Par Reiki presē

Mūsdienu Reiki apvienībā nenoturami sāk pieaugt tendence ar vien jaunu Reiki virzienu un  skolu, ar nosaukumu Reiki, radīšanai. 

Kas tad notiek? Kādā veidā un par kādu laika posmu jaunu „akadēmiju” radītāji spēja noteikt Usui sistēmas trūcību un niecīgumu un nonāca pie secinājuma, ka steidzami ir jāpilnveido tās zināšanas, kuras  jau ir iegūtas. 

Viens no maniem skolotājiem, zināms daosas meistars Huans Lī, bija mums teicis : „Nekad nepraktizējiet tukšā ticībā, obligāti izziniet, izpētiet to, ko jūs praktizējiet”. Tā nav tikai zinātniski metodoloģiska izzināšana un pētīšana, kurai es esmu veltījusi visus 26 Reiki ceļa gadus, bet pirmajā kārtā, prakses pētīšana savā dzīvē, un savas dzīves pētīšana atbilstoši iedziļināšanai praksē. Tad kādēļ tādām Reiki prakses lietotāju skaitam pat nav vēlmes izprast Usui sistēmu un piemērot praksi savai dzīvei?

   Bērni mācās no vecākiem. Studenti mācās no saviem skolotajiem.  Un te, pirmā kārtā,  iet runa nevis par sausas informācijas ievākšanu, bet gan par mūsu dzīves veidu, par mūsu pieredzi un mūsu personīgo attieksmi pret praksi. Te mēs atkal nonākam pie tēmas par meistaru personīgo atbildību.

Atklāsmes un spējas ieraudzīt vareno un svarīgo parastajā ikdienā, vietā , šobrīd eksistē noteiktas pasniegšanas līnijas trūkums, bezatbildīga attieksme pret komplekso sistēmas Usui līdzekļu  arsenāla pielietošanu, prakses cītīguma neieaudzināšana un  Reiki studentu orientēšana uz kādiem „specefektiem”, un brīnuma gaidīšanu. Viss minētais noved pie tā, ka praktizētājam neveidojas stabils stāvoklis katrā etapā uz sava izaugsmes ceļa, tas nozīmē, ka tādā veidā viņu ir viegli nobīdīt no šī ceļa. 

Man nāk prātā priča par trīs dažādu meistaru trīs skolniekiem, kura ļoti veiksmīgi parāda to, ka praksē ir stabilitāte. Divi skolnieki aktīvi strīdējās, kurš no meistariem ir biezāks un kura sistēma ir spēcīgāka. Vien runāja par brīnumiem, kuru bija rādījis viņa meistars, otrs runāja par sava meistara vēl lielākiem brīnumiem. Strīds ar vien pieauga un viss varētu beigties ar kautiņu. Tomēr attapušies viņi pajautāja trešajam skolniekam, kurš mierīgi vēroja šo ainu : „Kāpēc tu klusē? Ko tā tavs skolotājs vispār māk?” Trešais skolnieks pasmaidīja un sacīja: „Mans meistars visu, par ko gāja runa, var vispār nedarīt”. 

Pastāvība praksē ir vissvarīgākais jēdziens, jo Reiki studenti, kā visi pārējie cilvēki, kas meklē savu ceļu, šobrīd atrodas lielā kārdinājumā no vairāku maģisko un okulto virzienu adeptu puses. Tiek izmantota „kontrasta spēle” :  Usui sistēmas liekamās prastība un tūlītēja „brīnumaino” rezultātu  maģiskajās praksēs, un šī spēle aizvien biežāk Usui sistēma zaudē.

Tādā gadījumā, cilvēks, kam nav atbalsta no meistara, vai nu uzreiz pārtrauc tikko iesākto praksi, vai nu, tomēr negribot šķirties ar Usui sistēmas skaistumu un vienkāršību, sāk zagt no malām atsevišķus rituālus un paņēmienus. Viss minētais, tai drausmīgā iejaukumā, turpina saukties par Reiki, ar ko ienes lielu jucekli praktizētāju un apkārtējo cilvēku vidē. Galu galā pats praktizētājs sāk atklāti ticēt, ka viss šis vinegrets, ar ko viņš nodarbojās patiesībā arī ir Reiki. „Tas taču strādā” – nelokams, bet nožēlojam, šajā gadījumā arguments, kas „liecina” par labu tādai sistēmai. Protams tas viss strādā, bet tikai tam nav nekā kopīga ar Usui sistēmu.

Visbēdīgākais ir tas, ka šis cilvēks, kas tā arī nepaspēja saprast pašas Reiki prakses būtību un tādējādi nav izgājis attīstošu transformāciju fiziskajā, emocionālajā, tikumiskajā un dvēseliskajā plānā, kaut kādā veidā tiek pie meistara enerģijām un pilnvarām. Tā, lūk, ar visiem saviem tarakāniem galvā, pilnu komplektu neizdziedināto negatīvo emociju, ar bailēm un kompleksiem, viņš ar entuziasmu sāk apmācīt citus cilvēkus. 

Un atkal, viss minētais, dažādu prakšu un dažādu jēdzienu sajaukums sāk saukties par Reiki sistēmu. Labi ir ja tādu „meistaru” izaugušais Ego, spiež viņiem izgudrot jaunus virzienus zem tādām etiķetēm, kā Reiki – pamata, tantriskais, orgazmiskais, naudas, meža, koka, ziedu, un vēl kādus, nesaprast pat kādus! Šajā gadījumā var atviegloti uzelpot, jo ir skaidrs, ka tas jau nu nekādi nevar būt Usui sistēma! Bet ļoti bīstami un daudz ļaunāk ir tad, kad tas viss izdodas zem viena konkrēta nosaukuma „Usui Reiki”

Natalja Balanovskaja. Japāņu tradīcijas Reiki skolotāja.

Mikao Usui pieci Reiki principi

Kopš Havaja Takata iepazīstināja rietumu pasauli ar Reiki sistēmu, parādījās baušļu vairākas redakcijas un interpretācijas, ko atstājis Mikao Usui saviem sekotājiem. Usui Reiki Rioho apmācības nebija tikai mutiski, kā tiek apgalvots rietumu skolās. Laiks mums saglabājis daudz pierakstu, gan no Mikao Usui, gan no viņa skolniekiem, kas konspektēja skolotāja stundās, kā arī ir daudzas publikācijas. Starp tām saglabājušās Reiki principu kopijas, ko Mikao Usui mācīja kā daļu no sistēmas. Pēc japāņu tradīcijas, pēc cilvēka nāves viņa personīgās mantas, īpaši ar lielu vērtību, tiek novietotas viņa privātajā kapličā. Mikao Usui kapličā glabājas baušļi rakstīti ar viņa roku japāņu kandzi stilā uz liela audekla, tiem apakšā ir trīs sarkani zīmogi.

Turpat atrodas Skolotāja portrets, kuru tikai vienreiz iznesa un nofotografēja 1938.gadā. Tā ir vienīgā fotogrāfija, kuru demonstrēja Usui skolniekiem savos semināros un kļuva populāra visā pasaulē. Saskaņā ar ierakstiem, monumentā uzstādītā Mikao Usui kapavietā, Tokijā budistu tempļa Saihodzi teritorijā, Mikao Usui savus baušļus aizņēmās no imperatora Meidzi kodeksa, aiz dziļas cieņas un patiesas sajūsmas. 1996.gadā Japānā izdota Reiki meistara Tositaka Močizuki grāmata “Ijasi-No Te” (“Dziedinošās rokas”). Tā ir pirmā mūsdienu grāmata par Reiki, rakstīta japāņu valodā. Tositaka Močizuki mācījās vienā no visattīstītākās Mikao Usui skolnieku līnijā pie Tosihiro Iguti.

Šajā grāmatā Močizuki publicēja savu Usui oriģinālās baušļu kopijas rokrakstā. Līdzīga kopija glabājas pie Reiki meistara Deivida Kinga, kas mācījās pie Tacumi, Čudziro Hajasi skolnieka. Tāda pati Usui baušļu kopija, izveidoja viņa skolnieks Keizo Ogava, bija publicēta 1986.gadā aprīlī japāņu žurnālā, kā arī drukāta 1997.gada grāmatā “Reiki uguns”. Tās autors Ardžava Petters – Reiki meistars, kas Japānā dzīvoja un strādāja 12 gadus.

Laimes sasniegšanas sakrālā māksla. Brīnum iedarbīgs līdzeklis pret visām slimībām.

Tieši šodien nedusmojies. Tieši šodien neraizējies.

Tieši šodien esi pateicības stāvoklī.

Tieši šodien pilnībā velti sevi darbam.

Tieši šodien esi labestīgs pret cilvēkiem.

Katru rītu un katru vakaru savieno plaukstas pie sirds.

Lai šie vārdi, tavu lūpu izrunāti, ir tavas sirds lūgsna.

Usui Reiki dziedināšana ķermeņa un dvēseles pilnveidošanai.

Metodes pamatlicējs Mikao Usui.

No pareizas Usui baušļu sapratnes lielā mērā atkarīga pašas Reiki metodes izpratne. Reiki principi virzīti Usui sistēmas pamat mērķa sasniegšanai – prāta pilnīga miera sasniegšana un savas misijas apzināšanās šajā dzīvē.

TIEŠI ŠODIEN – vārdi, līdzīgā mērā attiecināmi katram Reiki principam. “Šodien” ir daudzu atsevišķu brīžu kopums. “Atceries, nav nekas aiz šī brīža robežām”, runāja samuraji. Dzīve šodienā un vienā brīdī ir samuraju pamat princips. Bez tam, piesardzīga dzīve salu valstij, biežas stihiju katastrofas izveidoja japāņiem “nav mūžīgs” dzīves principu. Tāpēc uzsvērts katra cilvēka dzīves brīža svarīgums. Viens no imperatora Meidzi garīgajiem dzejoļiem, Mikao Usui izvēlēts savai sistēmai, skan tā:

“Es šodien neko nedarīju. Jau vakars.

Man kļuva žēl, es velti pazaudēju savu laiku.

Katrs mūsu dzīves mirklis ir nenovērtējams.

Tagad es cenšos nodzīvot savu dienu bez nožēlas.”

NEDUSMOJIES – sevis atklāsme ar Reiki palīdzību, balansējot starp prātu un emocijām. Dusmas sagrauj gan pašu cilvēku, gan apkārtējo. “Mājā, kur dūmo krāsns, var dzīvot, bet kur plosās ļaunprātība – neizdzīvosi”, - saka Japānā. Uz dusmu piemēra, vienas no spēcīgākajām cilvēka emocijām, Mikao Usui norāda uz nepieciešamību ceļa meklējumiem, lai kļūtu neievainojami jebkuriem emocionāliem uzliesmojumiem. Nav vērts atbrīvoties no uzkrātām kaitīgām emocijām, pārliekot tās uz apkārtējo pleciem. Nav vērts ļaut naidam, dusmām un bailēm uzkrāties mūsos, lai nenokļūtu zem vēl lielākas problēmu nastas spiediena. Usui Reiki Rioho vingrinājumu pamat mērķis pārveidot cilvēka netīrās emocijas tīrā enerģijā, pastiprinot mūsu dzīvības spēku. Līdz ar to var būt šo negatīvo emociju izvirdumi apkārtējā vidē. “Uzvarot lepnību, cilvēks kļūst patīkams. Uzvarot dusmas, viņš kļūst jautrs. Uzvarot alkatību, viņš kļūst veiksmīgs. Uzvarot kaisli, viņš kļūst laimīgs” – vēsta Austrumu gudrība. Tas ir emociju un gara harmonizācijas princips, mierīgai un miermīlīgai dzīvei.

Man nav nepieciešamības dusmoties uz debesīm

Vai vainot citus par manām ciešanām,

Ja es redzu savu personīgo vainu.

NESATRAUCIES – iekšējās enerģijas harmonizācija. Mūsu ķermenim jābūt piepildītam ar Ki pietiekamā apjomā. Ja mēs neesam izsmelti, mēs nenokļūstam satraukuma stāvoklī par katru nieku, ja mēs nesatraucamies, mūsu apziņa atrodas stabilā miera stāvoklī. Tādā noskaņojumā, mēs vienmēr jūtam gatavību tikt galā ar jebkuru radušos grūtību. Rezultātā, pēc atpakaļ saites principa, ķermeņa bioloģiskais ritms pastāvīgi uzlabojas. Satraukums liecina par mūsu neuzticēšanos Visuma procesiem. Kuramas kalna tempļu kompleksa filozofija un Reiki sistēmas pamat postulāts ir pilnīga uzticēšanās Visuma enerģijai. Vēl viens moments. “Nav mūžīgs” koncepcija ir galvenā atšķirība japāņu dzīves filozofijā no eiropiešu dzīves. “Viss, kam ir konkrēta forma, noteikti būs sagrauts. Tāpēc nesatraucies un stipri nepārdzīvo ne par ko. Vienkārši seko plūsmai. Tev personīgi jābūt laimīgam. Tas ir tavs pienākums”.

Sapņu pasaulē neļaujiet mūsu cilvēku sirdīm svārstīties,

Paliekot kā priede, dziļi iesakņota akmenī.

ESI PATEICĪBAS STĀVOKLĪ – cilvēka iekšējais svētītais stāvoklis. Viens no japāņu tautas dzīves pamat principiem SOKUTEN – pakļaušanās debesu likumiem. Cilvēks savā dzīvē atkarīgs no dabas un tās parādībām. Tomēr cilvēka patiesā vēlme ir ne tikai paklausīt, bet arī saplūst ar to. Tā rodas cilvēka vienotības filozofija ar debesīm. Pateicība – augstākās apziņas enerģija. Bez šī stāvokļa nav iespējams apgūt dzīves stāvokli un saplūšanu ar Visumu.

Plašās debesis izstiepās,

Mierīga un tīra, tāda debess zila virs mums.

Ak, mūsu dvēsele var augt un kļūt tikpat atvērta!

PILNĪBĀ VELTI SEVI DARBAM – galvenokārt garīgam. Pilnīga iegremdēšanās darbībā pārvērš jebkuru darbu meditācijā un veicina pilnīgu patērētās enerģijas atjaunošanos. Nav svarīgi, kādu darbu mēs darām, svarīgi tas, kādu mācību stundu mēs no tā gūstam. “Katrs rīsa graudiņš smagā darbā gūts”, saka Japānā. “Bez slīpējuma dārgakmens nesāks spīdēt”. Tas ir ikdienas mācību princips caur darbu ikdienas dzīvē.

Ceļā, pa kuru mēs ejam dzīvē,

tāpat kā nevēlamā darbā,

vai ir vērts griezties atpakaļ,

dēļ tā, ka dvēselei nav gandarījuma?

ESI LABESTĪGS PRET CILVĒKIEM – atklājot to, ka tu pats esi tikpat svarīgs kā citi. Visuma dimensijās nav atšķirības starp sevi un citiem. Būt labestīgam pret citiem nozīmē labas rūpes par sevi. “Kas no tevis nāk, tas pie tevis atgriežas”, saka Japānā. “Kas palīdz citiem, palīdz sev”. Viena no austrumu budisma koncepcijām ir šāda: “Ja tu gribi būt laimīgs, tad jādara tā, lai citi būtu laimīgi. Jūs glābs un saglabās tas, kas jums apkārt, nevis jūs paši”. Tā ir mīlestības un harmonijas mācību stunda.

Tava dvēsele Tiešām tīra,

ja tev nav par ko kaunēties Dieva priekšā,

kuru tu neredzi.

KATRU RĪTU UN KATRU VAKARU SAVIENO PLAUKSTAS … - norāde uz ikdienas Reiki praktizēšanu. No rīta un vakarā nepieciešams meditēt Gasjo pozā (savienojot plaukstas) un izpildīt Usui metodes pamat tehniku – Hacurei Ho. Šī tehnika ietver sevī obligāto trīskāršo Reiki principu atkārtošanu.

Dārgais mūsu skolniek, atceries par Reiki principu jēgu katru dienu, tiklīdz atceries par Reiki, apslēpto dziļo dzīves jēgu šajos vienkāršajos vārdos un Reiki, kā Visuma dzīvības enerģiju – nav dalāmi.

Kad tās saplūdīs tavā sirdī vienā lielā Mīlestībā un Visuma Varenā Gaismā, vari uzskatīt sevi par cilvēku, kas saprot un apzinās Reiki. Mēs vienkārši tevi mīlam!

Tavi japāņu tradīcijas Reiki skolotāji: Mihails Mošenkovs un Angelīna Mošenkova.

Šajā un citās lapās izmantotais materiālu laipni piedāvājis grāmatu sērijas “Usui Reiki Rioho” autors Nataļja Balanovska – pirmā NVS valstu japāņu tradīcijas Reiki meistars.

Ar prieku dalos ar Jums par savu dzīvi ar Reiki un par Reiki radio kanalā 5D Radio. Ar mīlestību Mihails Mošenkovs.

<<< Klausīties interviju >>>

Reiki un hiperaktivitātes sindroms bērniem

Hiperdinamiskā sindroma problēma (viena no MSD – minimāla smadzeņu disfunkcija, izpausmēm) jau sen tiek skarta. Ar katru gadu MSD diagnoze tiek noteikta arvien lielākam bērnu skaitam. Diemžēl, daži vecāki nepievērš šai bērnu nestandarta uzvedībai uzmanību un uzskata, ka ar vecumu tas pāries pats no sevis, kā tautā saka “izšķīdīs”. Neskatoties uz to, bērns aug, bet problēma nekur nepazūd, tieši otrādi – iet dziļumā. No sākuma problēmas sākas skolā, pēc tām arī kopumā sabiedrībā. Vecāki nesaprot, ka jebkuras viņa uzvedības izpausmes, kas iziet no parastās nebēdnības rāmjiem, var izrādīties nevis slikta rakstura sekas, audzināšanas trūkuma vai apkārtējo aizspriedumi, bet galvas smadzeņu funkcionāli traucējumi.

Es pieskāros šai problēmai tāpēc, ka pēdējā laikā pie manis sāka vērsties pēc palīdzības cilvēki, kas netieši pazīstami ar Reiki praksi. Viņi saka, ka dzirdējuši, ka Reiki strādā ne tikai ar slimību sekām, bet arī ar cēloņiem. Tas viņiem ir ļoti svarīgi. Mani priecē tik nevienaldzīgi vecāki pret saviem bērniem un es vienmēr cenšos viņiem palīdzēt, cik vien varu. Protams, pareizu diagnozi var noteikt tikai ārsts neirologs ar eho-encefalogrammas palīdzību, kas noteiks esošu vai neesošu paaugstinātu intrakraniālu spiedienu un tā pakāpi. Encefalogramma palīdzēs identificēt traucējumu perēkļus un uzzināt, uz kurieni tie projicējas. Enerģētiskiem uzliesmojumiem, kurus rada bojātās smadzeņu daļas, piemīt virziena vektors. Bērniem ar hiperaktivitātes sindromu vektors virzīts uz pieres daļu (emociju koncentrācijas apgabals). Tāpēc bērns kļūst pārlieku aktīvs un pat agresīvs. Noteikto diagnozi labāk pārbaudīt pie vairākiem speciālistiem, lai nepieļautu izvēlētās ārstēšanās laikā kļūdas, tā kā ārstniecības līdzekļiem, kurus pielieto neiropatoloģijā un psihiatrijā, piemīt daudz blakus efektu. Bieži šiem preparātiem ir nomācoša iedarbība uz smadzenēm: ārēji bērns kļūst vairāk mierīgs, bet slimības iemesls netiek novērsts. Pie tam, bērns ir spiests akumulēt sevī iespaidus, dzīves pieredzi, viņam kaut kas jāiemācas. Dabiski, ka pie kopējas bremzējošas iedarbības uz smadzenēm, cieš šie procesi. Protams, dažos gadījumos psihotropo zāļu nozīmēšana ir pamatota un nepieciešama. Jautājums ir par ārstēšanas adekvātumu. Pats svarīgākais – pareizi novērtēt bērna stāvokli un saņemt pilnu priekšstatu par to, kas ar viņu notiek. Šeit jāņem vērā viss: ģimenes situāciju, audzināšanas īpatnības, visu bērna  attīstības vēsturi, sākot ar pirmsdzemdību periodu.

Es strādāju Reiki ar hiperaktīvu puisīti. Viņam ir 3.5 gadi. Ārēji šis mazais ne ar ko neatšķiras no vienaudžiem. Organisku un fizioloģisku noviržu viņam nav. Vienkārši viņš ir pārāk aktīvs, nevar nosēdēt un nav uzmanīgs, novērojamas problēmas ar iemigšanu, kā arī prieks pārejošs agresijā (rotaļlietu mētāšana, sišana ar dūri pret durvīm utt.). Tā kā šis bērns savas paaugstinātās aktivitātes dēļ nevar ilgstoši gulēt vienā vietā, tad man nākas strādāt ar viņu, kad viņš aizmieg. Es taisu viņam pilnu kontakta seansu ķermeņa priekšējā daļā, pievēršot īpašu uzmanību pieres daļai. Saskaņā ar vienu no pasaulē lielākajiem netradicionālās dziedniecības metožu ekspertiem, medicīnas un filozofijas profesoru  V.A.Ivančenko domām – tas veicina smadzeņu pieres daļu attīstību. Varu atzīmēt sekojošo: bērns kļuva vairāk mierīgs, var nodarboties ar kādu darbu jau ilgāku laiku, pirms miega viņš mierīgi guļ un 10-15 minūšu laikā aizmieg. Var klausīties nelielus A Barto dzejoļus un īsas pasakas. Pamostas bez kaprīzēm. Es arī strādāju ar šo puisīti perinatālā periodā pēc 2 pakāpes. Ja runā par hiperdinamiskā sindroma parādīšanās iemesliem, tad to ir daudz (sākot no mammas smagās grūtniecības līdz sliktai ekoloģijai) un līdz galam, diemžēl, tie nav izpētīti. Zināms, ka šī patoloģija saistīta ar to smadzeņu daļas attīstības novirzi, kas atbild par uzmanību. Tādu bērnu pieres daļas smadzeņu garozas ir vājāk attīstītas un mazāk aktīvas, nekā pārējās. Tāpēc bērni ar šādu sindromu nevar koncentrēties un nofiltrēt vajadzīgo informāciju. Viņus novērš jebkura blakus skaņa. Skolā šie bērni skatās uz visu ko apkārt, tikai ne burtnīcā savā priekšā un tāfeli. Skolotājiem šāds bērns nav dāvana – grozās, sarunājas, novērš citu uzmanību. Bieži nevar atbildēt uz uzdoto jautājumu, jo “lidinās mākoņos” vai otrādi izkliedz atbildi no vietas. Atbilde, visbiežāk, nav precīza. Šeit var pievienot problēmas ar “disgrāfijas” rakstīšanu. Pārtraukumos tāds bērns tiecas izgāzt visu stundas laikā uzkrāto enerģiju un atgādina taifūnu. Tās ir maksimāli izteiktas hiperaktivitātes izpausmes bērniem. Galvenās briesmas ir tajā, ka visi apkārtējie pārliecināti, ka bērns var atrisināt savas problēmas, ja “savāksies un paņems sevi rokās”. Patiesībā viss sanāk otrādi. Šis hiperaktīvais bērns cenšas atbilst gaidām un prasībām. Cenšas no visiem spēkiem… viņam nesanāk, … dēļ ārējā spiediena un neveiksmju pārdzīvojumiem palielinās slodze uz nervu sistēmu un stresa ietekmē stāvoklis pasliktinās. Kā rezultāts – uzvedība kļūst aizvien sliktāka.

Papildus nestandarta uzvedībai šiem bērniem var parādīties daži klīniski simptomi. Visvairāk izplatītie: žagošanās, tikas, runas attīstības traucējumi, miega traucējumi, galvas sāpes, enurēze, dažādas hiperkinēzes (piemēram, uzmācīgas kustības), stājas traucējumi, meteojūtīgums (stāvoklis un noskaņojums atkarīgs no diennakts laika, gada) u.c.

Ja runā par emocijām, tad var atzīmēt, ka hiperaktīvie bērni ir emocionāli nestabili. Viņi neatceras apvainojumus, nedz savējos, nedz citu. Vakardienas apvainotājs šodien – labākais draugs, bet tas, ko viņš pats apvainojis, cenšas sazināties, it kā nekas nebūtu noticis. Ja viņš kaut ko izdarījis, pēc apkārtējo domām, neparastu, tad tas nav tāpēc, ka gribēja kādu kaitināt. Vienkārši tāda bērna nervu sistēma strādā ne tā kā visiem, un viņš netiek galā ar viņā “vārošo” enerģiju. Tāpēc bērnu psihologi iesaka tādus bērnus aizraut ar mākslu vai sporta nodarbībām, lai šo bērnu milzīgais enerģijas daudzums tiktu izmantots nevis iznīcībai, bet radīšanai.

Šeit Reiki tieši noder. Jo šī dzīvības enerģija dod cilvēkam to, kas viņam nepieciešams šajā brīdī – izlīdzina smadzeņu procesus, nomierina nervu sistēmu un gala rezultātā tā nav tikai fiziska izdziedināšana un psiholoģiska stabilitāte, bet arī līdzsvara stāvoklis. Šeit es pieskāros noteiktam vecuma periodam. Šis periods, kad izteiktas hiperaktivitātes pazīmes jau, kā saka, “uz sejas redzamas”. Jebkuru slimību vieglāk ārstēt tās sākuma stadijā. Tāpēc šīs jomas speciālisti, kā saka “sit trauksmi”, aicinot vecākus jau kopš dzimšanas novērot savu mīļoto bērnu uzvedību un savlaicīgi meklēt palīdzību. Es viņiem piekrītu. Ja nolaist rokas, kā to dara no šādiem bērniem “nogurušie” vecāki, tad sekas var būt nelabojamas. Bet, ārstēšanas sindroms var saglabāties arī pieaugušajiem, pārejot alkoholismā, narkomānijā, klaiņošanā utt.

Sniegšu vēl vienu sava Reiki darba piemēru ar smagu hiperaktivitātes formu. Zēnam 12 gadu. No agras bērnības vecāki novēroja dēlam paaugstinātas aktivitātes pazīmes, bet nepievērsa tam īpašu uzmanību, domājot, ka ar vecumu tas pāries. Bērns auga, bet stāvoklis pasliktinājās. Parādījās noslēgtība un šaubas par sevi. Jāteic, ka ar zēnu pamatā nodarbojās vecmāmiņa. Viņa aizgāja, kad bērnam palika 11 gadu. Līdz ar to zēns pārcieta smagu stresu. Šeit arī sākās īstās problēmas. Lai arī kā censtos vecāki visu savu uzmanību viņam veltīt, viņiem nekas nesanāca – atbildīgais brīdis palaists garām. Es šeit neaprakstīšu visas šī bērna stāvokļa “jaukumus”. Lūdzu noticēt uz vārda. Teikšu vienu – zēns cieš ar biežām atkārtojošos uzmācīgu darbību lēkmēm un destruktīvām domām. Bērnu izmeklēja daudzi speciālisti un nozīmēja viņam terapiju ar smagiem psihotropiem preparātiem, tā kā saudzējošā nedeva nekādu rezultātu. Es veicu šim zēnam tikai dažus kontaktu Reiki seansus un ievēroju, lai arī nelielu, bet jau pozitīvu rezultātu: viņš sāka labāk gulēt, lēkmes pagaidām nav pārgājušas, bet tās kļuvušas mazāk ilgstošas (tas no paša bērna vārdiem). Bet visvairāk mani priecēja tas, ka viņa domas sāka virzīties pozitīvā virzienā. Nesen viņš teica, ka noguris no lēkmēm, ka laiks izveseļoties – iziet no šiem stāvokļiem. Protams, šeit vēl daudz darba, bet kas to zina? Reiki – unikāla enerģija.

Noslēgumā gribas pateikt – es sazinājos ar bērnu ārstiem neirologiem. Visi viņi saka par to, ka no hiperaktīvu bērnu problēmām “vaid” visa Amerika un Eiropa, un Krievija, diemžēl, nav tālu no tā. Mēs visi ļoti mīlam savus bērnus un mums liekas, ka viņi uzvedas nestandarta tikai tāpēc, ka viņi ir īpaši. Tomēr daudzos gadījumos tas tikai liekas. Svarīgi nepalaist garām brīdi un censties notvert šo smalko robežu starp “īpatnību” un patoloģiju, lai nosargātu savus bērnus no tādām sekām, kā spilgti izteikta depresija un sociālā nepielāgošanās. Jāatceras – izeja ir vienmēr, lai arī cik “nepareizs” nebūtu bērns! Reiki šajā ir labs palīgs!

1. Kilimņuka (Krievija, Rjazaņas pils.)

Usui Šiki Rioho Reiki sistēma, 2.līmenis

Meistara kandidāts pie Koroļovas S.V.

Literatūra

1. Murašova – “Bērni – “stulbeņi” un bērni – “katastrofas””. U-Faktorija, 2007.g.
2. Raičenko L.V., Raičenko S.N. – “Indigo bērni. Parunāsim atklāti”. Kultūras institūts DonTU, 2011.g.
3. Forums “Enerģijas zinātniskais pamats” Par Reiki metodi. V.A. Ivančenko.

<<< Spiediet šeit lai aplūkotu >>> 

Spiediet uz saites, lai atvērtu:  ((( Reiki žurnāls 2023 )))

Visas pasaules dziedniecības sistēmas strādā ar tā saucamo “dzīvības enerģiju”. Reiki – tā ir sistēma, kura dod iespēju bez šķēršļiem saņemt un nodot Visuma enerģiju visām dzīvām būtnēm, nepieliekot speciālas pūles un nepatērējot savu personīgo enerģiju. Tieši par to es sarunājos ar Nataļju Balanovsku, Reiki Skolotāju, japāņu tradīcijas Usui Reiki Rioho skolas vadītāju, starptautiskās sabiedrības “Usui Reiki Rioho Internešnl” ietvaros.

• Kur ir Reiki jēga?
• Reiki balstīta uz senām austrumu mācībām, tādām kā: Dao, dzen, ezotēriskais budisms un sintoisms. Šī metode māca cilvēkam apzinātu un priecīgu katra dzīves mirkļa piedzīvošanu savā dzīvē, radošu pašrealizāciju, personīgo izaugsmi, mākslu būt veselam un dāvāt laimi cilvēkiem. Reiki sistēma nākusi no Japānas, apgājusi visu pasauli caur rietumu valstīm un, nedaudz izmainītā veidā, atgriezusies dzimtenē. Japāņi, kas nepazina to Japānā, teica, ka tas nevarēja būt radīts viņu valstī, ka tā ir rietumu lieta – pārāk daudz loģikas un aprēķina, nekā tāda nav Austrumos. Patiesībā, Usui sistēmā nav nedz dogmu, nedz shēmu, nedz termiņu. Japānas Reiki – tā ir intuitīva sistēma. Tā vērsta uz cilvēka iekšējā redzējuma attīstību, tā intuīciju. Galu galā, bez galvas mēs varam domāt arī ar sirdi un vēderu. “Intuitīvais” prāts atrodas vēderā, saistīts ar enerģiju “ki”. Kad mēs atslēdzam “pērtiķu” galvas prātu, kas visu laiku rikšo un nedod mums mieru, un savu uzmanību pārceļam uz vēdera lejas daļu, tad mēs atbrīvojam savu intuīciju. Dziedinot mēs pilnībā uzticamies rokām, jo rokas pašas zina, kur viņām iet. Tās nekļūdīgi nosaka vietu, kura sauc pēc palīdzības. Mūsu ķermenī, svešā ķermenī – nav svarīgi.
• Tā, sanāk, diagnostika?
• Drīzāk nē. Diagnoze kā tāda netiek noteikta, tikai noteikta slimā vieta. Kaut gan, pieredzējuši cilvēki var atšķirt pazīmes – vecs vai akūts process, audzēji, iekaisums. To visu jūt rokas. Šeit svarīga nevis diagnostika, bet to vietu jušana, caur kurām mēs varam sazināties ar cilvēka ķermeni un palīdzēt tam izdziedināties.
• Kā notiek izdziedināšana?
• Drīzāk, bez enerģijas nodošanas, šeit notiek neverbāla pieredzes apmaiņa. Cilvēks, kas prot strādāt ar enerģētiskiem spēkiem sevī iekšienē, padara otru cilvēku pieejamu šīm zināšanām un dzīvības spēkam. Cilvēks, kas slimo – vājš. Viņš ir aizvērts Visuma enerģijām un neprot to izmantot. Tagad tas ir plaši izplatīts, pie tā noved mūsdienu cilvēka dzīves veids. Lauku ļaudis tuvi ar zemi un dzīvo saskaņā ar dabas likumiem. Bet pilsētās – cita dzīve. Šeit cilvēki dzīvo pastāvīga stresa apstākļos, viņi ir aizvērti un tāpēc vajadzīga palīdzība.
• Reiki – tā ir filozofiska vai dziednieciska prakse?
• Austrumu prakses nevar sagriezt gabaliņos un noteikt – tā ir filozofiska prakse, bet tā garīga, bet šī – dziednieciska. Pat elementāra refleksoterapija, kura Rietumos ir populāra – adatu terapija, piemēram, - tas ir tikai mazs austrumu prakses gabaliņš! Ja jūs praktizēsiet adatu terapiju kaut kur Ķīnā, tas būs pilnīgi cits rituāls, pilnīgi cits darbs, pilnīgi citi rezultāti. Rietumos izmanto tikai vienkāršāko daļu. Austrumu praksēs – ļoti daudzveidīgas. Tā ir gan filozofija, gan psiholoģija, gan dziedniecība, bet galvenokārt – dzīves veids.

Tā Reiki sistēmas daļa, kuru līdz šim brīdim studē Rietumos, bija tikai praktiska, tās pievienotā daļa. Es varu uzlikt rokas uz citu cilvēku un viņš saņems atvieglojumu. Tā tas tiešām ir. Tomēr, tas nav Reiki sistēmas mērķis, tas ir “blakus produkts”, tikai viena no iespējām. Jā, mums ir daudz iespēju un zinām daudz paņēmienu. Bet pamats ir tajā, ka Reiki – tā tomēr ir personīgās meistarības ceļš, paša cilvēka garīgās pilnveidošanās ceļš.

• Izmantojot tikai Reiki dziedinošo daļu – tas ir lietderīgi vai kaitīgi?
• Kaitīguma nav nekāda. Pilnīgi. Tikai liels labums. Reiki sistēmas pamatlicējs, Mikao Usui, skaidroja, tā ir dabiskās dziedināšanas metode. Ir vēršanās pie iekšējiem dabiskiem organisma spēkiem. Cilvēks – ļoti sarežģīta būtne, un paša izdziedināšanās spēki, reģenerācija, kas viņā apslēpti – ļoti spēcīgi. Iemācoties vērsties pie tiem, cilvēks var uzlabot savu veselību, bet tālāk – arī savu likteni.
• Sanāk, ka meistaram, vispirms, jāprot strādāt ar personīgām enerģētiskām plūsmām?
• Reiki sistēma ir daudz pakāpju, tāpat kā visas senās sistēmas. Pirmā Reiki pakāpē cilvēks apgūst mākslu darboties sevī, iepazīstina cilvēku ar sevi. Šī pakāpe saucas “Sjoden” – iegremdēšanās, ieiešana pašam sevī. Izzinot tos procesus, kuri notiek mūsos gan fiziskā un enerģētiskā līmenī, gan arī psihoemocionālā – kas ir sāpes?, kāpēc es apvainojos? –cilvēks jaunā līmenī sāk sarunāties ar citiem cilvēkiem, apkārtējo pasauli. Tāds cilvēks nevar pat neapzināti nodarīt pāri citam cilvēkam.
• Ar ko nodarbojas otrajā pakāpē?
• Otrā pakāpe saucas “Okuden” – tā ir iegremdēšanās pašā zināšanu sistēmā un izeja aiz fiziskā ķermeņa robežām, darbs psihoemocionālā līmenī un ar apkārtējo telpu. Tas ir vairāk apzināts ceļš ar citiem cilvēkiem. Ja pirmā līmenī mēs varam palīdzēt citam cilvēkam, vienkārši viņam pieskaroties, vienkārši nododot viņam enerģiju, tad otrajā līmenī šis darbs ir vairāk dziļš, vairāk vieds un saņem dažas atslēgas, kuras nepieciešamas tālākai praksei. Tie ir jauni paņēmieni darbam ar enerģiju, kā arī darbs ar simboliem. Tomēr, Reiki – sistēma, orientēta, galvenokārt, uz sevi pašu. Neskatoties uz to, ir liels līdzekļu arsenāls palīdzībai citiem cilvēkiem. Šī personīgās meistarības prakse izstrādāta, lai atvieglotu cilvēka dzīvi, atklāt viņa radošās spējas, novest viņu pie veselības un laimes stāvokļa, kuru viņš pats var uzturēt. Tā ir veselība – gan fiziskā, gan arī psihoemocionālā.
• Cik pavisam ir Reiki pakāpju?
• Nosacīti var teikt – trīs pakāpes, kas dod cilvēkam šīs sistēmas visu līdzekļu arsenālu, kas nepieciešams tās pamat mērķa sasniegšanai. Mērķis nosakāms kā “ansin ricumei” – “pilnīga miera iegūšana un savas misijas uz zemes dziļa apzināšanās". Reizēm kļūdaini uzskata, ka Reiki – tā ir citu dziedināšanas metode ar roku uzlikšanu. Citi saka, ka Reiki – ceļš uz apgaismību. Tās ir vienkārši galējības. Reiki apgaismības iegūšana nav pašmērķis. Šeit ir daudz svarīgāks samadhi stāvoklis – miera stāvoklis. Mikao Usui šo stāvokli sauc kā “mierīga sirds”, bet Austrumos sirds un gars – ir viens un tas pats. Atrašanās šajā stāvoklī ir pats svarīgākais. Ceturtais līmenis – meistara-skolotāja pakāpe, kas nodod zināšanas citiem cilvēkiem.
• Sanāk, ka Reiki pakāpes atšķiras, galvenokārt, ar paša skolnieka stāvokli?
• Reiki pakāpes līdzīgas ieelpai un izelpai. Pirmajā pakāpē – pirmā ieelpa, “ieņemt sevī”. Tā ir sevis izzināšana, iekšējās enerģijas izmantošanas apmācība - enerģiju, ko sauc par "ki" Japānā, “ci” Ķīnā vai “ži” pie mums Krievijā. Patiesībā, prakse ir mūsu. Tāpēc, ieelpojot, mēs varam izelpot otrajā pakāpē, daloties pieredzē ar citiem. Trešā pakāpe – tā arī ir ieelpa, tikai vairāk dziļa un apzināta. Tas ir “Sinpiden”, sakraments, kur cilvēks atklāj Visumu sevī. Citiem vārdiem, notiek “Dieva valstības” atklāsme mūsos. Tieši par to runāja Jēzus Kristus, par šo Visuma iekšējo un ārējo saplūšanas brīdi. Trešajā pakāpē cilvēks ieiet vienotības stāvoklī ar visu un kas pieder visam. Izdziedinot tikai sevi, mēs varam izdziedināt Zemi! Cilvēks saprot, ka viņš nav tikai tas, kas ēd vai runā, bet arī tās vibrācijas, ko viņš izstaro pasaulē. Šīs vibrācijas vai nu sagrauj Visumu, vai izveido to. Tagad cilvēks uz planētas – iznīcinātājs. Tādas senas prakses, kā Reiki, dod iespēju atgriezties pie radīšanas stāvokļa. Jo dziļāka un apzinātāka ieelpa trešajā pakāpē, jo spēcīgāka notiek secīgā meistara izelpa, kas nodod šīs sakrālās zināšanas citiem cilvēkiem.
• Jūs nosaucāt japāņu Reiki praksi par mūsu, krievu?
• Krievija – austrumu valsts, no šejienes arī pasaules uzskats. “Ži” – tā ir “dzīvības spēks”. “Ži-vot” (tulkojumā – vēders) – tas ir zemākais “djaņ-tjaņ”, kā runā daosizmā. Tā ir tā vieta, kur dzīvo dzīvības spēks. Zināšanām, kuras eksistē visās tautās uz zemes, praktiski, nav atšķirības. Ne par velti eksistē Bībeles leģenda par to, ka kādreiz eksistēja vienota valoda, vienotas zināšanas. Cilvēki tika izklīdināti pēc Bābeles torņa iznīcināšanas. Kopīgi paņēmieni, kopīgs pasaules uzskats – to visu mēs varam izsekot visās reliģijās, visās garīgajās skolās. Reiki mēs izmantojam četrus simbolus uz visām četrām pusēm, kristietībā tie ir četri apustuļi, budismā – četras dievības, daosizmā – sargājamie dzīvnieki. Un tādu piemēru – tūkstošiem.

Ar Natāliju Balanovsku, Reiki skolotāju, sarunājās Olga Šotlandija.