānas galvaspilsētas. Svētais kalns jau gadsimtiem ir pazīstams kā labvēlīga un enerģētiski bagāta vieta. Kurama kalnā atrodas sens Budistu templis, kas ir daļa no tā sauktās ,, Mikkio” sektas, kuras saknes sniedzas Tibetas budismā. Tempļa vēsture sākas 770. gadā. Savā 1200 gadu ilgajā pastāvēšanā, templis dedzis astoņas reizes( Japānā tempļi un kapelas celti no koka) un reiz pat applūdis. 1974. gadā tika izveidota milzīga ūdens tvertne cīņai ar iespējamo ugunsgrēku.
Kurama tempļa ēkas ir iekļautas ,, Japānas Nacionālās Bagātības” sarakstā. Viena no svarīgākajām ir Bishamonten statuja, kura apbrīnojamā kārtā, 1238. gada ugunsgrēkā, palika neskarta. Augs dzimusi un turīgi ļaudis rūpējās par tempļa kompleksu, meklējot un atrodot tur garīgo patvērumu. Daudziem japāņu imperatoriem tā bija lūgšanu vieta. Tempļa kalpotāju uzdevums bija rūpēties par svēto kalnu un apkārtējās krāšņās dabas neaizskaramību. Pats kalns ir Tempļa garīgais simbols.
Tātad, sākumā bija tikai sapnis par ceļojumu. Tad parādījās jauna skolniece Nataša, kura strādāja Japānā, un gaidīja ciemos draudzeni no Kioto. Jošiko vēlējās ar mani iepazīties un mūsu tikšanās laikā, negaidīti uzaicināja mani pie sevis ciemos Kioto. Tikai japāņu tradīciju pazinējs novērtēs, ka uzaicināt ciemos ārzemnieku, ar kuru esi ticies vien pāris stundu, ir kaut kas neiedomājams. Nu un pēc tam radās arī nauda ceļojumam, pateicība visiem par palīdzību!
Kāds tikšanās brīdis ir ļoti svarīgs. Pajautāju Jošiko, ko viņa zina par Reiki? ,, Neko tādu, ko varētu mācīt, kā to darāt Jūs. Bet bērnībā mamma man pastāstīja, kas ir Reiki. Man bija kādi pieci gadi, kad mēs ar mammu kārtējo reizi devāmies dabā kalnos. Bija pavasaris. Ziedēja un brīnišķīgi smaržoja puķes, dziedāja neredzami putni, burzguļoja neliels ūdenskritums un gaiss likās garšīgs. Spīdēja spoža saule, bet koku ēnā bija patīkami. Lidinājās dažādu krāsu taureņi, kājas skāra sulīga zāle un smaržoja zeme. Jutos apbrīnojami labi- mamma ļoti mīļa un jauka bija līdzās. Viņa mani izjautāja par sajūtām- ko redzu, dzirdu, jūtu? Pārliecinājusies, ka man viss labi, un VISS šis patīk, viņa noteica: ,, Viss, kas ir Tev apkārt un ko Tu sajūti, arī ir REIKI, atceries to, meitiņ!” “
Mani šis stāsts apbūra ar tik negaidītu REIKI būtības aprakstu, tik precīzi sakrītot ar to mīlestības, maiguma un dievišķās klātbūtnes sajūtu, ko cilvēks izbauda Usui sistēmas REIKI seansā. Lūk, ar šādām atmiņām, iedvesmots un ieinteresēts, es lidoju uz tālo un noslēpumaino Uzlecošās Saules zemi. Kàds mans paziņa, pabijis tur 47 reizes, ne reizi vien atkārtoja, ka ir Japāna un ir planēta Zeme. Nu tad jau redzēsim.
Esmu ilgotajā Japānā! Neredz nevienu ārzemnieku- tikai japāņi. Es neprotu ne japāņu, ne arī angļu valodu. Nākošajā dienā mani aizveda uz Kuramu. Īsa informācija tiem, kas turp dodas pirmo reizi. Kioto ar metro jānoklust līdz stacijai ,,Dimatianagi”- tā ir pēdējā. Iziet caur turniketu, tad pa kreisi, septītā izeja augšup un būs virszemes dzelzceļš līdz Kuramai. Biļetes cena 410 jēnu. Vilcienam ir tikai divi vagoni, bet spilgti izkrāsots- kā rotaļu vilcieniņš.
Lūk arī Kurama. Pakājē neliela, mājīga pilsētiņa. Pēc 200 metriem sākas ceļš augšup. Vai tiešām esmu šeit? Sajūta kā sapnī. Platas kāpnes. Milzīga arka- vārti. Kase- biļetes cena 200 jenu. Es lūdzu kalnu garus mūs pieņemt. Gari tādi smieklīgi, lieliem deguniem, briesmīgi, bet labestīgi. Tengu, kā viņus dēvē, izšķīlās no milzīgām olām un dzīvo kalnos. Tengu- putni savācas augstos kokos. Runā, ka pēdējā cilvēciskajā inkarnācijā bijuši vai nu augstprātīgi samuraji vai garīdznieki- lūk, tāpēc līkie un lielie deguni. Tas ir atgādinājums, ka dzīvē nav jābūt augstprātīgiem. Bet veicot labus darbus, Tengu atkal var piedzimt par cilvēku. Tengu bieži pieņem Jamabusi (kalnu garīdznieku) izskatu, kuri arī tur mīt. Uzskatīja, ka Jamabusi piemīt maģisks spēks, kas radies no askētiskās dzīves un pašu kalnu svētuma. Senās leģendas vēsta, ka mistiskie kalnu gari Tengu ir izaudzinājuši labākos Japānas karotājus.
Ejam iekšā. Mūs sagaida Budas statuja sievietes veidolā. Tā ir Japānā augsti godātā Sendzi Kannon, viņa no krūkas lej svēto ūdeni. Skalojam rokas un izskalojam muti- tāds ir rituāls. Tad aplaistu statuju- tā ir pieņemts- tas ir svētīts cieņas apliecinājums. Drīz sākas sintoiskie (shinto- Dievu ceļš ) tempļi, to ir daudz. Pa neskaitāmām kāpnēm dodamies arvien augstāk. Gaisa t’ 35 grādi un mitrums 80 % . Grūti elpot un visiem japāņiem uz kakla ir dvielis, lai varētu noslaucīt sviedrus. Skaistums ir neaprakstāms, krāšņs, sisina cikādes. Un smarža, kādu nebiju jutis nekad iepriekš, ir brīnišķīga. Jau kalna pakājē jūtamā enerģija ir spēcīga, nedaudz reibst galva. Kājas,( nepieradušas !) , sāk smelgt, un jau nožēloju, ka lejā nepaņēmu spieķi- zizli. Cilvēku nav daudz, bet vairāk nekā gaidīju, pārsvarā tūristi, bet ir arī daži svētceļotāji, kurus var atpazīt pēc apģērba.
Visus iespaidus laižu garām, gan nākošreiz, šobrīd galvenais mērķis- Kurama kalna virsotne, kur atrodas galvenais templis. Lūk, arī templis, kurš valdzina ar savu vienkāršību un tai pašā laikā ar varenību. Ieejam. Daži cilvēki stāv un lūdzas.
Vēl Rīgā jautāju Jošiko, vai būtu iespējams saņemt iniciāciju Kuramas Sontēna budisma tradīcijās. Šī reliģija ir unikāla ar to, ka eksistē tikai vienā vietā. Sontēns ir Kurama kalna Tempļa filozofijas pamata postulāts un nozīmē Visuma dzīvības Enerģija, kas ir visas pasaules enerģijas avots. Tā ir absolūtā patiesība un stāv virs dažādu reliģiju nesaskaņām. Šī enerģija caurstrāvo Visumu un , protams, cilvēci. Sontēns uz zemes tiek raksturots trijās izpausmēs: Mīlestība, Gaisma un Spēks. Viņš ir veidots no šīm izpausmēm, bet katra daļa ir kā viens veselums.
Mīlestība atbilst Mēnesim. Tās aizbildnis
ir Sendzi Kannon, viens no Budas tēliem(Avalokitešvara Indijā).
Gaisma atbilst Saulei un aizbildnis ir Bishamonten vai Tamonten ( Vaišravana Indijā) .
Spēls simbolizē Zemi un atbilst Gohomaosanam. Gohomaosan ir dievība, kas sākotnēji piederējusi Kurama templim. Kā vēsta leģenda, dievība ieradusies no Venèras pirms sešarpus miljoniem gadu ar vienīgo mērķi - dziedināt visu dzīvo.
Šī trīsvienība ( Mīlestība, Gaisma, Spēks )veido SONTEN. Sontēna vārds zināms arī kā Galvenais Simbols Usui Reiki Rioho rakstā.
Viens no maniem skolotājiem, Franks Ardžava Petter, rakstīja: ,, Šai filozofijā es saskatu līdzību ar G. Gurdžijeva un P. Uspenska mācībām, kuri apgalvoja, ka viens no vadošajiem likumiem uz Zemes, ir tā saucamais ,,triju likums”. Sistēmas eksistēšanai nepieciešams triju spēku līdzsvars- pozitīvs, negatīvs, neitrāls , tad tā funkcionēs harmoniski. Šie spēki nav ne slikti, ne labi, bet aicinoši. Ja dzīvosiet harmonijā ar mīlestību, gaismu un spēku, būsiet laimīgi. Sapratīsiet, ka eksistence rūpējas par visiem un visu, kā māte rūpējas par saviem bērniem. Atrodiet sevī harmoniju un mīlestību, iemācieties novērtēt Visuma dzīvības enerģiju it visā.”
Kuramas filozofija mums māca trīs galvenās dzīves ievirzes, kas ir jāpieņem gan iekšējai, gan ārējai pasaulei.
1- nedarīt un neteikt
neko sliktu; strādāt
ar sevi, tas nozīmē-
nekaitēt ne savam
prātam, ne
ķermenim, ne
dvēselei.
2- būt godīgam un
darboties cilvēces
labā.
3- iegremdēties
Visuma dzīvības
enerģijā un
nešaubīgi ticēt šīs
enerģijas avotam.
Jo vairāk cilvēku dzīvos pēc šādiem principiem, jo vairāk gaisma izpletīsies pār visu pasauli.
Jau sākotnēji bija divas iespējas iepazīt Kurama filozofijas Visuma dzīvības enerģiju. Viena iespēja- piedalīties šeit notiekošajā reliģiskajā ceremonijā un otra- pieņemt iniciāciju no galvenā tempļa garīdznieka. Jebkurš cilvēks, neatkarīgi no tautības, pārliecības, reliģiskās piederības, var tikt iepazīstināts ar Kurama tempļa doktrīnu noslēpumiem- ar noteikumu, veltīt visu savu enerģiju garīgajai izaugsmei. Pie tam nav jāatsakās no savas sākotnējās reliģijas. Visuma dzīvības enerģija dod gaismu, spēku, apgaismību, lai arī kādu ceļu izvēlējāties.
Saņemt iniciāciju Kuramā, bija mans ilggadīgs sapnis. Bet visu negaidīto un pārsteidzošo iespaidu apburts, es par iniciāciju pat piemirsu. Pēkšņi attapies, sapratu, ka Jošiko vēlas uzzināt, kad vēlēšos to darīt- tūlīt vai vēlāk.
,,Today! “- atbildu bez šaubīšanās- ,,Today”!” Devāmies pie tempļa kalpotājas visu noskaidrot. Pamājot ar galvu, viņa man izsniedza reģistrācijas pieteikumu.
Jautājumi un atbildes. Uzvārds, vārds, tēva vārds, dzīvesvietas adrese, pasta indekss, vecums pēc japāņu kalendāra un dzimšanas dati. Ilgi nevarēju saprast vēl vienu jautājumu, kurš , kā liekas ir ļoti svarīgs. Jošiko cenšas to paskaidrot! Beidzot skaidrs galvenais- kāpēc vēlaties saņemt iniciāciju? Tagad sāku skaidrot es- stāstu par Kuramas Sontēnu, ilgi cenšos! Un tikai tad, kad pieminu ,,Spēks, Mīlestība un Gaisma “ , viņa saprot- ,, Laimei” ! Tik patiesi - laimei!
Jošiko devās iesniegt dokumentus un tad sāka māt- uz iniciāciju! Templis ir tukšs- tikai Altāris, es un Jošiko. Zāles centrā notupstos uz ceļiem- Jošiko piedāvā soliņu. Pateicos. Atskan lielā gonga sitienu skaņas, vēl un vēl…. Visu caurauž skaņas.
Atnākušais mūks man nepievērš uzmanību, galvenais ir lūgsna Budai. Uz altāra galda redzami mani dokumenti. Mūks ar tiem iepazīstas un tad apzīmogo. Lūgšanas ir beigusies. Aizgājis pa kreisi no altāra, sauc mani.
,,Mihail Mošenkov! “-viņš saka skaļi un svinīgi, it kā kādam par mani paziņotu. Ar garu bambusa nūjiņu, kas samērcēta kaut kādā šķidrumā, apvelk man ap galvu, tad ar abām rokām pasniedz man dokumentus un dāvanas. Viss notiek vienkārši, bez ārišķības, bet nav arī nekādu enerģētisku pārdzīvojumu. Tagad esmu iesvētīts SONTEN un mans vārds mūžīgi tiks glabāts templī. Patīkami un svinīgi. Pat iedomāties nevarēju, ka jau pirmajā dienā tikšu iesvētīts. Sirsnīga pateicība Jošiko, bez viņas es neko nevarētu japāniski paskaidrot. Pulkst. 15.00, 2003. gada 17. augusts. Palicis pavisam nedaudz- 21 Retrīta diena. Ja es tikai tad būtu zinājis, kas mani sagaida nākotnē….
P. S. Kopš tā laika pagājis daudz gadu un šobrīd mans sapnis - ,,Reiki Gaismas skola” - ir izvietojusies lieliskas telpas ar brīnišķīgām iespējam nodarbībām, pašā Rīgas centrā. Japāņu zāle- kurš gan to varēja iedomāties…. Šķita, ka daudzkājiem senajiem piedzīvojumiem Japānā nav nekā kopīga ar nākotni, bet par to citreiz……
Sai Baba un 900000 svētceļotāju.
Ludmila Aņisimova. ,, Nedēļas ziņas” ,2007. g.
Neskatoties uz to, ka mūsdienās attālumi it kā ,, samazinājušies” , un mediji, šķiet, jau apsprieduši visas iespējamās un neiespējamās lietas pasaulē, tomēr ,, noslēpumains” nav zaudējis savu jēdzienu. Piekrītat, ka tādai vietai kā Indija, noslēpumainība ir dabiska parādība. Līdz pat šai dienai Indija glabā savus noslēpumus, ko nevar aptvert pat visgaišākie prāti. Viena no šādām mīklām - Svētais Satje Sai Baba, kurš sevi dēvē par Dievu uz zemes cilvēka veidolā.
Sai Baba - fenomens.
Lai ieraudzītu dzīvu Dievu vai piedzīvotu daršanu ( piez. 1- seno indiešu filozofijas jēdz., kas apzīmē spēju redzēt, pārdzīvojumu, pieredzi. 2- rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā ), ļaudis ierodas ne tikai no Indijas, bet no visas pasaules. Neliela pilsētiņa Puttaparti, kas izveidojusies no lauku ciemata, kurā 1925. g. dzimis Sai Baba, pievilina gluži kā Mekka.
Pirms gada, 23. nov. Satje Sai Baba ( Svami ), pēc indiešu kalendāra kļuva 80 gadu vecs. Svinības apmeklēja ļaužu pūļi - iespējams, tuvu pie deviņiem miljoniem. Jebkurā gadījumā, cilvēku bija daudz un svētceļnieku grupa no Latvijas tikai ar lielām pūlēm atrada naktsmītni. Viņu vidū bija arī mans sarunu biedrs Mihails Mošenkovs, psihoterapeits un ,, Reiki Gaismas skolas “ vadītājs. Arī viņa iespaidi ir negaidīti un mīklaini, kaut arī dažreiz humora pilni. Bet, visu pēc kārtas.
- Uz Indiju devos pirmo reizi, - tā savu stāstu iesāk Mihails. - Tā bija mana sapņu zeme jau kopš bērnības. Tas bija liktenīgi, kad apmēram pirms gada no sava skolnieka uzzināju par Sai Babu. Pirms tam par to neko nezināju.
Tomēr šī informācija mani ,, aizķēra “. Un jau pēc gada, 12 cilv. grupā, kopā ar sievu lidojām uz Indiju, kur pavadījām veselu mēnesi. Indija kā arī pilsētiņa Puttaparti, kurā nonācām, man bija kā balta lapa.
Satje Sai Babas fenomens bija kā izaicinājums manam pasaules redzējumam, kristietim un budistam manī, manam priekšstatam par Dievu. Sai Baba vēsta, ka viņš ir Dievs iemiesojies uz zemes - Avatars - hindi val.. Viņš uz zemes nonācis pēc Krišnas un pēc sava priekšteča Širi Sai Baba. Jau 14 gadu vecumā viņš paziņoja, ka ieradies lai mainītu dzīvi uz Zemes. Vairumu viņa ilgās dzīves notikumu nemaz citādi nosaukt nevar, kā par Dieva brīnumu. Tomēr daži citi viņu uzskata par talantīgu šarlatānu. Katrs ar saviem uzskatiem dodas uz Puttaparti, un katrs saņem to, ko saņem.
Puttaparti, kur arī notiek Dieva parādīšanās - daršana, svētceļotāji no Latvijas ieradās tieši no lidostas. Pilsētiņu piepildīja gan iebraucēji, gan vietējie iedzīvotāji.
,, Lūk, arī viņš - neliela auguma cilvēks, ar biezu, vijīgu matu vainagu - Dievs, kurš dzīvo uz zemes. “- turpina Mihails - viņa rezidence Puttaparti ir kļuvusi par milzīgu garīgo centru Indijas dienvidos, brīnumaini skaistā vietā. Tur atrodas Sai Babas Ašrams, ieskaitot vairākas speciālo rituālu ēkas, ir divi unikāli reliģijai veltīti muzeji, mājīgas vietas meditācijām. Tur viņš arī dzīvo, veic ikdienas daršanas un pieņem svētceļotājus. Pie viņiem viņš dodas elektromobilī - speciālā krēslā, jo kādu laiku atpakaļ nopietni traumēja gūžu. Bet ir redzēts, ka viņš pieceļas un mierīgi dodas uz saviem apartamentiem. Daršana laikā daudzi vēlas iedot Svami vēstules ar lūgumiem. Man arī bija vēstuļu kaudzīte, kuras man tikai pašā pēdējā dienā, pirms pašas aizbraukšanas, izdevās nodot viņam personīgi. Daršana laikā visi sēž uz grīdas milzīgā mandiras zālē. Tā ir baznīca, kur var atrasties ap 20 tūkstošu cilvēku. Tur tiek aicināti uz intervijām dažādi cilvēki.
MATERIALIZĀCIJAS BRĪNUMI.
Padomājis, Mihails turpina: ,, Es nevaru teikt ne nē, ne jā, par to vai viņš ir iemiesojies Dievs, jo vispār šai pasaulē viss ir iespējams. Tai pašā laikā, es redzu viņā daudz cilvēciskuma, bet arī Kristus uzvedās kā vienkāršs cilvēks.
Kategoriski apgalvot, ka Sai Baba ir dievišķais, nevar. Ja palasa viņa grāmatas, paklausās viņa uzstāšanos, tas ir gudrs, zinošs un izglītots cilvēks. Pēdējo gadu laikā par ziedotajiem līdzekļiem, viņš ir uzcēlis vairākas universitātes, patversmes bāreņiem, modernus hospitāļus. Savos vārdos un uzskatos viņš ir konkrēts un diezgan kategorisks savos spriedumos. Viņš saka, ka neveltī uzmanību fiziskajam ķermenim, nedziedina pūli. Tieši pretēji - pauž uzskatu, ka ķermenis ir mirstīgs.
Viņa zināšanas ir dziļas un unikālas, kas līdz šim nekur nav publicētas. Sai Baba pareģo nākotni atsevišķiem cilvēkiem, kā arī cilvēcei kopumā. Pēc astoņiem gadiem pēc Svami aiziešanas, atnāks Prema Sai Baba, kas nozīmē - Mīlestība. Viņš atnesīs mieru un mīlestību uz zemes uz mūžiem laikiem.
Galvenais viņa brīnums ir materializācija. Svami no tīra gaisa materializē zeltlietas : gredzenus, auskarus, ķēdītes, kulonus un dāvina cilvēkiem. Viņš arī materializēja Jēzus Kristus veidolu - kā fotogrāfijā, Jēzus skulptūru. Sai Baba stāsta Kristus vēsturi savā veidā un sauc Jēzu par savu dēlu. Piezīmēšu, ka materializācijas brīnumi Indijā ir ļoti izplatīti. Mēs pat bijām ašramā pie viņa sekotāja svētā Nagonanda, netālu no pilsētiņas. Viņš mūsu klātbūtnē materializēja vibhuti (svētais pulveris), svētā Indijas koka augļus un mums uzdāvināja.
Īpaši atmiņā palicis patversmes Amrita apmeklējums. Tur lielā zālē novietots liels jaunā Svami fotoportrets, kā arī citu reliģiju svēto portreti. Viņa fotogrāfija aiz stikla regulāri apbirst ar vibhuti un neviens nesaprot no kurienes. Pulveris tiek izdalīts svētceļotājiem. Seja gan vienmēr ir tīra. Šāds pulveris ir arī uz citu svēto fotogrāfijām. To varētu salīdzināt ar pareizticīgo ikonu raudāšanas brīnumu.
Šai dievnamā ir kauss ar mazām keramikas monētiņām ar Šidri Sai Baba un Satje Sai Baba attēliem. No tām pastāvīgi plūst amrita - dievišķais nektārs ar neiedomājami maigu garšu un brīnišķīgu aromātu. Uzlicis medaljonus uz mūsu plaukstām, kalpotājs ar karotīti smēla amritu, kas plūda mūsu plaukstās no medaljoniem. Zinātniski tas nav izskaidrojams. Amritas ir daudz, to lej muciņās un dala kā svētumu ceļiniekiem.
RELIĢIJU APVIENOŠANA.
,, Svami veic milzīgu darbu reliģiju apvienošanā” - ar neslēptu cieņu saka Mihails : ,, kuru es kā garīgs cilvēks, nevaru neatbalstīt. Dievs ir viens un starp cilvēkiem nav jābūt reliģiskām nesaskaņām.”
Kādreiz reliģija atbalstīja cilvēkus, ģimenes, sabiedrības morāli. Tagad reliģija ir sašķēlusi cilvēkus naida pilnās nometnēs. Absurds!
Es noteikti zinu, ka esam cēlušies no viena avota , visi pēc būtības esam līdzīgi, neatkarīgi no nacionalitātes, ģeogrāfiskā faktora, valodas. Mēs esam - cilvēki. Patīkami, ka ir līderi, kas aicina apvienoties un aizmirst reliģiskās nesaskaņas. Sai Baba sludina, ka pasaulē valdīs beznosacījumu miers, nebūs trešā pasaules kara ( kaut gan daži saka, ka tas jau notiek), nenotiks planētas iznīcināšana. Cilvēki arvien vairāk pievēršas garīgai izaugsmei, aiziet no materiāla strupceļa. Tehnokrātiskā sabiedrība cieš krahu.
Svami nesaka - ticiet man! Viņš māca - nesiet Dievu sirdī un dvēselē. Varat izvēlēties jebkādu Dievu - Jēzu, Magometu, Mīlestību, Augstāko es, mani - galvenais tam jābūt sirdī. Pilnībā tam piekrītu, jo ja mūsu sirdī dzīvo naids, dusmas, nemīlam ne sevi ne citus, nekad nebūsim laimīgi, kaut arī būsim tērpti zeltā un briljantos. Laime - tas ir iekšējais stāvoklis, kuru var radīt tikai pats.
NABADZĪGIE UN LAIMĪGIE.
No reliģioziem brīnumiem un svētajiem, Mihails pāriet pie sadzīviskiem iespaidiem, kas, mums eiropiešiem liekas neparasti. Visspēcīgāko iespaidu, kurš nezuda visu ceļojuma laiku, radīja Indijas cilvēki, tauta. Viņi izskatās absolūti laimīgi, mierīgi, pat bezrūpīgi. Neredzēju nevienu ciešanu pilnu skatienu, nevienu raižpilnu seju, kaut arī dzīve rit strauji, visi kaut ko dara. Pat tie, kas lūdz žēlastības dāvanas - smaida. Ļoti atklāts acu skatiens, brīnišķīgas acis, gan bērniem, gan pieaugošajiem.
Pat uzrakstīju dažas rindas -
Izsalkušas acis,
Laimīgi smaidi,
Indijas bērniņi.
Bijām divās skolās bāreņiem, mūs uzņēma kā karaļus, bet tik sirsnīgi, dabīgi, bez mazākās liekulības. Bērni raksta ar krītiņiem uz koka plāksnītēm, jo burtnīcām un pildspalvām nav naudas. Bet mācās labprāt un aizrautīgi, ar azartu. Skolas parasti ir labdarības uzturētas, ar trūcīgu aprīkojumu, bieži bez elektrības.
Par Indiju mums stāstīja kā par ļoti nabadzīgu valsti, par antisanitāriem apstākļiem, kur cilvēki dabiskās vajadzības kārto turpat uz ielas. Mēs to gandrīz nemanījām, varbūt tāpēc, ka nebijām lielajās pilsētās : Deli, Bombejā. Neredzēju nevienu sievieti to darām, bet dažus vīriešus pie žoga - gan. Indija ir ļoti nabadzīga, trūkst naudas daudz kam, tai skaitā arī tualetēm.
Lai arī ļoti nabadzīgi, neredzējām nevienu netīrā un saplēstā apģērbā. Košās krāsās, tīri, no neviena nenāca sviedru smaka. Vīrieši tērpti eiropiešu stilā : krekls, Tkrekls, bikses. Sievietēm - košās krāsās sari vai pendžabi, svētceļnieki valkā baltus kokvilnas uzvalkus.
Angliski runā visi. Daudznacionālo valsti vieno angļu valoda, kā kādreiz PSRS - krievu. Pajautāju, kāpēc viņi runā angliski, bet ne savā valodā. - Tas taču muļķīgi! Te ir vairāk kā 30 pamattautību, kā gan mēs saprastos? -
Kas attiecas uz sadzīvi, tad indusi dzīvo elementārās ērtībās. Mājas Indijā galvenokārt ir 2 - 3 stāvīgas, ļoti vienkāršas. Arī mašīnas vienkāršas - dažas bez atsperēm un stikliem, lai lētāk. Laukos ēdienu gatavo uz ugunskura, graudus berž piestā. Daudzi indieši vēl arvien dzīvo zaru un lapu būdās. Braucot garām, viņi izlien no būdām, ne piedzērušies, ne samiegojušies, ne dusmīgi, bet smaidīgi un apmierināti. Pienāk, paubago, vai vienkārši uzkāpj palmā pēc banāna. Protams, ka ir arī ,, McDonald’s” , bet indieši uzturā pārsvarā lieto rīsus un dārzeņu piedevas, kas ir ļoti asas. Eiropiešus tāds ēdiens ,, dedzina” . Kafejnīcas un restorāni ir salīdzinoši tīri un lēti. Mēs galvenokārt baudījām Nepālas vai Tibetas virtuves ēdienu. Viss veģetārs un garšīgs. Es tagad pēc Indijas ceļojuma neēdu gaļu, negribas.
Par dzīves veidu, liecina tāda interesanta nostāja: ņem, ņem, pēc tam samaksāsi! Tas ir it kā Tu svešā valstī gribētu nopirkt gredzenu, bet nav naudas, un Tev saka: Ņem, es Tev ticu, kad atkal atbrauksi, samaksāsi. Varat iedomāties? Bet Indijā tā ir norma. Indusi saprot un zina kā strādā karma. Ja nodarīsi ļaunu otram, tevi piemeklēs Dieva sods. Ja nodara ļaunumu Tev, gan zaudējums Tev tiks atlīdzināts. Tā ir viņu dzīve.
TĒMA - PARANORMĀLI FENOMENI.
Daudzi cilvēki no bijušās PSRS, kas ciemojušies Indijā un vairākkārt tikušies ar Sai Babu, izveidojuši savu viedokli, kuru nevar grozīt nekādi skeptiķu argumenti. Pie viņiem pieder arī Viktors Kandiba. Puttaparti viņš bija 1973. un 1975. g. ,un izklāsta savus iespaidus ceļojuma piezīmēs : ,, Tie, kas pazīst Sai Babu ilgus gadus, stāsta, ka dažādi paranormāli gadījumi ar viņu saistīti jau kopš bērnības. Tās visas ir materializācijas liecības. Esmu kādas reizes 20 redzējis kā viņa rokās uzrodas un pazūd objekti. Tas vienmēr notiek negaidīti. Neesam satikuši nevienu aculiecinieku, kurš teiktu, ka tas ir dabiski. Ir liecības par citiem fenomeniem - vēstījumiem miegā, izdziedināšana, ļoti smagu priekšmetu pārvietošana.
Arī mūsu ,, guru “ Boriss Grebeņščikovs bija devies uz Indiju pie Satje Sai Baba. Kā viņš pēc tam atzina kādam žurnālistam, ka atbraucis uz Puttaparti tīri labpatikas pēc un ar cerību, ka gūs iespēju pabeigt savu jauno albumu. Un Sai Baba ļoti palīdzēja ar savu ,, Navigatoru “, bez viņa palīdzības nebūtu albuma. B. G. viņu raksturoja : ,, Nav šaubu, ka viņš dara brīnumus, ir visur esošs, pēc savas pieredzes zinu, tāpēc mana pārliecība - jā, Sai Baba ir līdzīgs Dievam. Esmu personīgi pārliecinājies par viņa dievišķo būtību un jūtu gandarījumu. “
XXI gadsimta Vispasaules Zinātnieku asociācija otrajā starptautiskajā kongresā, kurš veltīts Nostradamusa 500jai gadadienai, pieņēma lēmumu - Aktīvi piedalīties zinātniskajos pētījumos par Jēzus Kristus Nācarieša materializāciju un dematerializāciju, viņa mācību, vitalitāti, biomagnētismu un ,, trauslās enerģijas “ izpēti uz Sai Baba skolas bāzes ( Puttaparti, Indija ).
IR DAUDZ KAS UZ PASAULES ŠĪS …
Dīvaina pilsēta ir mūsu Rīga. Dīvaina un noslēpumaina.
Kādi ļaudis sastopami!
Kādi likteņi izdzīvojami!
Kādi piedzīvojumi piedzīvojami!
Nu, kaut vai šis. Uz Rīgu diezgan regulāri brauc īru režisore Ketija Boida. Un tieši tā vajag sagadīties, ka šeit, Rīgā – Reiki Gaismas skolā – viņa satiek Mihailu Mošenkovu. Tieši pateicoties viņai – īrietei no Glāzgovas, es, Latvijas iedzīvotājs, iepazinos ar otru Latvijā dzīvojošo! Iepazinos un uzzināju, ka blakus mīt un pa vienām ielām ar mums staigā unikāls cilvēks – viens no nedaudzajiem īstajiem reiki skolotājiem. Georgs Stražnovs Dīvainās sakritības.
Pirmā dīvainība.
Tieši pirms piecdesmit gadiem Ludzas rajona Reiki ciematā Mošenkovu ģimenē piedzima puišelis, kuru nosauca par Mihailu. Dzīve ritēja normāli, grēks žēloties: puisis beidza tehnikumu un nodarbojās ar radio lietām, tad, nemiera gara dzīts, iestājās Latvijas Universitātes tirdzniecības un ekonomikas fakultātes neklātienes nodaļā un jau otrajā kursā sāka vadīt savu pirmo veikalu, bet piektajā, kļuva par universālveikala direktoru.
Taču īstais nemiers sākās tad, kad 80. gados krita “dzelzs priekškars” un Rīgā sāka parādīties dažāda mēroga okultisti. Mihailam tas viss likās ļoti interesanti, viņš iepazinās un sadraudzējās ar Pāvelu Muhortovu, kurš tikko bija atgriezies no tajos laikos slavenā “М-ский треугольник”. Varbūt viņa ietekmēts, varbūt arī nē – kas to lai zina, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek – respektablais universālveikala direktors pievērsās psiholoģijai, iepazinās ar dzenu, sūfismu, budismu, sāka meditēt, jo, tāpat kā daudzi no mums tajos laikos, arī viņš bija atvērts garīgām mācībām, kas nu kuplā skaitā pieteica sevi pēc garīguma izslāpušajām dvēselēm.
1993. gadā viņa dzīve krasi mainījās: Maskavā Mihails Mošenkovs piedalījās Gaļinas Labkovskas vadītajā reiki seminārā. Piebildīšu tikai, ka Gaļina Labkovska ir viena no pirmajām reiki skolotājām visā bijušajā Padomju Savienībā. Viņa arī kļuva par pirmo meistaru-skolotāju jaunajam un neatlaidīgajam praktikantam.
2001. gadā Mihails bija pirmais cilvēks no Latvijas, kurš sāka mācīties pie toreiz vienīgās japāņu jaunās tradīcijas reiki meistares-skolotājas Natālijas Balanovskas, kas savukārt iepazīstināja viņu ar šīs zinības guru no Japānas Franku Ardžavu Petteru, kurš tad arī kļuva par Mihaila Mošenkova Skolotāju un pavadoni jaunajā reiki izpratnē, kas balstās uz Mikao Usui dabīgās atveseļošanas sistēmu.
Lieta tāda, ka Rietumu pasaulē reiki, šī unikālā dziedināšanas sistēma, tika tā “pielāgota” katram, kurš to praktizēja, ka bija zaudējusi jebkādu saikni ar savu pirmsākumu, ar sistēmu, kādu bija izstrādājis tās dibinātājs – zinātnieks un pētnieks Mikao Usui. Tikai pēc ilgajiem pētījumiem talantīgajam Frankam Ardžava Petteram atklājās Usui dabīgās atveseļošanās sistēmas noslēpumi. Rietumu cilvēkiem tikai 2000. gadā kļuva zināmas reiki patiesās prakses un metodes.
Reiki. Komentāri. Daži vārdi par mācību. Reiki nav reliģija, reiki nav arī kāds sektantisks novirziens. Tā ir garīga prakse, līdzīga ci-gunam, jogai vai kādai daoistu praksei.
Reiki radās Japānā pagājušā gadsimta sākumā. Mikao Usui (dzimis 1865. g.) piedzīvoja atklāsmi japāņu svētajā kalnā Kuramā, netālu no Kioto. Pēc šīs atklāsmes viņš nodibināja dabīgās atveseļošanās sistēmu, kas visā pasaulē tiek saukta vienkārši par reiki.
Kas tad ir Reiki?
Visbiežāk to saista ar roku pielikšanu vai intuitīvo Ki enerģijas sakārtošanu. Sistēma balstās uz katra cilvēka iespējām nodot un saņemt dziedinošo, pozitīvo Visuma enerģiju. Tāda ir ārējā sistēmas būtība. Tieši šādā aspektā tā pazīstama Amerikā, kur pašlaik reiki ir īpaši populāra. Pat daudzās medicīnas klīnikās paralēli tradicionālajai medicīnai pacienti saņem arī reiki ārstniecību.
90. gadu sākumā reiki kļuva populāra arī Eiropā. Šajā laikā to iepazina arī toreizējā Padomju Savienībā. Latvijā pirmie pieci reiki skolotāji sāka praktizēt tikai 1996. gadā. Arī Mihails Mošenkovs.
Pavirši saskaroties ar reiki, šķiet, ka tā ir ļoti vienkārša ārstnieciska sistēma. Tāpēc arī tai pievērsās daudzi ezoterisko zinātņu šarlatāni. Daži pat, izmantojot vispārējo interesi par reiki, pasludināja sevi par meistariem un skolotājiem. Un naivajiem centās iestāstīt, ka spēj kādās 15 minūtēs dziedināt no visām kaitēm. (Īsa piebilde: spējas izpaust reiki cilvēks var iegūt tikai no iniciēta skolotāja, kurš savukārt no sava Skolotāja saņēmis tiesības mācīt reiki. Šādu atļauju var saņemt tikai pēc ilgiem mācību gadiem un īpašas iniciācijas.) Skeptiķi teiks: „Kārtējais japāņu izgudrojums!” Bet reiki nebūt nav tik vienkārša lieta, kā varētu likties, izlasot daudzās rokasgrāmatas, kas nu jau burtiski pārpludinājušas grāmatu galdus un veikalu plauktus. Japāņi nepavisam nav tik vēlīgi dalīties ar visu pasauli savās slēptākajās zināšanās. Viņi cenšas saglabāt senās garīgās tradīcijas un patiesās garīgās bagātības. Tajā skaitā – arī reiki. Un nodot zināšanas tādiem cilvēkiem, kuri ir cienīgi tās pārmantot. Īstu un pilnvērtīgu iesvētību reiki var saņemt no Skolotāja, beidzot 2-3 dienu semināru 1. reiki pakāpes iegūšanai. Pilna reiki apmācība sastāv no 4 pakāpēm un īpaša Iniciācijas rituāla, ko veic Skolotājs.
Dzīve pēc reiki
Pirmajā gadā pēc reiki iniciācijas Mihaila dzīve kardināli mainījās. Darbs, kuram bija veltījis tik daudzus gadus, nu bija kļuvis par pagātni. Tāpat senie draugi un paziņas. Vietā nāca citi – kaismīgi, garīgi gaiši cilvēki. Šajā laikā Mihails aizrāvās arī ar psihoterapiju un sāka to apgūt Maskavā. Vēlāk – mācījās Francijas Psiholoģijas universitātē. 1999. gadā pēc daudzu mistisku zīmju saņemšanas notika tas, ko daudzi jau sen gaidīja – Mihails pameta biznesu un visu savu turpmāko dzīvi veltīja kalpošanai cilvēkiem, viņu garīgajai izaugsmei.
Un šodien, kad viņa vadītā Reiki Gaismas skola atzīmē savu piecu gadu pastāvēšanu, kad sevi par Mihaila skolniekiem sauc vairāk nekā 2000 cilvēku, var runāt par realizējušos cilvēka sūtību, par piepildītu dzīvi. Bet laiks pirms pieciem gadiem – tas bija laiks, kad tika sperts pirmais solis pretī jaunai personībai – Mihailam kā garīgam skolotājam un dziedinātājam. Pretī personībai, par kuru slavens astrologs teicis: „Tas ir ceļš, kas viņam zvaigznēs rakstīts...”
Tikšanās
Mihails ir ticies ar daudziem neparastiem cilvēkiem. Piemēram, ar pazīstamo mistiķi un astrologu Sergeju Vronski. Piebildīšu – savulaik Vronskis bijis gan Heses personīgais astrologs, gan padomju izlūks, iefiltrējies fašistiskajā elitē. Atgriezies Latvijā, Vronskis apmetās uz dzīvi Jūrmalā un pieņēma Mihailu kā dēlu, palīdzēja viņam un sekoja tā liktenim līdz pat savai nāves dienai.
Īpašs bija rituālais ceļojums uz Japānu, uz svēto kalnu Kuramu, kur Mihails 21 dienu nodevās apcerēm un meditācijām – tieši tā, kā to savā laikā bija darījis pats Mikao Usui. Šajā laikā viņš 5 pasaules valstīs no attāluma dziedināja 118 pacientus. Ārstēšanas laikā pacienti pierakstīja savas izjūtas, pārdomas un noskaņojumu. Piezīmes liecina, kas notiek ar cilvēku, saņemot reiki, kādus atklājumus viņš piedzīvo, kādas pārmaiņas notiek reālajā dzīvē.
Un, pats galvenais, tieši tur – svētā Kurama kalna templī – Mihails izjuta dziļu personīgu pārdzīvojumu: viņš tika iesvētīts unikālajā budistu Mīlestības, Gaismas un Visuma enerģijas Spēka mācībā Sonten, viņu pieņēma un kalpošanai cilvēkiem svētīja pati Kuramas tempļa priestere...
Šogad Mihails veica trīsdesmit dienu rituālu dzenbudistu templī Dienvidkorejā. Reiki Gaismas skolas zālē un Mihaila darba kabinetā ir altāris, kur savu vietu ieņēmuši visi cilvēces lielie skolotāji – Buda, Jēzus Kristus, Sai Baba, Sarovas Serafims, Ganeša, Jaunava Marija. Un viņi visi cenšas mūs, nesaprātīgos, vest pretī Gaismai.
Bet mājās pie sienas ielogota stāv dēla Artura vēstulīte, kurā desmitgadīgais zēns raksta: „ ... es mīlu visus cilvēkus, kas dzīvo uz mūsu Zemes. Un nav svarīgi, ko viņi dara. Galvenais – es viņus mīlu. Visus.” Mana pasaules izjūta arī ir MANA PASAULE.
Mihails Mošenkovs
Mihails Mošenkovs: ,,Reiki- brīnums, no kura neaiziešu.”
Kādā drūmā un vētrainā rudens vakarā, Mihails Mošenkovs( Reiki Gaismas skola dibinātājs) , kā pasažieris, firmas grāmatvedes automašīnā ,,Volkswagen” atgriezās no Salaspils Rīgā. Pēc tam neviens no aculieciniekiem nevarēja izskaidrot notikušo. Mašīna ietriecās atdalošajā nožogojumā, uzlidojot trīs metru augstumā un nolidojot kādus 25 metrus, piezemējās uz riteņiem. Riepas bija driskās, no pārsistās bākas šļācās benzīns. Var tikai minēt, kāds brīnums paglāba no sprādziena. Grāmatvede tika cauri tikai ar skrambu rokā, Mihails- ar sasistu celi.
Bet visbrīnumainākās bija Mihaila sajūtas šī lidojuma- negadījuma laikā- vispirms pārsteidza skaidrās, zvaigžņotās debesis, kaut gan lejā bija sniegs un lietus. Tad nāca sapratne, ka viss notiek kā vajag, un sirdī bija brīnumains miers. Uzplaiksnīja doma: ,, Un tas ir viss ? “ Un pats sev atbildēju vai arī dzirdēju kādu balsī: ,, Tas ir tikai sākums! “
Olga Zubareva
Veselība ir saistīta ar cilvēka dzīvesveidu un lai to normalizētu nepieciešams
Pozitīva domāšana - mūsu ķermeņa šūnas jūt, kā mēs uztveram apkārtējo pasauli. Pat augi vīst, ja esam skumji un uzplaukst, kad esam laimīgi.
Biežāk smaidīt.
Daudz kustēties.
Meditēt- pēc iespējas vairāk baudīt iekšējo mieru.
Mīlēt dzīvi un cilvēkus.
Priecāties par dzīvības fenomenu. Un protams- sabalansēts uzturs un dzīves stils.
Dziedināt ar rokām?!
Mihails ir dzimis pareizajā vietā- nelielā Latgales ciematā Reiki. Nenojaušot likteņa norādes, izvēlējās pavisam citu profesiju. Pēc skolas beigšanas, apkrāvies ar bukletiem, izvēlējās radioinženiera specialitāti. Nostrādājis rūpnīcā pāris gadu, saprata, ka tas nav priekš viņa, tāpēc pabeidzis ekonomikas fakultāti universitātē, sāka stādāt tirdzniecībā. Ja uz to raugās ne tīri kā uz biznesu, tad ir daudz radošu iespēju. Pelnīt lielu naudu Mihails tā arī neiemācījās, tas kļuva neinteresanti un nebija vajadzīgs.
Katram ir sava dzīve- to var saukt par karmu vai likteni. Līdz 33 gadu vecumam dzīves ceļus izvēlējos ar prātu, bet tad mani it kā sāka no tā stumt tā stumt nost. Mans nakts lidojums- avārija, kā arī citi neizskaidrojami gadījumi. Piem., diennakts laikā četri( izņemot mani ) vadošie mana uzņēmuma darbinieki iekļuva autoavārijās. Visas automašīnas bija smagi bojātas, bet cilvēki cietuši nebija. Nu kā varēja nesaprast tādus brīdinājumus? Tad tās šķita tikai nejaušības, tagad esmu gudrāks un redzu citādi.
1993. gada decembrī Mihails iepazina Reiki- cilvēka dabiskās dziedināšanas sistēmu. Līdz tam viņš piedalījās dažādos semināros, ,,perestroikas” laikā Latviju apmeklēja daudz speciālistu. Viss bija interesanti un neparasti, īpaši jau semināri par veselību un ezotēriku. Reiz paziņa uzaicināja uz semināru: ,,Tu jau tā palīdzi cilvēkiem, tur iemācīs ārstēt ar rokām. “ Mihails piekrita, neuzdodot nevienu jautājumu: ir pienākusi sengaidītā diena.
Lēciens nekurienē.
Vairāk kā simts gadus atpakaļ, garīgo prakšu meklētājs, Mikao Usui ieinteresējās- kā gan dziedināja Jēzus Kristus un citi dižie senatnes skolotāji? Grūtajos meklējumos Mikao nonāca Kurama kalnā, kur dziļā askēzē un meditācijā, pār viņu nāca apskaidrība. Viņš saprata kā vienkārši cilvēks var iegūt Visuma dzīves enerģiju, dot to citiem, pie tam nezaudējot savus spēkus. Viņš sajuta tādu laimi, mīlestību un mieru it kā būtu pieskāries Dievs. Metode ieguva nosaukumu REIKI, bet Mikao Usui izveidoja savu skolu, kur apmācīja skolotājus. Tā arī jaunās zināšanas sāka savu ceļu pasaulē.
Varbût diemžēl, varbūt par laimi, bet Reiki dziedināšanas mākslu var apgūt tikai tiešā kontaktā ar skolotāju, to nevar iemācīties no grāmatām. Mihailam jau desmit gadus ir tiesības to darīt un viņš arī to māca.
Bet sākumā vajadzēja atteikties no sava biznesa. Kā saka Mihails: ,,Kāds atnācu, tāds arī aizeju! “
Pameta biznesu bez nožēlas, jutās laimīgs. Un šobrīd tas dzīves posms šķiet tāls un nesvarīgs. Sākumā bija neliela depresija, apmulsums, ka nezini kurp doties. Atradās cits darbs, bet arvien vairāk laika tika veltīts Reiki. Vienlaicīgi tika apgūta masāžas tehnika un iegūta psihoterapeita izglītība. Darbā Mihails vairāk pievērsās palîdzîbai cilvēkiem nevis saviem tiešajiem pienākumiem.
Kas tas viss sasniedza kritisko robežu, Mihails iesniedza atlūgumu. Sekoja lēciens nezināmajā, bet pilnīgā pārliecībā, ka viss būs kārtībā. Ceļš Reiki pasaulē bija pilnīgi apzināts. Tas bija karmiskais pagrieziena punkts, un nevienā tas neizraisīja izbrīnu. Bērni par to priecājās un teica, ka jau sen to gaidījuši. Tā aizsākās Mihaila dzīves jaunais- galvenais posms.
Enerģētiskais resurss.
Tikko Mihails bija sācis iepazīt Reiki, viņš visiem piedāvāja: ,, Palūko, cik man karstas rokas, to tām plūst milzīga enerģija, tas varētu palīdzēt organismam tikt galā ar problēmām! “ Tagad nekas vairs nav jāpierāda, viss ir skaidrs- Reiki ir iespējas palielināt ,, enerģētisko barību “ jebkurā veidā. Organisms pieņem papildus enerģiju un pats veic visu darbu. Patiesībā cilvēku īsti nespēj izārstēt ne ārsts, ne ekstrasenss, ne Reiki terapeits. Tie visi ir tikai palīglīdzekļi cilvēka ķermenim un apziņai.
Tad vēl nebija pat idejas par ,, Reiki Gaismas skolu” ( kurai šobrîd ir jau seši gadi), kur var tikties un apgūt Reiki fenomenu, kuru izmanto gan ārsti, dziednieki, gan vienkāši cilvēki. ASV daudzās klīnikās izmanto Reiki kā palīgu slimnieku atveseļošanās procesā. Mihaila sapnis ir ieviest šādu praksi arī Latvijā.
Jau pēc pāris seansiem, pat ļoti smagi pacienti jūt atvieglojumu, atbrīvojas no pirms vai pēcoperācijas stresa. Sevišķi labi var palīdzēt psihosomātisko saslimšanu gadījumos: gastrīts, čūlas, bezmiegs, nervozitāte. Mani kā psihoterapeitu nebeidz pārsteigt kā Reiki iedarbojas uz onkoloģiskajiem pacientiem- mazinās sāpes un tāpēc daudzi iztiek bez morfija, zūd panika un rodas vēlme dzīvot. Nevaru nosaukt nevienu gadījumu, kad pilnībā būtu izārstēts vēzis ceturtajā stadijā, bet dzīvi atvieglo noteikti.
Pirms dažiem mēnešiem pie manis atveda ļoti smagi slimu vīrieti - metastāzes bija it visur - protams, ka viņš bija dziļā depresijā. Personīgi tikāmies tikai divreiz, bet katru dienu sazvanījāmies - veicu arī distancionētu dziedināšanu. Viņam sāka parādīties apetīte, domas kļuva gaišākas, ietājās miers. Kad viņš pēc pāris mēnešiem nomira, piezvanīja sieva pateicībā par to, kā vīrs nodzīvojis sava mūža pēdējās dienas. ,,Viņš nomira mierīgs un laimīgs - vienkārši aivēra acis un aizmiga. Es arī gribētu tik mierpilni aiziet. “
Vēl pirms vairākiem gadiem Mihails piedāvāja savu skolnieku - volantieru palīdzību klīnikām. Atbilde bija - mēs jau labprāt, bet VM ir noteikta shēma kurā Reiki neietilpst. Ja vēlaties, varat strādāt par auklītēm - sanitāriem, iznest podus un apkopt, un brīvajā laikā atvieglot ciešanas. Bet dot atsevīšķu telpu - nē. Tradicionālās medicīnas konservatisms un neelastība ir vienkārši apbrīnojama! Interesanta izvēle, jo dažādu sektu darbība slimnīcās ir pilnīgi brīva.
Sargeņģelis.
Lai arī Reiki pēc būtības ir nedaudz mistisks, tas palīdz cilvēkiem. Tur nav ne rituālu, ne buršanās - pietiek ar skatienu, pieskārienu, sarunu no attāluma. Seansa laikā Mihaila plaukstas var sajust vēsumu, siltumu, sāpes, tirpoņu, kņudēšanu - ķermenis parāda tanī notiekošos procesus. Ar diagnosticēšanu ziņkārības apmierināšanai, Mihails nenodarbojas - tas tikai bezjēdzīgi biedē. Reiki cilvēks tiek uztverts kā viens veselums, nevis atsevišķi - rokas, kājas, ausis…. Ja organismā kas ,, salūzt “ , tad signālu dod nevis vājākā vieta, bet gan tā vieta , kas tobrīd var uzņemties slodzi.
Piem., čūla var liecināt par nepareizu uzturu, bet biežāk gan norāda uz pastāvīgu stresu. Ja tas atbalsotos nervu sistēmā, cilvēks pilnībā varētu zaudēt psihisko līdzsvaru. Bet tā, čūla signalizē, ka laiks apstāties, aizdomāties un saprast ko darīt, kamēr vēl nav lielākas problēmas. Pie tam, dziednieka un pacienta sajūtas visbiežāk ir atšķirīgas.
Viena no visvērtīgākajām dāvanām ko Mihailam pasniedza Reiki - ir viņa sargeņģelis Angelina. Viņa ir ārsts un bija konservatīva līdz pat kaulu smadzenēm, neticēja nekam mistiskam. Un kad Reiki terapeite Ludmila attālināti izārstēja Angelinas tēvam ,, rozi” ( ar ko tradicionālā medicīna netiek galā ) , viņa aizgāja pateikties. Un tieši tur, Reiki sekotāju vidū, viņa satika un iepazinās ar Mihailu. Tagad viņa ir Reiki Gaismas skolas administratore.
Atvadoties, Mihails izstāstīja kā Reiki jūt dzîvnieki.
Maniem paziņām ir takšu šķirnes suņuks, un viņš vienmēr kāpa man klēpī, lai ,, uzlàdētos “ Reiki enerģijās. Reiz, ļoti karstā laikā, apgūlos uz paklāja. Jutu pieskārienu pēdai, atvēru acis. Redzu, ka suns pieskaras ar ausi, pastāv, pieskaras ar otru, paiet nost, pacēlis purnu uz vēdera lienot, pieskaras ar krūtīm. Tad pacēla asti un nomērķēja uz pēdu, man sanāca smiekli, bet kad viņš tikpat precīzi ,, paārstējās” arī uz kreisās kājas, smiekli vairs nenāca. Pēc tam pilnīgi atbrīvojies, suņuks izgūlās man uz vēdera un saldi krāca.
Kā pēc kārtējā semināra pateica piecgadīgs zēns : ,, Reiki, tas ir brīnums un es no šejienes prom neiešu! “
Žurnāls ,, Mīlu “, 2006. 07. 05.
www. lublu. lv
Par cilvēku kā Radības kroni
Japāņu tradīcijas “Reiki Gaismas Skola” Reiki skolotāja Mihaila Mošenkova lekcijas fragmenti no Reiki 1.līmeņa semināra. 2003.gada 10.-11.decembris. (Skolotāja daži vārdi un sarunas sadaļas neizdevās pilnībā vai daļēji atjaunot).
Par cilvēku, kā Radības kroni. Mūsu stereotipi un pārdomas.
… Ja mēs nerunājam par enerģiju, tad zinātne jau sen atklājusi, ka mēs esam individuāli pēc visām citām īpašībām. Praktiski pēc visiem parametriem katrs cilvēks, pēc savas būtības ir pilnīgi īpašs. Mēs varam teikt, ka katrs cilvēks un katrs dzīvnieks, katra dzīvā radība uz šīs planētas ir kāda radīta pēc “individuāla projekta”. Tas nozīmē, pateikt, ka tā ir kāda radība, kāds augstāks spēks, diezgan grūti. Neviens nezina, neviens nav redzējis, kaut gan reliģijas apgalvo, ka ir Dievs, bet neviens Dievu nav aizticis aiz rokas, aiztikuši viņa Dēlus, daži no kuriem ir cilvēki, nolēma pasludināt par Dieva sūtņiem, bet pašu Dievu personīgi neviens nezina. Dievu var tikai just! Dievam var tikai ticēt! Radītājs ir! Priekš manis tā ir ne tikai Ticība, priekš manis tā jau ir zināšana. Var runāt vienkāršāk, tātad ir kaut kas, kas mūs tā vienkārši rada, un mēs pārvēršamies unikālās būtnēs, patiešām, it kā mūs kāds radījis atsevišķi. Rodas tāda situācija, ka mūsu Pasaule izaicina …
Tiešām, gribas tikt skaidrībā, kas, patiesībā, ir Cilvēks. Pirmais, ar ko mēs sastopamies, tā ir Enerģijas, Spēka izpratne. No kurienes rodas šis noslēpumainais brīnums, vai vispār Superbrīnums, kas it kā ne no kā rada dzīvi. Un lūk, vīrišķais un sievišķais, pēc austrumu terminoloģijas Iņ un Jaņ, spermatozoīds un olšūna satiekas sievietes dzemdē. Un, kā izpētījuši zinātnieki, šūnu saplūšanas brīdī notiek sprādziens, uzliesmojums. Miljoni, miljoni šūnas tiecas savienoties, bet savienosies, pēc kāda laika, jau četras šūnas, 8, 16 utt…. Pēc tam parādās orgāni, rokas, kājas, galva, smadzenes, miljardi šūnu. Pēc tam mēs sakām – sieviete stāvoklī, iznēsā augli. Pēc tam, dzemdību laikā, parādās cilvēks, kuram ir dzīvības atbalsta sistēma. Cilvēks saņem sistēmu, kas pilnīgi autonomi strādā, funkcionē nesaprotami pēc kādiem smalkiem un precīziem Dzīves Likumiem. Sirds zina, kad viņai sisties, plaušas un bronhi zina, kad viņiem jāieelpo un jāizelpo, acis zina, kā viņām uztvert informāciju, kā skatīties uz šo pasauli.
Bērns tam mācās … Kādā brīdī mums liekas, ka mēs visu zinām un kārtējo reizi sevi mānam un pārstājam To apgūt. Patiesībā, mācīšanās tas ir bezgalīgs process, tas rodas it kā ne no kurienes un cilvēki izdomājuši ļoti vienkāršu pieeju. Viņi pateica: tas, kas nav saprotams, ko nevar pierādīt, neeksistē. Atvainojiet, tas taču ir!!! Ja tas ir, tas jau eksistē. Ja mēs to nevaram paskaidrot, pierādīt, nosvērt uz svariem, vai noņemt mērus utt., tas vēl neko nenozīmē. Tas nozīmē, ka mēs pagaidām vēl nevaram, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram sajūsmināties par šo brīnumu, mums tas nav jāatzīst kā Brīnums. Pretējā gadījumā mēs līdzināmies cilvēkam, kas ēd ēdienu un saka: tā kā es zinu, no kādām šūnām tas rodas, un kas tur iekšā, šis ēdiens neeksistē, esmu izsalcis! Tie taču ir meli, viņš taču ir paēdis, viņš to apēda. Patiesībā, mēs ļoti bieži nodarbojamies ar bērnišķīgu, ļoti stulbu Realitātes noliegumu.
Paldies Dievam, tagad tehnika un zinātne, tik ātri un tik dziļi izpēta šos noslēpumus, ka mēs uzzinām tādas lietas, kuras vēl nesen likās neiespējamas vienkāršam zinātniskam pētījumam. Piemēram, vienkārši padomājiet, kādā brīnumainā pasaulē mēs dzīvojam. Trīs mēnešus pirms satiksies vīrietis un sieviete, kura rezultātā parādīsies jaunā bērna iedīglis, kas notiek? Zinātnieki noskaidrojuši, ka sievietes dzemdē (tas vīrietim vēl nav, sieviete vēl nezina, vai viņi pazīstami, bet varbūt viņiem vēl nekas nav bijis), trīs mēnešus pirms šī konkrētā brīnuma, kad viņa kļūs grūta, rodas topošā bērna enerģētiskais siluets, iedomājieties?! Tas rodas, kā enerģija, kā starojums. Kurš, kāds prāts spēj paskaidrot, ka trīs mēnešos Kāds zina, ka viņi satiksies, ka viņiem tas notiks un, ka Šī dzīvība tur radīsies? Priekš kam, tas jau cits jautājums. Var būt, lai ļoti ātri nodzistu. Jo tādas lietas, diemžēl, ir. Tās vienmēr ir smagas, manai mammai, piemēram, ģimenē četri bērni – divi brāļi un divas māsas, un divu no viņiem nav. Viņi neizdzīvoja līdz gadiņam. Bet kāda iemesla dēļ viņi parādījās, tas jau cits jautājums, citos semināros šie jautājumi tiek ļoti nopietni apgūti, bet tagad vienkārši pieņemsim to kā pašsaprotamu, ka kaut kas notiek, pat līdz tam, kā noticis fakts.
Par enerģijas fenomeniem
Ir vēl visādas lietas, kas izskaidro enerģijas fenomenu. Piemēram, jau neviens nenoliedz, ka eksistē gaišredzība, gaišdzirdība, telepātija. Tie ir pierādīti fakti. Piemēram, tādi gadījumi, kad cilvēks ZINA, kas notiek, gadījumi, kas visvairāk izpaudās un fiksēti bieži notiek karu laikā. Tas ir, kad mamma skaidri zināja, kas ar dēlu noticis. Tā notika bieži. Vieniem cilvēkiem tas ir dabisks stāvoklis, bet citiem tas ir brīnums. Kara laikā mamma zināja, ka ar dēlu viss labi vai dēls ievainots vai gājis bojā, viņa zināja, ka viņš šodien pārnāks mājās no kara … Tie ir tūkstoši un tūkstoši gadījumu, dokumentāli apstiprināti. No kurienes? Vai tiešām eksistē kaut kādas šņores, vadi, elektriskie tīkli pa gaisu? Ka tad mēs klausāmies radio? Kā mēs skatāmies televizoru? Tur kāds Maskavā, Londonā vai Ņujorkā atver muti, māj ar roku, un mēs redzam šo cilvēku, mēs viņu dzirdam, un viņa šajā kastē nav. Nav saprotams, Bet tā ir realitāte. Mēs vairs nebrīnāmies, ka lai piezvanītu pa telefonu, jāpaņem kaut kāds plastmasas gabals, jānospiež kaut kāda poga, caurumiņā jāpasaka “Hallo!”, un Angelīna mani sadzirdēs tūkstoš kilometru attālumā, un pateiks “Hallo! Es Tevi dzirdu!” Kas tās par blēņām?! “Nekā” taču nav. Es neraustu aiz virvītes, nenododu datus Morzas ābecē. Mēs runājam: “Ā, tas taču mobilais telefons!”. Tas taču saprotams! Kad mēs runājam par to, ka katrs cilvēks, katrs, kas var sadzirdēt attālumā, sajust citu cilvēku, mēs sakām: “Ak, tas ir kaut kas sarežģīts! Lūk, tā sieviete var, bet es nē. Vai, Mihails vai Kopperfīlds prot”. Nekā tamlīdzīga, tā ir katra cilvēka īpašība.
Katrs cilvēks jūt katru cilvēku. Un es jums to pierādīšu ar vienkāršu piemēru, ar kuru saskārušies tūkstošiem savā dzīvē. Jūs kaut kur ieejat, atverat durvis, tur cilvēki. Jūs uzreiz jūtat, ja neesat pilnībā pārstājis just, šeit man gribas būt, šeit ir labi, bet šeit, vai, labāk ātrāk aiziet, pareizi? Pat ja esat skolotāji … Kas ir skolotājs? Klasē, kur jūs ienākat, jūs jūtat, kāds ir klases noskaņojums, labvēlība vai agresija. Tas ir viņiem “uz pieres rakstīts” vai kaut kur plakāts pakārts pie durvīm? “Šodien klase ir laba”, “šodien klase ir slikta”. Vai arī, ja jūs strādājat veikalā, kaut ko pārdodat, ienāk cilvēks un jums gribas ar viņu parunāties, bet ar citu nē, pat pateikt kaut ko rupju gribas, lai tikai viņš ātrāk aiziet.
Par slimībām un to iemesliem.
Mēs visi jūtam. Un tad, kad jūtot mēs to ignorējam, tad mēs sākam slimot. Jo slimība – tā ir mūsu ķermeņa un apziņas reakcija uz kaut ko nepareizu, neharmonisku. Visbiežāk mēs par slimību saucam fizisko slimību, tas ir, sāp sirds, acis, roka, kāja … Slimība rodas, kā enerģijas novirze, tās neredzamās enerģijas, Ki šajā gadījumā. Jo Ki tulkojumā – tā ir universāla dzīvības enerģija, kurai pateicoties mēs ar jums dzīvojam. Un kad šī Ki enerģētiskā plūsma tiek traucēta, tad arī mūsu ķermenī kaut kas tiek traucēts. Visbiežāk tā ir reakcija uz kaut kādām mūsu negatīvām lietām. Jūs to arī visi zināt. Kad jūs esat labā noskaņojumā, mierīgi, pat ja jūs zināt, ka jums tur kaut kas organismā nav kārtībā, jums tajā brīdī nekas nesāp. Jums ir labi, normāli. Pietiek jums nervozēt vai nobīties un viss sāk sāpēt, pat veselam cilvēkam. Kāpēc? Jo rodas spriedze. Mūsu ķermenis arī ir enerģija. Mēs sakām – man ir roka. Nekā tamlīdzīga, tas enerģētisks sabiezējums, kas no sākuma tur, radās vēderā, tas radās no šūnām, izauga, parādījās pirkstiņi, no sākuma nagi izauga, ja? It kā kaut kas parādījās no gaisa. Un tas kaut kas, mēs sakām, sāp. Sāp kas? Sāp šī enerģija, sāp tās šūnas, kuras tur ir. Kāpēc? Tām kaut kas pietrūkst. Tur kaut kas slikts, bet kas var būt slikts enerģijai? Enerģija nav tāda. Mēs to visbiežāk saucam par slikto enerģiju, negatīvo. Viņa ir ne tāda. Kādai viņai jābūt? Viņai jābūt normālai vai harmoniskai, vai mierīgai. No kā tas atkarīgs? No manis tas ir atkarīgs? Jā. Visbiežāk cilvēks saka: “Kā tas no manis atkarīgs? No manis nekas nav atkarīgs, man lūk, sāp roka, slimoju un viss … Un es pie kā vainīgs?” Kad cilvēks sāk saprast, ka viņš “vainīgs”, viņam rodas iespēja sākt izveseļoties.
Kā mēs esam pieraduši ārstēties? Un ko mēs ārstējam?
Kā mēs tagad ar jums ārstējam savu Ki? Kā mēs tagad ārstējamies? Labākajā gadījumā mēs ejam, tuk-tuk, drīkst ienākt? Un uz mums skatās ārsts, kuram ir bieži limitēts laiks. Priekš jums 5-10 minūtes, jo gaida rinda ar tādiem pašiem, veselību gribošiem, lūk. Viņam ir naudas limits, jo iedalīta noteikta summa, kurā viņam jāiekļaujas vai jāatsaka. Tas ir mūsdienu fakts, pilnīgi briesmīgs, bet fakts. Vairums ārstu – amatnieki, tas arī fakts. Un tikai daļa ārstu – Ārsti, tiek, kas patiešām ārstē. Ar Garu un zināšanām. Viņi jums nozīmēs to, ko iespējams, nav paredzēts nozīmēt, bet viņi jums dos padomu, kas jādod, nevis to, kas pienākas. Viņi nebaidīsies, ka jūs sūdzēsities, paskatīsies slimības vēsturi, bet viņi jums nozīmēja, neierakstot tur, ka to, ko Veselības ministrija neapstiprināja, un viņiem atņems licenci. Būs lielas problēmas, paliks bez maizes gabala. Tāpēc neviens, saprātīgi domājošs ārsts, ja viņš praktizē kā valsts ārsts, vēl jo vairāk, neko nedarīs, kas izies ārpus kaut kādu noteikto tiešo rekomendāciju rāmjiem.
Pieņemsim, viss ir labi. Pie kādas ārstēšanas mēs esam pieraduši? Mums nozīmēs ārstēšanu, kuru var sadalīt trīs daļās: 1 – tablete, mikstūra, 2 – procedūra, un trešā pieeja – nogriezīsim šo lietu, lai nekrīt uz nerviem. Trīs ceļi. Kurā no šiem ceļiem esat jūs, slimais? Pat nav vērts domāt. Jūs nekur nav! Ne tabletēs, jo tablete jāpaņem, jāuzdzer ūdens, jānorij. Ko viņa tur dara, kā viņa tur uzvedas, kādas vielas jūs sevī ievadījāt, tas nav svarīgi. Svarīgākais izpildīt uzdoto, apēst kaut ko. Ja man nozīmē procedūru, vajag atnākt, apgulties un ar mani kaut ko tur izdarīs, es papeldēšu utt. Trešais ceļš – mani atvērs, kaut ko nogriezīs, izmetīs un aizšūs … Dod Dievs, tas sadzīs. Atkal jūs nav. Atkal kāds atnāks. Gadsimtiem cilvēki zināja pilnīgi ko citu. Viss, par ko mēs runājam, pēdējo simts gadu laikā ir kļuvis par normu. Tā kā vidējais cilvēku dzīves ilgums Eiropā ir aptuveni 70 gadi, var teikt, ka mēs vairs neatceramies, kā bija agrāk …?
Agrāk zināja, ka eksistē divi ārstēšanas veidi: tautas metodes un dabas. Bija vecmāmiņas, vectētiņi, bija zālītes un bija lūgsna. Cilvēki, lai izveseļotos, vērsās pie Dieva, lūdzās. Iedomājieties, jūs atnākat pie ārsta un ārsts saka: “Nu, trīs reizes dienā “Mūsu Tēvs …” “Hm…”. “Kurā kabinetā galvenais ārsts?”, teiksiet jūs. “Kaut kas nenormāls notiek, kā tā es lūgšos par savu izveseļošanos? Kaut kādas muļķības”. Patiesībā, tās nevar būt muļķības, bet ļoti labs padoms atsevišķos gadījumos, ja jums patiešām to vajag. Ja tieši jums to nevajag, tā ir profanācija. Ir mums tādi speciālisti, kas slēpjoties aiz tautas metodēm izraksta vienu un to pašu metodi, vienu un to pašu tableti, tas nav pareizi. Jo katram cilvēkam, kā individualitātei, nepieciešama individuāla pieeja.
Kas mūsos ielikts no Dabas?
Un tā, mēs pārskatījām tēmu, kas ir enerģija, kura vajadzīga cilvēkam. Pirmā atslēga (to Reiki ir trīs) – Spēks – enerģija, otrā – tā ir Mīlestība. Daudz cilvēku dzīvo bez šīs sajūtas. Un visbiežāk mēs redzam, ka cilvēki, kas nez kāpēc aizliedza sev just mīlestību, ir nelaimīgi. Viņi ir vai nu dusmīgi, nelaimīgi dzīvē, viņiem nekas nesanāk. Tas nav tāpēc, ka viņi ir slikti, bet tāpēc, ka kaut kā tā sanācis, ka viņu dzīvē nav satikts cilvēks vai cilvēki, kas viņam par to būtu pateikuši. Iedomājieties, ka piedzimis bērns, viņš dzīvo ar vecākiem un starp vienaudžiem, un starp cilvēkiem, kuri nerunā. Jo viņš nekad nesāks runāt. Viņš nezinās vārdus, no kurienes? Ja viņam nekad bērnībā vai pieaugušā vecumā nav paskaidrojis, ka mīlestība – nav tas pēc kā rodas bērni, bet mīlestība – tas ir cilvēka stāvoklis, dabisks, normāls. Bet viss pārējais ir patoloģija – tās ir dusmas, naids, sevis nemīlēšana, citu cilvēku nemīlēšana, Zemes nemīlēšana, Dieva nemīlēšana, jeb kā cita nemīlēšana. Visu jāprot mīlēt, tad rodas šī sajūta, kas nāk pretim no tā vai šitā, ko mēs mīlam pret sevi. Mēs jūtam pret mīlestību un tad cilvēkā kaut kas notiek, kaut kas, kas savieno viņu ar enerģiju. Tā izpratne, par kuru es tagad runāju ļoti tuvu lūgsnas izpratnei. Iedomājieties pilnīgi absurdu situāciju, es jums to tagad aprakstīšu humoristiskā veidā: “Tā, Dievs, rītā, pl.12.00, lai man būtu boršča katls, mīļotais vīrs, un lai man nestu trīs reizes lielāku pensiju, nekā tagad. Ja Tu to neizdarīsi, tad atceries! Es Tev sagādāšu, visi zinās, ka Tu neko nevari”. Var tā runāt ar kādu? Ne ar vienu tā nedrīkst runāt. Ko mēs darām dzīvē? Ļoti bieži mēs no pasaules prasām tieši tā. No pasaules tā var, ja ļoti labs krievu vārds, “sasniegt”. “Es sasniedzu, kaut ko iekaroju”. Materiālā pasaulē to pasludināja, kā ļoti svarīgu lietu. Ja tu neproti sasniegt, manipulēt ar citiem cilvēkiem, sasniegt ar spēku, tad esi vājš, kaut kāds muļķis. Tā nedrīkst, jābūt tādam uzstājīgam, jāsasniedz, savādāk tevi apēdīs. Lūk, vīrietis runā ar otru, saka: “Es pareizi audzinu savus bērnus. Es viņiem saku: visi cilvēki – ienaidnieki. Nevienam netici, tad tu visu savā dzīvē sasniegsi”. Iedomājieties, kāds vecāku vēstījums? Visi slikti, nevienam netici, tad tev viss dzīvē būs labi. Labs tēvs teiktu vienkāršus vārdus – “Dēliņ, mīli sevi. Caur sevi mīli šo pasauli, kurā dzīvo tādi paši cilvēki kā tu. Cieni viņus. Tad tu būsi laimīgs cilvēks. Nav svarīgi, tev būs “Mersedess” vai “Zaporožecs”, lūk šeit (sirdī, dvēselē) tev būs Laime.
Cik daudz cilvēku, kas ir bagāti un nav laimīgi? Cik ir nabagu, kas laimīgi! Tas nav materiālisma rādītājs. Tas ir dvēseles, sirds stāvokļa rādītājs. Reiki es jūs mācīšu tam, ka ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts, kas saucas Mīlestība. Un tas tiešām atrodas šeit (krūšu vidū, sirds zonā). Galva nejūt mīlestību, galva domā par mīlestību. Jūs, mēs visbiežāk sakām, sirds. Sirds ilgojas pēc mīlestības, sirds priecājas mīlestībai, sirds atveras, sirds saraujas, aizveras. Dažādi aspekti, bet tas vienmēr ir šeit (sirds zona). Ja mēs to ZINĀM, tāpat kā visu pasaulē, ja es zinu, tad es zinu, ja es nezinu, tad es neesmu vainīgs, es vienkārši nezinu. Tāpēc, varbūt, kādam no jums šajās divās dienās ir iespēja atcerēties, ka ir tāda izpratne. Un jūs to zināt, es jūs visus redzu, jūs zināt, bet varbūt, nez kāpēc pateicāt sev – tagad ir cita dzīve un tagad tā nedrīkst. Tā ir liela kļūda. Un jums parādīsies neliela iespēja to nedaudz mainīt. Jūs redzēsiet, kā izmainīsies dzīve. Es nedaudz pastāstīšu jums par sevi, kā Reiki izmainīja manu dzīvi 1993.gadā, nedaudz vēlāk. Varbūt no šī stāsta, jūs kaut ko pasmelsiet sev kā palīdzību. Un tā, Mīlestība!
Tevī jau ir Gaismas Spēks.
Un ir vēl trešais spēks, kas vajadzīgs cilvēkam, to sauc par Gaismu. Kas ir Gaisma mūsu dzīvē? Tas ir, piemēram, bieži apraksta literatūrā, kā “dzīves Gaisma” un “tumsas dzīve”, ko reliģijā aprakstā kā Paradīze un Elle, ko sadzīvē mēs zinām kā “tumšs … gaišs”, un kā lielā garīgās jēgas nozīme Dieva Gaisma. Atgriezīsimies pie mūsu sarunas sākuma, kad es jums stāstīju kā aizsākas dzīve, par šo brīnumu, kuru neviens nespēj saprast, bet tas – vienkārši ir, tas ir fakts.
Var pieņemt, ka ir kaut kas, kaut kas Augstāks, kas notur visu harmonijā, balansā, ka viss notiek ne tāpat vien, nav stihiski, kaut kā. Notiek, pēc kaut kādiem precīziem likumiem. Gan sliktais, gan labais, ir pilnīgi precīzi likumi. Ir zinātnes, kas pēta šos likumus. Piemēram, astroloģija daudzu gadsimtu garumā pēta kosmosa ietekmi uz dzīvi un pierāda, ka ir kaut kādi likumi. Ir pilnīgi materiālas zinātnes. Ir zinātne, kuru tagad sauc par psihoterapiju, tā nākusi no psiholoģijas, kura strādā pa tiešo ar enerģiju izpratni, apziņas izpratni, transformāciju. Un vārdi “dievišķā Gaisma” jebkuram cilvēkam, kas nodarbojas garīgā ceļā, jābūt saprotamiem. Jo, kā bez izpratnes, ka tu neesi viens, ka tu dzīvo milzīgā – milzīgā pasaulē, plašajā radošajā pasaulē, potenciāla pasaulē, milzīgā Gaismas pasaulē, ka tu – daļa no Tā. Tu neesi kaut kas atsevišķs, staigājošs uz divām kājām, kas skatās, dod Dievs, ar divām acīm, ēdienu ēdošs un bērnu dzemdējošs, dzimstošs no ne kurienes un nomirstošs ne kurienē. Tu esi daļa no milzīgas pasaules!
Par dvēseli un Ticību.
Vēl viens tāds fakts, kas sen zināms zinātniskā pasaulē. Runā, ka cilvēkam ir Dvēsele vai nav? Baznīca izdomājusi vai … Ja runā par baznīcu un pareizticību un katolismu, tad 5.Ekumēniskā padome izsvītroja no Bībeles izpratni par dievišķo nemirstīgo Dvēseli. Par to, ka cilvēks dzimst ar nemirstīgu dvēseli, par to, ka pēc viņa nāves, nevis viņa nāves, bet fiziskā ķermeņa, tā aiziet atpakaļ pie dievišķā Tēva. To izsvītroja, lai cilvēki vairāk nebaidītos, lai nebūtu izlaidīgi, zinot ka ir nemirstīgi. Iedomājieties, ka visi cilvēki zina, ka viņi ir nemirstīgi. Labs cilvēks par to priecāsies, nolēma mācītāji, bet sliktais teiks “Nu ja, tad man viss ir atļauts!”.
Jā, tā tas ir. Zinātnieki vairākus gadus atpakaļ noskaidroja izmeklēšanas gaitā, ka 40.dienā (par to piemin visās tradīcijās, visās tautās) strauji mainās ķermeņa svars uz konkrētu gramu skaitu. Atklāja, ka 40.dienā, fiziskā aiziešanas brīdī, tas ir, sirds apstāšanās, tajā pašā minūtē tieši pēc 40 dienām, sekunde sekundē, hops, un ķermenis kļūst vieglāks. Bet citi eksperimenti parādīja, ka mirušā fotogrāfijās, speciālās frekvencēs, skaidri redzams, ka no ķermeņa iznāk balta lode un tā ceļas augšup, iziet Dvēsele, atgriežas.
Reiki – tā ir cilvēka dzīves garīgās zinības.
Mēs ar jums mācāmies to cilvēcisko zināšanu virzienu, kas saucas Reiki. Rei – tas ir gars un Ki – dzīvības spēks. Gars, kas atnes dzīvības enerģiju uz zemes. To, ko mēs ar jums mācīsimies, tā nav nekāda mistika, tas ir zinātnisks fakts, tagad atzīts kā psihoterapijas virziens, kas krieviski saucas “iniciētā psihoterapija”. Faktiski, mēs runājam par zinātnisko izpēti. Es vienkārši līdz šim nevaru saprast tos cilvēkus, kuri Reiki attiecina pie mistikas, maģijas, ekstrasensu, sektas tēmas. Tas ir tas pats, kas atnākt uz banku un teikt: “Es nesaprotu, ar ko jūs šeit nodarbojaties, kā var naudu skaitīt un glabāt, naudu vajag tērēt”. Vai ne tā? Tā ir vienkārši nezināšana. Un jūsu uzdevums, tajā skaitā būs cilvēkiem pareizi paskaidrot, kas tas ir Reiki.
Ļoti svarīgi to paskaidrot vienkārši un skaidri. Reiki – tā ir Garīgā enerģija, kura ir šajā pasaulē, un pateicoties kurai mēs dzīvojam. Reiki – viena no dzīvības enerģijas vibrācijām, plūstoša no Radītāja uz Zemi. Man to ir iespēja izmantot reālā dzīvē sev un tev, ja tu gribi. Puķei, ēdienam, kaķim, sunim. Tu par to vēl nezini, ka tev tas ir, bet es jau zinu. Viss. Esmu tas pats cilvēks, neesmu nekādā sektā, es nepakļaujos nekādam skolotājam, neuzņemos nekādas vardarbīgas saistības. Dzīvoju to pašu dzīvi, tikai pilnīgāku, vairāk skaidri saprotot, ka dzīvoju enerģiju pasaulē un protu ar šo enerģiju tagad mijiedarboties. Viss. Man vai nu bija talanti šajā tēmā, vai arī tie attīstīsies vēl vairāk, vai nebija nekādu talantu un es netīšām nokļuvu seminārā. Tagad, izrādās, varu dziedināt cilvēkus, vai palīdzēt sev, dziedinot sevi, vienkārši tāpēc, ka tā notika. Es nodarbojos ar iniciēto psihoterapiju, šī zināšanu sistēma pasaulē tiek saukta Reiki.
Zināšanu sistēma par Reiki.
Vairāk precīzs tās sistēmas nosaukums, kuru jūs mācīsieties, “Usui Reiki Rioho”. Usui – pamatlicēja vārds, Reiki – tas, ko jau zināt. Izpratne “Rioho” tulkojumā nozīmē “dabiskā dziedināšana”. Tātad, dabiskās dziedināšanas sistēma Usui, tulkojumā no japāņu valodas. Jūs apgūsiet japāņu sistēmu, tā nav krievu, nedz latviešu, nedz eiropiešu, nedz indiešu. Japāna – unikāla valsts. Viņa ir pati par sevi, kā cita pasaule. Sākot ar to, ka tā ir salu valsts ar unikālu vēsturi, kas vareni saglabājas no senčiem un beidzot ar to, ka viņiem piemīt tēlaina domāšana, nevis lineāra. Mēs runājam – tas ir tā un tā. Aprakstām ar vārdiem. Japānis raksta hieroglifu, kas praktiski ir burts, bet aiz šā hieroglifa viņš redz attēlu. Viņš redz ļoti daudz. Mums, lai to ieraudzītu, vajag pateikt tūkstoš vārdus, ļoti precīzus. Bet viņš redz kā redz mākslinieki. Mākslinieks skatās un redz attēlu, sajūtu. Tas mums ir izņēmums. Mākslinieks ir radošs cilvēks, viņš tēlaini domā. Japānim, vienalga mazulis vai pieaudzis, tēls tas ir normāli, viņi savādāk nesaprot. Priekš viņiem vārds Reiki saprotams kā tēls. Priekš mums tas ir Gars, universāla dzīvības enerģija utt., un katrs savā galvā saprot, ko tas nozīmē. Japāniete uz manu jautājumu, kas ir Reiki, atbildēja: “Es to nezinu, kā kaut kādu dziedniecisku sistēmu, bet es zinu Reiki. Es uzzināju Reiki aptuveni piecos gados, kad mamma mani aizveda pavasarī kalnos, viss ziedēja, mēs stāvējām netālu no ūdens, viss tik skaisti, tik labi! Mamma saka: “Atceries meitiņ, tas ir tevis dievišķās klātesamības stāvoklis it visā, šis mīlošais tevis un dabas stāvoklis ir Reiki!” Lūk šī ir drošības, skaistuma, šīs milzīgās pasaules varenības sajūta. Lūk, kā atbildēja man japāniete par vārdu “Reiki”.
Atbilstoši, apvienotās trīs lietas – Spēks, Mīlestība un Gaisma ir tās pamat lietas, uz kurām stāv vesels un laimīgs cilvēks. Tiklīdz kaut kas kļūst vājāks vai maz enerģijas, vai maz mīlestības, vai maz Gaismas sajūtas, tad cilvēkam nav pārāk labi. Ja tas viss ir kārtībā, cilvēks vesels, laimīgs, pārticis, viņam dzīvē ir viss. Gan naudas pietiek, gan ģimenē viss labi, un ja viņš dzīvo viens, arī laimīgs. Viņš ne no viena nav atkarīgs, patstāvīgs, nodarbojas ar to, ko grib nodarboties, dzīvo priekā, priecājoties katrai dienai, kad atver no rīta acis.
Mēs ar jums nodarbosimies ar to, ka palīdzēsim sev, mācīties dzīvot. Un citiem cilvēkiem palīdzēsim atgūt visas šīs lietas. Tātad, harmonizēt trīs sastāvdaļas, Spēku, Mīlestību un Gaismu katrā cilvēkā lielā Harmonijā vai dot vairāk spēku realizācijai. Visvienkāršākais būs iedot dzīvei no savām rokām dzīvības enerģiju, to, ko pratīsiet jau rītā darīt ļoti labi. Vairāk sarežģīti – dot cilvēkam dabisko Mīlestību, jo, lai dotu cilvēkam mīlestību, vajag pašam ļoti stipri sākt mainīties. Un Gaismu … Caur Reiki cilvēks saņems automātiski šo Garīgo Gaismu. Apzināties šo Gaismu būs atkarīgs no manis paša vai no tā cik daudz es šajā garīgās attīstības virzienā iešu, lai ļautu sajust to citiem cilvēkiem, lai saprastu, ka arī viņi to var. Tas ir Reiki mērķis …
Mūsu iespējas Reiki.
… Viens cilvēks nolēma, ka būs laimīgs, ka viņam būs daudz bērnu, ka viņam būs bagāta dzīve, ka viņš pasaulei dos lielu labumu. Bet nekas nesanāk, nenotiek, viņš vēršas pie Dieva ar pretenziju: “Kas par lietu? Es to gribu izdarīt, es gribu par to būt, es gribu būt tur, lai man tas ir. Kāpēc nekas nenotiek?” Un no debesīm izskan balss: “Tu aizmirsi piedzimt!”
Tā arī mēs reizēm, it kā kaut ko gribam, bet neveicam viselementārāko soli, lai tas notiktu. Reiki piemīt unikālas īpašības, kuras sākotnēji maina mūs iekšēji, pateicoties mūsu centieniem. Visbiežāk mēs to saucam par Reiki seansiem. Mēs taisām citiem vai sev Reiki seansus, saņemam vēl un vēl lielu šīs enerģijas plūsmu, it kā cauri skalojamies un cauri skalojamies, rezultātā mēs sākam mainīties. Un mums kļūst skaidrs, ka kādam vajag piezvanīt, kaut kur aiziet, vajag to ieraudzīt, vajag to saprast, vajag to atlaist. Nav vadīšanas, ka mūs kāds ņem un velk, nenotiek. Notiek ļoti spēcīgs, mūsu nodomu atbalsts.
Ir vēl viena neapstrīdama Reiki priekšrocība. Reiki enerģijai nav trūkumu. Caur Reiki nevar nevienam nodarīt pāri. Reiki kā enerģija var dot tikai labumu. Tāpēc Reiki nav kontrindikāciju, piemēram, taisīt seansus onkoloģiski slimiem, AIDS slimiem, pie augstas temperatūras vai grūtniecēm. Daudzi bērni piedzimuši ar Reiki palīdzību, veseli bērni, mātēm viss ātri sadzīst. Pat leģenda, kurai ilgi ticēju. Tā var būt informācija, kā leģenda, ka operācijas laikā nedrīkst veikt Reiki seansu, jo tiek noņemta narkoze. Reiki var, pats neesmu mēģinājis, bet var, piemēram, noņemt sāpes tā, ka ja būs operācija vai zoba ekstrakcija un jūs to nejutīsiet. To var paveikt ekstrasensori, ir daudzas citas metodes. Lieta tāda, ka vajag saprast kas ir Reiki, tad nebūs šī dalījuma, ka ir kaut kas tāds, kur nevar veikt Reiki. Pat anestēzijas laikā Reiki ienes harmonizācijas aspektu it visā, kas ir un anestēzija var kļūt vājāka, var kļūt spēcīgāka, nav svarīgi, bet rezultātā process būs labāks. Tāpēc es, sākot ar šo semināru, vairāk neteikšu studentiem šo versiju, ka operācijas laikā nevar taisīt Reiki. Kāpēc teicu agrāk, jo pats nesapratu. Mēs daudz ko citiem sakām, kas nav mūsu personīgā pieredze.
Cilvēks jāatbalsta jebkurā laikā. Tāpēc mēs, operācijas laikā vai pirms operācijas vai pēc operācijas taisījām seansus, un vienmēr sadzīšanas process, cilvēka atjaunošanās process notika daudz ātrāk. Neeksistē nekādu kontrindikāciju vai tādu lietu kā “vairāk Reiki”, “mazāk Reiki”, “par daudz Reiki”, “par maz …”, “slikts Reiki vai labs Reiki”. Reiki kā vārds nelokās. Reiki ir Reiki, tā ir vienmēr. Reiki cilvēks, Reiki enerģija, Reiki process, Reiki seanss.
Tā nianse, ko mēs saucam par Reiki fenomenu, tas ir pilnīgi pašpietiekams, drošs, tā ir saprātīga enerģija, kura “ZINA”, kādi mēs esam, Ideālā. Iedomāsimies netīru ūdens glāzi un tīru ūdens glāzi. Nosacīti, protams, jo ko nozīmē “tīrs – netīrs”? Tīrs ūdens, tā jau zina tīrības stāvokli, bet netīrs vēl pagaidām nezina, bet netīru ūdeni var attīrīt. Un tas kļūs tīrs. Tāpēc teikt, ka tu slims vai slikts cilvēks un tu nekad nelabosies, tas vienalga kā apvainot ūdeni, ka to nevar attīrīt. Attīrīt var visu, bet vispirms, tā kā ūdens, tas ir inerts, lai to attīrītu, kādam jāveic kāda darbība. Kā mums liekas. Bet dabā daba veic šo darbību, tā izlaiž ūdeni caur dažādiem filtriem un mēs to pēc tam dzeram un sakām: “Jēkabpilī tāds ūdens, ka to var dzert no krāna”. Tas ir, visdrīzāk, tas ir artēzisks ūdens, ja reiz tik garšīgs.
Īsāk sakot, var attīrīt visu. Reiki attīra cilvēka enerģētiku, un visa burvestība notiek dēļ tā. Tīra enerģija, nav jūsu, jūsu telpas sakropļota, ienāk ķermenī, šajā istabā, ēdienā, puķēs, zālēs, dzīvniekos. Ienāk un palīdz sastāvējušos, bloķēto enerģiju pārvērst “normālā”. Reizēm pārmaiņām nepieciešamas 2 minūtes, reizēm sekundes, reizēm paiet gadi, atkarībā no tā kas notiek. Piemēram, cilvēkam mainīties, viņa raksturam, viņa ieradumiem, tā nav viena diena, nav viena sekunde, tas ir liels process, to visbiežāk var nosaukt par garīgo ceļu. Izārstēt kādu slimību vai kādu emocionālu stāvokli var ļoti ātri. Lūk mums šeit šodien notika seanss, ļoti neparasts. Process sākās lavīnveidīgi, turpinājās minūtes piecas. Viss notika ļoti ātri. Ar klasikām metodēm to, ko mēs paveicām skrienot uz kafejnīcu, ja runā par ārstniecības metodēm, tad šim rezultātam varēja paiet gads-divi, lai cilvēks spētu tik strauji atlaist emocionālu bloku.
Ķermenis un atmiņa.
Vēl viens moments. Jums tas vienkārši jāzina, ka mūsu ķermenī viss ierakstās, kā datorā. Mums kaut kas notika agrā vecumā vai kad atradāmies vai kad vēl atradāmies mammas vēderā, to visu nevis vienkārši cilvēks atceras, bet tas tiek ierakstīts matricā. Tas ir zinātnisks fakts. Tā ir kā kapsula, kā ola, nosacīti, ko norobežo ar rāmīti. Un šo negatīvo informāciju tur sevī. Līdz tam laikam, kamēr kaut kādā veidā caur mūsu apziņu nenotiek reakcija, šī informācija saglabājas. Tas ir blīvums. No blīvuma rodas šķērslis. No šķēršļa rodas slimība. Tas nozīmē, ka neplūst enerģija. Enerģija ir ļoti smalka lieta. Ja ir ceļš, tad enerģija ies, nav ceļa, tā neies. Ļoti smalka lieta. Un šīs matricas, kas ierakstītas mūsu organismā caur Reiki sāk ļoti ātri reaģēt, izšķīst. Kāpēc ļoti bieži mēdz būt Reiki seansa laikā divi ļoti spilgti fenomeni. Cilvēks pēkšņi kaut ko sāk atcerēties, sāk raudāt. Tas viss acīmredzami aiziet prom. Vai arī cilvēkam rodas drebuļi. Kad notiek atbrīvošanās, tad nez kāpēc sākas drebuļi vai arī guļ, guļ un pēkšņi kāja sāk raustīties, vai roka, vai galva. Ja ar to sastopieties, pateicieties Dievam, ka jūsu acu priekšā nepārgāja kādā patoloģijā, bet gan cilvēks atbrīvojās no tā, no šī spriedzes “ieraksta”.
Mainīties vai nemainīties?
… Ko cilvēks visbiežāk izdomā, no psiholoģijas viedokļa, lai nemainītos? Uzminiet, ļoti vienkārši. Vienmēr: nav laika! Tālāk tur apstākļi, kāds vainīgs utt. Un tas skaitās, ja pateici: “Nu, nav laika man nodarboties!”, to visi ciena. Patiesībā, to neviens neciena, un lielā mērā neciena, galvenokārt, pats cilvēks. Tāpēc, ka kad kaut kas mudina cilvēku mainīties, bet viņš visiem paziņo, ka viņam nav laika, mudina uz izmaiņām viņu pašu, viņš pats. Tas tikai liekas, ka rodas apstākļi, kaut kur uzaicina, kaut ko dod, kaut kāda grāmata gadās. Tā man gadās, mani uzaicina, man piedāvā kaut ko izdarīt. Nevis no kaut kurienes tas rodas, tas rodas manā dzīvē. Ja tas rodas manā dzīvē, tad tas ir mans pieprasījums. Ja es ignorēju savu pieprasījumu, tad es sāku salūzt. Rezultātā, semināros var novērot interesantas lietas, kad piedalās ļoti daudz padzīvojušu cilvēku, pāri 70. Ļoti bieži dzirdi tekstu: “Ja jūs mums to būtu paskaidrojis, kad mums bija 20-30 gadu, es nodzīvotu citu dzīvi”. Ļoti bieži padzīvojuši cilvēki par saviem bērniem saka: “Viņiem paveicās. Viņi zina to tagad! Viņiem būs viegli. Bet es, savos 70-80 gados tikai uzzināju, kā var paskatīties uz šo dzīvi. Un es sapratu, ka veltīju laiku ne tam”…
… Ir spēks, bet šķēršļu nav, nenotiek reakcija. Piemēram, atnāk tas pats narkomāns, alkoholiķis, vienalga kurš, bet mājās ierastās reakcijas vietā – nav reakcijas, rodas ierastās reakcijas tukšums. Apziņa “saka” cilvēkam, šeit kaut kas noticis savādāk, kaut kas nestrādā. Kaut kas jāmaina?! Un cilvēks pat dēļ tā sāk neapzināti būt cits, viņš jau sāks mainīties. Ierastās rekcijas iztrūkums ir ārstēšana. Tāpēc, esiet ļoti uzmanīgi, kad jūs gribat kaut ko izmainīt citā vai sevī. Izmainīt sevī kaut ko ir tas pats. Izmainīt to, kas ir ierasts. Piemēram, ja esat pieraduši skatīties televizoru, vienalga ko, pamēģiniet tā vietā, lai to ieslēgtu, pasēdēt pus stundu Gasjo. Tas var izskatīties nepareizi sākumā. Bet pēc tam varat atskārt, ka esat kaut kur ļoti izmainījuši savu dzīvi. Ko es tādu izdarīju? Jūs pamainījāt savus orientierus. Kaut kas jūsos mainījās. Katru vakaru atnākot, jūs uzdūrāties televizoram. Pēkšņi televizora nav, tātad jums jādara kas cits.
Par dziedniecību un medicīnu.
Kāpēc ļoti daudzas dziednieciskas metodes bieži strādā labāk, nekā klasiskā medicīna? Neesat aizdomājušies? Es zinu dažus pazīstamus latviešu dziedniekus. Un es zinu, ka daļa no viņiem – pilnīgas nulles. Tur nekā nav, izņemot vienu (es nesaku, ka viņi nepalīdz, es saku, ka viņi nav kā dziednieki): viņi paši tam tic! Kad pie viņiem atnāk pacients, viņi šo savu ticību dod viņam, neko citu nemainot cilvēkā. Cilvēks, neredzot realitāti, ticot šai pasakai, ko viņam stāsta, sāk mainīties.
Atnākot pie tradicionālā ārsta, viņš neko no tā negaida, izņemot recepti, bet šeit viņš gaida brīnumu. Viņam kāds pastāstīja, ka lūk aizgāja, viņš tur ar rokām vicinājās un pārgāja. Notiek pārmaiņu gaidīšana pašā cilvēkā citā līmenī. Mēs ejam pie ārsta neko negaidot, izņemot diagnozi un tableti. Mēs ejam pie dziednieka, gaidot kaut ko neparastu un dēļ šīm gaidām dziednieks “pilnīga nulle” var palīdzēt. Nevis viņš palīdzēja, jūs sev palīdzējāt pārslēgties.
Pārvērtēšana.
Kas notiek, kad jūs veicat to pašu Gasjo? Jūs pārvērtējat vērtības. Šajā brīdī, šajā klusumā, kuras parastā dzīvē nav. Nē, ticiet man, tās nav. Jo nav laika, un vispār visu to darīt – muļķīgi. Iedomājies, kāds sēž, kā muļķis ar savienotām rokām. Man nav laika šīm muļķībām, esmu aizņemts cilvēks. Kas tur notiek? Apstājas galva. Tu sāc sevi just, just savu ķermeni, sāc just, pirmo reizi dienā savu elpošanu, sāc just savas domas un caur savu domu redzējumu tu vari pēkšņi saprast, ko man darīt rītā, kā rīkoties … Un daudz kas cits labs, vienkārši sāk notikt.
Došu mazu mājienu. Ko darīt, ja sēžat ar ģimeni, skatāties televizoru. Jums ir rokas, jums ir Reiki. Pat, ja skatāties televizoru vai nevarat skatīties, jo visa ģimene blakus, tad vismaz šīs darbības laikā novietojiet rokas tur, kur gribas. Lai arī nav pavisam apzināti, nepavisam efektīvi, tomēr dosiet sev labumu. Iedomājieties, ka jūs neskatāties televizoru, vienkārši skatieties uz televizora pusi. Un jūs ļoti ātri pāriesiet pie sevis sajušanas, nekaitināsiet savus ģimenes locekļus, ka nevarat ar viņiem pasēdēt, pasēdiet tā … Bet troksnis. Ko troksnis? Es šeit, es neesmu troksnis, es neesmu mašīna, kas brauc. Man no tā nav jākratās. Es esmu es! Atdaliet telpu sev apkārt no sevis. Tās ir dažādas lietas. To ir grūti uzreiz saprast, bet vismaz ielaidiet šo ideju savā galvā. Es atrodos šeit, bet man ar to nav nekāda sakara. Tāpat arī ārējie trokšņi, kairinātāji, viņi ir, no viņiem var apzināti nodalīties, nenoliedzot realitāti. Tas jāsaprot, kad mēs to saprotam, tāda nodalīšanās notiek enerģētiski.
… Jauns priekš manis un pilnīgi neparasts fakts. Zinātnieki, izrādās, vairākus gadus atpakaļ dokumentāli apstiprinājuši, zinātniski, ka mūsu zemeslode – dzīvs organisms. Tā ir dzīva un funkcionē, kā dzīvs organisms, tātad elpo, ēd, izmet netīrumus, attīrās utt. … Maina sava ķermeņa stāvokli (polu maiņa). Dzīvs organisms!!! To zinātnieki saņēmuši negaidīti, kā lielu izpētes rezultātu 50 gadu garumā pēc atomieroča radīšanas …
Parunāsim par vissarežģītāko Reiki. Harmoniskas dzīves principi.
… Par Reiki principiem. Tie ir pieci vēlējumi vai piecas idejas, kas netiekot saprasti, kuri nodarbojas ar Reiki, pārvērš Reiki, vienkārši tehnikā. Ja cilvēks saprot to, kas šajos piecos principos ielikts, tas pārvērš praksi garīgā ceļā. Maziņa, bet ļoti liela starpība. Principi balstīti uz koncepciju “tieši šodien”. “Tieši šodien” nozīmē “tieši tagad”. Tas ir viss, kas notiek tagad pasaulē, notiek patiesībā. Patiesībā tagad notiek dzīve. Mēs runājam, un mūsu dzīve iet, mēs to tagad varam sajust. Tagad mēs varam sajust savu ķermeni, savu elpošanu, ieraudzīt tos, kas mums tagad apkārt, sajust viņus. Lai arī kas notiktu šajā brīdī, tas vienmēr ir lieliski! Pat ja tas ir kāds nepatīkams notikums un mums negribas ilgi tajā atrasties, tas ir tas laimīgais brīdis, par kuru var teikt ”Es dzīvoju!”. Es redzu, jūtu, es atbalstu kaut ko, es sajūtu atbalstu. TAGAD ES DZĪVOJU. Tā ir ļoti vienkārša doma, izpratne, patiesībā ir virs uzdevums. Saprast, ka tu dzīvo tagad, bet rītā dzīvosi, vai dzīvoju vakar, ļoti sarežģīti. Mēs vienmēr domās atrodamies vai nu tur, vai nezin kur, palaižot garām to svarīgāko dzīves brīdi, ko patiesībā mums dāvājis Dievs. Tagad. Pēc tam mēs sākam atcerēties, kad šis brīdi pagājis, es nevērtēju, neievēroju. Kur tu biji tajā brīdī? Nu tā, rosījos … Tāpēc visi principi balstīti uz vienas un tās pašas koncepcijas “tieši šodien”. Tas ir tieši šodien – nedusmojies.
TIEŠI ŠODIEN NEDUSMOJIES. Tas ir pirmais Reiki princips. Kāpēc princips “nedusmojies” ir pirmajā vietā? Dusmas, patiesībā, ir vislielākā negatīvākā emocija, visspēcīgākā un visgraujošākā. Uz dusmām balstīti visi kari, visas slepkavības, visi naidi. Ja cilvēks dusmojas, viņš sagrauj ne tikai sevi viņš sagrauj visu sev apkārt. Ja cilvēks ir dusmās, viņam blakus nav miera. Un mēs visi zinām šo stāvokli. Un mēs visi zinām, ka atgriezties normālā stāvoklī pēc dusmām nemaz nav tik viegli. Jo dusmas, no enerģijas viedokļa, no mums paņem ļoti lielu daudzumu enerģijas vai spēku. Ļoti ātri atņem, lai to atjaunotu, nepieciešams ļoti daudz laika. Bieži tas pilnīgi neatjaunojas. Un mēs sākam dzert nervu tabletes, domājot, ka ar to mēs kaut ko mainījām. Nekā. Mēs vienkārši it kā aizbāžam ausis, lai nedzirdētu un sakām: “Palīdzēja!” Tāpēc dusmas, dusmošanās Reiki principos tiek likts pirmajā vietā, tas kam jāpievērš uzmanība pirmajā vietā. Tieši šodien NE dusmojies! Nedusmojies. Kaut vai no tādas izpratnes, ka ja es dusmojos, es zaudēju milzīgi daudz spēku. Jautājums, kāpēc es to daru? Vienmēr, kad jūs dusmojaties, pajautājiet sev, ko es no tā saņemu? Kāds ir mans ieguvums, kāds labums? Labums apkārtējiem, kāds? Jūs atklāsiet, ka vienmēr ir viena atbilde. Nevienam nav labuma. Pat ja kāds, uz kuru jūs dusmojaties vai kliedzat, cilvēciski “pienākas” dusmas, tad pajautājiet, kāpēc es to daru? Kāpēc es sevi sodu? Es zaudēju savus spēkus, kādam uzbrūkot, kas ir slikts. Ja reiz es uzbrūku, tad es kļūstu tāds pats vai sliktāks. Bieži dusmojas ļoti vāji cilvēki, neaizsargāti, ne jau tāpēc, ka viņi ļauni, bet tāpēc, ka viņi grib mīlestību. Kad viņi nesaņem šo mīlestību, sāk dusmoties. Un mēs sakām: “Ak, tu tāds!”, un sākam arī dusmoties. Starp cilvēkiem sākas karš, kas grib mīlēt. Visi grib mīlēt! Nav neviena cilvēka, kas teiktu: “tas mani neinteresē!” Mēs visi gribam, lai mūs mīlētu un mēs visi gribam mīlēt. Lielā mērā mēs gribam, lai mūs mīlētu, un to saprotam. Bet paši mīlēt mēs sākam izvēlīgi. To 100%, to 50%, bet šo ciest nevaru.. Un sākam brīnīties, kāpēc mums šis uz 100%, bet šis uz 50%, bet šis neieredz? Tāpēc vienmēr, kad dusmojaties, uzdodiet sev jautājumu, kam tas vajadzīgs?
Otrais Reiki princips. TIEŠI ŠODIEN NESATRAUCIES. Atkal izpratne tagad, šajā brīdī. Par kādu satraukumu ir runa? Par kādu laiku mēs satraucamies? Visvairāk par to, kas pagājis. Mēs pārmaļam jau notikušo pagātni. Tas viss jau pagājis, bet mēs izrādās esam it kā tur, un turpinām sevi uzskrūvēt. Satraukums mums jauc galvu. Satraukuma rezultātā mēs nokļūstam ļoti interesantā lomā. Jo neviens neko pagātnē nevar izmainīt. Nevar izslēgt, pārrakstīt, kā papīra lapu. Kāpēc satraukties par to, ko tu nevari izmainīt?! Priekš kam, ir argumenti? To nevienam nav. Var tikai izmainīt attieksmi pret to, kas noticis. Novērojot pagātni no šodienas skatu punkta, var vienkārši gūt mācību stundu. Kas jādara, lai neatkārtotos tas, kas mani neapmierināja pagātnē? Dažiem cilvēkiem ir ļoti laba īpašība, faktiski dieva dāvana, spēja aizmirst slikto, pagātnē. Kaut kas bija, bet es neatceros. Lielā mērā satraukums par pagātni ir bērnišķīgs stāvoklis, kad mēs kā bērni īdam, “kāpēc mani nelaida uz kino, kāpēc nelaida …”. Mēs, pieaugušie cilvēki, reizēm gadiem ejam pie kaimiņiem un sakām: “Es tev gribu vēlreiz, 125.reizi, pastāstīt par to, kāds mans vīrs ir nelietis!”, neko nevar izmainīt, mēs mainām, izlietojam savus spēkus, nervus, enerģiju izmetam to pagātnē. Un vēl mēs satraucamies par nākotni. Izskatās smieklīgi, bet mēs satraucamies par to, kā vēl nav. Mūsu fantāzija zīmē šausmeni, mēs sākam šo šausmeni baidīties. Kaut ko izdomājam un satraucamies. Ir liels jautājums, kuram es tikai pieskaršos. Par nākotni vajag domāt. Tikai kā? Pozitīvi. Vajag iedomāties labu veselību, labas attiecības jau šodien, tagad. To jums teiks daudzās tehnikās. Tas nav Reiki izgudrojums un nav mana ideja. Negatīvā domāšana par nākotni piesaista to pašu. Ir krievu sakāmvārds: “Kā sauksi, tā atsauksies”. Vēl ir “piesauci”, “pieķērci”. Pats vainīgs, pats par to domāji, tad priecājies, tev taisnība! Bet mēs ciešam. Tāpēc pozitīva domāšana par nākotni ir normāla, satraukties par nākotni, tā ir slimība, no kuras cieš lielākais vairums iedzīvotāju. Mēs baidāmies no nākotnes, mēs raustāmies par nākotni, un mēs redzam to drūmu. Tā ir to cilvēku lielā kļūda, kas nesaprot, ka doma ir materiāla, un mēs nākotni veidojam šodien, tagad tādu, kādu mēs to gribam redzēt. Mēs – tie, kas mēs sevi izveidoja. Mēs – mūsu dzīves rezultāts, nevis kāda cita. Visas mūsu darbības novedušas pie tā, ka mēs sēžam tagad šeit. Satraukties par tagadnes brīdi, vēl jo vairāk, smieklīgi, īstais brīdis ir jāizdzīvo.
Trešais princips. TIEŠI ŠODIEN ESI PATEICĪBAS STĀVOKLĪ. Par ko tas ir? Es dāvāju labumu. Es šajā “labumā” dzīvoju. Es šajā stāvoklī jau par to, ka es dzīvoju, elpoju, par to, ka es mīlēju vai mīlu. Es jūtu, es vecāks, es jūtu Dievu sevī, esmu pateicīgs viņam par visu. Tiklīdz sākas “par to esmu pateicīgs, bet kāpēc tas ir manā dzīvē?”, notiek saprašana, ka pateicība visam par to, ko tu šajā dzīvē saņem. Tā ir pateicība šim brīdim. Tāpēc es dzīvoju pateicības stāvoklī tagad. Es kļūdos un pateicos par to, ka tagad redzu savu kļūdu. Es paveicu labu darbu, es pateicos sev par to. Es dzemdēju bērnu, es pateicos sev par to, es gribu dzemdēt bērnu, es pateicos sev par šādu domu. Saņemot sliktu situāciju, es pateicos par to, ka tā nav pati sliktākā situācija manā dzīvē. Dzīvot pateicības stāvoklī var pat tad, kad apkārt notiek sliktais. Tā ir ļoti smalka lieta. Tā nav pateicība par to, ka man iedeva kaut ko labu. Atnesa garšīgu putru, paldies. Vai, atnesa negaršīgu putru, neieredzu jūs. Putru tev atnesa … Pateicības stāvoklis ļoti sarežģīts, bet jūs vismaz sāciet par to domāt. Kas mūsu dzīvē ir ne pateicība? Par ko jūs ne pateicaties Dievam vai sev? Šī brīži sapratnei var paiet gadi, bet tas ir svētīts ceļš. Domāju, ka mani skolnieki zina par to, un kā tas strādā. Tas strādā pat tad, kad jūs savienojat rokas Gasjo, no rīta un vakarā dažas minūtes sev teiksiet: “Tieši šodien esi pateicības stāvoklī”. Piemēram, šodien bija tik slikti, bet es to pateikšu, un kaut kas manī sāks šo manu situāciju pagriezt patiešām pateicības virzienā. Un mēs pēc kāda laika atklāsim, ka dzīvojam dzīvi, par kuru patiesībā var pateikties. Tātad, mēs jau ar to, mainām savu dzīvi.
PILNĪBĀ VELTI SEVI DARBAM. Šajā gadījumā tas nozīmē – garīgai praksei. Strādā pie sevis, pilnveidojies, strādā pie tā, lai būtu labāks, visu laiku pie tā strādā. Tas ir viegli un sarežģīti vienlaicīgi. Kad jūs to darāt šajā stāvoklī “es pilnībā veltu sevi darbam, esmu pateicībā, nesatraucos un nedusmojos”, tad jūs atklāsiet, ka jebkurš darbs, kuru veicat šajā stāvoklī, tiek darīts ar prieku. Ar prieku tiek mazgāti trauki, kad redzat, ka jūs mazgājat, nevis dusmojaties, bet mazgājat. Ar prieku mazgājat grīdu, mazgājas veļa, ejat uz veikalu, ar prieku gatavojat ēdienu, ar prieku no rīta pieceļaties. Ar prieku. Galu galā, tāpēc ka es redzu, ka kaut ko daru. To taču es daru, es novēroju savu dzīvi. Es novēroju savu praksi savā dzīvē. Jebkura nodarbe manā dzīvē ir garīga prakse. Mēs varam nenodarboties ar garīgām praksēm, bet ja tikt skaidrībā, mēs ar to nodarbojamies visu dzīvi. Mēs vienalga nodarbojamies ar savu attīstību. Tāpēc, velti sevi Dzīvei.
TIEŠI ŠODIEN ESI LABESTĪGS PRET CILVĒKIEM. Tas arī ir diezgan sarežģīti. Šeit ir domāts sekojošs stāvoklis: es gribu, tāpat kā katrs, lai pasaule būtu labestīga pret mani. Tas tiešām. Ja es gribu, lai pasaule būtu labestīga pret mani, tad es esmu labestīgs pret pasauli. Bet šajā pasaulē dzīvo cilvēki. Un nav mana darīšana, ja tas nav manā kādā profesionālā kompetencē, viņus tiesāt par viņu dzīvi. Viņi dzīvo savu dzīvi. Es varu viņiem pasniegt roku, viņi var tajā iespļaut un vajadzēs noslaucīt rokas un iet tālāk, nesist taču viņus par to. Es varu pasniegt roku un man var iedot roku un mēs iesim kopā, un būsim stiprāki. Lielā mērā es saņemu no pasaules to, ko gribu, ko esmu pelnījis. Tāpēc esi labestīgs pret cilvēkiem, jo patiesībā es gribu, lai pasaule būtu labestīga arī pret mani. Esi labestīgs pret cilvēkiem, tas ir attiecies labi pret viņiem. Nesaki ļaunus vārdus, neklačojies, neapvaino pa tukšo, nedusmojies. Nedari apzināti neko sliktu pret citiem cilvēkiem, tā jau ir liela labestība.
Kā būt ar cilvēkiem, Cilvēku?
Saglabā sirdī priekšstatu, ka esi tāds pats kā viņi. Viņiem ir tie paši centieni, viņi arī grib būt veseli, laimīgi, mīloši. Tāpat kā tu. Par ko tad man viņus nosodīt? Ja cilvēki apkārt man paveic sliktas kļūdas, šīs kļūdas veic ar savu rīcību. Viņi. Nevis es. Es, vienīgais, kā varu palīdzēt, saglabāt pret viņiem labu attieksmi. Tā ir vienīgā palīdzība, patiesībā. Ja es sāku viņus sodīt par kļūdām, ko tad es sagaidīšu no viņiem? Mīlestību, pieņemšanu, atbalstu? Ko sēsi, to pļausi. Bet “esi labestīgs pret cilvēkiem” nenozīmē būt labiņam, jo dažiem cilvēkiem, esot labiem pret viņiem, tev jāsaka patiesība par viņu dzīvi. Tev tas jāpasaka, mīlot viņus, nevis sodot, lai viņus atbalstītu. Arī tā ir labestība. Bībelē teikts – iesita pa vienu vaigu, paliec otru. Tas nenozīmē, ka – ļauj sevi iepļaukāt. Ja jūs sakāt cilvēkam patiesību, tad jums jāzina, ka tā patiesība viņam vajadzīga. Ja šī patiesība vajadzīga tikai jums, tad jūs esat agresors, uzbrucējs. Ja tur neklausās, bet jūs sakāt: “Klausies!”, tas atgādina nākošo momentu. Cilvēks saka: “Es negribu ēst”. Bet jūs viņam: “Nē, tu ēdīsi. Turiet viņam muti, es viņam tūlīt runāšu patiesību!” Bet cilvēks to neēd, tas nozīmē, jūs pieļaujat lielu kļūdu. Nav vēl laiks, nedzird. Tātad jāsaka tikai tik daudz, cik viņš spēs apēst. Ir tādi cilvēki, kas staigā un visiem stāsta patiesību, un viegli var kaut ko sagraut. Cilvēks, kas pateicis patiesību kara laikā, tika saukts par nodevēju. Tātad, “esi labestīgs pret cilvēkiem”, tas viss ir pa īstam, bez izņēmumiem. No skatu punkta, ko teikt, tas jau ir cits jautājums, bet “labestīgs pret cilvēkiem”, tas no sirds. Viņš ir piedzēries vai nav piedzēries, agresīvs vai labestīgs, viņš mani mīl vai nemīl, bet es pret viņu sirdī jūtu labestību. Jo tiklīdz mēs šeit sākam just sevi slikti, mēs uzreiz sevi sagraujam, sagraujam viņu vai “viņi” jau divi. Rezultātā mēs nokļūstam divu armiju kara stāvoklī, kad visi uzvarējuši un visi guļ.
Lūk šādi ir Reiki un Dzīves principi …