No Reiki 1.līmeņa lekcijas. Janvāris 2004.g.

No Reiki 1.līmeņa lekcijas. Janvāris 2004.g.

Iedomājaties, ka Dvēsele gatavojas tam, lai iemiesotos uz zemes jaunajā cilvēkā, bet dvēsele, kas pabijusi pārveidojumos, pieredzējusi un zina, ka šeit dzīvot nav pārāk viegli. Jābūt ļoti apzinātam, lai nedarītu daudz kļūdu. Un dvēsele, tā kā viņa jau ir tāda “nopelniem bagāta”, vēršas pie Dieva un saka: “Dievs, izdari kaut kā tā, lai manā dzīvē nebūtu šo problēmu, lai es nedusmotos ne uz vienu, nesatrauktos par dienišķo maizi, nesatrauktos par tuviniekiem. Beigu beigās, dod man normāli padzīvot dzīvi, priekā, baudā, lai es būtu laimīgs!” Dievs padomāja, padomāja un teica: “Sterilizēt!?” Domāju, ka Dvēsele izvēlējās to, ko mēs visi izvēlējāmies.

Zinātnieki veica ļoti interesantu momentu. Kad mēs saņemam kādu informāciju, tad pēc tam, kad mums it kā “atslēdz skaņu”, tas ir, informācija pārstāj pienākt, mums apziņā paliek ļoti precīzi tikai viens. Sajūta. Sajūta no informācijas, it kā iespaids, informācijas fails. Un tikai tad, kad mēs pielietojam kaut kādus pārspēkus, mēs sākam atcerēties kaut kādas daļas. Mēs atceramies labo, to, kas mums ir patīkams un atceramies to, kas mums nav patīkams. Paradoksāli, ka tas, kas nav patīkams, mēs atceramies biežāk, nekā patīkamo. Kāpēc mums vieglāk atcerēties negatīvo, nekā to, kas bijis labs mūsu dzīvē? Vēl viens moments. Ja jūs atcerēsities savu dzīvi, kā lielu filmu, kur kadri rāda jūsu dzīves gabaliņus un katrs kadrs – tas ir jūsu dzīves sižets, tad jūs atklāsiet ļoti interesantu lietu. Lūk, šo slikto, nelabo kadru mūsu dzīvē ir daudz mazāk, nekā pārējo. Bet kāpēc mēs atceramies tikai tos kadrus, kāpēc mums vieglāk atcerēties? Atbilde vienkārša. Tāpēc, ka tie ir vairāk spoži. Runā, ka pie labā ātri pierod, bet slikto nevar paciest. Un tajā pašā laikā, to, ko mēs nevaram paciest, mēs atliekam savā apziņā, kā kaut kādu tā kā atbalstu. Tāpēc, ka kad mēs vēršamies pie kaut kā pēc palīdzības, tad mēs vēršamies pēc kaut kā laba. Bet, kad mēs savās atmiņās vēršamies pie sevis, visbiežāk mēs vēršamies ne par to. Un Reiki principi, par kuriem mēs šodien runājam, veidoti speciāli tam, lai mums piedāvātu padomāt par to, kā mēs dzīvojam.

Kas vispār ir Reiki principi? Reiki principi saistīti ar divām personībām Reiki vēsturē. Sensejs Mikao Usui, dabiskās dziedināšanas sistēmas pamatlicējs, radīja šos principus, bet tajā viņu iedvesmoja Japānas imperators Meidzi. Imperators Meidzi – unikāla personība, kas sazinājās ar padotajiem, ar tautu caur poēziju. Dzeja saucās “vaka”, tā veidoja no sevis īsu dziesmu. Ļoti interesanti, ka mēs krievu valodā vai jebkurā citā valodā, diez vai spēsim to kvalitatīvi nodziedāt. Bet japāņu Reiki studenti dzied vakas. Tā tiešām ir dziesma, kurai ir divi konteksti. Pirmais konteksts – apslēpta jēga nosaukumā. Otrais – paplašinātā jēga vārdos. Kad šie vārdi tiek izteikti, kaut kas notiek ar mūsu dvēseli. Tie ir vienkārši dzejoļi, bet priekš Japānas tajā laikā dzejoļi pilnīgi nereāli. Tie nebija vērsti imperatora slavināšanai, jo imperators Japānā un līdz šai dienai – Dievam līdzvērtīga personība. Jo vairāk, atcerieties, tas ir aizpagājušā gadsimta beigās. Japānai Meidzi imperetors, tas ir cilvēks, kas pilnībā pārveidoja feodālo valsti uz kapitālistisko sabiedrību. Tas ir ļoti varens lēciens caur formācijām. Mikao Usui, kā Reiki sistēmas pamatlicējs, bija apburts ar šo poēziju. Mēs to šodien nedaudz palasīsim, lai saprastu, par ko ir runa. Viņš saprata, ka vienkārši saviem studentiem iedot pliku dabiskās dziedināšanas Usui sistēmu bez jebkādas filozofiskas pamat izpratnes nav iespējams. Vēl jo vairāk, tā kā Mikao Usui bija budists, es ceru, ka to jau visi zina, izpratne budistam “šeit” un “tagad”, “tieši šodien” ir pamatā. Budismā ļoti daudzas lietas, ja ne visas, balstītas uz tagadnes brīdi. Un Mikao Usui nevarēja šo atslēgu “tieši šodien”, “tieši tagad” neņemt Reiki principu pamatā.

Faktiski Mikao Usui bija milzīgs uzdevums. Dažos vārdos, neatkārtojot zināmās patiesības, dot enerģētisko, garīgo vēstījumu tiem cilvēkiem, kas strādā ar Visuma garīgo enerģiju. Viņš lieliski saprata, kas ir Reiki. Daži no mums tikai nojauš, kas tas ir Reiki un kas tas par brīnuma avotu. Dotajā brīdī to, kas notiek mums zālē, pilnīgi normāli. Mēs vēlreiz nokļuvām dzīvē. Un tagad to, ko mēs ar jums sāksim izrunāt, izjūtiet praksē. Tāpēc nekrītiet emocijās, atcerieties par Reiki principiem. Mēs tos drīzumā atkārtosim kopā ar viesiem. Tad jūs sapratīsiet, ka viss notiek ne tāpat vien. Nekā tāda agrāk nebija un pēkšņi tas notiek, tieši šodien. Mikao Usui radīja šos Reiki principus saviem studentiem, bet automātiski bija ņēmis vērā, ka šie principi tiek radīti nākošajām paaudzēm. Tāpēc, ka ja nebūtu Reiki principu, tad kas mums būtu? Mums būtu enerģētiski pārdzīvojumi, mistiski pārdzīvojumi, Reiki dziedināšanas aspekts. Bet iekš kā ir nianse? Uz kā tas balstās, skatoties no mūsu reālās dzīves? Jo Reiki ir unikāla ar to, ka mēs varam palikt mūsu reālajā dzīvē vienalga par ko. Mēs varam būt guru, mēs varam būt par sētnieku. Reiki principi un Reiki mums vienmēr palīdzēs. Tāpēc Reiki principi – tas ir atbalsts reālā parastā dzīvē. Tās nav instrukcijas kādas jomas speciālistiem. Tā ir instrukcija, pareizāk padoms cilvēkam, kas dzīvo ierasto dzīves veidu. Vēl jo vairāk, es jau tieši pietiekami sen sapratu, ka gan Reiki, gan Reiki principiem piemīt vairāki slāņi. Tas ir, virsējais slānis – tie ir vārdi. Jā, kaut kas rakstīts, lai sistēma izskatītos solīdāka … Otrais slānis atklājas kaut pie mazām pārdomām par to, kāpēc tas izdarīts. Ja mēs sākam pārdomāt, tad mēs pēkšņi saprotam, ka ir kāds otrs dziļums. Ir kaut kas, kas paslēpts aiz pirmā, virspusējās jēgas. Un mēs atklāsim, ka tas ir tas pats, kas arī dzīvē.

Pie manis apsēdās cilvēks. Es nekad nebiju redzējis šo sievieti, es varēju nepievērst viņai uzmanību, tikai sajust, ka blakus kāds elpo. Es varēju paveikt pirmo darbību – paskatīties uz viņu un teikt: “Ā, sieviete”, un aizgriezties. Es varēju paskatīties uz viņu un ieraudzīt šajā sievietē jaunavu, kura kādreiz viņa bija, es varēju ieraudzīt bērnu, es varēju ieraudzīt viņā dvēseli. Es varēju pajautāt: “Kā jūs tagad sauc?” Un viņa varēja man neatbildēt. Bet, ja atbildētu, es uzzinātu par viņu nedaudz vairāk, es dzirdētu viņas balsi. Viss, kas ir dzīvē, mēs izzinām tieši tā. Mēs no sākuma saņemam vispārīgu informāciju. Pēc tam pasaule mums piedāvā vai nu iet dziļāk, vai palikt šajā virspusējā, var teikt, plānā informācijas kārtā. Šeit vēl nekā nav, nav nedz skaidrības, nav ideju, nav vēstījuma skaidrības, kāpēc tas notika. Priekš kaut kā taču tas notika, ka Ļida samainījās ar šo sievieti. Kaut kas tajā ir. Es varu pamēģināt ieiet dziļumā. Kāpēc tas notika? Ja man tas ir vajadzīgs. Reiki principi, tāpat kā Reiki, izveidoti tieši pēc tāda paša principa, kā visa mūsu dzīve. Ja mēs ejam dziļumā, mēs katrs saprotam arvien dziļāk un dziļāk kaut kādas lietas. Tāpēc, ka ja mēs saprotam kaut kādas lietas, tad mēs tās sākam apzināties. Ja mēs tās nesaprotam, tad es jums varu tagad stāstīt visu, jebko, visdziļākos savus pārdzīvojumus, jūs uz to skatīsieties kā uz svešu. Jo tie ir mani pārdzīvojumi, tas ir mans sasniegums, tā ir mana skaidrība. Tas ir mans jebkāds, bet darbs, lai to saprastu. Un tas var pārvērsties jūsu pieredzē tikai tad, kad jūs paveiksiet kādu pārspēku, lai ieietu šajā dziļumā. Bet šis dziļums ir bezgalīgs.

Reiki principu izpratnes galējais kopsavilkums, kā arī dzīves jēgas, ir tas, ka mēs pārstājam uztraukties par jebko. To ko visbiežāk sauc par apgaismību, to, ko sauc par skaidrību vai vēl kādos augstos vārdos. Tāpēc, ka viss, ko mēs cenšamies darīt dzīvē – tas ir tikt skaidrībā tajā, kas tas ir. Mēs cenšamies saprast to, ko patiesībā mums dod dzīve. No kā šajā dzīvē mums ir vērts sargāties, uz ko ir vērts tiekties, ar ko tikt skaidrībā. Mēs visu laiku izzinām. Reizēm mums liekas, ka mēs dzīvojam vienkāršu dzīvi, neko nedarot, vienkārši cenšamies ievērot noteikumus, kaut kādus likumus, darīt kā pieņemts ģimenē, sabiedrībā. Bet patiesībā mēs visu laiku nodarbojamies ar izzināšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka ja mēs neizzinām, tad rezultāti, kurus mēs sasniedzam, mums būtu vienaldzīgi, bet tā kā mēs nodarbojamies ar savas dzīves izzināšanu, nav svarīgi, cik dziļi mēs to apzināmies, tad mēs katru savu etapu sākam novērtēt. Tas patīk, tas nē, to gribu, to negribu.

Reiki principi mums izveidoti tā, lai mēs to izzinātu pa īstam. Mums tiek dotas atslēgas. Atslēgas, kas uzrakstītas vienkāršā valodā un virspusē nekā nav, ticiet man, nav redzams. Vēl jo vairāk, šeit apslēpta acīmredzama enerģētiska atslēga. Tāpēc, ka tad, kad mēs atkārtojam Reiki principus sākumā, kā papagaiļi, pēc tam kā papa-papagaiļi, bet pēc tam kā personības. Mēs pēkšņi saprotam, ka tur ir kaut kas, ko nesaprotot, sāk nākt no mums ārā. Vārdi ir ļoti vienkārši. Bet jūs varat atklāt šajos vārdos pēkšņi kaut ko personīgu. Tāpēc, ka man “tieši šodien” tas ir viens, bet Silvijai tas ir kas cits, jums tas ir vēl kas cits. Es, kā Skolotājs, varu jums piedāvāt savu versiju, it kā šīs izpratnes centru. Bet katrs no jums sāks to saprast pa savam. Jebkurai citai izpratnei, piemēram, “tieši šodien nedusmojies”, arī piemīt tāda pati jēga, personīgs vēstījums, kas saprotams tikai man, jums, katram no jums atsevišķi. Saprotams noteiktā līmenī. Šodien tā, rītā tā, bet vakar savādāk. Ikreiz, ja mēs darām kaut ko, tad tas atveras mums savādāk.

Pirms mēs turpinām, gribu nolasīt fragmentus no ļoti interesantas grāmatas, ļoti strīdīgas grāmatas. Tā, vispār, ir reliģioza grāmata ar nosaukumu “Kosmosa lūgsnas”. Tā ir pazīstamas lūgsnas interpretācija “Tēvreize”, kuru pētnieki centās burtiski tulkot no aramiešu valodas. Vienkārši padomājiet, jo šajos vārdos ir vēstījums – ieteikums, kā ieiet tajā dziļumā Reiki principu vēstījumos, kura tur reāli ir.

“O Radītāj, kosmosa Tēvs-Māte! Tu radi visu, kas virzās gaismā. O Tu, visa dzīvību radošā elpa, mirdzošās skaņas Radītāj, kas mūs skar, visu pasauļu elpa, mēs dzirdam Tavu ieelpo un izelpu klusumā. Skaņas avots dārdos un klusumā, vieglā vējoni un vēja dunoņā, mēs dzirdam Tavu vārdu. Izstarojošais, Tu spīdi mūsos iekšā. Un visapkārt pat tumsa spīd, kad mēs atminamies. Vārdu vārds, mūsu mazā patība izšķīst Tevī. Tu to atgriez atpakaļ, kā mācību stundu. Bez vārdu darbībā, klusā iespējā, kur mostas dzirde un redze, no kurienes dzimst debesis. O Radītāj, kosmosa Tēvs-Māte”.

Ja mēs tādā veidā sāksim uztvert sevi šajā dzīvē, tad tajos pašos Reiki principos atveras pilnīgi bezdibeņa joma izzināšanai. Jo tie nav vārdi, kurus rakstījis kāds kaut kam. Tie ir vārdi, kurus vienkārši uzrakstījis cilvēks, kas zināja būtību, kas zināja ļoti smalkas lietas priekš citiem, tādiem pašiem parastiem kā viņš. Ja attiekties pret šiem vārdiem kā vienkārši pret vārdiem, nesaprotot sevis jēgu tajā, kas šeit bija pateikts, kas mēs esam un kādā pasaulē dzīvojam, tad mēs nekad nesapratīsim šos principus, un viņi vienmēr izraisīs mūsos neizpratni vai aizkaitinājumu. Tāpēc, ka vairums no mums saprot, ka nodzīvot dzīvi, ievērojot Reiki principus, praktiski neiespējami. Tad priekš kam tie ir radīti? Tāpēc es jums nolasīšu “Svētīts Tavs vārds”. Nākošā frāze: “Lai svētīts Tavs Vārds!” Pamēģiniet saprast, kas šeit par vēstījumu apslēpts.

“Sakoncentrē savu gaismu mūsos. Padari to labestīgu un līdzīgi bākas ugunij, parādi ceļu. Palīdzi mums elpot vienā svētā elpošanā, sajūtot tikai tevi. Tas rada svēto templi mūsos, vienotu un pilnīgu. Palīdzi mums atbrīvoties un attīrīt telpu mūsos no raizēm un aizmirstības, lai Tavs Vārds ieietu un būtu tur. Tavs Vārds, Tava Skaņa mūs virza. Kad mēs noskaņojam mūsu sirdis, burtiski instrumenti, unisonā ar viņu (atminieties dziļās meditācijas pārdzīvojumus), sadzirdi šo vienoto skaņu, radošu visas citas. Tieši tā tiek svētīts Tavs vārds bez vārdiem. Mierā atrodas šis vārds. Katra slepenā mājvieta, svēto svētā, atvērtā, visiem Gaismu dodošā. Mēs meklējam šo Gaismu ārpusē un tas mūs aizved no mums pašiem. Bet vārds vienmēr dzīvo mūsos. Sakoncentrē savu Gaismu mūsos, padari to labestīgu”.

Ļoti bieži cilvēki, kas nodarbojas ar garīgām praksēm, dažādām, pieļauj vienu tipisku kļūdu. Viņi nodala dzīvi no prakses. Kad viņi nāk uz praksi, viņi uzvelk pūkainus, baltus gaišus apģērbus un cenšas šeit būt atbilstoši. Tiklīdz pārkāpj pāri slieksnim šai telpā, cilvēks nez kāpēc nolemj, ka viņš vairs nevar būt tāds kāds tikko bija. Tāpēc, ka kāds apkārt viņam citā telpā neatbilst tai labajai, pareizajai, garīgajai telpai. Ja reiz tas neatbilst, tad priekš kam man atbilst? Un tad sākas tas periods, ja tas ir nopietns mēģinājums garīgajā ceļā, kad veidojas gara un dvēseles atšķirtība. Cilvēks sāk ciest, viņš nesaprot kāpēc lūk atnākot šeit viņam ir labi, bet kad aiziet no šejienes slikti. Viņš tiecas to risināt, sāk nākt biežāk, biežāk sēž meditācijās, biežāk uzturas tādā telpā. Bet kad šī telpa beidzas, viņš atkal atgriežas savā, cenšas vēl biežāk nākt. Praktiski Reiki principos iekodēta apslēpta jēga “tieši šodien”, tāpēc, ka “šodien” nebeidzas šeit. “Šodien” turpinās aiz durvīm, “šodien” turpinās mājās, darbā, trolejbusā, jebkurā vietā, kur es atrodos. Tāpēc Reiki principi ir dzīvei. Un nevis garīgai dzīvei, bet visvienkāršākais. Tāpēc, ka visvienkāršākā dzīve var būt garīga. Visvienkāršākā dzīve var būt dzīve, ar kuru var lepoties visos aspektos.

Vai mēs pieļaujam kļūdas? Jā. Bieži? Ļoti. Lielas? Dažādas. Mēs pilnīgi visi pieļaujam kļūdas. Ja mēs pieļaujam kļūdas, neievērojot tās, mēs grēkojam. Ja mēs pieļaujam kļūdas, ievērojot tās, apzinoties tās, pieņemot tās, pateicoties tām, tad mēs ejam uz priekšu. Tas nenozīmē, ka mēs varam būt pilnīgi. Tas nozīmē tikai to, ka mums jāredz to, kas patiesībā notiek mūsu dzīvē. Kad mēs to redzam, nenotiek tas, ko mēs ļoti bieži tēlojam baznīcā. Kad mēs pieejam pie mācītāja un sakām: “Svētais tēvs, grēcīgs, atlaid grēkus”. Svētais tēvs mūs apsedz, pārmet krustu, un mēs neapzinoties, par ko mēs vispār runājām, aizejam ar izpildīta pienākuma sajūtu. Dzīvē nekas nemainīsies. Lai tas pats Dievs sadzirdētu, viņam jāpasaka par to, ko patiesībā savā dzīvē esam ievērojuši. Jo pretējā gadījumā tas saucas “vārda netiklība” vai “ticības netiklība”. Nav obligāti būt ticīgam cilvēkam un iet uz šo grēksūdzi. Nav obligāti mums to apzināties. Pats svarīgākais, apzināties to vienkārši reāli. Notiek kaut kāds notikums un mēs šajā notikumā ievērojam sevi kādā nepilnībā. Ja mēs to ievērojām, var uzreiz skriet uz blakus pārtikas veikalu un nopirkt kilogramu krējuma plombīru un teikt: “Es ievēroju, es sevi apbalvoju. Tāpēc, ka ievēroju to, neveicinot sevi, bet es ievēroju to, ievēroju sevi. Es ievēroju to sevī un man to vairāk negribas”. Tie ir svētki. Tie ir milzīgi svētki. Tāpēc, ka tikai tas var kļūt par garīgo ceļu, garīgo varoņdarbu. Jo mēs ievērojam to, kas patiesībā mums traucē iet pa šo ceļu. Ja mēs sāksim ievērot to, kas mums patīk, iedomājieties, par ko mēs pārvērtīsimies.

Mūsu dzīve – tā ir kaut kādu vērtējumu ķēde un kaut kādu mūsu personīgās darbības revīzija. Pretējā gadījumā, ja mēs nenovērtētu mūsu personīgās darbības, kāpēc mums vajadzētu runāt par kaut kādiem principiem, par kaut kādu garīgumu? Tad mēs būtu radījumi, kuri ieslēdzas, izslēdzas, uzlādējas, izlādējas, dara kaut kādas darbības un pēc tam aiziet utilizācijā. Nebūtu nekā no tā, kas izraisītu kaut ko šeit (sirdī). Visbiežāk, kad mēs runājam par kaut kādiem pārdzīvojumiem, mēs nez kāpēc rādām šeit (uz sirdi). Kad mēs runājam par laimi, mēs sakām: “Cik man ir labi!” Kad mums ir slikti mēs sakām: “Slikti!” Kāpēc mēs rādām uz vienu un to pašu vietu (sirdi), padomājiet. Visbiežāk saka, ka dvēsele atrodas šeit. Un viņai vienādi gan labi, gan slikti un tas viss ir šeit, vienā vietā. Jo mūs sadalīt, kā putnu fabrikā, mazās oliņās, lielās, sliktās, labās, nav iespējams. Mēs esam veidoti no visa. Un viss, kas ir mūsos, tas ir visvērtīgākais, kas var būt. Tāpēc, ka patiesībā tikai viens cilvēks uz pasaules, tā būtība izveidoja, ka tikai es pats varu būt par sevis tiesnesi. Ir sakāmvārds, kuru visbiežāk saprot tieši, tāpat kā Reiki principus. “Netiesā un netiksi tiesāts.” Patiesībā visbiežāk cilvēki nesaprot, ka tas ir par sevi, nevis par kāda cita nosodīšanu. Visi domā par to, ka šī gudrība pateikta priekš tā, ka nesodi citus un netiksi sodīts. Patiesībā galvenais vēstījums- netiesā sevi un netiksi sodīts. Tieši šajā ir atslēga. Tiklīdz mēs sev sakām: “Tu esi slikts”, tad mēs sēdinām sevi garīgā cietumā un nav attīstības. Ja tu esi slikts, tas nozīmē vajag sodīt, ierobežot, nevajag iet. Ja mēs sakām: “Es zinu, ka tagad esmu slikts šajā, bet patiesībā esmu labs visā pārējā”, tad tas ir pavisam kas cits. Es netiesāju, es vienkārši redzu.

Kristietībā ir kas ļoti tuvs Reiki principiem. Ir pacietības princips, līdzcietības princips un pateicības princips. Es gribētu parunāt, protams, par Reiki principiem. Atcerēsimies par to, no kā viņi sastāv. No šiem maziem ķieģelīšiem – vēstījumiem, no kuriem beigās dzimst liels templis. Templis dzimts ļoti interesanti, tas dzimst katru dienu, un mēs to nekad nepabeigsim. Katru dienu mēs varam tur pievienot maziņu vai lielu ķieģelīti, vai logu, vai durvis, vai stāvu. Un katru reizi mēs redzēsim, ka šīs mājas jumts ceļas arvien augstāk un augstāk, neatkarīgi no tā, ka vakar mums likās, ka mēs to pabeidzām un viss kārtībā un pēkšņi atkal! Jauns ķieģelis rokās. Tas vienmēr ir izaicinājums – nolikt to šajā mājā vai teikt: “Bet es nesaprotu, priekš kam!” Bet varbūt nomest kaut kur un nometot, trāpīt kādam un izdarīt viņam sāpīgi.

Palasīsim Meidzi dzeju. Tas ir mana skolotāja, Nataljas Balanovskajas, tulkojums.

Šajā pasaulē

Reizēm vējš sapurina māju,

Bet bēdas paiet garām,

Ja ģimenes koka zari izaug

Harmoniski.

• Var vairāk neko nelasīt par ģimeni. Vienkārši paņemt dzejoli visu dzīvi par to domāt. Visi zari, ziedi, stumbrs atbalsta savu eksistenci ar vienu sakni, tiecoties uz vienu – debesīm.

 Gadījuma doma.

Ja esi iznācis no bagātības

Un Tev nav personīgo problēmu,

Tavi cilvēciskie pienākumi

Viegli aizmirsti.

• Nekādu problēmu. Pienākumu nav. Palikusi dzīve.

Draudzība.

Būt par draugiem un būt spējīgiem

Parādīt vienam otram mūsu kļūdas

Lūk patiesais draudzības templis.

• Jūs zināt, kā reizēm draudzējas? Cik tu brīnišķīga! Jūs zināt, cik viņa nav brīnišķīga, briesmīga? Viņa pieļauj kļūdu, bet viņai par to normāli pateikt es nemāku, tāpēc par to pastāstīšu citam. Tāpēc tur nav draudzības.

 Cilvēki.

Nav iespējams vienmēr dzīvot

Pēc savas gribēšanas.

Kāpēc vilšanās,

Ja kaut kas nav tā.

 Vēlēšanos nedrīkst pilnībā apmierināt. Tā izaug vēl lielāka, bet tas noved pie sabrukuma.

Cilvēks.

Cilvēks kā Dieva izpausme,

Vienmēr jābūt cerībai,

Skaidrs prāts un gudra sirds,

Kā Dievam,

Lai arī kas notiktu.

• Pie Solomona bija gredzens ar uzrakstu “Arī tas pāries”.

Spogulis.

Es gribētu, lai mans prāts

Iegūtu neatpazītu cilvēku tīrību,

Bet ar lielisku prātu un dvēseli.

Kaut arī es esmu imperators, es neesmu liels,

Kā cilvēks.

• Kā imperators, viņš ir liels, bet kā cilvēks, viņš ir tāds pats kā visi.

Gadījuma doma.

Nelaimes sāpe.

Vieglāk domāt, ka Dieva nav, Un vainīgs cits.

Nē, atceros, pats biju vainīgs vairākkārt.

Atbildība atbrīvo mani

No sāpes sajūtas.

• Es uzzināju, ka man nav taisnība, es to apzinājos, un tas mani atbrīvoja no sāpēm.

Debesis.

Es gribu, lai mana sirds

Būtu tikpat tīra un bezgalīga,

Kā plašās debesis un pavasara rīts.

• Meditācijā ir tāda pieeja, kad mēs gribam, lai ārēji uzmanību novērsošais aizkaitinošais aizietu, vienkārši iedomājieties, ka tas ir, bet mūs tur nav. Tiklīdz jūs pievēršat uzmanību tur, jūs nokļūstat tur, nevis šeit. Nedzirdiet mani, bet dzirdat viņu. Ja jūs atrodaties pilnīgā apziņā, to pat ir interesanti pārbaudīt, cik tu esi noturīgs. Jo lielā mērā tā tiešām ir karmiska pārbaude.

 Nekad pie mums centrā nav bijušas tādas lietas kā šodien. Apspriežam Reiki principus un praksē uzreiz pārbaudām. Viss, kas šodien notiek un notiks, ne ar ko neatšķiras no dzīves realitātes. Mēs tagad reaģējam, bet varbūt kāds jau ir izmainījis attieksmi pret notiekošo. Visbiežāk tas, kas mūs dzīvē neapmierina izraisa satraukumu, aizkaitinājumu un dusmas. Jo jābūt ir tā kā man ir ērti. Bet iedomājieties, ka jūs – viņš. Neskatoties uz viņa neapzinātību, viņš dara tā kā viņam ērti. Viņš klausās mūziku, kaut ko saka. Viņam tā ir ērti. Cilvēkam tādā situācijā vienmēr ir izvēle. Cīņa ar to, tā pieņemšana, aiziešana no tā. Mēs varētu teikt: “Nekavējoties pametiet zāli! Jūs traucējat mums nodarboties ar svētu lietu! …” Otrs – censties to pieņemt kā esību. Trešais – tas, ko es piedāvāju. Principā norobežoties. Visos vārdos, ko jūs dzirdējāt vai bija šodien nolasīti, tiek runāts tikai par to, ka viss atrodas manī. Pat dzejoļos tas tika runāts, nemeklē ārpusē, tur nekā nav. Viss notiek manī iekšpusē. Es iekšpusē redzu, dzirdu, saprotu, apzinos un nesaprotu, dusmojos utt. Viss ir manī. Es dzīvoju, es nedzīvoju. Pieņemu, nepieņemu. Esmu Dievā, esmu ārpus Dieva. Es mīlu, es nemīlu cilvēku.

 Interesants moments. Es esmu jau nedaudz nākotnes seminārā, pateikšu pa tēmām. Mīlestība – visgrūtākais pārbaudījums cilvēkam uz zemes. Visgrūtākais, es nepārteicos. Tāpēc, ka kad Tu patiešām mīli, vienalga, ka no turienes. Jo mīlestība ir šeit. Kad mēs mīlam, cenšoties taisīt mīlestību vai radīt mīlestību, tad ļoti svarīgi, ka no turienes. Tad mēs savu mīlestību dodam, kā pateicību. Kas ir mīlestība? Mīlestība – kas tas ir? Dodiet man 200g “Lācīšus ķepainīšus”? “Lācīšu” nav, tad es jūs nemīlu. Tāpēc piektais princips skan ļoti provokatīvi “Esi labs pret citiem”. Pret kādiem cilvēkiem? Pret tiem, kas ir labi pret mani? Vajag vienmēr analizēt, kas tad ir labestība, kas tad ir cits cilvēks. Cits cilvēks, uzmanīgi ieskatoties, izrādās es. Kā viņš. Vienkārši es esmu tagad šeit, bet varētu būt tur. Esmu labs pret cilvēku, tāpēc, ka gribu, lai viņš būtu labs pret mani. Gasjo es smaidu savai sirdij un sirds smaida man pretī. Tikai tāpēc man smaida, ka es smaidu viņai. Nevis otrādi. Rezultātā mēs vienmēr ejam pārbaudi: vai patiesībā mums tas ir, vai mēs cenšamies to gribēt. Reiki principi pa īstam darbosies tiem cilvēkiem, kas sevi izpauž šajos principos. Izpauž sevi, kā būtni, kurai ir tiesības būt mīlētam. Būtne, kurai patiešām ir tiesības būt mīlētai un mīlošai. Pa īstam mēs varam būt pilnīgi atšķirīgi, apzinoties šo dažādību pašiem sevī. Bet mēs apzināmies šo dažādību bieži pēc apkārtējās pasaules reakcijas. Tajā ir atšķirība. Ja es neieskatos iekšpusē, kas notiek manī, kāpēc man iesita? Kāpēc nepaglaudīja? Kāpēc es jūtu mīlestību? Ja es to neprasu, tad es nedzīvoju sevī. Runā “cilvēks debesīs”. Lūks spilgts piemērs, ka cilvēks atrodas ārpusē. Tas, kas ir viņā iekšpusē, viņš jau vairs nedzird, diemžēl. Viņam pats svarīgākais, kas notiek tur, ārpusē. Mēs bieži pārbaudām sevi nevis ar labu analīzi iekšpusē, bet aizvietojam to ar pārskatu, kas apkārt. Un apskates rezultātā nolemjam, labi dzīvojam vai slikti. Tā ir kļūda. Visas tradīcijas, ticības, garīgās skolas runā par personīgo garīgo pilnveidošanos. Jo “Skola” būs tāda, kāds esi tu, un divi tādi kā tu un simts, un tūkstotis, un pilsēta, un planēta. Ja katrs apzinātos, ka viņš ir pasaules radītājs, ka viņš ir realitātes radītājs, tad nebūtu konfliktu, būtu Paradīze uz zemes, kas it kā neiespējams. Iespējams. Ja cilvēki šo aspektu ievērotu.

Mikao Usui uzrakstīja Reiki principus. Pirmais: “Tieši šodien nedusmojies.” Šim principam ir atslēga: “Tieši šodien”. Tas nozīmē tas, kas notiek tagad patiesībā arī ir tas, kur mēs dzīvojam. Ir dotais brīdis, dotā minūte, dotā sekunde un tieši tagad es varu apzināties patiesībā notiekošo. Kad es apzinos to, kas notika vakar, es atceros. Manis tur tagad nav. Es esmu šeit, sēžu un runāju. Runāju kaut kādus vārdus pirms dažām sekundēm, un es par tiem varu tikai atcerēties. Vārds nav zvirbulis, aizlidos, nenoķersi, tas par dzīvi. Arī dzīve nav zvirbulis, notika, neatgriezīsi. Pagātnes atmiņas tagadnes brīdī nav dzīve, bet atmiņas par nodzīvoto. Ja mēs paskatīsimies uz brīdi, kas kaut kad būs, to var nosaukt par sapni, pārdomām, idejām, nodoma veidošanu. Bet tas ir vienmēr apskatīšana to, kā nav. Tas var būt ļoti nopietns darbs ar nodomiem, mērķiem, bet tik un tā tas nav tagad. “Tieši šodien nedusmojies”. Tas ir forši! Tieši šobrīd es to daru. Vai nu, vai. Ja es izdarīju, tieši šodien, tieši šajā brīdī nedusmojos, nozīmē es tā nodzīvoju dzīvi. Un kad es atskatīšos, es varēšu pateikt, jā, šajā situācijā es nedusmojos, es varu atcerēties. Ja es šajā situācijā nokļuvu citā stāvoklī, var teikt, nesanāca. Ja nesaprast pamat atslēgu “tieši šodien”, tad šie vārdi paliks par labiem, pievilcīgiem. Es tagad dzīvoju tā, kā izlēmu.

 Cilvēki ļoti bieži saka viens otram, ka viņi kaut ko izdarījuši, nepadomājot. Latgalē saka “Nepadomājuši, izdarījuši”. Tā saka, ja izdarījuši kaut ko ne tā. Kad mēs dzīvē izdarām kaut ko nepadomājot, tas nozīmē, ka neievērojām tagadnes brīdi. Šajā brīdī mēs rīkojāmies intuitīvi, pēc ieraduma, kaut kā vai kā kāds teicis, es to neizlēmu, domā cilvēks. Patiesībā vienmēr katrs no mums vienmēr pieņem personīgu lēmumu ko darīt, kā darīt un kāpēc. Pat ja mēs pieļaujam kādu milzīgu kļūdu, mūsos iekšā ir slēpts iemesls tā rīkoties. Virsuzdevums – atrast to un tas ir liels un interesants piedzīvojums. Kāpēc es izdarīju slikti? Ne jau tāpēc, ka apstākļi, kāds vai kaut kas, bet tāpēc, ka es tā izdarīju. Un manī bija kāda pilnīgi konkrēta vēlme tā izdarīt. Tas taču ir labi atrast! Kas manī teica, izlēma: “Dari tā! Tagad”? Vairums cilvēku nekad negrib par to domāt. Zināt kāpēc? Tāpēc, ka tas ir liels darbs. Ne par velti saka, ka garīgs darbs – tas ir ērkšķu ceļš. Jo mēs ejam caur savas personīgās realitātes apzināšanās sāpēm. Mēs apzināmies, kad apzināmies to, kas ir patiesībā. Nevis saldus melus, kā mēs gribētu, lai būtu. Un nevis saldus attaisnojuma melus, ka es neesmu vainīgs. Mums vienmēr ir daudz viltību. Princips “Tieši šodien”, tas vispār ir kā notiesājums. Cik tu šodien esi apzināts? Apzinātība ir atslēga garīgai praksei. Jebkurai. Vai esmu apzināts savā rīcībā, vārdos, vēlmēs, realitātes novērošanā vai redzu tikai to, ko gribu redzēt? Un galīgi neredzu to, ko negribu redzēt. Vai es redzu to, kas es patiesībā esmu? Vai arī es redzu to, kas man ir patīkams? Bet kas nav patīkams, bet es attaisnoju ar ko citu, tikai ne sevi. Redzu citu vainu. Tas ir vienkāršāk, nekā sēdēt un dzīvot. Nav nekāda fenomena, ar retiem izņēmumiem tajā, ka cilvēki, kas nostājas uz garīgā ceļa, mainās uz labo pusi. Daži saka: “Mani izmainīja enerģija, Reiki, ticība …” vai vēl kas. Cilvēku neviens un nekas nevar izmainīt, izņemot viņu pašu. Tas vienmēr notiek pēc viena iemesla. Cilvēks sācis aizdomāties par savu dzīvi. Cik daudz cilvēku, kas saņēmuši Reiki, pilnīgi nesaprot, ko ar to darīt. Jo viņi saņem iniciāciju, nodošanu, dod Dievs, karstas plaukstas un viss. Ja viņiem nav cilvēka, kas viņus vedīs tālāk, kas viņiem palīdzēs veikt pirmos soļus, lai viņi tālāk varētu iet jau paši. Iedomājieties tajā ko teikšu, tas ir ļoti labs piemērs. Japāņi ir ļoti precīzi cilvēki. Tie ir cilvēki, kas jūt, redz veidolos, raksta veidolos. Un šie cilvēki neuzskata par kaut ko nepareizu vai šausmīgu vai netaisnīgu to, ka pēc pirmā līmeņa var 20 gadus gatavoties nākošajam līmenim. Tas ir normāli, jo tas tiek ļoti spēcīgi apzināts, kas tas patiesībā ir. Eiropa to pārvērta uz “Nu, trīs mēneši jau ir, nu labi, ej uz otro. Otrajā jau gads? Tev jau trešo vajag vai meistaru”. Jo patiesībā mums tā ir vieglāk. Mums vieglāk neko nemainīt. Bet pietiek nokļūt situācijā, kad kāds mūs piespiež pārdomāt un domāt par sevi, mēs sākam tādēļ vien mainīties. Tas ir vienalga kā dzert ūdens glāzi un nekad neskatīties, ko tad es dzeru. Un teikt: “Ak jā, it kā garšīgi”. Un pēkšņi tu skaties tur un saproti, ka tas ir tas, bet tas - tas. Var būt glāze netīra. Var būt glāze tīra. Var būt kaut kas iekšā peld. Var būt nekas. Var būt tas tā vai šitā ož. Tādēļ tur jāieskatās. Bet kāpēc jāieskatās, tāpat ir labi. Ja slāpes tiek remdētas, ja dzīvoju … Un ko man vajag? … Kāpēc cilvēkus bieži biedē garīgais ceļš? Jo tas piespiedīs, obligāti piespiedīs sākt mainīties. Ja mēs kaut ko darām garīgajā ceļā, tad viss, kas ir Tevī sāks mainīties. Pluss uz mīnusu, mīnuss uz plusu. Katram savs. Sāks notikt darbība. Cilvēki to bieži vien negrib. Jo tas maina ierasto lietu kārtību. Vēl jo vairāk, vecais klasiskais piemērs, kāpēc ļoti bieži cilvēki, kas tādā veidā sāk mainīties saskaras ar apkārtējo cietsirdīgu pretestību? Kāpēc cilvēki saskaras ar apkārtējo cietsirdīgu neizpratni? Jo apkārtējie ir spiesti intuitīvi, acīmredzami, nav svarīgi kā, bet mainīties. Bet vairums cilvēku to negrib. Negrib, jo tas ir grūti, tas ir sarežģīti, tas nav ērti. Tad ir divas izvēles: vai nu cilvēki turpina iet blakus vai nez kāpēc šķiras. Lūk, piemērs no manas dzīves, es to vienmēr stāstu pirmajam līmenim. Kad es pēc pirmā līmeņa, ļoti dziļi ieejot praksē, atskatījos atpakaļ, es atskārtu, ka neviena no vecajiem draugiem vairs nav. Visi pilnīgi jauni. Un viņi ir pilnīgi citi. Un ziniet, uz ko es bieži sevi pieķeru? Lūk, es praktiski šeit dzīvoju. Eju mājās gulēt. Es dzīvoju šeit, jo radīju to, ko sauc par “Reiki Gaismas Skolu” ar savu sirdi. Un es, izejot no šīs pasaules, reizēm ievēroju, ka tā pasaule, kas ir tur, tā ir pilnīgi cita. Tas nav tāpēc, ka šeit ir sterili, tas ir tāpēc, ka šeit ir kas cits. Bet tur arī ir pasaule, un tā ir vienkārši cita. Tā ir tik cita, ka var paskatīties ziņas, piemēram, par Latviju un saprast, ka šeit ir cita planēta. No kurienes mēs visi esam nākuši? Mēs no turienes atnācām. No tās planētas. Un mēs bijām tur, mēs dzīvojām tur, un dzīvojam tur un sarunājamies ar tiem, kas tur. Kaut kur mūsu uzdevums arī ir. Tieši šodien, nevis kaut kad, nevis vakar, un nevis rītā, bet tieši šodien izdarīt kaut ko labu šiem cilvēkiem. Varbūt vienkārši nolikt roku. Varbūt kaut ko pateikt. Var būt pateikt: “Ej, paskaties uz citu dzīvi. Gribi?” Un cienīt, ja “nē”. Un priecāties, kad “jā”. Kaut kas notiek, kad uzdevums, tieši šodien. Un nav svarīgi, vai jūs nodarbojaties ar Reiki vai tagad sēžat un nesaprotat, kāpēc es daudz runāju par kaut kādu “Reiki”, ja es runāju par garīgo. Nav svarīgi, jebkurš cilvēks, atrodoties šādā stāvoklī, šajā iekšējā izaicinājuma situācijā, vienalga dara līdzīgas darbības. Tas vienalga tā vai citādi atmodina tos, kas ir tur.

    Arī senatnē cilvēkus, kas bija garīgā ceļa meklējumos, atcerieties kā sauca? Svētie muļķi, dīvaiņi, vēl kā? Svētlaimīgie … Sauca “dievu cilvēki”. Dievu cilvēki, tas varēja būt arī ubags, tas varēja arī nebūt ubags, bet cilvēki tos izcēla starp visiem un teica: tas ir dieva cilvēks. Ar ko viņš atšķīrās no citiem šis dieva cilvēks? Visi ir dieva bērni. Bet viņš izcēlās ar dvēseli. Lūk tur kaut kas bija ne tā kā visiem. Pat ja viņš bija svētais muļķis, briesmīgs, nevīžīgs, slikti ģērbts, viņu visi sveicināja un cienīja. Un ļoti bieži lūdza padomu. Mūsdienu pasaulē tādu cilvēku ir daudz mazāk, jo mūsdienu pasaule šim ir uzlikusi stingrus rāmjus. Tādi cilvēki nav ērti nedz ģimenē, nedz sabiedrībā. Tāpēc, kad mēs satiekamies ar tādiem cilvēkiem, viņus vajag atbalstīt un cienīt. Jūs visi tādi esat. Mūsu uzdevums ir atbalstīt vienam otru. Jo mūsu pasaulē tas, kas notiek tagad, tas patiešām ir jaunas ēras sākums. Jo, ja pasaule ies tālāk pa to pašu ceļu, pa kuru iet sabiedrība no tehnoloģiju viedokļa, kad neko nevajadzēs darīt, bet viss darīsies un bez jebkādas dvēseliskas iesaistīšanās, lai dzīvotu labi, nevajadzēs pielietot, tad pasaule ies bojā. Tas ir fakts. Cilvēka glābiņš tikai garīgumā. Runā vēl par to, ka garīgumu vajag atgriezt. Ļoti bieži par to raksta “vajag atgriezt garīgumu”. Ko atgriezt, ja tas ir? Vajag atcerēties. Katram cilvēkam, arī no ielas šis garīgums ir, tikai nav izpausts. Kā iniciācijā, nav Reiki – parādījās. Kas notika? Atcerēšanās. Nebija? Vienmēr bijis. Atšķirība, neatceras. Šajā ir mūsu garīgā misija. Es tā ceru. Un tā “tieši šodien” lūk tā skan. Pirms tam, kad ļoti ātri pārrunāsim pārējos principus, mēs tagad paklausīsimies … Praktiski es jau visu pateicu.

    Mēs tagad paklausīsimies unikālu ierakstu. Es to parādīšu šeit pirmo reizi. Tas ir Reiki principu ieraksts japāņu valodā, ko veica viens no mana skolotāja draugiem, Franks Ardžava Petters, muzikants, komponists, ar suģestijas metodi. Suģestija – tā ir iedvesmošana, kas paveikta slēptā veidā. Es varu teikt: “tieši šodien nedusmojies, nesatraucies, nesatraucies ne par ko tagad, ja?” Bet es varu par to padomāt. Neteikt, bet padomāt un to, kas iekšā mūsos apvieno, tas sadzirdēs. Cilvēks bez vārdiem sapratīs, kas tas ir. Šis ieraksts veikts Reiki praksei, kur mūzikas fonā ierakstīts suģestējošs vēstījums japāņu sievietēm. Viena no tām ir budistu mūķene, kura vienkārši lasīja Reiki principus un tie uzlikti uz šo mūzikas ierakstu tā, lai mūsu auss tos nedzirdētu, netraucētu klausīties skaistu mūziku. Patiesībā tie tur ir. Bet es zinu vienu tehnisku triku, lai mēs to sadzirdētu. Tagad, kad skanēs principi japāniski, centieties sajust šo japāņu valodas krāsainību, kā to izrunā japāņu valodā japānis … Skan ieraksts …

                                                                                                                                                                                                                                              Reiki Gaismas skola. Reiki pirmā līmeņa atbalsts. Skolotāja Mihaila Mošenkova lekcijas (nepilns) audio ieraksts. 2004.gads janvāris.