Dzimtas izdziedināšana.

Šajā nodarbībā NAV un NEBŪS personīgo attiecību ar tuviniekiem analīze, kāds katrs ir un kā ir "vainīgs", kas "noskaudis" un kas "sabojājis dzīvi" …

Galvenais uzdevums individuālajam darbam ar Dzimtu – dabiskās mīlestības enerģijas, kā Augstākās Dievišķās enerģijas plūsmas atjaunošana starp Jums (pēcnācējs) un Dzimtu, lai likvidētu apzināto un neapzināto saspringumu, kas bloķē Mīlestības enerģijas plūsmu Jūsu, Jūsu bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu dzīvēs.

Jūsu Dzimtas izdziedināšana var izmainīt Jūsu dzīvi uz visiem laikiem pirms Jums un pēc Jums! Tā ir liela Laime! Jūs to varat!

Nodarbībā ir divu veidu dalībnieki – tie, kuriem nepieciešams individuāls darbs ar Dzimtas enerģētisko saišu atjaunošanu (nosauksim tos par Dalībniekiem), un tie, kuri grib un var tiem palīdzēt (sauksim tos par Palīgiem). Palīgu loma ir ļoti svarīga ne tikai Dalībniekiem, bet arī pašiem Palīgiem, jo palīdzība individuālā darba veikšanā būs Jūsu milzīgs karmisks nopelns. Tāpēc pat ja Jūs nejūtat, ka Jums nepieciešams darbs ar Jūsu Dzimtu, mēs Jūs aicinām atnākt uz nodarbību un palīdzēt citiem!

• Momentāna dzimtas traumu un enerģijas bloku noņemšana UZREIZ un VISIEM dzimtas saikņu līmeņiem.

• MĪLESTĪBAS ENERĢIJAS plūsmas atjaunošana no un uz Jūsu priekštečiem.

• Momentāna (pašā dziļākajā Sirds līmenī) Mīlestības plūsmas atjaunošana, Mīlestības atjaunošana pret vecākiem un bērniem, Mīlestības atjaunošana pret vecmāmiņām un vectētiņiem. Tā ir vissvarīgāka enerģija uz Zemes!

Uzmanību! Ja Jūs esat pierakstījies uz jauno trenniņu «Dzimtas saišu izdziedēšana. Mīlestības atjaunošana»:

Obligāti, sagatavojiet un atnesiet sev līdzi lapu ar maksimāli detalizētu Jūsu dzimtas ciltskoku. Norādiet tikai Jūsu tiešos tuviniekus. Piemēram - Tēvs - viņa tēvs un mamma, viņa vecāku vecāki utt. Nevajag rakstīt sarakstu ar Jūsu bērniem, māsām un brāļiem. 

Ja kāds ir miris, tad blakus rakstiet (+)
Ja nezināt vecumu, tad rakstiet (.....)
Ja ziniet radinieku, bet neatceraties vārdu, tad rakstiet (nezināms)

Rakstiet tikai par tiem radiniekiem, kurus ZINIET vai ATCERIETIES. Secībai un ierakstu skaitam nav lielas nozīmes.

Ciltskoka piemērs:
Es Mihails (69 gadi)
Tēvs Mihails (+80 gadi)          Mamma Valentīna(+83 gadi)
Vectēvs Georgijs (+76)           Vecmamma Duņa (+94 gadi)
Vecmamma Marfa (+79)                     Vectēvs Nikolajs (+81)
Vecvectēvs Naums (+.....)              Vecvecmāmiņa Jekaterina (+.....)
                                   Vecvectēvs Ilja (+.....)

Anda S.P. Mana garīgās enerģijas atjaunošana ar manu dzimtu noritēja mīlestības pilnā gaisotnē. Par savu mamu izvēlējos Olgu. Par tēti – Gunāru. Man bija vēc jāizvēlas 24 cilvēki, kas palīdzēs man atjaunot garīgo saikni ar maniem senčiem. Ļoti ātri sajutu siltumu un enerģiju, kas nāca no aizmugeres.Negribējās atrauties no viņiem. Kad sāku iet prom no savas dzimtas, mazliet pat sāka reibt galva. Atbalstu jutu visu laiku. Pagriežos, atvēru acis un sajutu milzīgu mīlestību, gaišu enerģiju. Skatījos uz saviem „vecākiem”. Likās, ka pēc šo gadu prombūtnes atkal tiekos ar savu tēti. Man bija svarīgi piespiesties klāt, apkampt viņu. Laikam to pašu sajuta arī Gunārs ka man nepieciešams šīs pieskarens, šī sajūta, ka atkal esmu pie tēta. Paldies visiem. Mīlestību jutu ļoti lielu. Biju laimīga. Mana dzimta ir liela ar stabilām, stipram ģimenēm. To arī sajūtu. Sajutu arī spēcīgo saikni ar savu dzimtu.


Dace. Jau vakar, kad Mihail izvilka manu vārdu un man būs dzimtas izvietojums, jau sajutu dzimtas enerģiju. No vienas puses man bija bail, bet no otras puses pārņema liels miers, harmonija un mīlestība. Šodien, kad uzzināju, ka manā dzimta ir 30 cilvēki, nesapratu no kurienes tik daudz, bet bija patīkams pārsteigums. Ļoti daudzījās sirds, bet tad pie sevis padomāju: „kāpēc es baidos, es taču eju satikt savus mīļos!”. Kad vajadzēja izvietot visus cilvēkus tā lai es viņus redzētu, jau sajutu lielu lepnumu par savu dzimtu. Kad piegāju pie vecākiem un aizvēru acis, gaidīju kad kaut kas notiks, bet bez lielām izmaiņām sajutu mieru, harmoniju, mīlestību. Tad sapratu, kad jāiet uz priekšu un atvēru acis. Arī tad sajutu to pašu mieru un harmoniju un ļoti lielu veseluma sajūtu. Es neatpazinu, kas bija tie daudzie cilvēki, bet sapratu, ka mūs kaut kas vieno, kaut kas labs. Mammas un tēta acīs sajutu lielu atbalstu un mīlestību. Vecvecāki raudāja un es nevarēju saprast kāpēc. Tad vecāmamma teica: tāpēc, ka tu mums esi ļoti skaista un laba. Gribējās visus ļoti apķert. Izjutu ļoti lielu prieku, vieglumu, laimi un mīlestību, un kopienas sajūtu. Ļoti raudāja kāda sieviete, viņa nezināja kas viņa ir un arī es neatpazinu. Manī radās nejauta, kas šī sieviete varetu būt, jo arī reālajā dzīvē ir uzcelts tāds kā tilts un mes netiekamies, kaut gan agrāk bija ļoti labas attiecības. Pēc šī izvietojuma, esmu sapratusi, cik liela nozīme ir dzimtai. Kā tas ietekmē cilvēku attiecības. Cik svarīgi ir piedot un nedusmoties uz radiem. Pēc šī izvietijuma sapratu, ka man jāpiedod kādai radiniecei un, ka dzīve ir dzīve un tajā notiek daudz kas. Kaut arī mana dzimta ir ļoti harmoniska, sapratu, ka man šis izvietojums bija ļoti vajadzīgs, lai piedotu šai radniecei un par to liels paldies Mihailam. Sapratu, ka šai radniecei ir ļoti liela loma manā dzīvē un es nedrīkstu uz viņu dusmoties, bet kaut kādā veidā uzlabot ar viņu attiecības. Ceru, ka dzimtas izvietojums bija jau sākums uz jaunām attiecībām. Paldies!!!

Dinija D. Pirmkārt, paldies par brīnišķīgo iespēju veikt šo „nodevumu”. Atklāti sakot, lielu daļu manas dzīves tēmas, kas skar manu izcelsmi daļējī man ir bijis ļoti sāpīgs jautājums. Tas tāpēc, ka nekad neesmu satikusi un pazinusi savu tēvu un viņa radiniekus. Zinu tikai viņa vārdu, uzvārdu (jo tas ir raksties dzimšanas apliecībā) un to, ka viņš jau aizgājis no šīs pasaules. Un tātad attiecības ar mammu viņiem nav bijušas izdevušās, līdz ar to mana ģimene vienmēr ir bija „no vienas puses”. Šodien (vakar) man bija iespēja „satikt” savus pārējos radiniekus – paldies par to! Bija ļoti liels saviļņojumu stāvēt starp mammu un tēti. Sajutu laimi, piepildījumu – sajutu – it kā īstenojies nereāls sapnis, jo šajā pasaulē tas vairs nav iespējams. Stāvot visiem priekšā un skatoties es jutu, ka tēvs lūdz man piedošanu (pēc tam to arī izteica vārdos). Un mēs piedevām viens otram. Sajutu, it kā viņš būtu beidzot atgriezies. Bija ļoti liels saviļņojums saprotot, ka „kontaktējos” ar cilvēkiem, kurus nekad neesmu zinājusī, pazinusi, un, kuri, iespējams, jeb nezin par manu eksistenci. Tēva dzimtas enerģiju es sajutu un zinu, ka šis „atbalsts” ir vienmēr kopā ar mani. No mammas dzimtas jūtu lielu mīlestību un atbalstu. Saprotu, ka šā ir cilvēki, kas spēj jebkurā dzīves situācijā atrast labu un gaida to arī no manies. Lai arī kādas būtu problēmas - neviens bez tā nav izdzīvoji, visiem mēdz būt sarežģījumi dzīvē, tas ir normāli. Pietiek raudāt, ir vienkāršie jādzīvo. Tas arī sakrīt ar to, ko pēdēja laikā esmu saprotu un pirms kāda laika apņēmusies – „easy going life”. Paldies.

Aja G. Manas atmiņas par seansu „Dzim tas enerģētikas uzlabošana”. Raksta Aja Giptere – Mihailam, izjutu milzīgu pateicību par to darbu, ko Jūs veicāt manā, manas dzimtas labā, man piepalīdzot. J Šis seanss bija liels pārsteigums man, bet arī kā dāvana no Augstākajiem spēkiem. Jo pavisam nesen es ar savu mammu runājām – nu kā gan varētu izmainīt situāciju vismaz mūsu jauniešu (ģimenes) dzīvi, lai tajās nosekotu notikumi, kas vajā mūsu dzimtas sievietes no paaudzes uz paaudzi – mes, lielākā daļa paliekam bez vīra – tie vai nu pazūd karā vai tos nošauj vai pekšņi nomirst, vai pēkšni vienkarši aiziet. Mums nu jau paaudzēm nav bijis vectētiņu, jo visi aiziet pirms mazbērniem vai tiem esot pavisam maziem. Tāda lūk situācija, un sievietes velk vienas dzīves vezumu. Kā savu enerģētisko mammu un papu izvēlējos Daigu un Jāni, jo jutu, ka viņiem ir jābut vienam otram mīlošam pārim. Pārējos – kuru vizuāli lidzīgu, kuru – tāpat vien, intuitīvi. Stāvot kopā ar saviem radiem –jutu milzīgu enerģijas pieplūdumu sirds rajonā. Tad gāju nost, un līkas, ka nemāku vairs iet – tik grūti bija likt soļus. Baidījos nokrist. Skatoties uz savu dzimtu jutu - daudz, bet es jūs lielāko daļu nepazistu, bet tāpat – paldies, ka tie esat. Galvenais - redzeju iespēju tikties ar savu papu – vēlme iekļauties izraudāties tēta rokās, un lūgt piedošanu un piedot. Papu sacīja, cik ļoti mani mīl. Tas bija man svarīgi, lai gan zime to tapat. Nedaudz vēlak ļāvu arī mammai mums pievienoties – gribējās sajust, cik labi būt mums visiem kopā. Raudāju izmisīgi. Kad kaut cik nomierinājos, jutu – jāiet prom, bet ar pateicību, mīlestību sevī. Atceros, ka citi kaut ko stāstīja, bet ko – neatceros, jo biju tik emocionāli piepildīta, ka informācijai nepietika vietas. Paldies, Mihail, ka ļāujāt man arī pastastīt par dažiem notikumiem manā reālajā dzīvē, jo laikam tas ir pārāk sāpīgi uzkrājies manās domās. Paldies. Naktī meditēju, un lūdzu parādīt, no kurienes nāk tas ļaunums pie mūsu dzimtas. Redzēju lauku ciematu – bet ne Latvija -varbūt, jo no turienes nāk mani poļu radi, un tur – kaut kas noslēpts zem akmens. Tad iedomājos- tur var būt ir kāds nolādējums noslēpts. Tad lūdzu visu savu radu palīdzību – ar mūsu kopējo mīlestību salīdzināt šo ļaunumu, lāstu. Un tā ar mīlestības viļniem dedzinājām visu – lāstus, ļaunus vārdus, sliktas domas, visu pēc kārtas. Tad pateicos par padarīto. Jā, vakara meditācija atkal lūdzu savus aizgājušos mīļos pie sevis – savu papu, brāļi, omammas, un lūdzu viņu palīdzību, atbalstu „no tās puses”, bet es sniegšu savu mīlestību no šis puses. Samīļoju visus. Tad dāvāju katram no savas dzimtas mīlestību baltu lodīšu veida – tās izplūda viena pēc otras no vienāda lodes, un mazas rociņas sniedzās pēc tām ar pateicību. Daudz, daudz lodišu veidoja apli. Tad dāraju katram pateicību un iededzās katram svecīte piemiņai – gara gara rinda pa kalnu uz augšu. Jutu, ka palīdzība nāk, un viss ir labi. Rokās milzīgs smagums – kā pēc liela darba. Negribējās pec meditācijas vērt vaļā acis. Paldies par šo dziļo, nozīmīgo meditāciju. Ārā vakar zibeņoja un gāza lietus – arī tas man līkas ļoti zīmīji – tas aizskalo prom visu slikto, veco, nederīgo, ļauno. Un ar katru zibens spērienu mēs visi saņemam jaunu, pozitīvu enerģiju, jaunu spēku. Lai katram ir šī svaida enerģijas bagarēja savas dzimtas uzlādēšanai. Paldies, Mihail! 

Zandas dzimtas harmonizācija. Paldies Mihailam un Angelinai. J Man paveicās. Biju pirmā. Nebija nekādas nejaušams, pieredzes. Mammu izvelējas, pēkšņi saskatot Olgā mammas gaišumu, žestus. Tēvu izvēlējos gandrīz nejauši, tikai pastiepās roka. Arī pārējos vienkārši aicināju un skaitīju līdzi ciparus. Darīju to ātri, arī cilvēki ātri un organizēti paši sastājās. Kad stāvēju ar muguru, sajutu vienmērīgi plūstošu enerģiju, kas pārtapa no gaismas vibrācijām, spilgtā baltā gaismas lodē. Tad arī gāju uz priekšu. Kad atvēru acis - liels izbrīns, liels gandarījums – cik vienota dzimta, cik skaisti mīloši cilvēki, cik viņi dažadi, bet kopā kāds gaišs spēks. Cik gaiša mamma, cik mierīgs tētis. Tikai viens cilvēks stāvēja mali un neskatījās acīs – ar nelieliem pārpratumiem tuvākajās 2-3 dienā atklājās, ka tā ir tēva māsa. Kad pēc izvietojuma sāku viņai pievērot īpaši, mīlošu uzmanību – viņa atplauka, atmaiga. Darbs notiek visu laiku un zinu, ka tas turpināsies arī vēlāk un es zinu, kā man jāsniedz mīlestības apliecinājumi dzīve. Prakse ir unikāla – esmu pārliecināta, ka šis darbs ar dzimtas harmonizācija sākas brīdī, kad ierodamies uz Gaismas skolu, kad izejam iniciāciju, kad sāk formēties vēlma – vēlos izdziedēt sevi, savus bērnus utt. Vēlos gaišaku dzīvi. Gaismas skolā ierodamies ar sasprindzinājumiem. Kad satiekam tur cilvēkus – daži mūs patīkami it kā kontaktēt ar savas dzimtas pārstāvjiem. Jo mūsu izvēle praksi jā rezonē ar mūsu simpātijām vai antipātijām, kad šos pašus cilvēkus satiekams Gaismas skola!!!

Secinājums – ļoti svarīgi apzināti līdzināt attiecības arī Gaismas skolā, darīt to ar milzīgu atdevi. Skola nav domāta, lai lidinātos skaistās meditācijās, bet lai darītu dvēseļu satikšanās darbu J. Paldies Reiki, paldies Dzimtai, paldies Man!


Uldis. Man šī savienošanās ar savu dzimtu, deva daudz siltu un nebijušu emociju. Kad biju piespiedies pie Mātes un Tēva jutu lielu atbalstu aiz muguras, šo patiesa, stipro ģimeniskumu. Atverot acis un vērojot savu dzimtu biju priecīgs par to, ka visi ir kopā un lepns cik dzimta liela. Es varbūt neuzrādiju emocijas, tik cik man vajadzēja, bet kopumā man šī savienošanās ļoti patika. Esmu apsveicis domu uztaisīt savas dzimtas koku, ja tik maz par to zinu. Paldies, Mihail, ka esat cik dodat šā iespēju cilvēkiem būt mīlošiem un labiem. Vēlu jums visu visu to labāko. Ar mīlestību Uldis!


Mareks. Labdien, Mihail! Liels Tev paldies par šo retrīta gaitīs, notikumiem un dinamiku. Par ģimenes izvietojuma tehniku, es priecājos ļoti, jo jūnijā un jūlija sākumā dažas no manu radinieku dvēselēm aizgāja citā saulē. Man bija sajūta, ka vairākas dvēseles iet prom, lai saktu jaunu savu attīstības ceļu (iespējams gatavotos jaunām zemes lomam). Kad es uzzināju, ka sāksies ģimenes izvietojumi, sajutu stabilitāti un prieku par šādu iesperu. Man tie bija svētki. Tieši man sava izvietojuma laikā bija atstumtības sajūta, nezinu kāpēc. Kad apkampos ar savējiem bija siltums krūtīs. Paldies Tev un visiem, kas nodrošināja plūsmu, apzinoties savu cilvēcisko būtību – esību šajā praksē. Tā kā iepriekš par saviem radiem biju daudz pierakstījis, datumus un dzīves status, klausījies tēti un mammu man bija patīkami redzēt cilvēkus kas daļējas ar savām izjūtām, mīlestības izpausmēm. Patīkami ir apzināties cik ļoti mūs mīl katru mīl mūsu dzīvie radinieki cik ļoti cilvēciski mīlēja vecmāmiņas dzīvas būdamas un cik ļoti mūs mīl gari, esot citā pasaulē. Katrs no mums veidoja šo retrītes. Man bija ļoti patīkami konstatēt, kā mēs katrs ar savām domām mainām apkārtajos. Man ir iekšēji miers par saviem radiniekiem tajā saulē, un zinu ka viņu gariem ir ļoti patīkami, kad mēs dzīvie par viņiem atceramies, nosaucam viņu vārdus un pārdzīvojam viņu emocijas realizētās uz šīs zemes. Vēl reiz paldies par šo unikālo retrītu! Ar cieņu Marek! 04.08.2012 (Disciplīna – man ir sajūta, ja uztaisītu vēl stiprāku disciplīnu, tad kaut kad informācijai atvērtos vel labak, jo tas ir vienkārši koncentrācijas princips). Katra doma ir realitātē. Veiksmi un izturību Tev Mihail!

2015.gada 5. decembrī

Ingrīda. Pēc „izlozes „ mans izvietojums bija kā pēdējais. Atbalstot, esot klāt un vērojot  šķita: Nē, es to nespēju, negribu, iešu prom, tas man būt par smagu! Ar katru izvietojumu kļuva arvien mierīgāk. Manā dabā ir, ja esmu kaut ko aprēķinus, izdarīšu līdz galam, paliku zālē. Tuvoties manam izvietojumam  saku just tos cilvēkus no zāles, kuri piedalīties mana izvietojumā. Iesākumā, protam, uztraucos, šķita, ka sirds izleks pa krūti, bet pēc Mihaila pieskāriena tā nomierinājās, kļuva ļoti mierīgi un silti. Izvietojuma laikā ļoti izjutu pati sevi, „pastiprināti” un „izteiktāka” tas rakstura iezīmes, par kuram biju dzirdējusi, bet tas nebiju piefiksējusi, tā arī apstiprināja izvietojuma dalībnieki. Raugoties no attāluma izjutu bezgala lielu, vārdos neaprakstāmu mīlestību uz saviem dzimtas locekļiem. Tā vien gribējās iesaukties: „Kā es jūs visus mīlu!” un apķert visus kopā! Brīnišķīga mīļuma un siltuma sajuta, kādu nebiju izjutusi lai gan man bija teikts, ka esmu mīļa. Pašai visgrūtāk bija pabeigt izvietojumu un šķirties, pēc kā sapratu, ka pati esmu ļoti pieņemtus visiem cilvēkiem, ir paļauj visiem katram dzīvot savi dzīvi, tāpat kā man pašai, paturot viņus visus sirdī!  Ta ir fantastiska sajūta turot sev mīlas sirdī un dzīvot katram savu dzīvi. Iepriekš biju dzirdējusi: „Turu Tevi sirdī”, bet tagad zinu, ko tas nozīmē! Paldies jums Mihail un Angelina!

2016.gada 30. jūlijā

Maruta. Bija ļoti liels siltums un mīļums no manas mammītes. Tētis ka vienmēr auksts. Taču es ļoti centos viņam sūtīt savu mīlestību. Esmu pateicīga visiem maniem senčiem.

Sandra. Jutu siltumu un mīlestību no mammas un tēva puses, arī no vecmammas un vectēva. Pašas beigās siltums palielinājās, tā kā viņi sūtītu savu mīlestību man.

Citas atsauksmes - skatieties šeit...