Reiki enerģijas zinātniskais skaidrojums

Dotajā brīdī dažus dziedniecības aspektus izdodas skaidrot no zinātniskā viedokļa. Interesanta teorija Reiki enerģijas skaidrojumam ir elektromagnētisko lauku pētīšana, kurus ģenerē visas dzīvās radības. Šai aizraujošajai tēmai ir veltīta filozofijas doktora Džeimsa Ošmena grāmata “Enerģētiskā medicīna, zinātniskie pamati”.

Par elektriskās strāvas klātbūtni ķermenī ir zināms jau sen. Viens no ķermeņa pašregulācijas veidiem ir strāvu plūsmas, kuras iet cauri nervu sistēmai. Nervu sistēma ir saistīta ar katru orgānu, ar katru ķermeņa audu daļu un tieši caur to smadzenes ķermenim sūta savus signālus ķermeņa darbības aktivitātei.

Vēl viena sistēma, pa kuru plūst elektriskā strāva, ir asinsrites sistēma. Asins sāļu šķīdums, kurš plūst pa vairāk kā 50 000 jūdžu garu asinsvadu ceļu, sūta “sirds elektrību” katrai mūsu ķermeņa daļai.

Elektriskās strāvas plūsma ir katrā šūnā un starp tām. Faktiski daudzas no šūnām satur šķidrus kristālus, kuri atrodas šūnu membrānā, nervu šūnu šķiedrās un daudzās citās vietās. Visiem kristāliem piemīt pjezoelektriskais efekts*, kurš rodas uz tiem iedarbojoties ar spiedienu. Sekojoši, ķermeņa šķidrie kristāli nemitīgi ģenerē elektrisko strāvu. Strāva bieži mēdz būt koherenta**, kas nozīmē, ka blakus esošajam apgabalam vienmēr atrodas frekvences, līdzīgas lāzera frekvencēm. Šīs lāzeram līdzīgās vibrācijas spēj izplatīties gan ķermeņa robežās, gan izstaroties ārpus tā. Prātā nāk bungu skaņu dziedinošais efekts. Kad bungu skaņas radītais spiediens mijiedarbojas ar ķermeņa audiem, veidojas ritmiski elektriskie lauki, kuri bioloģiski aktīvi iedarbojas uz ķermeņa audiem. 

Ķermenī atrodas sekundārā nervu sistēma, izveidota perineural, kas ir saistaudu slānis, izveidots ap katru nervu. Vairā kā pusi smadzeņu šūnu veido perineural šūnas, kuras strādā uz konstantas strāvas. Tās regulē svārstības smadzenēs un tiešā veidā piedalās dziedniecības procesā. Jebkuras ķermeņa daļas traumas gadījumā, perineural sistēma bojātajā vietā ģenerē elektrisko potenciālu, kurš attiecīgo vietu atjauno tās sākotnējā stāvoklī. Izmantojot šos elektriskos potenciālus, perineural sistēma bojātajai vietai sūta atjaunojošas šūnas, tādas kā, baltos asinsķermenīšus, fibrioblastus un ādas mobilās šūnas. Kad ķermeņa bojātās vietas dziedināšana ir pabeigta, elektriskais potenciāls mainās. Perineural sistēma ir ļoti jūtīga arī pret iekšējiem magnētiskajiem laukiem.

Kad kādā pārvadā plūst elektriskā strāva, apkārt tam veidojas magnētiskais lauks. Strāvas, cirkulējošas cilvēka ķermenī, ģenerē magnētisko lauku, kuru sauc par biomagnētisko un kurš caurauž ķermeni un atrodas arī ārpus tā. Jūtīgi mēraparāti spēj šo lauku izmērīt. Doktors Džons Zimmermans no Kolorādo universitātes medicīnas koledžas Denverā, lai izmērītu dažādu ķermeņa daļu, tai skaitā, sirds, smadzeņu u.c.orgānu biomagnētisko lauku, izmanto ierīci, kuru sauc par SQUID (supervadītāju kvantu interferences ierīce). Biomagnētiskā lauka iegūtie mērījumi ļāva labāk saprast, kā strādā ķermenis, kā arī pilnveidot slimību diagnosticēšanu. 

Spēcīgākais biomagnētiskais lauks piemīt sirdij. To var izmērīt 4-5 metru attālumā. Smadzenes un visi iekšējie orgāni ir iekļauti to personīgajos biomagnētiskajos laukos. Visiem laukiem piemīt savas individuālās frekvences un tie mijiedarojas viens ar otru. Kad orgāns ir vesels, tā lauka frekvence*** ir konkrēta vērtība, kura mainās, ja orgāna veselība tiek bojāta. Pārklājoties vienam ar otru, visi biomagnētiskie lauki veido vienotu lauku, kurš ietver ķermeni. Tas ļoti līdzinās tam, ko mēs saucam par auru. Tāpēc iespējams, ka biomagnētiskais lauks ir viens no auras veidojošiem pamatelementiem, lai gan šeit ir iespējami arī citi aspekti.

Lauks mijiedarbojas ar citiem laukiem, kuri atrodas ķermeņa tuvumā, ieskaitot citu cilvēku biolaukus. Mijiedarbības pamatā ir indukcija, tas ir, viens magnētiskais lauks var iedarboties uz citu, kā rezultātā mainās gan objekta lauks, gan tā spēks, gan strāvas frekvences. Tādā veidā viena cilvēka biomagnētiskais lauks atstāj iespaidu uz otra cilvēka lauku, kas var katram no viņiem radīt izmaiņas pašsajūtās, kā arī ietekmēt orgānu un audu funkcionēšanu. No šejienes seko materiālistiskais skaidrojums apzīmējumam “magnētiska personība”. Šī pati mijiedarbība pilnībā ļauj zinātniski izskaidrot viena cilvēka terapeitisku iedarbību uz otru cilvēku.

Secinājums no zinātniskā viedokļa – cilvēciskā būtne nebeidzas līdz ar ādu, tā stiepjas tālu aiz fiziskā ķermeņa. Mēs to zinām no personīgās pieredzes, jo mēs visi spējam sajust citu cilvēku klātbūtni. Tagad tas ir pierādīts un izskaidrots no zinātnes viedokļa.

Cilvēka rokas, tāpat kā viss ķermenis, arī ir ieskautas biomagnētiskā starojuma laukā. Ir veikti biomagnētiskā lauka mērījumi dziedniekiem laikā, kad tiek veikts dziedniecisks seanss un tika fiksēts, ka viņu lauks ir ievērojami spēcīgāks, nekā cilvēkiem, kuriem nav dziedināšanas spēju. Šim nolūkam tika izmantots vienkāršs magnētiskā lauka mērītājs no divām spolēm, katrā pa 80 000 vijumiem, kurš savienots ar pastiprinātāju. Dziednieku roku jauda sasniedza 0,002 Gs (gauss), kas ir tūkstoš reižu lielāks spēks par jebkuru citu ķermeņa daļas starojuma spēku. Lauka frekvence svārstās robežās no 0,3 – 30 Hz (hercs), pie tam lielākai daļai enerģijas frekvence ir 7-8 Hz.

Roku dziedniecisko enerģiju vismaz daļēji ģenerē perineural sistēma. Šī sistēma iekļauj nervu šķiedras un tieši caur to pastāvīgi plūst elektriskās strāvas. Strāvas modelējas svārstībās, kuras izstaro galvas smadzenes.

Ieskaitot biomagnētisko, rokas spēj izstarot arī cita veida enerģijas, kuras arī sniedz terapeitisku efektu. Ir daži dati, kuri liecina par to, ka no dziednieku rokām izstarojas infrasarkanie stari, augstas frekvences viļņi un cita veida fotona starojumi un, ka bioloģiskās sistēmas uz to reaģē. 

Kad cilvēks ir slims, dažu orgānu biomagnētiskās frekvences atšķiras no tām frekvencēm, kad ķermenis ir vesels. Gerberts Frolihs, pētnieks, kurš ir atklājis daudz interesantu aspektu cilvēka bionerģētiskajā laukā, šo procesu skaidro šādi:

Katram konkrētam orgānam vai ķermeņa daļas audiem, kurus veido šūnas, piemīt noteiktas kopīgas frekvences, kuras regulē kādu noteiktu, svarīgu procesu, piemēram, šūnu dalīšanos. Parasti šīs kontrolfrekvences ir ļoti stabilas. Ja kādu iemeslu dēļ šīs šūnas maina frekvenci, signāli, pārraidīti no blakus šūnām, centīsies šo novirzi novērst, atjaunojot pareizo frekvenci. Tomēr, ja izmaiņas notiek lielā daudzumā šūnu, tad kopējās sistēmas vibrāciju spēks samazinās līdz tādam līmenim, kad noturība, stabilitāte zūd. Koherences zaudēšana ir iemesls iekšējai trauksmei un slimībām. Tas sakrīt ar metafizisko uzskatu, ka slimība, pirms tā parādās ķermenī, iesākumā formējas aurā vai biomagnētiskajā laukā.

Kad dziednieks liek rokas blakus slimajam orgānam un sāk to dziedināt, viņa roku biomagnētiskais lauks kļūst ievērojami spēcīgāks par lauku, kuru veido slimais orgāns. Pie tam dziednieka roku biomagnētiskā lauka frekvences tuvojas tam frekvences līmenim, kurš nepieciešams slimā orgāna dziedināšanai. Par cik dziednieka lauks ir ievērojami spēcīgās par slimo orgānu, tas inducē veselīgas frekvences šā orgāna laukā, piespiežot to atregulēt savas frekvences tā, lai tās atkal atbilstu veselīgam diapazonam. Savukārt, šī atregulēšana ietekmē elektriskās strāvas, kura plūst šūnās un ap slimā orgāna nervu sistēmu, īpašības, kā arī bioloģiskos procesus, kā rezultātā rodas izdziedināšana.

Pētījumi ļāva noteikt dažas dziednieciskas frekvences dažādiem ķermeņa audiem: nervu sistēmai frekvence ir 2Hz; kauliem – 7 Hz; saitēm – 10 Hz; kapilāriem – 15 Hz.

Process var strādāt arī pretējā virzienā, kad dziednieks skenē pacienta biomagnētisko lauku vai arī mēģina atrast ķermenī disharmoniskas vietas. Šajā gadījumā dziednieks vienu vai abas rokas lēnām pārvieto dažu centimetru attālumā no ķermeņa, pievēršot uzmanību savu plaukstu sajūtām. Dziednieks jūt pacienta lauku starojuma izmaiņas savās rokās. Tas ļauj viņam noteikt, kur pacienta biomagnētiskā laukā ir vieta ar traucētām vibrācijām.

Viena no Reiki enerģijas unikālajām īpašībām ir spēja rasties (plūst cauri dziednieka rokām) noskaņojuma rezultātā. Pie tam dziedniekam nav nepieciešams vadīt šo enerģiju ar savu domu spēku. Reiki pati atrod vajadzīgo virzienu un tai nav nepieciešama dziednieka enerģija. Reiki – droša enerģija, dziedinoša visu uz Pasaules.   

* - Pjezoelektriskais efekts – parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos);

** - Koherence ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā. Koherentus elektromagnētiskos viļņus izstaro lāzeri un māzeri;

*** - Frekvence ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.