Mans stāsts

Visiem labdien!
Es esmu Ludmila. Otrais Reiki līmenis, Skolotājs - Mihails Mošenkovs, atrodos treniņu procesā uz trešo līmeni. Man ir 43 gadi. Dzīvoju Rīgā. Vēlos pastāstīt jums savu Reiki ceļa vēsturi.

Viss sākās nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ. Tajā laikā es absolūti neko nezināju par Reiki. Paziņa vienreiz pierunāja aiziet uz Reiki Apli. Acīmredzot, man tajā vakarā nebija ko darīt, ja reiz es tā ļāvos pierunāties. Teikšu godīgi - es biju pilna skepses, kad devos viņai līdzi. Visvairāk man neuzticību izsauca viņas apgalvojums, ka izdziedināt ar enerģiju, kura plūst caur rokām, var iemācīties jebkurš. Visu vakaru es sev uzturēju tādu stāvokli, ka "tūlīt es jūs izvedīšu tīros ūdeņos", un dabīgi, ka visu uztvēru un atceros caur šādu stāvokli. Viss šķita dīvains. Dīvains skolotājs - ievadkursu nepasniedz, "brīnumus" nedemonstrē. Dīvainas tantes visapkārt, apkampjas. Nobeigumā viesiem viesiem piedāvāja saņemt Reiki seansu. Un man paveicās (bet mēs zinām - nejaušību nav), man seansu veica pats Skolotājs. Kopš agras jaunības es mocījos ar muguras sāpēm, kuras periodiski paasinājās, tad es nevarēju bez citu palīdzības no gultas piecelties . Īsāk sakot, divdesmit gadus es dzīvoju ar nokaitētu dzelzi mugurkaulā. Priekš manis tas bija pilnīgi normāli, pierastas sajūtas. Skolotājs izdziedināja mani viena seansa laikā. Apmēram divas nedēļas nedēļas pēc seansa mani nepameta dīvaina sajūta - it kā es augu. Pie tam tas nav emocionālās sajūtas. Tīri fiziski sajutu, ka visi mani kauliņi iztaisnojas, izstiepjas un vispār es sajutu sevi atjaunotu. Izrādās, ka nebija ko izvest tīros ūdeņos, un vēl, mani ieinteresēja Reiki parādība, es sāku apmeklēt Apļus.

Pēc diviem mēnešiem es saņēmu pirmo līmeni. Bet tas vēl nav viss. Protams, fiziskā veselība ir cilvēkam svarīga. Reiki palīdzēja "nogludināt" raupjumus šajā plānā. Es drosmīgi varu teikt: "Esmu praktiski vesela. Visi mani orgāni funkcionē normāli ". Šoziem mani neķēra pat iesnas. Un vēl - es nebaidos saslimt, nebaidos ne no kādiem vīrusiem, es nebaidos nekādas infekcijas, tāpēc ka es esmu - Reiki. Esmu pārliecināta, ka neviena liga neiedzīvosies manā ķermenī, caur kuru plūst tīrā Reiki enerģija.

Jā fiziskais - tas ir svarīgi, nav strīdu. Bet ne mazāk svarīgs ir dvēseles stāvoklis. Ar Reiki palīdzību es esmu izmazgājusi no netīrumiem savu dvēseli. Sieviete, kura pilna skepticisma, par kuru es stāstīju iesākumā un tagadējā es - tie ir divi dažādi cilvēki. Tas nebija viegli b- izmazgāt dvēseli. Tas pat bija sāpīgi. Tās bija asaras, tās bija ciešanas. Tagad ir moderns vārds - transformācija, bet tas kā reize, caur ko es izgāju un turpinu iet. Viss ir izmainījusies - garšas, skatieni, attiecības ar cilvēkiem. Izmainījās pasaules izjūta. Reiki deva man iespēju sajust saikni ar Radītāju, sajust vienotību ar Visumu. Bet pats svarīgākais - Mīlestība. Reiki deva man iespēju sajust mīlestību, kura plūst uz mums, kura ir visapkārt. Viņa ir visur - zālē, kokos, katrā stiebriņā, katrā lapiņā, ar to ir piesātināts gaiss, tā līst uz zemi kopā ar lietu. Atveriet sirdis, mani mīļie, palieciet plaukstas un saņemiet! Katrs no mums var sajust šo svētību, sajust, cik mēs esam Radītāja mīlēti un cik ļoti šī pasaule mīl mūs. Katrs no mums var smelties no šī "Varenā Dievišķās Mīlestības Avota" un nest šo mīlestību cilvēkiem, un dziedināt ar mīlestību.

Skolotājs reiz teica: "Reiki - tā ir nenovērtējama Radītāja dāvana cilvēkiem." Un es atbalstu šos vārdus. Es sajutu šīs Dāvanas nozīmi. Novēlu to Jums. Es Jūs mīlu. Paldies.
25.05.2003. g.
P.S. Esmu Reiki tikai vienpadsmit mēnešus. Es vēl tikai esmu pienākusi pie Avota, es vēl pat nedzeru no viņa. Iedomājieties, kādas iespējas ir tam, kurš no viņa padzeras?